Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaita Strēlnieku laukumā 1, Rīgā tuvojas finišam - aktīvi norit darbi iekštelpās, paralēli gatavojot ēku nodošanai ekspluatācijā.

Pabeigts un ekspluatācijā pieņemts vides objekts – memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla”, kuru plašākai sabiedrībai darīsim pieejamu 14. jūnijā, pieminot 80. gadadienu kopš traģiskā notikuma Latvijas vēsturē, kad 1941. gadā padomju režīms izsūtīja vairāk kā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piemiņas memoriāls “Vēstures taktīla” 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju. Atceroties šo noziegumu, 14. jūnijā visā Latvijā notiks Valsts prezidenta kancelejas, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un visu Latvijas pašvaldību organizēts virtuāls atceres pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām”, kurā no plkst. 11.00 vienlaikus visā valstī lasīs izsūtīto iedzīvotāju vārdus.

Līdztekus Okupācijas muzeja pārbūvei un "Nākotnes nama" būvniecībai Strēlnieku laukumā 1, Rīgā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā SIA "Skonto būve" uzsāk darbu pie padomju Okupācijas piemiņas memoriāla- mākslas objekta "Vēstures taktīla" izveides, kurš piekļausies muzejam laukumā uz Daugavas pusi, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Memoriāla ideja ir pieminēt tautas upurus, iesaistot pilsētas ikdienas dzīvās skaņas piemiņas kompleksa funkcijās un arhitektoniskajā formā. Tas ir simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas skumjākajiem vēstures brīžiem. Metu "Vēstures taktīla" 2007. gadā par labāko atzina starptautiska žūrija. Tās autori ir arhitekte Ilze Miķelsone, komponists, sonologs Voldemārs Johansons un mākslinieks Kristaps Ģelzis.

"Šogad uzsāksim sagatavošanās darbus, nākamgad tiks ielikti piemiņas memoriāla pamati, kā arī strādāsim pie memoriāla ārējā veidola un mākslinieciskā noformējuma. Plānots, ka līdz ar pārbūvēto Okupācijas muzeju, piemiņas memoriāls tiks pabeigts līdz nākamā gada nogalei," norādīja VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaitā Strēlnieku laukumā 1, Rīgā muzejs ieguvis jaunu ārējo veidolu, saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm, veidojot stāstu "no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei". Norit pēdējie darbi, lai sagatavotu vides objektu – memoriālu padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" nodošanai ekspluatācijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vides objekts – padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls "Vēstures taktīla" 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.

Piemiņas memoriāls tiks atvērts plašākai sabiedrībai līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves darbu pabeigšanu. Pēc kompleksa atvēršanas sabiedrībai memoriāls tiks aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus un iekļausies Rīgas pilsētas vidē.

Okupācijas muzeja kompleksa būvniecības darbi nonākuši finiša taisnē. Pabeigta ēkas ārējā apdare - esošajai ēkai saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, bet jaunā piebūve "Nākotnes nams" veidota gaiša, simbolizējot tagadni, kas Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni. Šobrīd pilnā sparā turpinās Okupācijas muzeja pārbūve iekštelpās. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi pēc kompleksa darbu pabeigšanas paredzēti bērzu stādījumi, atspoguļot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu, kā arī īpašs apgaismojums. Atjaunotu Okupācijas muzeja kompleksu plānots nodot ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, ja darbu izpildes procesā izmaiņas neradīsies COVID-19 pandēmijas un tās radīto ierobežojumu dēļ.

Vienlaikus ar atjaunoto Okupācijas muzeju un tā "Nākotnes namu" top memoriāls Padomju Okupācijas upuru piemiņai, kā arī tiks pilnībā sakārtota un labiekārtota Strēlnieku laukuma teritorija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Šobrīd Okupācijas muzeja pārbūvē tuvojas noslēgumam būvkonstrukciju izbūve, turpinās inženierkomunikāciju izbūve un uzsākts darbs pie telpu iekšējās apdares. Par 90% pabeigta vēsturiskās Okupācijas muzeja ēkas siltināšana, noņemot esošās tumšās vara skārda loksnes un montējot tās atpakaļ pēc fasādes siltināšanas darbu pabeigšanas. Augustā tiks uzsākta fasādes apšūšana ar granīta plāksnēm, kas pasūtītas no Somijas, no jauna projektētajā ēkas daļā jeb "Nākotnes namā", to papildinot ar stiklotu fasāžu sistēmu.

Saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm muzeja komplekss veido stāstu no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei – esošajai ēkai tiek saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, jaunā piebūve tiek veidota gaiša, simbolizējot tagadni, bet piebūve Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Rīgas pilsētas pašvaldība aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam, lai uzsāktu seguma atjaunošanu Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Daļa Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. VNĪ un Rīgas domes panāktā vienošanās paredz kopā renovēt pusi laukuma. Saskaņā ar iepirkumu Strēlnieku laukuma daļai līdz piemineklim tiks veikti labiekārtojuma darbi, t.sk. bruģa un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas atjaunošana esošajai, bet otru pusi pašvaldība sola sakārtot pati tuvāko gadu laikā.

“Lai radītu iedzīvotājiem pievilcīgu un sakārtotu vidi, valstij svarīgi sadarboties ar pašvaldību. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim. Paralēli sadarbojamies ar pilsētu arī Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanas projektā,” norāda R. Griškevičs.

Strēlnieku laukuma seguma atjaunošanu līdz Strēlnieku piemineklim par 209 038 eiro veiks SIA "Kvinta BCL", informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

VNĪ un Rīgas pilsētas pašvaldības iepirkumā seguma atjaunošanai Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim starp 4 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Kvinta BCL" piedāvājums par 209 038,95 eiro. Darbus plānots uzsākt tuvāko mēnešu laikā un pabeigt līdz rudenim.

Daļa Latviešu Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim.

Pabeigti demontāžas darbi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei un Nākotnes nama būvniecībai, tādējādi noslēdzot nozīmīgu būvniecības posmu. Šodien būvnieki Skonto Būve uzsāk pāļu izbūvi, informē projekta pasūtītājs VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Projekta darbu ietvaros ir jau veikta mūra un betona konstrukciju demontāža aptuveni 1540 tonnu apmērā. Lai nodrošinātu pēc iespējas mazāka materiālu daudzuma nonākšanu izgāztuvēs, otrreizējai pārstrādei nodotas aptuveni 50 tonnas metāla konstrukciju, kā arī lielākā daļa mūra un betona konstrukciju.

«Okupācijas muzeja pārbūve un Nākotnes nams būvniecība ir valstiski nozīmīgs projekts un viena no VNĪ prioritātēm. 2017. nogalē darbu sākot jaunajai VNĪ valdei sadarbībā ar projekta uzraudzības padomi, projekta virzība pēc 11 gadu ieilgušas plānošanas un saskaņošanas īsā laikā ir nonākusi līdz būvniecībai. Vienlaikus tas ir arī ļoti tehniski sarežģīts projekts, tādēļ būvuzraudzību veicam paši. Tas mums ļauj sekot līdzi būvniecības procesa norisei un dod papildu pārliecību, ka būvdarbi tiks veikti termiņos un kvalitātē, kā esam solījuši sabiedrībai,» uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, norādot, ka līdz šim būvniecības darbi norit pēc plāna un tiek veikti atbilstošā kvalitātē.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Simbolizējot nozīmīga būvniecības posma pabeigšanu, nosvinēti Latvijas Okupācijas muzeja «Nākotnes nama» spāru svētki.

Šobrīd muzeja jaunajā daļā – «Nākotnes namā» - paveikti aptuveni 80% darbu, savukārt vecajā muzeja daļā – ap 20% darbu. Jaunajā daļā notiek inženiertīklu izbūve, bet vecajā daļā saskaņā ar tehniskās pārbaudes rezultātiem notiek demontāžas darbi, antikorozijas pasākumi un būvkonstrukciju stiprināšana. Visā kompleksā turpinās darbs pie jumta izbūves, kā arī notiek labiekārtošanas darbi – kāpņu izbūve un ārējo inženiertīklu izbūve.

Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektā «Nākotnes nams» saglabāta latviešu arhitekta Gunāra Birkerta ideja – arhitekta 2001. gadā dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices. Muzeja jaunā koncepcija paredz 1970. gadā būvēto ēku papildināt ar baltu piebūvi un stikla sienu, kā arī piešķirt muzejam mūsdienu funkcionalitāti.

Desmit gadus kopš idejas par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidi, beidzot parakstīts līgums starp valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un būvniecības konkursa uzvarētāju SIA Skonto būve par būvdarbu uzsākšanu un projekta īstenošanu.

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ansambli veidos restaurētais Latvijas Okupācijas muzejs, kura ēka tapusi 1970. gadā, un tā jaunā piebūve Nākotnes nams, kuras pamatā ir arhitekta Gunāra Birkerta ideja.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt jaunas muzeja ekspozīcijas telpas ar telpiskiem, multimediāliem un interaktīviem objektiem. Jāmin, ka projekta laikā tiks realizēta arī ideja par vides objektu – Vēstures taktīla, kura autors ir Kristaps Ģelzis. VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis norāda, ka šo projektu VNĪ savā pārziņā pārņēma pirms desmit gadiem un beidzot no vārdiem ir nonākts līdz darbiem.

Finanšu ministrijai budžeta programmā Dotācija VNĪ par kapitālieguldījumiem Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībā paredzēti finanšu līdzekļi ar būvniecību saistīto kapitālieguldījumu izdevumu segšanai vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā.

VAS «Valsts Nekustamie īpašumi» (VNĪ) uzsākusi Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) pārbūves projekta «Nākotnes nams» būvdarbu iepirkuma 2.posmu. Tajā savus piedāvājumus būvdarbu veikšanai iesniegt uzaicināti 14 pretendenti, kuri kvalificējās būvdarbu iepirkuma 1. posmā, informē VNI Komunikācijas daļa.

2016. gada sākumā norisinājās būvdarbu iepirkuma konkursa 1. posms. Pēc izvērtēšanas tika pieņemts lēmums 2. posmā virzīt 14 pretendentus. VNĪ pretendentiem piedāvājumus konkursā aicinājis iesniegt līdz 2017. gada 29. decembrim.

Uzaicinājumā VNĪ noteicis, ka būvdarbu īstenošanas termiņš ir ne ilgāk kā 12 mēneši no līguma par būvdarbu veikšanu noslēgšanas.

Vienlaikus ar būvdarbu iepirkuma 2. posma izsludināšanu VNĪ 27. novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) atzīmes saņemšanai būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi iesniedza «Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā» būvprojektu.

Okupācijas muzeja pārbūves un «Nākotnes nama» būvniecības gaitā pabeigta tehniskā pārbaude vēsturiskajai muzeja ēkai Strēlnieku laukumā, Rīgā, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Vēsturiskajā daļā notiek jumta demontāža un uzsākta fasādes vara plākšņu demontāža, savukārt jaunajā daļā darbi notiek ātrāk nekā paredzēts.

Jau vēstīts, ka Okupācijas muzeja pārbūves un «Nākotnes nama» būvniecības gaitā šaubas radīja padomju laikā būvētā muzeja konstrukciju drošība, un tika izlemts veikt papildu tehnisko pārbaudi.

«Būvējam Okupācijas muzeja ēku ar pārliecību, ka tai jākalpo nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu, tādēļ apņemamies veikt visus nepieciešamos darbus, lai būtu pilnībā pārliecināti par ēkas konstrukciju drošību. Plānots, ka, pamatojoties uz tehniskās pārbaudes atzinumā norādīto, mēneša laikā taps nepieciešamās būvprojekta izmaiņas. Esošā situācija liecina, ka papildu darbu īstenosim paralēli būvniecības gaitai un iekļaujoties kopējā projekta budžetā. Pārbūvēto Okupācijas muzeju un «Nākotnes namu» VNĪ plāno nodot ekspluatācijā nākamā gada pavasarī,» norādīja VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotā centralizēta valsts īpašumu pārvaldība nav sevi attaisnojusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde nav pārsteigta par VNĪ vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Ministre uzskata, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ ir neefektīva.

«Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013.gada nogalē, taču VNĪ neizdarības dēļ būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem vairs nepārsteidz,» sacīja Melbārde.

Politiķe piebilda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru Melbārde minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Rīgas pierobežā, Stopiņu novadā, blakus Juglas ielas un Biķernieku ielas rotācijas aplim straujos tempos noris mēbeļu un mājsaimniecības preču zīmola IKEA veikala būvniecības darbi, novēroja db.lv.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Veikala būvniecības darbi tika uzsākti šā gada maijā un saskaņā ar plānoto, veikals durvis vērs 2018.gada rudenī. Veikala kopējā platība būs 34 000 kvadrātmetru, tam būs vairāk nekā 1000 autostāvvietas. IKEA veikals nodrošinās aptuveni 300 jaunu darbavietu.

IKEA zīmolu Latvijā attīsta uzņēmums Verus Praedium, kam ar SEB banku noslēgts līgums par ilgtermiņa aizdevumu 35,4 miljonu eiro apmērā IKEA veikala būvniecībai Stopiņu novadā. Veikalu pārvaldīs SIA Paul Mason Properties, slēdzot franšīzes līgumu ar Islandes uzņēmumu Inter IKEA Systems BV.

Db.lv jau rakstīja, ka nākotnē uzņēmuma plānos ietilpst arī preču saņemšanas punktu izveidošana Latvijas reģionos, kur pircēji varēs saņemt Ikea iegādātās preces tuvāk savām mājām. SIA Paul Mason Properties priekšsēdētājs Sigurdurs Palmasons norāda, ka projekta izmaksas no uzņēmuma puses sasniegs 60 milj. eiro. Tomēr viņš pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt platību ap Ikea veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

No 1.marta būs jāpārtrauc Tetera nama jeb "Stūra mājas" ekspluatācija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Tetera nama Brīvības ielā 61, Rīgā, drošai ekspluatācijai un Latvijas Okupācijas muzeja darbības īslaicīgai saglabāšanai tajā līdz 2023.gada 27.janvārim ir jāpieņem lēmums par ēkas turpmāko nākotni un jārod vismaz 300 000 eiro Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) konstatētās lietošanas bīstamības novēršanai.

Piesaistītais finansējums ļaus saglabāt muzeja darbību Tetera namā aptuveni gadu, kura laikā jāpiesaista vēl vismaz 400 000 eiro, norāda Vārna.

VNĪ kopš 2021.gada aicina pieņemt lēmumu par visa Tetera nama saturisko piepildījumu, lai varētu saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja darbību namā. VNĪ kā valsts kapitālsabiedrība ir atbildīga par tās pārvaldībā esošo īpašumu ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību, savukārt par īpašumu saturisko piepildījumu rūpējas tās lietotājs.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) atzīmes saņemšanai būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi iesniegusi «Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā» būvprojektu.

Vienlaikus ar būvprojekta iesniegšanu VARAM gala saskaņošanai, VNĪ izsludinās būvdarbu iepirkuma 2. kārtu.

Kā tika ziņots iepriekš, būvdarbu iepirkuma 1. kārtā kvalificējās 14 pretendenti, kuri 2. kārtā tiks uzaicināti iesniegt finanšu piedāvājumus būvdarbu veikšanai. Ja projekta tālākajos posmos neradīsies papildus šķēršļi un būvdarbu iepirkuma 2. kārta noritēs raiti, tad 2018. gada 2. ceturksnī plānota līguma par būvdarbu veikšanu slēgšana. «Nākotnes nama pamatakmens 2018.gadā ir jāieliek!»jau iepriekš informēja VNĪ valde.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis uzsver: «Projekta pozitīvu virzību ir sekmējusi VNĪ vadības komandas un visu projektā iesaistīto pušu konstruktīva sadarbība. Vēlos uzsvērt Uzraudzības padomes lomu, kas viennozīmīgi veicinājusi sapratni par projekta turpmākajiem soļiem un to, ka strādājam kopējam mērķim. Iesniegtais būvprojekts ir vēl viens stūrakmens tālākajā projekta gaitā, un būvniecības uzsākšana tuvākajā nākotnē ir reāla».

VAS «Valsts Nekustamie īpašumi» (VNĪ) saņēmis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izsniegto būvatļauju ar atzīmi par būvprojektā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Vienlaikus VNĪ uzsākusi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekta «Nākotnes nams» būvdarbu iepirkuma 2. posmu. Tajā savus piedāvājumus būvdarbu veikšanai iesniegt uzaicināti 14 pretendenti, kuri kvalificējās būvdarbu iepirkuma 1. posmā. VNĪ pretendentiem piedāvājumus konkursā aicinājis iesniegt līdz 2017. gada 29. decembrim. Uzaicinājumā VNĪ noteicis, ka būvdarbu īstenošanas termiņš ir ne ilgāk kā 12 mēneši no līguma par būvdarbu veikšanu noslēgšanas.

Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektā «Nākotnes nams» saglabāta pasaules līmeņa arhitekta Gunāra Birkerta ideja - 2001. gadā G.Birkerta dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices. Pārbūvējamais muzejs ir kultūrvēsturiski vērtīga ēka un atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Vecrīgas arheoloģiskais komplekss teritorijā.

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Apelācijas instances tiesā izskatot administratīvo lietu par lielveikala «Depo» būvniecībai Jelgavā izsniegto būvatļauju, tiks pieprasīta informācija no Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB), informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis.

Šonedēļ lietā nopratināti divi liecinieki un uzklausīti procesa dalībnieku paskaidrojumi. Tālāk lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Tiesa arī konstatējusi, ka vēl nepieciešams iegūt papildu informāciju no VPVB, tādēļ lietas izskatīšana atlikta. Lietas turpmākā izskatīšana noteikta rakstveida procesā 6.novembrī.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Latvijā šogad pirmajā pusgadā izsniegta 1151 atļauja jaunas viena dzīvokļa mājas būvniecības sākšanai, kas ir par 41,6% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus kopējā platība jaunu individuālo māju būvniecībai 2021.gada pirmajos sešos mēnešos pieaugusi par 32,6%, veidojot 230,6 tūkstošus kvadrātmetru.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2021.gada pirmajā pusgadā izsniegtas 85 būvatļaujas jaunu rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 159,6 tūkstoši kvadrātmetru. Salīdzinājumā ar 2020.gada pirmo pusgadu izsniegto būvatļauju skaits jaunu rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai audzis par 14,9%, bet platība palielinājusies par 18,3%.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, kopumā šogad pirmajā pusgadā izsniegtas 1369 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai 278,8 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Salīdzinājumā ar 2020.gada pirmo pusgadu izsniegto būvatļauju skaits viena dzīvokļa māju būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai audzis par 26,4%, bet platība palielinājusies par 15,1%.

Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.

Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.

Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.