Neliela, taču intensīvi izmantota mājokļa telpa, kam jābūt gan funkcionālai un ergonomiskai, gan estētiski pievilcīgai. Bieži vien vēl svarīgāka par redzamo pusi ir vannas istabas remonta kvalitāte, piemēram, pareizi izveidota hidroizolācija, kas ļauj ilgtermiņā izvairīties no daudzām problēmām. Lasi un uzzini, kas jāņem vērā, lai remonts vannas istabā atbilstu visiem šiem kritērijiem!

Kad nepieciešams remonts vannas istabā?

Iemesli, kāpēc vannas istabā vajadzīgs veikt remontu, var būt dažādi – daļa no tiem ir saistīti ar konkrētu problēmu novēršanu vai telpas un santehnikas nolietojumu, savukārt citi vairāk saistīti ar interjera noformējumu. Krāsas un iekārtojuma nianses, kas pirms gadiem desmit šķita tīkamas, nu apnikušas un mudina vannas istabu pārveidot.

Funkcionāli vannas istabai jādarbojas nevainojami, tāpēc esošās vannas istabas iekārtas nolietojums vai arī problēmas ar hidroizolāciju var būt nopietns iemesls remonta veikšanai. Tāpat remontu nevajadzētu atlikt, ja vannas istabā parādījies pelējums, ko ar tīrīšanas līdzekļiem vien neuzveikt.

Ir lietas, ar kurām joko, un ir tādas, kur joki nevietā. Redz, piekārt draiskus aizkarus istabā vai atvēzēties drosmīgākam interjeram un mēbelēm ir viena lieta, bet vannas istaba...

Vannas istaba ir savā ziņā nopietna un konservatīva vieta, kurā uzticamība, pamatīgums un kvalitāte gūst virsroku pār mirkļa vājību uz ārišķībām. -Kāpēc? –Laikam jau tāpēc, ka tā ir tā telpa mājoklī, kurā cenšamies ielaist pēc iespējas mazāk ārpasaules – kur gan citur mēs esam mēs paši, ja ne tur? Tā ir vieta gan nesteidzīgai meditācijai, gan tikai pašam sev domātai dziesmai, gan noskaņai, sākot ar domu sakārtošanu ikdienā un relaksējošu fantāzijas lidojumu tad, kad vēlamies.

Un gluži, kā Čiekurs – Egles dēls mežā, televizors viesistabā un plīts virtuvē, vannas istabā galvenais ir vanna. Un, lai arī kā mēs to vēlētos, tās izvēle nebūt nav vienkārša lieta. Sāksim kaut vai ar to, ka, lai vanna būtu izmantojama, tai ir nepieciešams ūdens, un, saprotams, arī iespēja šo ūdeni no vannas izlaist. Lai neiedzīvotos liekos (un salīdzinoši lielos) tēriņos, ir nepieciešams visai skrupulozi ņemt vērā vannas istabas plānojuma iespējas, un, ja pavisam atklāti – ir visai prātīgi šos jautājumus izrunāt ar speciālistu, jo ne jau ūdens iekšā – ūdens ārā ir vienīgais, kas jāpatur prātā – ir virkne citu, nespeciālistam uzreiz nepamanāmu, jautājumu, uz kuriem ir jāatrod atbildes un pareizie risinājumi. Tāpēc – sākam ar vannas istabas pēc iespējas precīzu plānu, pieliekam klāt savas vēlmes, un ejam konsultēties. Lieki teikt, ka jo tuvāk būs speciālists un jo pieredzējušāks tas ir, jo ātrāks, vieglāks un veiksmīgāks būs ceļš uz jūsu vannas istabu.

Pastāv viedoklis, ka vannai priekšroku dod galvenokārt sievietes, jo lielākajai daļai daiļā dzimuma pārstāvju patīk sevi palutināt ar ilgām ūdens procedūrām. Savukārt vīrieši vairāk novērtē dušu, jo nav nedz laika, nedz vēlmes tādiem niekiem. Jaunas ģimenes arī dod priekšroku vannai, jo tajā ļoti patīk plunčāties bērniem, bet dušā labprātāk iet seniori, kuriem iekāpšana un izkāpšana no vannas var sagādāt grūtības. Tiem, kuri nevar vannas istabai atvēlēt daudz vietas, vienkārši nav citas izejas, tāpēc viņi ir spiesti izvēlēties dušu.

Tomēr tie visi ir tikai mīti un stereotipi. Jauninājumi santehnikas jomā vannas istabu dažu desmitgažu laikā ir izmainījuši līdz nepazīšanai. Pat dušas sistēmas vannas istabu var pārvērst par īstu ērtības, komforta un atpūtas oāzi. Līderi santehnikas iekārtu inovāciju radīšanā viennozīmīgi ir Vācijas ražotāji. Tieši viņi nosaka dizaina modi un sērijveida ražošanā ievieš jaunākās tehnoloģijas, bet par saviem izstrādājumiem saņem visvairāk prestižu balvu. Šogad pat deviņu starptautisko dizaina konkursu komisijas locekļi Vācijas santehnikas kompānijas Grohe izstrādāto dušas sistēmu Smart Control vienprātīgi atzina par uzvarētāju, pateicoties tās dizainam un inovācijām.

Vannas istaba šodien ir gluži kā kleita – ik sezonu tai maina krāsu, formu, apjomu, audumu, un, lai kā gribētos vienreiz likties mierā un palikt savā vecajā, labajā vannas istabā, dizaina industrijas spēks ir nepārvarams – tikko jaunās kolekcijas nāk klajā, tajās arvien atrodas kas fascinējošs un tik ļoti nepieciešams tieši mūsu miesas un dvēseles relaksācijai

Patlaban vannas istabas industrija piedzīvo renesansi gan publiskajā, gan arī individuālajā telpā, tādējādi piesaistot aizvien lielāku uzmanību un investīcijas. Šo faktoru ietekmē ik gadu pie patērētājiem nonāk aizvien plašāks stilu, krāsu, formu klāsts apvienojumā ar inovatīvām tehnoloģijām, kas ievērojami paaugstina nozares kvalitāti. Vannas istaba kļūst personificētāka, cenšoties apmierināt visplašākās individuālās prasības, un vienlaikus dārgāka, funkcionālāka, sezonas modes tendencēm 100% atbilstoša gluži kā modes barometrs. Tik daudzveidīgu to ieskicēja arī nule Itālijā, Boloņā, notikusī izstāde – Cersaie 2015.

SIA PAA ir vannu biznesa pionieris Latvijā, kuru uz priekšu dzen vēlme pierādīt savu varēšanu gan vietējā, gan eksporta tirgos

SIA PAA darbojas jau teju 25 gadus; šobrīd uzņēmums ir sasniedzis maksimālās ražošanas jaudas, tāpēc ir iecerējis uzbūvēt jaunu cehu un modernizēt esošās ražošanas telpas, kā arī iegādāties modernas iekārtas. Tuvākajos pāris gados uzņēmuma attīstībā paredzēts investēt teju divus miljonus eiro.

Investēs attīstībā

PAA ražo vairāk nekā 10 dažādu krāsu vannas. «Mums ir drosmīga kolekcija, kuras nosaukums ir Juisy, kurā ir pat koši sarkanas vannas. Tās bieži vien izvēlas bērnu vannasistabās. Strādājam tikai pēc pasūtījuma, neko neražojam noliktavai. Parasti krāsaino vannu iekšpuse ir balta, jo tādā ūdens izskatās vislabāk,» norāda SIA PAA izveidotājs, valdes priekšsēdētājs Pēteris Treicis. Vannas tiek izgatavotas no četriem dažādiem materiāliem – stiklplasta, akrila, akmens masas un silkstones (veidota no alumīnija trihidrāta un sintētiskajiem sveķiem). Populārākais materiāls ir akmens masa un silkstone, kas ir dārgākais no materiāliem. «Tas sniedz dabiskuma sajūtu, tas ir matēts, nav kliedzošs – nelec acīs un neuzbudina. Šobrīd hromētus krānus un spīdīgas vannas augstākā sabiedrība vairs nelieto,» zina stāstīt uzņēmējs.

Par Latvijā bāzētā premium vannas rituālu un ķermeņa kopšanas produktu ražotāja “Stenders” vairākuma akcionāru ir kļuvusi viena no pasaulē vadošajām privātā kapitāla investīciju kompānijām “L Catterton”, kas koncentrējas uz ieguldījumiem patēriņa segmenta uzņēmumos un zīmolos.

Noslēgtais darījums paātrinās “Stenders” starptautisko biznesa ekspansiju, kā arī nostiprinās uzņēmuma pozīcijas Āzijā, Eiropā, Tuvo Austrumu un ASV tirgos.

Jaunais investors norāda, ka “Stenders” kā vannas rituālu ekspertam veiksmīgi izdevies sevi pozicionēt vairākos kontinentos, kur uzņēmumam paredz turpmāku attīstību ar sociāli atbildīgu biznesa pieeju, aktualizējot ilgtspēju un labbūtību apgūtajos tirgos.

Vairākuma akcionārs novērtē uzņēmuma mērķtiecīgo darbību 20 pārstāvētajās valstīs, e-komercijas kanālos un vairāk nekā 300 veikalos pasaulē, kas pēdējo četru gadu laikā ir ļāvis palielināt “Stenders” konsolidēto apgrozījumu par aptuveni 20% katru gadu. Tādējādi zīmols ir spējis nodrošināt konsekventu pārdošanas apjomu pieaugumu, uzrādot augstus konversijas un atkārtotu pirkumu rādītājus.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Latvijā dibināts un eksportējošs uzņēmums "PAA", kas ir pazīstams kā vannu un izlietņu ražotājs, izstrādājis un piedāvā jauna dizaina vannu – "Bella".

Brīvstāvošā vanna (izmēri: 1700*800*550) ir veidota no uzņēmumā radītā materiāla "Silkstone®", kas ir mūsdienīgs marmora pēctecis.

Dizaina ideja ir radīta uzņēmumā, analizējot vannasistabu iekārtojuma tendences. "PAA" dibinātājs un vadītājs Pēteris Treicis stāsta: "Jau pāris gadus vērojām, ka vairums klientu izvēlas ļoti "vannīgas vannas" – nepretenciozas, ovālas, ar aicinošu formu. Daudzi ražotāji ir radījuši savu variāciju par šo tēmu ar niansētām atšķirībām. Mēs radījām savu īpašo formu, piešķīrām "PAA" raksturojošās nianses. Ja "Bellas" dizaina izstrādē ietveram gan speciālistu atalgojumu, gan materiālus, gan citas izmaksas, tai skaitā formas, tad izmaksas tuvojas 20 000 eiro."

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

"Šī gada martā ekspluatācijā nodots 42 dzīvokļu projekts Siguldā, kurš izvietots skaista parka teritorijā un līdz ar to zīmīgi nosaukts par "Siguldas parku". "Siguldas parks" piedāvā mūsdienīgus un elegantus apartamentus ģimenēm, kuru prioritāte ir labi attīstīta infrastruktūra un komforts, bet kuras tajā pašā laikā ir nogurušas no lielo pilsētu drūzmas vai arī nekad nav pēc tās tiekušās.

"Siguldas parka" apkaimē, pāris minūšu attālumā, atrodas bērnudārzi, skolas un interešu izglītības pulciņi, kā arī viss nepieciešamais aktīvam dzīvesveidam. Tāpat apkaimē ir arī iepirkšanās centri, dažādi veikali, kā arī kafejnīcas un restorāni. Savukārt piemājas parkā izveidotajās grila zonās iespējams baudīt pikniku svaigā gaisā. Blakus mājai iedzīvotājiem iegādei ir pieejamas 60 bruģētas un norobežotas autostāvvietas, kā arī auto novietnes viesiem. Šī projekta lepnums ir arī sešas elektroauto uzlādes stacijas, kā arī saules paneļi uz jumta, kas ievērojami samazinās iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņu.

"Siguldas parka" projektā pieejami gan studio tipa vienistabas, gan divistabu, gan trīsistabu dzīvokļi. To vidējā cena ir aptuveni 2000–2300 eiro par kvadrātmetru. Pašlaik dzīvošanai ir gatavi 18 no 42 dzīvokļiem. Atlikušie ir virtuvju uzstādīšanas darbu procesā, un attīstītājs tos plāno pabeigt līdz šī gada jūnijam, bet neatkarīgi no tā rezervācijām un iegādei jau ir pieejami visi – 42 – dzīvokļi. Visi projekta dzīvokļi tiek pārdoti ar pilnu apdari, aprīkotu virtuvi un vannas istabu. Mājas pagrabā iedzīvotājiem ir pieejamas arī mantu novietnes.

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA PAA ražotnē, kur top vannas, izlietnes un dušas paliktņi.

Uzņēmums ir dibināts 1993.gadā. «Biznesa pirmsākumi ir tipisks studentu variants – ienāca prāta doma, ka varam sākt ražot vannas,» atminas SIA PAA vadītājs Pēteris Treicis. «Tolaik es strādāju uzņēmumā, taču tajā man maksāja mazu algu, bet bija arī jāstrādā vien pāris stundas. Reiz aizgāju pie drauga, kurš strādāja veikalā, kur tirgo vannas. Ieraudzīju vienu vannu, kas iepatikās, un nolēmu pamēģināt tādu izgatavot. No veikala dabūju šo vannu paraugam, aizņēmāmies aptuveni 400 dolārus, un pēc kāda laika savu izgatavoto vannu arī tajā pašā veikalā pārdevām. Ta aizsākās mūsu bizness.»

Vannu ražošanā tiek izmantotas četras dažādas tehnoloģijas – akrila, kompozītmateriāla, lietā akmens un Silkstone.

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Skolēnu mācību uzņēmums Bella Luna cer kļūt par pilntiesīgu ražotāju un tirgotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dalība Junior Achievement Latvija (JAL) programmā vairākiem skolēnu mācību uzņēmumiem (SMU) kalpojusi kā starta laukums ceļā uz uzņēmējdarbību. Tomēr normatīvi nepieļauj uzņēmējdarbību attīstīt jau programmas laikā. JAL gatavo priekšlikumu likuma izmaiņām, lai šo ierobežojumu noņemtu.

Sola atbalstu

«Pēdējā laikā mūsu sarunas risinās tikai par tēmu – uzņēmumu neslēgt,» stāsta Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas skolēnu mācību uzņēmuma SIA Bella Luna vadītāja Gita Gunika. Izstādē Ražots Liepājā pie mācību uzņēmuma stenda pienākuši vairāki potenciālie investori, gatavi finansiāli atbalstīt skolēnu ražoto ziepju un vannas bumbu virzīšanu tirgū. Bella Luna dibinātāji ir pieci 11. klases skolēni, kas sadalījuši pienākumus atbilstoši prasmēm un zināšanām – ražotāji, mārketinga nodaļa, grāmatvede un vadītāja. Liepājas 5. vidusskola ir aktīva JAL programmas dalībniece – šeit pastāvīgi darbojas vairāki mācību uzņēmumi, kuri dalās pieredzē un kopīgi risina problēmas, stāsta skolēni. «Ja sākumā domājām to darīt tikai ķeksīša pēc, tad šobrīd uzņēmums sāk attīstīties. Ir skolotāji, kuri cenšas motivēt darboties tālāk, nepadoties. Jebkurā laikā varam saņemt padomu, un tas pavisam noteikti ir svarīgi,» atzīst G. Gunika. Visi pieci uzņēmuma dalībnieki domā par to, kā turpināt iesākto. Svarīgākais šobrīd būtu atrast vietu, kur produkciju izlikt pārdošanā. Bella Luna dibināta tikai pērn decembrī. «Sākot darbību, nebijām domājuši, ka mūsu ražotajai precei būs pieprasījums. Ražojot ziepes un vannas bumbas, izmantojam pašu kaltētus ziedus, augus. Tās arī ir lietas, kas cilvēkus aizrauj. Pagāja laiks, un sapratām, ka ir, kur tiekties, jo klienti atgriežas un veic individuālus pasūtījumus. Katru mēnesi sortiments paplašinās,» stāsta G. Gunika, kura ir arī ideju autore. Bella Luna ziepēs un vannas bumbās tiek izmantotas arī aromterapijā iecienītas ēteriskās eļļas.

Latvijā dibinātais vannas rituālu un ķermeņa kopšanas kosmētikas uzņēmums “Stenders” ir atvēris lielāko zīmola veikalu Eiropā, kas atrodas Vācijas finanšu centrā – Frankfurtē.

Tas ir pirmais “Stenders” jaunā koncepta veikals Rietumeiropā. Tā interjers 150 m2 platībā veidots pēc Ziemeļu dabas oāzes koncepta, akcentējot ilgtspēju un dabīgas izcelsmes sastāvdaļas. Līdz šim lielākais zīmola veikals ir izvietots tirdzniecības centrā “Main-Taunus Zentrum”, Frankfurtē pie Mainas.

Tādējādi uzņēmums turpina starptautisku biznesa paplašināšanos, lai izvērstu zīmola produkcijas noieta tirgus.

“Vācijas kosmētikas tirgus ir viens no lielākajiem un attīstītākajiem visā Eiropā. Tas ir salīdzinoši konservatīvs ar augstāku lojalitāti, bet tai pat laikā atvērts inovācijām un jaunumiem, prasīgs un konkurētspējīgs. Esam patiesi lepni atvērt mūsu lielāko veikalu tieši Vācijā, Frankfurtē – tirgū, kas augstu vērtē kvalitāti, videi draudzīgus, ilgtspējīgus produktus, kā arī rūpes par cilvēku labbūtību. Mūsu apņemšanās piedāvāt augstvērtīgus produktus no dabīgas izcelsmes izejvielām, kas atbilst augstākajiem standartiem, saskan ar Vācijas klientu prasībām. Uzskatām, ka zīmola vērtības un piedāvājums harmoniski iekļausies Vācijas tirgū," jaunatklātā tirgus īpatnības raksturo “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Kosmētikas ražotāja "Stenders" e-komercijas pārdošanas rādītāji šā gada martā, salīdzinot ar pērno martu, ir pieauguši vairāk nekā divas reizes; aprīlī šī tendence turpinās, bet nenosedz dramatisko mazumtirdzniecības apjoma kritumu.

"Šobrīd strādājam arī pie "Amazon" kanāla attīstības, lai vēl vairāk paplašinātu klientu iespējas iegādāties "Stenders" produkciju tiešsaistē un padarītu to vēl plašāk pieejamu visā pasaulē," norāda Jans Gans (Yang Gang), "Stenders" vadītājs.

Sākoties ārkārtas stāvoklim, kompānijā kopumā situācija nemainījās tik krasi, kā tas esot noticis ar daudziem citiem Latvijas uzņēmumiem. Ķīna ir viens no svarīgākajiem "Stenders" tirgiem, kas šobrīd veido lielāko daļu no kopējā apgrozījuma. Kad Ķīnā sākās koronvīrusa uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojumi, pārējie tirgi vēl darbojās. Savukārt šobrīd, kad citās valstīs ir spēkā ierobežojumi, Ķīnā situācija lēnām atkal sāk uzlaboties.

Latvijā SPA bizness sīvas konkurences apstākļos attīstās jau aptuveni desmit gadu, klāt nākuši jauni saloni, nepārtraukti tiek ieviestas nebijušas procedūras, pakalpojumi kļuvuši pieejamāki reģionos , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SPA jeb Sanus per Aquam latīņu valodā nozīmē veselība caur ūdeni. Šīs jēdziens ir pazīstams no Senās Romas laikiem, kad slimību ārstēšanai izmantoja termālus avotus un vannas. Ilgu laiku jēdziens SPA ietvēra sevī kūrortus ar maksimālām ārstēšanas, profilakses un rehabilitācijas iespējām ar dažādu procedūru palīdzību, kuras ir balstītas uz ūdens ārstēšanas īpašībām - jūras un minerālajiem ūdeņiem, kā arī uz termālajiem avotiem. Taču mūsdienās par SPA sauc arī mazus skaistumkopšanas salonus, kuros ir burbuļvannas vai neliels baseiniņš, kā arī piedāvāta tikai viena vien ūdens procedūra.

Individuāla pieeja

Latvijas eko vannu ražotāji CasaDiVanna un ekoloģiskās ēdināšanas uzņēmums EcoCatering uzsāk sērijveida izklaides projektu «Free-Day Afterweek» EcoCatering terasē Matīsa ielā 8.

Projekta ietvaros, mēneša garumā interesenti varēs četras piektdienas atzīmēt nedēļas noslēgumu «draudzīgi radošā un brīvi plūstošā gaisotnē», informē projekta pārstāvji. Tiek stāstīts, ka pasākums notiks «ar pavadošo mūziku DJ izpildījumā uz vannas».

«Uz sulīgi zaļās vannas iekārtotā DJ pults, būs vieta, no kuras viesus ik nedēļu priecēs cita Latvijas diskžokeja. Paralēli katru piektdienu sadarbībā ar SIA Vīnezers tiek prezentēts kāds īpašs Latvijā ražots vīns, kas DJ priekšnesuma laikā veldzējas vannā, lai vēlāk dažādu konkursu rezultātā nonāktu līdz laimīgajiem viesiem,» stāsta projekta organizētāji.

Šogad Latvijas vannu ražotājs «PAA» svin 25. dzimšanas dienu. Pirmo vannu uzņēmuma vadītājs izgatavoja kopā ar draugiem, bet šodien «PAA» sniedz darbu teju 100 cilvēkiem. Uzņēmuma rūpnīcā, kas atrodas Ķekavas novadā, dienā vidēji tiek saražotas 20 vannas, 20 izlietnes un 120 dušas paliktņi.

Zīmola stāsts skatāms raksta galerijā!

Pie sasniegtā uzņēmums nedomā apstāties – iecerēta jauna ceha būvniecība un esošo ražošanas telpu modernizēšana. «Plānojam iegādāties ražošanas iekārtas, aprīkot un modernizēt esošās fabrikas telpas un darba vidi padarīt mūsdienīgāku, tuvāko pāris gadu laikā attīstībā investējot vairāk nekā miljonu eiro,» nodomus atklāj «PAA» dibinātājs un īpašnieks Pēteris Treicis.

Uzņēmums ražo vairāk nekā trīsdesmit modeļu vannas no trīs dažādiem materiāliem – akrila, akmens masas un «PAA» patentētā cēlā materiāla SilkStone. «Ražojam tikai pēc pasūtījuma, gatavo produkciju tikpat kā neuzglabājot noliktavā. Mūsu galvenā priekšrocība ir elastība – varam piedāvāt vannu, izlietni vai dušas paliktni gandrīz jebkuram mājoklim vai komercobjektam,» stāsta ražotnes vadītāja Diana Imaka.

Latvijas santehnikas ražotājs CasaDiVanna izstrādājis jaunu dizaina kolekciju Aur Rum, kuras tapšanā piedalījies koka diziana priekšmetu ražotājs SIA Brik, māksliniece Iveta Vecenāne un flīžu salons H&L studija.

Vannas istabas kolekcija Aur Rum izstādīta Liepājā, dzīvesstila noliktavā Lielā zivs (Big Fish). Vienlaikus ar kolekciju klajā laisti arī CasaDiVanna un H&L studija vannas istabu interjera katalogi, kā arī aplūkojama mākslinieces I. Vecenānes gobelēnu izstāde un mākslas paklāju projekta 9’ais vilnis pirmais eksemplārs.

Kolekcijas iedvesmas avots meklējams seno ēģiptiešu kuģos, kurus gatavoja no ciedra, stāsta viena no projekta autorēm Evita Kuzma. Arī vannas istabas mēbeles kolekcijā izgatavotas no ciedra urbāni - romantiskā stilā, ko papildina atbilstoši gaismekļi.

Savukārt mākslinieces Ivetas Vecenānes projekts 9‘ais vilnis ietver mākslas pārvēršanu funkcionālā formā un askētiski industriālā stilā. Gobelēna motīvs iestrādāts ar rokām austā dabīgās vilnas un lina paklājā. Pirmajā projekta posmā izvēlēts motīvs no Ivetas Vecenānes gobelēna Trauks. Izstādi būs iespēja aplūkot līdz novembra beigām.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis 2.aprīļa laidienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses padomnieka pienākumu izpildītāja Kristīne Kļaveniece, Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” norisinās no 27. līdz 29. jūnijam. Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme.

Kongresa svinīgajā atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra kongresa nozīmību - iespēju atgādināt sev un parādīt citiem zinātnes milzīgo vērtību un lomu sabiedrībā.

Uzrunājot “Zinātne Latvijai” kongresa dalībniekus ministre akcentēja, ka pateicoties zinātnei un tās sasniegumiem, mēs dzīvojam labāk nekā iepriekšējās paaudzes: lielākam skaitam iedzīvotāju pasaulē ir pieeja tīram ūdenim un pārtikai, veselības aprūpei un enerģijai. “Zinātne ir cilvēku kolektīvās rīcības augstākais sasniegums,” pauž Anda Čakša.

Runājot par zinātnes finansējumu ministre uzsvēra: “Zinātne patiešām nav lieka greznība, kurai naudu drīkst tērēt tikai visvairāk pārtikušās valstis. Arī mums ir ārkārtīgi nepieciešami augsti izglītoti iedzīvotāji, kas var palīdzēt plaukt Latvijai! Un tikai mūsu pašu rokās ir noteikt to, kāda izskatīties Latvijas sabiedrība rītdien – cik daudz skolēnu pārtaps par mērķtiecīgiem un zinātkāriem studentiem, kas meklēs jaunus un revolucionārus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Tādēļ turpināsim nesavtīgi ieguldīt gan izglītībā, gan zinātnē un tās attīstībā!”