Bezvienošanās breksits Lielbritānijā bāzētajiem autoražotājiem varētu izmaksāt līdz pat 70 miljoniem sterliņu mārciņu (78 miljoniem eiro) dienā, ņemot vērā ražošanas kavējumus, otrdien brīdināja Lielbritānijas Automobiļu ražotāju un tirgotāju apvienība (SMMT).

SMMT lēš, ka Lielbritānijas autorūpniecības nozarei, kurā darbojas arī tādi ārvalstu autoražotāji kā «Ford», «Honda» un «Nissan», sliktākais scenārijs izmaksātu 50 000 mārciņu minūtē.

«Autorūpniecība ir svarīga Lielbritānijas tirdzniecībai un ekonomikai, un, ja tiek pieņemti pareizi lēmumi, tad gaidāma spoža nākotne,» SMMT ikgadējā konferencē Londonā norādīja apvienības vadītājs Maiks Heivss. «Taču bezvienošanās breksits saglabājas kā skaidras un pašreizējas briesmas. Mēs jau redzam sekas, ko rada neskaidrība un bažas par vienošanās nepanākšanu.»

«Nākamajam premjerministram kā pirmo darbu amatā nepieciešams panākt vienošanos, kas saglabā netraucētu tirdzniecību, jo mūsu nozarei bezvienošanās breksits nav opcija un mums nav daudz laika,» uzsvēra Heivss.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņojis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Berkovs norādījis, ka parlamenta kārtības rullis neļauj atkārtoti nodot parlamentam noraidītu likumprojektu tās pašas sesijas laikā.

Berkova paziņojums vēl vairāk sarežģījis Mejas centienus panākt atbalstu jau divkārt noraidītajam Brexit līgumam.

Kā ziņots, saskaņā arī ar britu mediju atzinumu trešais balsojums par Mejas panākto Brexit vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

Japānas autobūves kompānija «Honda Motor Co.» otrdien paziņoja, ka 2021.gadā slēgs savu rūpnīcu Lielbritānijā, kurā tiek nodarbināti 3500 cilvēki.

Svindonas rūpnīca Anglijas dienvidrietumos ir vienīgā «Honda» ražotne Eiropas Savienībā (ES), un tajā jau vairāk nekā 24 gadus tiek ražots «Civic» modelis.

Ik gadu rūpnīcā tiek saražoti 150 000 automobiļu.

Uzņēmums vēsta, ka šī rūpnīca tiks slēgts 2021.gadā, kad noslēgsies pašreizējā modeļa ražošanas cikls.

«Honda» šo lēmumu skaidro ar vēl nepieredzētām izmaiņām globālajā autoražošanas nozarē. Tāpat šis lēmums pieņemts laikā, kad novērojamas neskaidrības par investīciju vidi Lielbritānijā, ņemot vērā gaidāmo valsts izstāšanos no ES.

Pērn uzņēmuma vecākais viceprezidents Eiropā Īans Houvels norādīja, ka bezvienošanās «Breksits» kompānijai izmaksātu vairākus miljonus sterliņu mārciņu, taču, neskatoties uz to, autoražotājs gatavojas šādam iznākumam.

Eiropas aviobūves uzņēmuma «Airbus» vadītājs Toms Enderss ceturtdien brīdināja, ka bezvienošanās «Breksits» varētu likt kompānijai pieņemt Lielbritānijas ekonomikai ļoti nelabvēlīgus lēmumus.

«Airbus» šobrīd Lielbritānijā nodarbina 14 000 cilvēku, bet vēl 110 000 darbvietu valstī saistītas ar uzņēmuma piegādes tīkliem.

«Ja netiks panākta Breksita vienošanās, mums uzņēmumā »Airbus« nāksies pieņemt lēmumus, kas Lielbritānijai var būt ļoti nelabvēlīgi,» uzņēmuma mājaslapā ievietotā video norāda Enderss.

Enderss, kurš vairākkārt uzsvēris, ka «Breksits» nozīmētu investīciju pārtraukšanu Lielbritānijā, arī paudis sašutumu par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas apšaubāmo «Breksita» stratēģiju.

«Ir apkaunojoši, ka vairāk nekā divus gadus pēc 2016.gada referenduma rezultāta uzņēmumi joprojām nav spējīgi pienācīgi plānot nākotni,» sacīja Enderss.

Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās «Breksitu» un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka «Breksits» beigsies bez vienošanās, pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta otrdienas vakarā «Breksita» vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.

«Trīs ceturtdaļas no britu parlamenta vispār negribētu stāties ārā no Eiropas Savienības (ES), tātad vairums parlamenta pārstāvju faktiski ir proeiropeiski noskaņoti. Tāpat par vienošanos nobalsoja tikai trīs leiboristi, lai gan viņi it kā ir proeiropeiski. Šeit lomu spēlē politika un notiek savstarpējās cīņas, jo konservatīvie šobrīd ir ļoti ievainojami,» norādīja Sprūds.

Viens no iemesliem šādam balsojuma rezultātam bijis arī pēdējā brīdī panākto papildu garantiju neatzīšana par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem. LĀI direktors vērsa uzmanību, ka netika atrasti konkrēti pierādījumi tam, ka Lielbritānija varēs izstāties no vienošanās par Muitas savienību un pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Lielbritānijas valdība drīzumā nāks klajā ar jaunu breksita vienošanās projektu, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

«Mēs nāksim klajā ar ļoti labu piedāvājumu. Mēs to oficiāli iesniegsim pavisam drīz,» intervijā BBC televīzijai paziņoja Džonsons, kurš pašlaik piedalās viņa vadītās Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā.

Lielbritānijas un Īrijas mediji ziņoja, ka Džonsons vēlas, lai preču pārbaudes nenotiktu tieši pie Īrijas robežas, kā arī lai būtu brīva lauksaimniecības produktu plūsma.

Spriežot pēc mediju ziņotā, priekšlikums izstrādāts tā, lai paturētu robežu starp Ziemeļīriju un Īriju atvērtu pēc breksita, kuru Džonsons plāno ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs pauda viedokli, ka Džonsona valdības priekšlikumam nav izredžu.

«Pienācis laiks, kad ES jāsaņem nopietns priekšlikums no Lielbritānijas valdības, ja oktobrī gribam panākt breksita vienošanos,» tviterī paziņoja Kovenijs, piebilstot, ka Īrija un Ziemeļīrija ir pelnījušas ko labāku.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas valdībai izturot neuzticības balsojumu, bet ASV biržu indeksi kāpa pēc labu banku peļņas rādītāju publicēšanas, lai gan šo kāpumu piebremzēja bažas par ASV valdības darba pārtraukumu.

Londonas biržas indekss kritās, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās.

Mārciņas vērtība pieauga pret eiro un pret ASV dolāru pēc tam, kad Mejas valdība trešdienas vakarā izturēja neuzticības balsojumu parlamentā. Par neuzticību valdībai nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti atbalstīja valdību.

Mejas panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja. Šāds balsojuma rezultāts radīja jautājumu par to, vai valdība izturēs neuzticības balsojumu.

«Daudzi cilvēki var būt pārsteigti, ka mārciņa turas stingri (..) pēc Terēzas Mejas sakāves »Breksita« balsojumā,» sacīja «AJ Bell» investīciju direktors Rass Maulds pirms trešdienas neuzticības balsojuma.

Vēlēšanās ir uzvarējušas divas jaunās partijas. Divas partijas ir pateikušas, ka ir gatavas uzņemties atbildību veidot valdību. To ir paziņojuši JKP līderis Jānis Bordāns un KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems. Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jāuztic valdības veidošana vienam no viņiem.

Pašreizējo valdību veidojošās partijas ieņem pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Principā no zemes virsas ir noslaucīta vecā Saeima. Divas trešdaļas no Saeimas deputātiem būs jauni. Ir daudz ticis spekulēts par to, būs vai nebūs Latvijā «Breksits Nr.2». Nevar neredzēt, ka šis «Breksits» arī Latvijā ir noticis.

Demokrātija ir jārespektē. Ir acīmredzami, ka ne Vienotībai, ne ZZS, ne NA nav nekādu tiesību runāt par valdības veidošanu. Viņiem ir jābūt laimīgiem, ja viņus kāds uzaicina būt par balastu valdības izveidošanai balsu dēļ.

Ar maksātnespējas administratoru mafiju saistītos Rasnaču un Parādnieku pašu vēlētājs ir izmetis vēstures mēslainē, bet Gaidis Bērziņš nolēca no trases jau pirms tam, juzdams deguma smaku. «Labo darbu čempione» Dana Reizniece-Ozola ir izlīdusi caur adatas aci, tiekot iekšā Saeimā, neskatoties uz to, ka Rīgā nespēja savākt pat 5%. Vēlētāji viņu faktiski ir diskvalificējuši, taču mūsu vēlēšanu likuma īpatnības ir ļāvušas «donnai Danai» iegūt kaut ko līdzīgu «mīkstajam mandātam». Par katastrofāli zemo ZZS rezultātu vēlēšanās nav jābrīnās, ja tā nespēj savākt 5% galvaspilsētā Rīgā, kas ir pilnīgi skaidrs vērtējums varas partijai, kas vada valdību.

Pieaugot bažām, ka līdz 29.maijam tā arī netiks apstiprināta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Londonas un Briseles amatpersonas apspriež iespējamo «Breksita» procedūras pagarināšanu, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, otrdien vēsta laikraksts «The Daily Telegraph».

Trīs avoti ES laikrakstam apstiprinājuši, ka britu amatpersonas zondē iespējas pagarināt Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto dalībvalsts izstāšanās procedūras termiņu.

Premjerministre Terēza Meja iepriekš vairākkārt noraidījusi iespēju atlikt «Breksitu», lai gan viņa arī atkārtoti brīdinājusi parlamenta deputātus, ka gadījumā, ja tiks noraidīta viņas vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, «Breksits» tiks izgāzts.

«Mēs aizejam no Eiropas Savienības 29.martā,» uz lūgumu komentēt «The Daily Telegraph» ziņas atbildējis «Breksita» ministrs Stīvens Barklajs, uzsverot, ka valdība necenšas to atlikt.

Uz tiešu jautājumu, vai viņš noliedz laikraksta ziņoto, Barklajs atbildēja: «Jā, jo varu nepārprotami paziņot, ka valdības politika paredz izstāšanos 29.martā.»

Lielbritānijas parlaments pirmdienas vakarā atkārtoti noraidīja visus Brexit plānus, kas bija izstrādāti kā premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās alternatīvas, nepilnas divas nedēļas pirms gaidāmās valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Tā sauktajos indikatīvajos balsojumos neviena no četrām alternatīvām neguva deputātu vairākuma atbalstu, tomēr vislielākais atbalsts bija priekšlikumiem sarīkot otru referendumu un vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES.

Pirmais scenārijs, kas paredzēja aicināt valdību vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES, tika noraidīts ar 276 balsīm pret 273.

Otrais scenārijs «Kopējais tirgus 2.0» paredzēja pieņemt Mejas «Breksita» nosacījumus, bet pieprasīt viņai vienoties par jaunu ES muitas saskaņojumu un dalību ES vienotajā tirgū. Tas tika noraidīts ar 282 balsīm pret 261.

Trešais scenārijs par otra referenduma plāniem tika noraidīts ar 292 balsīm pret 280.

Britu aktīvus, spēji tuvojoties Brexit datumam, populāri atzīt par tuvu neinvestējamiem.

Finanšu tirgus dalībnieki jau kādu laiku nezina, ko īsti darīt ar vairākiem britu aktīviem, pār kuriem pastāvīgu ēnu uztur Brexit jautājums. Valdot šādam fonam, britu akcijas var mēģināt saukt par vienām no pašām nemīlētākajām pasaulē – tālu no patiesības tas nav. EPFR Global apkopotie dati liecina, ka investori no šīs valsts akcijām naudu noplūdina jau 10 mēnešus pēc kārtas. Savukārt Bank of America Merrill Lynch globālo fondu pārvaldnieku aptaujā secināts, ka tieši Apvienotā Karaliste janvārī izpelnījusies visnemīlētākā reģiona, kur ieguldīt, statusu.

Ik pa laikam bijuši aktuāli spriedumi, ka britu uzņēmumiem varētu palīdzēt mārciņas cenas samazināšanās, kas, šķiet, ir Brexit komplekta sastāvdaļa (vājāka vietējā valūta ir balsts valsts ražotājiem un eksportētājiem). Tomēr pēdējā laikā jau tiek vērtēts, ka posts no Brexit procesa, ja tas nonāks kādā investoriem sliktākā gultnē, varētu būt krietni lielāks nekā potenciālie guvumi no valūtu svārstībām.

Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons britu ietekmīgāko laikrakstu slejās netiek novērtēts kā spilgts līderis, kurš varētu izvest Lielbritāniju no ieilgušās krīzes saistībā ar Brexit. Gluži pretēji, tiek prognozēts, ka situācija tikai saasināsies, jo, kā apgalvo vairums britu politisko komentētāju, Džonsona kļūšana par valdības vadītāju ir būtiski paaugstinājusi risku, ka notiks bezvienošanās izstāšanās no ES.

Pesimistiskākie apgalvo, ka tas ir gandrīz nenovēršami. Pats Boriss Džonsons savā pirmajā runā ir uzsvēris, ka Lielbritānija jebkurā gadījumā no ES izstāsies līdz 31. oktobrim, jo to vēlas iedzīvotāju vairākums, kas nobalsoja par Brexit. Līdz ar to B. Džonsons arī kategoriski ir noraidījis atkārtota referenduma iespējamību. Lai gan jaunais premjerministrs bravūrīgi apgalvo, ka atšķirībā no līdzšinējās valdības vadītājas Terēzas Mejas viņš panāks jaunu, daudz labāku izstāšanās līgumu ar ES, bloka līderu līdzšinējie apgalvojumi ir bijuši ļoti cieti: līguma saturs pēc būtības pārskatīts netiks, tā ka par to B. Džonsons, izskatās, var aizmirst. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir paziņojis, ka atcels antidemokrātisko Īrijas atbalsta plānu. Proti, pašreizējais līgums paredz, ka līdz tirdzniecības sarunu noslēgšanai starp Lielbritāniju un ES nebūs cietas robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas de facto nozīmē, ka Lielbritānija paliek kopējā ES muitas savienībā. Šis punkts līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens sarunās par izstāšanās līgumu.

Brexit atbalstītājs Naidžels Farāžs plāno sestdien sākt 14 dienu protesta gājienu, lai atbalstītu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), bet šodien Anglijā atbalsta demonstrāciju Brexit sarīkojuši zvejnieki.

Neliela zvejas laivu flotile iebraukusi Ņūkāslā pie Tainas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību «nāvessodam, ko [premjerministres] Terēzas Mejas izstāšanās vienošanās vai parlamenta locekļu aizkavētais Brexit izpildīs Lielbritānijas zvejniecībai un piekrastes kopienām».

Bijušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs ceturtdien pauda milzu sašutumu par deputātu lēmumu atbalstīt Mejas priekšlikumu Brexit atlikt.

Mejas priekšlikums paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto Brexit vienošanos, un, ja vienošanās tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kas paredzēta 29.martā, tiks atlikta līdz 30.jūnijam.

Vakar, kad tapa šis komentārs, vēl nebija zināmas šā rīta ziņas, vai britu premjerministre Terēza Meja ir izturējusi savas partijas iniciēto neuzticības balsojumu un vēl ir partijas līdere un valdības vadītāja.

Taču, lai ko arī nebūtu nesis balsojums, skaidrs ir viens – Lielbritānija ir sašķelta. Turklāt dalījuma līnijas ir vairākas. Viena iet starp Brexit piekritējiem un noliedzējiem, otra – starp tiem, kuri uzskata, ka pašreizējā vienošanās ir labāka par nekādu, un tiem, kas iestājas par Brexit bez vienošanās, un tad jau vēl ir tie, kuri vēlas atkārtotu referendumu. Skaidrs ir viens, pašreizējā Brexit vienošanās, kuru panākusi T. Meja, neapmierina Brexit piekritējus, taču izskatās, ka labāku nav iespējams dabūt. Kā tvītoja Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas prezidents, pašreizējā vienošanās ir vienīgā iespējamā un to pārskatīt nav iespējams.

Protams, tā nostāda Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā tad, kad tā bija pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tas ir labāk, nekā izstāties bez vienošanās, lai gan to atbalsta daudzi populistiski politiķi. Tikai viens no vairākiem simtiem piemēru. Ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, tad līdz divpusēju līgumu noslēgšanai šīs valsts lidsabiedrību lidmašīnas nevarēs lidot uz ES valstu lidostām un ES valstu lidsabiedrības nelidos uz Lielbritānijas lidostām. Brexit piekritēji bija iedomājušies, ka miglainā Albiona noliegs brīvu darbaspēka plūsmu, bet varēs saglabāt brīvu preču un pakalpojumu plūsmu. Liels bija šoks, kad ES pateica, ka tā nav zviedru galds, kur var izvēlēties, ko gribas, bet to, kas nepatīk, atstāt uz galda. Žurnāls The Economist raksta – ja T. Meja amatu zaudēs, sāks birt brīnumaini politiķu solījumi, kādas tik izcilas vienošanās ar ES netiks panāktas pašreizējās vietā.

Britu aktīvi uz politiskās neskaidrības fona izskatās gluži vai neinvestējami

Jau ilgi viens no riskiem, kas ietekmē investoru skatījumu uz Apvienotās Karalistes aktīviem, ir Brexit jautājums. Pēdējo dienu laikā Eiropas Savienības (ES) ministri vienojušies par britu izstāšanās noteikumiem. Tiesa gan, tas nebūt nenozīmē, ka tam piekritīs Apvienotās Karalistes parlaments. Gandrīz līdz decembra vidum gaidāmas dažādas ar Brexit saistītas noklausīšanās, kam kulminācija būs britu politiķu nobalsošana par šo jautājumu (12. decembris). Notiekošo sarežģī arī ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi, ka esošā Brexit vienošanās var apdraudēt ASV-Apvienotās Karalistes tirdzniecības darījumus. D. Tramps izteicies, ka pašreizējā vienošanās lieliska ir vien ES. Tiek teikts, ka Trampa iebildumi ir par punktu, ka Apvienotā Karaliste ES muitas zonā paliek vēl 21 pārejas mēnesi (tas nozīmē, ka aktuāli paliek ES tarifi un standarti), kuru laikā var tikt panākta pilnīgāka vienošanās par šo reģionu tirdzniecības noteikumiem. Var netikt izslēgts, ka šis pārejas periods tiek pagarināts uz mūžu, ziņo Bloomberg. Būtībā tādējādi tiek apšaubīta britu spēja kaut kad panākt pašiem savus tirdzniecības noteikumus ar citām valstīm, ko savukārt vēlas redzēt izšķirīgāka Brexit aizstāvji.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu, pavēstījis kāds augsta ranga avots Eiropas Savienībā (ES).

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Tikmēr Lielbritānijā piektdien turpināsies premjerministres Terēzas Mejas vadīto konservatīvo un opozīcijā esošo leiboristu sarunas par iespējamo izeju no Brexit strupceļa. Valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzinis, ka gadījumā, ja sarunas būs neveiksmīgas, Brexit , domājams, nāksies atlikt uz ilgāku laiku.

Šobrīd paredzēts, ka Lielbritānijai no ES jāaiziet 12.aprīlī, lai gan parlaments joprojām nav apstiprinājis Mejas panākto Brexit vienošanos. Lai izvairītos no bezvienošanās Brexit, izstāšanās datums jāatliek uz vēlāku laiku, taču Meja vēlas, lai Brexit tiktu atlikts uz iespējami īsāku laiku. Lai to nodrošinātu, premjerministrei jāpanāk vienošanās ar leiboristu līderi Džeremiju Korbinu sarīkot balsojumu parlamentā par trīskārt jau noraidīto Brexit vienošanos līdz 10.aprīlim, kad Briselē paredzēts ārkārtas samits. Ja tas neizdosies, valdība parlamentam piedāvās vairākas turpmākās rīcības iespējas, lai deputāti «noteiktu, kādu kursu ievērot».

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt Brexit līdz 30.jūnijam, pieļaujot arī iespēju, ka Apvienotā Karaliste aiziet no bloka agrāk, ja parlaments beidzot apstiprina jau trīskārt noraidīto Brexit vienošanos.

«Apvienotā karaliste uzskata, ka [Brexit] pagarinājumam jābeidzas 2019.gada 30.jūnijā. Ja puses spēj [vienošanos] ratificēt pirms šī datuma, valdība uzskata, ka šis periods jāizbeidz agrāk,» teikts Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā Mejas vēstulē.

Tikmēr Tusks, kā pavēstījis kāds augsta ranga ES avots, piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu.

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit, kurā ir pieejama informācija par Brexit procesu, sekām un iespējamiem sagatavošanās pasākumiem, informē ministrijā.

Sarunās par Apvienotās Karalistes (AK) Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus.

Ministrija informē, ka informācija sadaļā regulāri tiks atjaunota un papildināta arī ar citu valsts pārvaldes institūciju sniegto informāciju par Brexit.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES notiks 2019. gada 30. martā. Sarunas par AK Izstāšanās līgumu jāpabeidz šogad. ES prioritāte sarunās ir nodrošināt sakārtotu AK izstāšanās procesu un tā tiesisko noteiktību. Vienlaikus gan ES, gan AK veic pasākumus, lai sagatavotos pārmaiņām, kas iestāsies gan gadījumā, ja laikus spēkā stāsies Izstāšanas līgums, gan gadījumā, ja neizdosies panākt vienošanos.