Atkārtota psihiatriska ekspertīze atzinusi Norvēģijas masu slepkavu Andersu Breivīku par pietiekami pieskaitāmu, lai viņš tiktu tiesāts, vēsta BBC.

Šis atzinums ir pretrunā ar aizvadītajā gadā izdarīto ekspertīzes slēdzienu, saskaņā ar kuru A. Breivīks atzīts par nepieskaitāmu. Pērn psihiatri atzina, ka masu slaktiņa sarīkotājs nozieguma brīdī bijis nepieskaitāms un tādējādi viņam varētu tikt piemērota piespiedu psihiatriskā ārstēšana nevis cietumsods. A. Breivīks esot cietis no paranoidālas šizofrēnijas, uzskatīja speciālisti.

«Galvenais ekspertu slēdziens ir tāds, ka A. Breivīks nozieguma brīdī ir bijis pieskaitāms,» pavēstījusi Oslo tiesa. «Tas nozīmē, ka viņš tiek uzskatīts par krimināli atbildīgu,» secinājusi tiesa.

Par ekspertīzes atkārtošanu tika nolemts šā gada janvārī, jo psihiatru iepriekš izdarītie slēdzieni tika saņemti ar sašutuma vētru. Kritika tika saistīta ar to, vai tik labi izplānotu noziegumu varētu paveikt persona, kas cieš no garīgas saslimšanas. Pirmās ekspertīzes slēdzienu apstrīdēja arī pats A. Breivīks, kurš uzsvēra, ka ir pilnībā pieskaitāms.

Piektdien Norvēģijas tiesa atzinusi, ka 77 cilvēku slepkava, labējais ekstrēmists Anderss Berings-Breivīks (Anders Behring Breivik) ir garīgi vesels un piesprieda viņam 21 gadu ilgu cietumsodu, vēsta pasaules mediji.

A. Berings - Breivīks atzinis savu vainu 77 cilvēku slepkavībā un 240 cilvēku ievainošanā teroraktos Oslo centrā un uz salas, kur pagājušajā gadā notika jauniešu nometne. 21 gads ir maksimālais ieslodzījuma termiņš, taču tas var tikt pagarināts, ja, tuvojoties termiņa beigām, tiesa atzīs, ka viņš apdraud sabiedrību.

Psihiatriskajā ekspertīzē tika atzīts, ka slepkava ir garīgi pieskaitāms. Lai arī viņa aizstāvji centās pierādīt pretējo, arī pats A. Berings-Breivīks atzina, ka ir bijis pie pilnas saprašanas, tomēr savu vainu noliedza, uzsverot, ka viņa uzbrukumi ir jāvērtē kā centieni apturēt Norvēģijas «islamizāciju», vēsta BBC.

Norvēģijas teroristam Andersam Beringam Breivīkam bijuši banku konti arī Igaunijā un Latvijā, kurus viņš izmantojis naudas atmazgāšanai, ziņo bbn.ee.

Saskaņā ar dn.no ziņoto Breivīkam banku konti bija nepieciešami, lai atmazgātu naudu, ko viņš ieguvis, pārdodot viltotus sertifikātus internetā.

Starp 2003. un 2006. gadu viņš ārvalstu banku kontos esot ieguldījis aptuveni 230 tūkstošus eiro.

Viņam bijuši banku konti kopumā septiņās valstīs un 14 bankās.

Breivīks galvenokārt esot izmantojis Latvijas banku kontus, lai atmazgātu līdzekļus, bet viņam bijuši arī banku konti Igaunijā, Lietuvā, ASV un citviet.

Pēc naudas atmazgāšanas viņš to nelielos daudzumos izņēmis no bankomātiem Oslo.

Saskaņā ar policijas veikto izmeklēšanu viņš devis naudu savai mātei, kura ieskaitījusi to savā bankas kontā un vēlāk pārskaitījusi Breivīkam.

Norvēģijai jaunu valdības telpu, kas aizstās tās, kuras pagājušajā gadā saspridzināja Anders Berings Breivīks, būvniecība aizņems desmit gadus un izmaksās vairāk nekā miljardu ASV dolāru, atsaucoties uz amatpersonu sniegto informāciju, ziņo thelocal.no.

Jauno telpu būvniecība izmaksāšot no 8 miljardiem līdz 10 miljardiem kronu (1,35-1,69 miljardi ASV dolāru), taču tās patlaban esot vien aptuvenās aplēses.

Turklāt būvniecību nav cerēts pabeigt ātrāk par 2020. gadu, jo, lai īstenotu šādus lielus projektus, parasti esot nepieciešams no astoņiem līdz desmit gadiem.

Nākamgad valdība informēšot par to, vai 17 stāvu ēka, kurā atrodas premjera Jensa Stoltenberga birojs un kas spēcīgi tika bojāta 2011. gada 22. jūlija sprādzienā, tiks daļēji vai pilnībā nojaukta, vai atjaunota.

Jāatgādina, ka Breivīks izmantoja apsardzes trūkumu un pie ēkas novietoja automašīnu, kurā atradās sprāgstvielas. Šajā uzbrukumā bojā gāja astoņi cilvēki.

«Lai man Timrots un viņa atbalstītāji piedod, bet es viņu gribu salīdzināt ar Breivīku. Jo, tikai pateicoties tai ažiotāžai un visatļautībai, kas notiek uz ceļa, mums ir tik daudz bojāgājušo,» tik skarbi intervijā laikrakstam Diena izteicies bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

«Kādi plus 15 km/h!? A kāpēc ne plus 20 km/h? Tā varam turpināt. Policijai ir jāizvērtē konkrētās vietas bīstamais ātrums. Ja viņi grib, lai liek kaut vai plus 50 km/h, bet, ja uzskata par pareizu, lai liek kaut vai no pirmā kilometra,» viņš atbildējis, vaicāts, ko saka par to, ka varētu būt kāds ātruma pārkāpuma solis, kuru fotoradars nefiksē kā pārkāpumu.

«Viens šis tautā populārais lēmums pārtraukt fotoradaru izmantošanu rezultēsies ar pieaugumu bojāgājušo skaita ziņā šogad, bet nākošgad būs vēl lielāks bojāgājušo pieaugums. Varbūt 2015. gadā būs tāds pats negadījumu pieaugums kā 2014. gadā, un tikai pēc tam mēs varam cerēt uz kaut kādu uzlabošanos, ja sāks darboties radari. Faktiski mēs viena lēmuma dēļ zaudējām četrus piecus gadus un četrdesmit piecdesmit cilvēku dzīvību. Un tad jau vajadzēja salikt kopā, kas ir pozitīvi, kas ir negatīvi. Nevar būt tikai tautā populāri lēmumi šādos gadījumos, kas skar sabiedrības drošību. Ir jābūt striktai nostājai. Ja ir jāoperē, tad ir jāoperē un nevis jāklausās visās pacienta iegribās,» intervijā laikrakstam paudis Zivtiņš.

Norvēģijas valdība aizliegusi tehnoloģiju kompānijai Apple veikt galvaspilsētas Oslo aerofotografēšanu, lai izgatavotu 3D attēlus karšu pakalpojumam Maps App. Norvēģija aizliegumu saista ar bažām par valdības ēku drošību.

Kopš traģiskajiem uzbrukumiem, kurus Norvēģijas galvaspilsētā 2011. gadā sarīkoja Anders Breivīks, Oslo pastiprināti drošības pasākumi, skaidro BBC. Lai fotografētu Oslo no gaisa, nepieciešams izņemt speciālu atļauju, kuru varasiestādes Apple atteikušas.

Norvēģijas Valsts drošības pārvaldes vadītājs Oivinds Mands (Øyvind Mandt) laikrakstam Aftenposten norādījis, ka pastāv bažas, ka Apple savā karšu pakalpojumā netīši varētu izpaust informāciju, piemēram, par Norvēģijas izlūkdienesta ēku. O. Mands arī atzīmējis, ka Apple centienus izstrādāt Oslo 3D kartes aktīvi lobējot ASV vēstniecība. Pretējs viedoklis gan ir Oslo mēram Fabianam Stangam, kurš paudis uzskatu, ka Norvēģijas galvaspilsētas 3D kartes esamība veicinās tūrismu.