Viens no teroraktu rīkotājiem Briseles lidostā Nadžims Lāšravi tur bija strādājis piecus gadus līdz 2012.gadam, trešdien ziņoja Beļģijas telekanāls VTM.

Jau agrāk bija kļuvis zināms, ka Lāšravi pirms dažiem gadiem arī neilgu laiku strādājis par apkopēju Eiropas Parlamenta ēkā.

Viņš bija viens no diviem teroristiem pašnāvniekiem, kas 22.martā uzspridzinājās Briseles Zaventemas starptautiskajā lidostā. Šajā lidostā un Briseles metro stacijā sarīkotajos teroraktos tika nogalināti 32 cilvēki.

Flāmu telekanāls VTM ziņoja, ka Lāšravi «strādāja .. Briseles lidostā» piecus gadus līdz 2012.gadam, un piebilda, ka viņu bija pieņēmusi darbā kāda pagaidu darbu aģentūra.

Telekanāls nesniedza sīkākas ziņas par to, kādu darbu Lāšravi veicis lidostā, bet informēja, ka lidostas personālam parasti jāiziet drošības pārbaude pirms pieejas žetonu saņemšanas.

Briseles Centrālajā dzelzceļa stacijā otrdienas vakarā sarīkoja sprādzienu vīrietis, kurš pirms tam sauca «Allāhu akbar», un aizdomās turēto ir nošāvuši karavīri, paziņoja aculiecinieki un prokuratūras darbinieki.

Nav ziņots, ka sprādzienā kāds būtu cietis, un sprādziena nodarītais posts ir ierobežots, paziņoja Briseles prokuratūras preses sekretāre.

Beļģijas federālās prokuratūras preses sekretārs Ēriks van der Sipts paziņoja, ka karavīri «neitralizējuši» aizdomās turēto Centrālajā stacijā uzreiz pēc neliela sprādziena un «viņš ir miris». Viņš piebilda, ka «šis incidents tiek uzskatīts par teroraktu».

Beļģijas Krīžu centrs paziņoja, ka, pamatojoties uz sākotnējo informāciju, tas nesaskata vajadzību paaugstināt terorisma trauksmes līmeni valstī līdz visaugstākajam līmenim. Pašlaik valstī ir spēkā terorisma trauksmes 3.līmenis, kas ir otrs augstākais.

«Es nogāju uz mezonīna līmeni, [kur] kāds kliedza. Tad viņš iesaucās «Allāhu akbar» un uzspridzināja kaut ko bagāžas ratiņos,» reportieriem pastāstīja dzelzceļa šķirošanas aģents Nikolā van Herrevēgens.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pērn ir apstiprinājusi Erasmus+ programmas projektus skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektorā ar kopējo finansējumu vairāk nekā 27,97 miljoni eiro, kas ir turpat par 5 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Šo summu veido Eiropas Komisijas finansējums mācību mobilitātei un stratēģiskajām partnerībām izglītības un mācību jomā 25,89 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums augstskolu studentu un personāla mobilitātei – 2,08 miljoni eiro. Pērn visos izglītības sektoros kopā apstiprināti 182 mobilitātes projekti par 18,77 miljoniem eiro. To ietvaros tiks īstenotas 6747 mobilitātes, kas sniegs iespēju dažādu izglītības sektoru pārstāvjiem doties gūt zināšanas un pieredzi ārvalstīs, piedaloties kursos, darba vērošanā vai pieredzes apmaiņā, kā arī docēt, stažēties, studēt vai iziet praksi citā valstī.

Apstiprināto projektu ietvaros mobilitātēs uz Erasmus+ programmas dalībvalstīm dosies 2487 studenti, 1574 augstskolu mācībspēki, 583 vispārizglītojošo un 172 profesionālo izglītības iestāžu pedagogi. 1028 profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi dosies īstermiņa mobilitātēs, savukārt 63 īstenos ilgtermiņa mobilitātes (ErasmusPro), kuru ilgums ir no 3 līdz 12 mēnešiem. Profesionālās izglītības sektorā finansējums piešķirts arī 109 audzēkņu pavadošajām personām un 6 ilgtermiņa mobilitātes plānošanas vizītēm. Smelties pieredzi ārvalstīs ar Erasmus+ programmas atbalstu dosies arī 125 pieaugušo izglītotāji.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izvērtējusi VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iesniegtos dokumentus un lēmusi izsniegt būvatļauju Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai, informē ministrijā.

VNĪ sākotnēji iesniegtajos dokumentos tika konstatētas nepilnības. Tāpēc VARAM lūdza iesniegt būvniecības ieceres iesniegumu un to pavadošos dokumentus atbilstoši pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām līdz 2017.gada 3.aprīlim, pēc VNĪ lūguma pagarinot šo termiņu līdz 7.aprīlim.

«Esmu personīgi iesaistījies šī jautājuma risināšanā, un varu apgalvot - esam izdarījuši visu, lai Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecība tiktu sākta nekavējoties. Šī memoriāla, kas ir nacionālo interešu objekts un kas vienlaikus ir gan muzejs, gan arī represēto piemiņas vieta, būvniecība ir jāpabeidz līdz Latvijas simtgadei. Aicinu visus projektā iesaistītos operatīvi un ar lielu atbildību sākt tā realizāciju. Muzejs un piemiņas memoriāls ir latviešu tautai ļoti nozīmīgi projekti, jebkāda kavēšanās ar darbu sākšanu ir nepieļaujama un necienīga pret mūsu tautas vēsturi un cilvēkiem,» uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

Ekspedīcija tiks uzsākta tuvāko 10 dienu laikā un ilgs divas nedēļas. Privāti finansēto izpētes grupu vadīs bijušais katastrofas izmeklēšanas Igaunijas komisijas vadītājs Marguss Kurms.

"Tagad vai nekad," sacīja katastrofas upuru tuvinieku apvienības "MTU Memento Mare" priekšsēdētājs Raivo Hellerma.

Viņš piebilda, ka ekspedīcijai nav mērķis meklēt vainīgos vai mēģināt apstiprināt katastrofas versiju, bet tā ir unikāla iespēja rast atbildes uz vismaz dažiem jautājumiem par katastrofu.

Lennarts Berglunds, kura vadītā organizācija SEA pārstāv "Estonia" katastrofas upuru radiniekus no Zviedrijas, laikrakstam "Postimees" pauda uzskatu, ka visa iepriekšējā izpēte tikusi veikta, lai noslēptu katastrofas īsto cēloni. "Šī izmeklēšana mums ir ļoti svarīga, lai atrastu īsto cēloni, kāpēc "Estonia" gāja bojā," sacīja Berglunds.

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Upuru skaits pēc pagājušās nedēļas zemestrīces Turcijā un Sīrijā pirmdien pārsniedzis 37 500, kamēr glābšanas darbi sākuši tuvoties noslēgumam.

Amatpersonas un mediķi ziņo, ka Turcijā bojāgājušo skaits sasniedzis 31 643, kamēr kaimiņos esošajā Sīrijā gājis bojā vismaz 5900 cilvēku.

Tādējādi kopējais upuru skaits abās valstīs sasniedzis 37 543 cilvēkus.

Tikmēr ANO ģenerālsekretāra vietnieks humanitāros jautājumos Mārtins Grifitss atzinis, ka upuru skaits varētu pārsniegt 50 000.

Zemestrīce, kuras stiprums bija 7,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas, notika 6.februārī plkst.4.17 pēc vietējā laika (3.17 pēc Latvijas laika), tās hipocentrs atradies 17,9 kilometru dziļumā, bet epicentrs bijis 33 kilometrus uz ziemeļiem no Turcijas pilsētas Gaziantepas. 15 minūtes vēlāk sekojis 6,7 magnitūdas stiprs pēcgrūdiens, bet pēc tam bijuši vairāk nekā 200 pēcgrūdieni. Pēc Turcijas seismologu datiem, pirmā grūdiena stiprums bijis 7,4 magnitūdas.

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaitā Strēlnieku laukumā 1, Rīgā muzejs ieguvis jaunu ārējo veidolu, saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm, veidojot stāstu "no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei". Norit pēdējie darbi, lai sagatavotu vides objektu – memoriālu padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" nodošanai ekspluatācijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vides objekts – padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls "Vēstures taktīla" 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.

Piemiņas memoriāls tiks atvērts plašākai sabiedrībai līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves darbu pabeigšanu. Pēc kompleksa atvēršanas sabiedrībai memoriāls tiks aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus un iekļausies Rīgas pilsētas vidē.

Okupācijas muzeja kompleksa būvniecības darbi nonākuši finiša taisnē. Pabeigta ēkas ārējā apdare - esošajai ēkai saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, bet jaunā piebūve "Nākotnes nams" veidota gaiša, simbolizējot tagadni, kas Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni. Šobrīd pilnā sparā turpinās Okupācijas muzeja pārbūve iekštelpās. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi pēc kompleksa darbu pabeigšanas paredzēti bērzu stādījumi, atspoguļot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu, kā arī īpašs apgaismojums. Atjaunotu Okupācijas muzeja kompleksu plānots nodot ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, ja darbu izpildes procesā izmaiņas neradīsies COVID-19 pandēmijas un tās radīto ierobežojumu dēļ.

Desmit gadus kopš idejas par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidi, beidzot parakstīts līgums starp valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un būvniecības konkursa uzvarētāju SIA Skonto būve par būvdarbu uzsākšanu un projekta īstenošanu.

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ansambli veidos restaurētais Latvijas Okupācijas muzejs, kura ēka tapusi 1970. gadā, un tā jaunā piebūve Nākotnes nams, kuras pamatā ir arhitekta Gunāra Birkerta ideja.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt jaunas muzeja ekspozīcijas telpas ar telpiskiem, multimediāliem un interaktīviem objektiem. Jāmin, ka projekta laikā tiks realizēta arī ideja par vides objektu – Vēstures taktīla, kura autors ir Kristaps Ģelzis. VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis norāda, ka šo projektu VNĪ savā pārziņā pārņēma pirms desmit gadiem un beidzot no vārdiem ir nonākts līdz darbiem.

Finanšu ministrijai budžeta programmā Dotācija VNĪ par kapitālieguldījumiem Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībā paredzēti finanšu līdzekļi ar būvniecību saistīto kapitālieguldījumu izdevumu segšanai vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus ar atjaunoto Okupācijas muzeju un tā "Nākotnes namu" top memoriāls Padomju Okupācijas upuru piemiņai, kā arī tiks pilnībā sakārtota un labiekārtota Strēlnieku laukuma teritorija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Šobrīd Okupācijas muzeja pārbūvē tuvojas noslēgumam būvkonstrukciju izbūve, turpinās inženierkomunikāciju izbūve un uzsākts darbs pie telpu iekšējās apdares. Par 90% pabeigta vēsturiskās Okupācijas muzeja ēkas siltināšana, noņemot esošās tumšās vara skārda loksnes un montējot tās atpakaļ pēc fasādes siltināšanas darbu pabeigšanas. Augustā tiks uzsākta fasādes apšūšana ar granīta plāksnēm, kas pasūtītas no Somijas, no jauna projektētajā ēkas daļā jeb "Nākotnes namā", to papildinot ar stiklotu fasāžu sistēmu.

Saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm muzeja komplekss veido stāstu no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei – esošajai ēkai tiek saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, jaunā piebūve tiek veidota gaiša, simbolizējot tagadni, bet piebūve Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni.

Policisti no brigādes, kas apkalpo Briseles Zaventemas starptautisko lidostu, atklātā vēstulē savai vadībai norādījuši uz sliktu drošības garantēšanu lidostā un tās tuvumā.

Trešdien publicēto atklāto vēstuli parakstījuši apmēram 100 no gandrīz 400 lidostas policijas darbiniekiem, ziņo Beļģijas mediji.

«Šī vēstule ir pirmās līnijas policistu vilšanās ar sliktu pārvaldību izpausme, nelaimes signāls nacionālo lidostu drošības pastiprināšanas vārdā,» teikts vēstulē.

Vēstules autori raksta, ka tā ir viņu «nelaimes signāls», kas norāda uz to, ka starptautiskās lidostas aizsardzība neatbilst tam līmenim, kādam vajadzētu būt 2016.gadā.

Viņi norāda, ka lidostas ēkas četri stāvi «ir ļoti pieejami jebkuram un katram», tostarp noziedzniekiem.

«Bija iesniegti daudzi ziņojumi, kas paredzēti terorisma apkarošanas dienestam, par nepieciešamību pārbaudīt pasažieru un citu aizdomīga izskata cilvēku personības,» atzīmēja policisti. Vēstulē izteikts pieņēmums, ka lidostā varēja būt iesūtīti teroristu izlūki, lai novērtētu tās drošības līmeni teroraktu plānošanai.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic reisi no starptautiskās lidostas Rīga uz un no Briseles Zaventemas lidostas nenotiks visu šo nedēļu - līdz 4.aprīlim, informēja lidsabiedrībā.

Lidsabiedrība mēģina piedāvāt pasažieriem alternatīvas Briselei tuvumā esošās lidostas, piemēram, Amsterdama, Parīze un Diseldorfa. Līdz ar to pasažieriem ir iespēja veikt arī lidojumus uz Briseles tuvējām lidostām.

Briseles Zaventemas lidostas vadība paziņojusi, ka otrdien pārbaudīs, kā paveikti remontdarbi pēc diviem pagājušajā nedēļā Briselē notikušajiem sprādzieniem, kuros cieta izlidošanas zāle. Par to, kad lidosta atsāks darbu, patlaban netiek ziņots.

Sprādzienos, kas pagājušajā nedēļā notika Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, 35 cilvēki zaudējuši dzīvību, neskaitot trīs teroristus pašnāvniekus. Atbildību par teroraktiem uzņēmies grupējums Islāma valsts.

Beļģijā notiekošā nacionālā streika dēļ trešdien atcelti plānotie Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» un Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» reisi uz un no Beļģijas, liecina starptautiskās lidostas «Rīga» publiskotā informācija.

Tostarp atcelti «airBaltic» reisi no Rīgas uz Briseli, kas plānoti plkst.7.20 un 16.35, kā arī reisi no Briseles uz Rīgu, kuru ielidošanas laiki bija paredzēti plkst.13 un 22.20. Atcelts arī «Ryanair» reiss no Briseles «Šarleruā» lidostas uz Rīgu, kura ielidošanas laiks bija plānots plkst.20.45 un reiss no Rīgas uz Briseles «Šarleruā» lidostu, kas bija plānots plkst.21.10.

Jau vēstīts - tā kā streikā iesaistīsies arī gaisa satiksmes kontrolieri, Beļģijas gaisa satiksmes kontroles dienests «Skeyes» paziņojis, ka no otrdienas plkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) līdz trešdienai plkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) Beļģijas gaisa telpā aizliegti lidojumi, kas zemāki par 8000 metriem. Tas nozīmē, ka Beļģijas lidostās nepacelsies un nenolaidīsies neviena lidmašīna.

Beļģijas mediji trešdien atsaukuši ziņu, ka policijas reidā Briseles rajonā Anderlehtā arestēts Nadžims Lākrauī, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību otrdien notikušajā teroraktā Briseles lidostā.

«Anderlehtā arestētais vīrietis nav Nadžims Lākrauī,» rasta avīze Derniere Heure, savukārt raidorganizācija RTL ziņo, ka «Anderlehtā arestētais galu galā nav Nadžims Lākrauī».

Lākrauī policija identificēja videonovērošanas ierakstā Briseles lidostā, kur viņš redzams kopā ar brāļiem Halidu un Ibrahimu el Bakrauī, kuri uzspridzinājās otrdienas teroraktos lidostā.

Beļģijas iekšlietu ministrs Jans Jambons atklāja ASV telekanālam CNN, ka Lākrauī esot centies uzspridzināties Briseles lidostā, tomēr bumbas eksplozija nav notikusi.

Divi citi terorista sabiedrotie tur, pēc Beļģijas prokuratūras teiktā, uzspridzinājušies. Trešais terorists pēc tam esot aizbēdzis, vēstīja aģentūra Belga.

Saistībā ar Briseles lidostas virszemes apkalpošanas uzņēmuma «Aviapartner» darbinieku streiku pirmdien atcelti visi Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» reisi starp Briseli un Rīgu, pastāstīja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

No Briseles uz Rīgu bija paredzēti reisi plkst.13.00 un plkst.22.10, bet no Rīgas uz Briseli plkst.7.30 un plkst.16.35. «airBaltic» nav informācijas, cik ilgi streiks varētu turpināties, pauda Briede.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas, 25.oktobra, pēcpusdienā Briseles lidostā streiku pieteica bagāžas krāvēji, liekot atcelt vairākus desmitus reisu. Darbu pārtraukuši Briseles lidostu apkalpojošā uzņēmuma «Aviapartner» darbinieki, kurus neapmierina personāla trūkums.

«Tas bija spontāns darbinieku streiks,» pavēstīja arodbiedrības pārstāvis, norādot, ka nav skaidrs, cik ilgs būs streiks.

Streiks ietekmējis visus ielidojušos un izlidojušos reisus, jo nav iespējams piekraut un izkraut lidmašīnas. Pasažieri ir spiesti doties prom no lidostas vai izlidot tikai ar rokas bagāžu.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē noticis vēl viens sprādziens, ziņo euronews. Tas nograndis Schuman metro stacijā netālu no Eiropas Savienības ēkām.

Sprādziens noticis neilgi pēc diviem sprādzieniem Briseles lidostā. Sprādziens bijis arī Maelbeek metro stacijā.

Patlaban zināms, ka uzbrukumos Briselē bojā gājuši vairāk nekā 20 cilvēki.

Briseles amatpersonas ierosinājušas tuvākajā nākotnē ieviest Beļģijas galvaspilsētā bezmaksas sabiedrisko transportu.

Briseles Sabiedriskā transporta pārvaldes (STIB) jaunais viceprezidents sociālists Lotfi Mostefa izteicis ideju ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu darbadienu vakaros vai brīvdienās, bet viņa Sociālistu partija uzskata, ka maksa varētu tikt atcelta pavisam.

Mostefa šādi vēlas pamudināt Briseles iedzīvotājus retāk izmantot savus personiskos transporta līdzekļus un biežāk paļauties uz sabiedrisko transportu.

«Mēs atrodamies situācijā, kurā gaisa piesārņojuma problēmas un vides jautājumi ir svarīgi,» šonedēļ Beļģijas medijiem uzsvēra Mostefa.

Mostefa STIB viceprezidenta amatam izvirzīja Sociālistu partija, kas ietilpst koalīcijas valdībā, kas pārvalda galvaspilsētas reģionu. Sociālistu partijas plāni ir vēl grandiozāki un tā vēlas vispār atcelt samaksu par sabiedrisko transportu.

Policijas reidā Briseles rajonā Anderlehtā trešdien arestēts Nadžims Lākrauī, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību otrdien notikušajā teroraktā Briseles lidostā, vēsta Beļģijas mediji.

Lākrauī policija identificēja videonovērošanas ierakstā Briseles lidostā, kur viņš redzams kopā ar brāļiem Halidu un Ibrahimu el Bakrauī, kuri uzspridzinājās otrdienas teroraktos lidostā.

Beļģijas iekšlietu ministrs Jans Jambons atklāja ASV telekanālam CNN, ka Lākrauī esot centies uzspridzināties Briseles lidostā, tomēr bumbas eksplozija nav notikusi.

Divi citi terorista sabiedrotie tur, pēc Beļģijas prokuratūras teiktā, uzspridzinājušies. Trešais terorists pēc tam esot aizbēdzis, vēstīja aģentūra Belga.

Visi trīs aizdomās turētie lidostā ieradušies ar taksometru, Zaventemas mērs paziņoja aģentūrai Belga. Taksometra vadītājs esot uzrādījis policijai adreses, kur viņš uzņēmis šos trīs vīriešus, vēstīja Beļģijas telekanāls VTM.

Bojāgājušo skaits plašajos plūdos Vācijā un Beļģijā piektdien pieaudzis līdz 107, pavēstīja varasiestādes. Vairums upuru ir Vācijas rietumdaļā.

"Baidos, ka šīs katastrofas patiesos mērogus mēs aptversim tikai nākamo dienu laikā," Vašingtonā preses konferencē atzina Vācijas kanclere Angela Merkele.

Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē dzīvību zaudējuši 50 cilvēki, bet Ziemeļreinā-Vesfālenē - 43, līdz ar to kopējais upuru skaits Vācijā pieaudzis līdz vismaz 93.

Kaimiņvalstī Beļģijā dzīvību zaudējuši vismaz 14 cilvēki.

Postoši plūdi pieredzēti arī Luksemburgā un Nīderlandē, kur Māstrihtas pilsētā evakuēti vairāki tūkstoši cilvēku.

Galīgais upurus skaits Vācijā var izrādīties vēl lielāks, jo tur Ziemeļreinā-Vesfālenē un Reinzemē-Pfalcā daudzi cilvēki joprojām tiek uzskatīti pa pazudušiem.

Ārveileras rajonā, Reinzemē-Pfalcā, nav zināms par 1300 cilvēku likteni, tiesa gan, varas pārstāvji medijiem norāda, ka skaidrojums tik lielam pazudušo skaitam ir arī bojātās sakaru līnijas.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Par sprādzienu, kas pagājušajā nedēļā nodarīja postījumus Dānijas nodokļu dienesta ēkai Kopenhāgenā, tiek turēti aizdomās divi Zviedrijas pilsoņi. trešdien paziņojusi Kopenhāgenas policija.

Viens no aizdomās turamajiem, kas ir 22 gadus vecs, tika aizturēts otrdien Zviedrijā, bet otrs aizdomās turamais, kurš ir 23 gadus vecs, vēl nav notverts.

«Mēs esam veikuši kratīšanas vairākās adresēs Zviedrijā. Mēs esam atsavinājuši automašīnu, ko, mūsuprāt, izmantoja noziedznieki,» paziņoja Kopenhāgenas policija.

6.augustā pie Dānijas nodokļu dienesta galvenā biroja nogranda sprādziens, bet neviens cilvēks nopietnus ievainojumus neguva. Ēkas logiem izbira stikli un tika bojāta fasāde.

Vienu cilvēku savainoja lidojošas šķembas no sprādziena un viņam tika sniegta palīdzība slimnīcā.

Sprādziens notika vakarā un ēkā tobrīd atradās tikai divi cilvēki. Viņi eksplozijā necieta.

Ceturtdien pie ASV vēstniecības Ķīnas galvaspilsētā Pekinā nograndis sprādziens, ziņo aculiecinieki.

Tviterī ievietotajos attēlos redzams dūmu mākonis un policijas automašīnas ap plašo diplomātisko kompleksu Pekinas ziemeļaustrumos. Kompleksā atrodas ASV, Indijas un Izraēlas vēstniecības.

Sprādziens noticis plkst.13.30 pēc vietējā laika (plkst.8.30 pēc Latvijas laika) vietā, kur parasti Ķīnas pilsoņi stāv rindā pie ASV vēstniecības, lai nokļūtu uz sarunām par vīzas saņemšanu.

Kā pavēstīja vēstniecības preses pārstāvis, publiskā vietā pie vēstniecības ticis detonēts spridzeklis. Vienīgais cietušais ir sprādzienu sarīkojušais cilvēks.

Kā pavēstīja Ķīnas policija, sprādzienu sarīkojis kāds vīrietis, detonējot nelielu paštaisītu spridzekli. Vīrietis ir no Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona, kurš sprādzienā savainojis roku un pēc incidenta tika aizturēts.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Upuru skaits Beirūtā pagājušajā otrdienā notikušajā sprādzienā pieaaudzis līdz 165, otrdien paziņoja Libānas Veselības ministrijas amatpersona.

Vienlaikus turpinās glābšanas operācijas, lai arī zūd cerības atrast izdzīvojušos.

Kā pavēstīja Veselības ministrijas amatpersona, joprojām 20 cilvēki ir pazuduši bez vēsts un "mēs uzskatām, ka viņi bija ļoti tuvu noliktavai, kurā notika sprādziens".

Sprādzienā vēl aptuveni 6000 cilvēki tika ievainoti, tostarp ANO miera spēku UNIFIL un Vācijas vēstniecības darbinieki. Sprādzieni nodarījuši lielus zaudējumus infrastruktūrai, tostarp ostai, ēkām, atstājot aptuveni 300 tūkstošus cilvēku bez pajumtes, slimnīcām, lidostas terminālim un ANO miera spēku UNIFIL kuģim.

Jordānijas seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 4,5 magnitūdu zemestrīcei. Eksplozija bija jūtama arī Kiprā.

Dženovā Itālijas ziemeļrietumos otrdien sabrucis autostrādes A10 tilts, un katastrofā gājuši bojā aptuveni 30 cilvēki, paziņojis iekšlietu ministrs Mateo Salvīni.

«Diemžēl ir aptuveni 30 bojāgājušie, un daudzi ievainotie ir nopietnā stāvoklī,» ministrs sacīja žurnālistiem.

Avoti nacionālajā ugunsdzēsības dienestā ziņu aģentūrai ANSA teikuši, ka bojāgājušo skaits esot pieaudzis līdz 35.

Iepriekš vietējā ātrās palīdzības dienesta vadītājs aģentūrai «Adnkronos» izteicās, ka katastrofā esot «desmitiem bojāgājušo».

Arī glābēji, kas meklē cietušos tilta gruvešos, apstiprina, ka esot «desmitiem upuru».

ANSA vēsta, ka vismaz pieci cilvēki atrasti dzīvi, taču tie guvuši smagus ievainojumus un atrodas kritiskā stāvoklī.

Itāļu mediji ziņo, ka ap plkst.12 (plkst.13 pēc Latvijas laika) spēcīgas lietusgāzes laikā iegruvis aptuveni 200 metru garš Morandi tilta posms.