Atkārtota psihiatriska ekspertīze atzinusi Norvēģijas masu slepkavu Andersu Breivīku par pietiekami pieskaitāmu, lai viņš tiktu tiesāts, vēsta BBC.

Šis atzinums ir pretrunā ar aizvadītajā gadā izdarīto ekspertīzes slēdzienu, saskaņā ar kuru A. Breivīks atzīts par nepieskaitāmu. Pērn psihiatri atzina, ka masu slaktiņa sarīkotājs nozieguma brīdī bijis nepieskaitāms un tādējādi viņam varētu tikt piemērota piespiedu psihiatriskā ārstēšana nevis cietumsods. A. Breivīks esot cietis no paranoidālas šizofrēnijas, uzskatīja speciālisti.

«Galvenais ekspertu slēdziens ir tāds, ka A. Breivīks nozieguma brīdī ir bijis pieskaitāms,» pavēstījusi Oslo tiesa. «Tas nozīmē, ka viņš tiek uzskatīts par krimināli atbildīgu,» secinājusi tiesa.

Par ekspertīzes atkārtošanu tika nolemts šā gada janvārī, jo psihiatru iepriekš izdarītie slēdzieni tika saņemti ar sašutuma vētru. Kritika tika saistīta ar to, vai tik labi izplānotu noziegumu varētu paveikt persona, kas cieš no garīgas saslimšanas. Pirmās ekspertīzes slēdzienu apstrīdēja arī pats A. Breivīks, kurš uzsvēra, ka ir pilnībā pieskaitāms.

Populārais Francijas apģērbu zīmols Lacoste lūdzis policijai novērst to, ka masu slepkavībās apsūdzētais Anderss Berings Breivīks turpina valkāt sarkano džemperi, uz kura ir ikoniskais zīmola logo, kurā attēlots krokodils, vēsta thelocal.fr.

Kā vēstījis Norvēģijas laikraksts Dagbladet, policija apstiprinājusi, ka šāds lūgums ir izteikts, bet sīkāku informāciju nav sniegusi.

Jau vairākkārt rakstīts, ka Breivīks apsūdzēts spridzekļa detonēšanā Oslo centrā, kā rezultātā bojā gāja astoņi cilvēki. Pēc tam viņš uz salas nošāva vēl 69 cilvēkus.

Sarkanajā Lacoste džemperī, uz kura labi pamanāms populārais logo, Breivīks pastāvīgi esot redzams tiesā.

Par savu mīlestību pret Lacoste zīmolu Breivīks rakstīja arī savā manifestā: «Es pārsvarā valkāju labākās drēbes, ar ko es domāju dārgus zīmolus, piemēram, Lacoste.»

Piektdien Norvēģijas tiesa atzinusi, ka 77 cilvēku slepkava, labējais ekstrēmists Anderss Berings-Breivīks (Anders Behring Breivik) ir garīgi vesels un piesprieda viņam 21 gadu ilgu cietumsodu, vēsta pasaules mediji.

A. Berings - Breivīks atzinis savu vainu 77 cilvēku slepkavībā un 240 cilvēku ievainošanā teroraktos Oslo centrā un uz salas, kur pagājušajā gadā notika jauniešu nometne. 21 gads ir maksimālais ieslodzījuma termiņš, taču tas var tikt pagarināts, ja, tuvojoties termiņa beigām, tiesa atzīs, ka viņš apdraud sabiedrību.

Psihiatriskajā ekspertīzē tika atzīts, ka slepkava ir garīgi pieskaitāms. Lai arī viņa aizstāvji centās pierādīt pretējo, arī pats A. Berings-Breivīks atzina, ka ir bijis pie pilnas saprašanas, tomēr savu vainu noliedza, uzsverot, ka viņa uzbrukumi ir jāvērtē kā centieni apturēt Norvēģijas «islamizāciju», vēsta BBC.

Norvēģijas masu slepkava Anderss Berings Breivīks nosodījis viņam piemēroto 21 gada cietumsodu, pasludinot Oslo tiesu par nelikumīgu un piebilstot, ka grib atvainoties saviem piekritējiem, ka nav nogalinājis vairāk cilvēku, vēsta thelocal.no.

Uz tiesneša jautājumu, vai viņš pārsūdzēs piespriesto sodu, Breivīks atkārtojis jau iepriekš pausto viedokli: «Es neatzīstu šo tiesu, jo esat saņēmuši savu mandātu no politiskajām partijām, kas atbalsta multikulturālismu.»

Viņš piebildis: «Es vēlētos beigt ar paziņojumu par nožēlu. Es gribētu atvainoties visiem kaujinieku nacionālistiem Norvēģijā un Eiropā par to, ka neesmu nogalinājis vairāk cilvēku.» Taču šajā brīdī viņa mikrofons tika apklusināts.

Vēlāk noskaidrots, ka Breivīks tiesas lēmumu nepārsūdzēs, jo tādējādi viņš leģitimizētu tiesu.

Labējais ekstrēmists pagājušajā gadā, uzspridzinot valdības ēku un nošaujot jauniešus partijas nometnē, nogalināja 77 cilvēkus.

Zviedrijas-Šveices inženiertehnoloģiju kompānija ABB atzinusi, ka apsvērusi domu sazināties ar laikrakstu redaktoriem, lai lūgtu viņus pārtraukt izmantot tās nosaukumu, saīsinot masu slepkavas Andersa Beringa Breivīka (Anders Behring Breivik) vārdu, ziņo thelocal.se.

Dažu stundu laikā pēc diviem 22. jūlija uzbrukumiem, kuru rezultātā Norvēģijā tika nogalināti 77 cilvēki, laikraksti un sociālo mediju lietotāji, atsaucoties uz slepkavu, sākuši izmantot šos trīs burtus - ABB, jo viņa pilnais vārds šķitis nepiemērots virsrakstiem un Twitter ziņojumiem.

ABB vadība šādu rīcību uztvērusi ar nepatiku, tomēr tā galu galā izlēmusi nereaģēt, rakstījis norvēģu laikraksts Stavanger Aftenblad.

«Ir kaitinoši, kad laikraksti izmanto ABB, attiecinot uz teroristu, un mūsu domas ir, ka tiem vajadzētu būt piesardzīgākiem,» sacījusi ABB pārstāve Helēne Gintere Merga.

Norvēģijai jaunu valdības telpu, kas aizstās tās, kuras pagājušajā gadā saspridzināja Anders Berings Breivīks, būvniecība aizņems desmit gadus un izmaksās vairāk nekā miljardu ASV dolāru, atsaucoties uz amatpersonu sniegto informāciju, ziņo thelocal.no.

Jauno telpu būvniecība izmaksāšot no 8 miljardiem līdz 10 miljardiem kronu (1,35-1,69 miljardi ASV dolāru), taču tās patlaban esot vien aptuvenās aplēses.

Turklāt būvniecību nav cerēts pabeigt ātrāk par 2020. gadu, jo, lai īstenotu šādus lielus projektus, parasti esot nepieciešams no astoņiem līdz desmit gadiem.

Nākamgad valdība informēšot par to, vai 17 stāvu ēka, kurā atrodas premjera Jensa Stoltenberga birojs un kas spēcīgi tika bojāta 2011. gada 22. jūlija sprādzienā, tiks daļēji vai pilnībā nojaukta, vai atjaunota.

Jāatgādina, ka Breivīks izmantoja apsardzes trūkumu un pie ēkas novietoja automašīnu, kurā atradās sprāgstvielas. Šajā uzbrukumā bojā gāja astoņi cilvēki.

Norvēģijas teroristam Andersam Beringam Breivīkam bijuši banku konti arī Igaunijā un Latvijā, kurus viņš izmantojis naudas atmazgāšanai, ziņo bbn.ee.

Saskaņā ar dn.no ziņoto Breivīkam banku konti bija nepieciešami, lai atmazgātu naudu, ko viņš ieguvis, pārdodot viltotus sertifikātus internetā.

Starp 2003. un 2006. gadu viņš ārvalstu banku kontos esot ieguldījis aptuveni 230 tūkstošus eiro.

Viņam bijuši banku konti kopumā septiņās valstīs un 14 bankās.

Breivīks galvenokārt esot izmantojis Latvijas banku kontus, lai atmazgātu līdzekļus, bet viņam bijuši arī banku konti Igaunijā, Lietuvā, ASV un citviet.

Pēc naudas atmazgāšanas viņš to nelielos daudzumos izņēmis no bankomātiem Oslo.

Saskaņā ar policijas veikto izmeklēšanu viņš devis naudu savai mātei, kura ieskaitījusi to savā bankas kontā un vēlāk pārskaitījusi Breivīkam.

DNS analīzes apliecina, ka aizturētais vīrietis ir tā dēvētais Imantas pedofils, preses konferencē teica Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Sozinovs sacīja, ka noziedznieks ticis aizturēts pagājušajā trešdienā un piektdien viņam piemērots apcietinājums.

Viņš piebilda, ka gan viņa psiholoģiskais portrets, gan iepriekš izplatītais fotorobots atbilda Imantas pedofilam. Aizturētais ir 20 gadus vecs jaunietis.

Darbs ne uz vienu mirkli nebija apstājies, uzsvēra Sozinovs, norādot, ka darbs neapstāsies arī turpmāk, jo jāsaprot noziedznieka uzvedības motīvi un kā viņš izvēlējās savus upurus.

Sozinovs pastāstīja, ka pie aizturētā atrasts oficiāli iegādāts gāzes ierocis. Puisis agrāk policijas redzeslokā bija nonācis par narkotiku lietošanu un sīku zādzību, taču pirms tam ar dzimumnoziegumiem nebija saistīts.

Londonā notikušajā 37.gadskārtējā What Car? balvu pasniegšanas ceremonijā par 2014.gada labāko auto atzīts jaunākās paaudzes Nissan Qashqai. Pērn šis tituls tika Audi A3 Sportback, bet vēl gadu iepriekš - Volkswagen Up.

Šī ir pirmā reize, kad par uzvarētāju tiek atzīts Nissan zīmola pārstāvis. Lielbritānijā ražotais, jaunākās paaudzes Qashqai ieguva arī labākā mazā apvidus auto titulu.

Žurnāla What Car? galvenais redaktors Čass Halets atzinis, ka «jaunais Qashqai ienes izcilību un eleganci segmentā, kurā netrūkst kārdinošu piedāvājumu. Qashqai piedāvā zemas lietošanas izmaksas apvienojumā ar augstas klases komfortu, trokšņu izolāciju, ietilpību un drošību».

BMW ieguva divas godalgas – 435i tika iecelts labākās kupejas godā, bet jaunais BMW i3 tika atzīts par labāko videi draudzīgo auto. Arī Audi svinēja dubultuzvaru – A3 sedans ieguva balvu kā labākais biznesa auto, bet A3 kabriolets – kā gada labākais kabriolets.

«Lai man Timrots un viņa atbalstītāji piedod, bet es viņu gribu salīdzināt ar Breivīku. Jo, tikai pateicoties tai ažiotāžai un visatļautībai, kas notiek uz ceļa, mums ir tik daudz bojāgājušo,» tik skarbi intervijā laikrakstam Diena izteicies bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

«Kādi plus 15 km/h!? A kāpēc ne plus 20 km/h? Tā varam turpināt. Policijai ir jāizvērtē konkrētās vietas bīstamais ātrums. Ja viņi grib, lai liek kaut vai plus 50 km/h, bet, ja uzskata par pareizu, lai liek kaut vai no pirmā kilometra,» viņš atbildējis, vaicāts, ko saka par to, ka varētu būt kāds ātruma pārkāpuma solis, kuru fotoradars nefiksē kā pārkāpumu.

«Viens šis tautā populārais lēmums pārtraukt fotoradaru izmantošanu rezultēsies ar pieaugumu bojāgājušo skaita ziņā šogad, bet nākošgad būs vēl lielāks bojāgājušo pieaugums. Varbūt 2015. gadā būs tāds pats negadījumu pieaugums kā 2014. gadā, un tikai pēc tam mēs varam cerēt uz kaut kādu uzlabošanos, ja sāks darboties radari. Faktiski mēs viena lēmuma dēļ zaudējām četrus piecus gadus un četrdesmit piecdesmit cilvēku dzīvību. Un tad jau vajadzēja salikt kopā, kas ir pozitīvi, kas ir negatīvi. Nevar būt tikai tautā populāri lēmumi šādos gadījumos, kas skar sabiedrības drošību. Ir jābūt striktai nostājai. Ja ir jāoperē, tad ir jāoperē un nevis jāklausās visās pacienta iegribās,» intervijā laikrakstam paudis Zivtiņš.

Norvēģijas valdība aizliegusi tehnoloģiju kompānijai Apple veikt galvaspilsētas Oslo aerofotografēšanu, lai izgatavotu 3D attēlus karšu pakalpojumam Maps App. Norvēģija aizliegumu saista ar bažām par valdības ēku drošību.

Kopš traģiskajiem uzbrukumiem, kurus Norvēģijas galvaspilsētā 2011. gadā sarīkoja Anders Breivīks, Oslo pastiprināti drošības pasākumi, skaidro BBC. Lai fotografētu Oslo no gaisa, nepieciešams izņemt speciālu atļauju, kuru varasiestādes Apple atteikušas.

Norvēģijas Valsts drošības pārvaldes vadītājs Oivinds Mands (Øyvind Mandt) laikrakstam Aftenposten norādījis, ka pastāv bažas, ka Apple savā karšu pakalpojumā netīši varētu izpaust informāciju, piemēram, par Norvēģijas izlūkdienesta ēku. O. Mands arī atzīmējis, ka Apple centienus izstrādāt Oslo 3D kartes aktīvi lobējot ASV vēstniecība. Pretējs viedoklis gan ir Oslo mēram Fabianam Stangam, kurš paudis uzskatu, ka Norvēģijas galvaspilsētas 3D kartes esamība veicinās tūrismu.

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Otro gadu pēc kārtas par mīlētāko zīmolu Latvijā atzīts Google. Otrajā vietā šogad ierindojies zīmols Inbox.lv, bet trešajā vietā - Maxima.

Uz ceturto vietu šogad noslīdējis zīmols Nokia, savukārt piektajā vietā ierindojies zīmols Laima, kas pērn atradās 12.pozīcijā. Sestais mīlētākais zīmols šogad ir Rimi, septītais - Swedbank, astotais - Draugiem.lv, paziņoja Latvijas mīlētāko zīmolu topa veidotāji - reklāmas aģentūra DDB, žurnāls Kapitāls un pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Devītajā vietā ierindojies vēl viens topa desmitnieka jaunpienācējs - TV3, bet desmitais mīlētākais zīmols šogad ir Latvijas Mobilais telefons.

2010.gadā Latvijas mīlētākie zīmoli bija Google, Nokia, Inbox, Visa, Swedbank, Maxima, Rimi, Draugiem.lv, Latvijas Mobilais telefons un Depo.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/VLZ.jpg

2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tik paziņots šodien Rīgas Latviešu biedrības namā. Kā norāda Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka, žūrija tos izraudzījusi, spraigā domu apmaiņā izskatot daudz pieteikto kandidātu.

Par 2012. gada vārdu atzīts «ziemotne» - vārds, ar ko apzīmē putnu ziemošanas vietas, bet kas tikpat labi var noderēt attiecībā uz čūskām, lāčiem un cilvēkiem (piem., nomadiem).

2012. gada spārnotais teiciens - «Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta», ko premjers Valdis Dombrovskis sacīja intervijā, runājot par žurnālista Lato Lapsas iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestam saistībā ar Ministru prezidenta partijas biedra Dzintara Zaķa auto iegādes darījumu.

Ikgadējā Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas pašvaldību savienības (LPS) organizētajā konkursā par Latvijas labākajiem tirgotājiem 2021.gadā atzīti 10 tirdzniecības nozari pārstāvoši uzņēmumi.

Kategorijā "Tirdzniecības centri" par labāko atzīts tirdzniecības centrs "Valleta" Valmierā, savukārt par labāko restorānu atzīta zemnieku saimniecība "Aveņi" Aveņmuižā, Iecavā.

Savukārt kategorijā "Lauku tūrisma objekts" pirmo vietu ieguva SIA "Rundāles dzirnavas" Pilsrundālē.

Par labāko veikalu atzīts SIA "Vamari -L" veikals "Rego" Līvānos, bet par labāko mazo veikalu kļuvis veikals "Eridana" Madonā.

Vienlaikus kategorijā "Lielveikali" par uzvarētāju kļuva "Mego" veikals Daugavpilī, Raipoles ielā.

Tāpat konkursā noskaidrots labākais tirdzniecības tīkls, un par to atzīts SIA "Sant - Lii" veikalu tīkls Jēkabpilī.

Kategorijā "Krogi" uzvarējis krodziņš "Bura" Madonā, bet kategorijā "Ceļmalas krogs" pirmo vietu ieguva SIA "Imiga" krogs "Panna Cafe" Koknesē.

Par lielāko ražošanas apjomu pieaugumu pagājušajā gadā SIA Valmiermuižas alus saņēmusi Latvijas alus Gada balvu nominācijā Gada alus ražotājs 2011.

Pavisam Gada balvas tika piešķirtas 10 nominācijās. Kā veiksmīgākais alus popularizēšanas projekts Latvijā 2011.gadā atzīts alus salons Brevings, savukārt Ata Rekstiņa blogs labsalus.lv atzīts par veiksmīgāko alus popularizēšanu publiskajā telpā 2011.gadā. Nominācijā Gada etiķete 2011.gads uzvaras laurus plūca Tērvetes alus darītava, bet par oriģinālāko alus kausu / glāzi pērn žūrija atzinusi Cēsu alus akcijas 3 glāžu kolekciju. Bauskas alus saņēma Gada balvu par lielāko alus tirdzniecības kāpumu HoRe-Ca (KEG) grupā 2011.gadā. Nominācijā lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā 2011. gadā kā vienīgais izvirzītais pretendents balvu saņēma SIA Alus nams Brālis, taču par gada investoru veselīgas vides veidošanā 2011. gadā atzīts a/s Aldaris. Nominācijā Interesantāko eksporta tirgus iekarotājs 2011. gads par uzvarētāju atzīta SIA ZAKSI, Užavas alus, kas sācis eksportu uz Azerbaidžānu. Savukārt par Gada jaunumu 2011 atzīts a/s Aldaris ražotais Ziemas alus.

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs ir vienkāršota, piecu profesiju pārstāvji var saņemt elektronisku sertifikātu

Lai paātrinātu un atvieglotu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, ir izveidota Eiropas profesionālā karte. Tā tiek izsniegta elektroniskā veidā un dod iespēju sekot līdzi pieteikuma virzībai internetā.

Ātrāk un vienkāršāk

Šobrīd Eiropas profesionālo karti iespējams iegūt piecu profesiju pārstāvjiem – vispārējās aprūpes māsām, farmaceitiem, fizioterapeitiem, kalnu gidiem un nekustamā īpašuma aģentiem. Kartes saņemšana ir ātrāka un vienkāršāka, izmantojot elektronisku pieteikumu, taču pieminētajām profesijām tās saņemšana nav obligāta un ir iespējams izvēlēties profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru. Eiropas profesionālā karte apliecina, ka uzņemošajā valstī atzīs personas kvalifikāciju kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu paredzēts arī brīdināšanas mehānisms, kas informē par personām, kurām daļēji vai pilnībā liegts darboties veselības aprūpes profesijās. Latvijā Eiropas profesionālo karti izdod un anulē Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), nodrošinot ar pieteikumu saņemšanu un apstrādi saistītās darbības. Latvijā ir iespējams saņemt Eiropas profesionālo karti kopš 2016. gada janvāra. Līdz šim ir izsniegti trīs šādi elektroniski profesionālo darbību apliecinoši sertifikāti – profesionālo karti ir saņēmis viens fizioterapeits un divas vispārējās aprūpes māsas. AIC ir uzticēts pienākums saņemt pieteikums gan no Latvijas profesionāļiem kā mītnes valsts atbildīgajai iestādei, gan no ārvalstu profesionāļiem kā uzņemošās valsts atbildīgajai iestādei.

Pasniegtas e-komercijas gada balvas labākajiem e-veikaliem Latvijā vienpadsmit dažādās kategorijās. Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock.

Tāpat noskaidrotas arī iedzīvotāju iemīļotākās iepirkšanās interneta vietnes, kā arī pasniegtas konkursa "E-komercijas zvaigzne 2022" sadarbības partneru simpātiju balvas.

Konkursā žūrijas vērtējumā par līderi kopvērtējumā un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock, kuru pazīst velo entuziasti visā pasaulē, pateicoties tā ražotajam inovatīvajam produktam – velosipēdu pārvalkiem. VeloSock apbalvots ar īpašu stikla kausu, ko izgatavojis latviešu mākslinieks un dizaineris Artis Nīmanis.

Sekojot pasaules tendencēm, šogad konkursā ieviestas trīs jaunas kategorijas - "Ilgtspēja", "Pieejamība" un "E-komercijas kampaņas". Kategorijā "Ilgtspēja" Zelta apbalvojumu saņēma uzņēmums Burka. Uzņēmums TestDevLab veiktā pieejamības audita rezultātā Zelta apbalvojumu nominācijā "Pieejamība" saņēma interneta veikals Es Mīlu Kafiju. Savukārt kategorijā "E-komercijas kampaņas" augstāko - Sudraba - novērtējumu saņēma Bite un Pranamat.

Saskaņā ar saņemto informāciju no Baltkrievijas muitas dienesta par to, ka kontroles punktā Grigorovščina uz Baltkrievijas valsts robežas ar Latviju no 15.marta līdz 15.oktobrim notiks rekonstrukcijas darbi, pilnībā tiks slēgta kravas transportlīdzekļu kustība caur kontroles punktu Pāternieki.

Kravas transportlīdzekļi, izņemot dzīvus dzīvniekus un kravas ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežu turpmāk varēs šķērsot caur kontroles punktu Silene, informē Pārtikas n veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe. Kontroles punkts Silene ir atzīts pārtikas, fitosanitāro un nepārtikas kravu kontrolei. Ņemot vērā radušos situāciju, no 15.marta PVD kontrole kontroles punktā Silene tiks veikta visu diennakti.

Lai Latvijā ievestu dzīvus dzīvniekus vai dzīvnieku izcelsmes produktus, PVD lūdz izvēlieties attiecīgi atzītu autoceļa kontroles punktu uz Latvijas – Krievijas robežas – Terehovu vai Grebņevu (Terehova - atzīts kontroles punkts dzīvnieku izcelsmes produktu un zirgu ievešanai, Grebņeva - atzīts tikai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai) vai kontroles punktus uz Lietuvas- Baltkrievijas robežas (Medininkai - atzīts dzīvnieku izcelsmes produktu un visu sugu dzīvnieku ievešanai, Lavoriškes un Šalčininkai - atzīti dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai). Papildus PVD informē, ka izmantojot dzelzceļa pārvadājumus, dzīvnieku izcelsmes produktus var ievest uz Latvijas – Baltkrievijas robežas caur atzīto kontroles punktu Daugavpils, bet uz Lietuvas- Baltkrievijas – izmantojot robežas kontroles punktu Kena.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien krimināllietā pret Ilmāru Poikānu jeb Neo par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) atcēla spriedumu daļā, ar kuru viņš atzīts par vainīgu un sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Krimināllietu departaments šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apsūdzētais sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai.

Atceltajā daļā lietu nosūtīs jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu, Rīgas apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts.

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto «Latvenergo» krimināllietu, bijušajam uzņēmuma viceprezidentam Aigaram Meļķo, ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piemēroja reālus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesā.

Apgabaltiesa daļēji atcēla Rīgas rajona tiesas 2016.gada spriedumu un šajā daļā taisīja jaunu spriedumu. Cita starpā ar šodienas spriedumu Cvetkovs, kurš iepriekš tika attaisnots apsūdzībā par kukuļņemšanu, tagad atzīts par vainīgu.

Meļko apgabaltiesa piespriedusi pavadīt aiz restēm četrus gadus un sešus mēnešus, kā arī noteikusi viņam aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Cvetkovam, saskaņā ar šodienas spriedumu, cietumā būs jāpavada trīs gadi un seši mēneši, kā arī viņam būs aizliegts ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās trīs gadus. Tāds pats sods kā Cvetkovam noteikts arī Livanovičam, kurš atzīts par vainīgu kukuļa došanā.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Auto tirgotājs SIA Norde Administratīvajā tiesā pārsūdzēs Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) slēgt 3,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 52 automašīnu piegādi ar SIA Auto Blitz.

Norde pārstāve Līga Loļa aģentūrai LETA uzsvēra, ka IUB lēmumā ir vairākas nepilnības, kas mudina vērsties Administratīvajā tiesā un pārsūdzēt lēmumu.

Izskatot IUB lēmumu, Norde pārstāvji ir konstatējuši, ka nekādi jauni būtiski apstākļi nav noskaidroti un vērtēti, ir atspoguļota tikai iepriekšēja komisijas nostāja, kas liek secināt, ka Norde iesniegtās pretenzijas IUB nav izskatījis vai ņēmis vērā.

«Arī pēc lēmuma saņemšanas ir saglabājušies iepriekšējie jautājumi par Auto Blitz reālo situāciju ar nodokļiem. IUB lietas izskatīšanā nav pieprasījis Valsts ieņēmumu dienestā (VID) papildinformāciju par situāciju kārtībā. Šīs šaubas nav novērsusi ne Iepirkumu komisija, ne arī pats Auto Blitz. Tāpat IUB nav ņēmis vērā Norde iesniegto informāciju par citiem iespējamiem pārkāpumiem, piemēram, garantijas nosacījumu izmainīšanu un apkopju izmaksu palielināšanu,» skaidroja Loļa.