Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu - nacionalizēt komercbanku Snoras. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Lietuvas centrālās bankas vadība pārtraukusi Snoras darbību un iecēlusi pagaidu administratoru.

Pēc sasauktās Lietuvas valdības ārkārtas sēdes Lietuvas Finanšu ministre Ingrīda Šimonīte paziņoja, ka Snoras tiks pārņemta, savukārt norēķini ar akcionāriem tiks veikti saskaņā ar izstrādātiem noteikumiem.

Lietuvas centrālās bankas vadītājs V. Vasiļauskas norādīja, ka bankai draud maksātnespēja: «Mēs neredzējām citu izeju,» skaidro viņš. Vienlaikus viņš norāda, ka visi noguldījumi ir drošībā un bankas darbība tuvākajā laikā tiks atjaunota.

Jau vēstīts, ka šodien vēlā pēcpusdienā tika pieņemts lēmums apturēt Snoras darbību kā arī iecelt bankai administratoru. «Ar šo lēmumu vēlamies nodrošināt bankas klientu aizsardzību, kā arī nostiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un tās uzticību,» skaidro Lietuvas centrālā banka. Lietuvas centrālā banka uzsver, ka šādu lēmumu tā esot pieņēmusi pēc tam, kad izvērtējusi Snoras finanšu stāvokli, pēdējā laika tendences un pēdējās pārbaudes rezultātus. Tāpat atcelta arī bankas vadība. Lietuvas Centrālās bankas paziņojumā teikts, ka Snoras savu darbību atsāks 21. novembrī.

Lietuvas centrālās bankas Lietuvas Bankas valde pirmdienas naktī atcēla zināmus ierobežojumus nacionalizētās komercbankas Snoras operācijām.

Centrālās bankas valde plāno pieņemt galīgos lēmumus par pasākumiem Snoras noguldītāju, kreditoru un citu klientu interešu aizsardzībai līdz 24.novembrim.

Centrālā banka ziņoja, ka Snoras klientu nauda, kas no pagājušās trešdienas nebija nonākusi saņēmēju kontos citās bankās, atgriezīsies atpakaļ Snoras klientu kontos.

Centrālās bankas valde, kas pagājušajā ceturtdienā bija atļāvusi Snoras klientiem veikt operācijas ar saviem bankā esošajiem līdzekļiem apmērā līdz 500 litiem (125 latiem) dienā no katra konta ar maksājumu karti, atļāva bankas administratoram no 23.novembra veikt šīs operācijas arī bankas nodaļās.

Lietuvas ģenerālprokurors Dariuss Valis (Darius Valys) parakstījis Eiropas Savienības orderi Snoras bankas akcionāra Vladimira Antonova un Snoras prezidenta Raimonda Baranauska apcietināšanai.

Abi baņķieri tiek turēti aizdomās par nelegālu īpašuma iegūšanu lielos apmēros, kā arī dokumentu viltošanu. Baranausks tiek turēts aizdomās arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un krāpšanos grāmatvedībā.

Baranauskis, pēc neoficiālas informācijas, šobrīd varētu atrasties Ukrainā, kur patlaban izdotajam orderim nav juridiskā spēka, savukārt par Antonovu nekādu ziņu nav. Zināms vien tas, ka Antonovs pēdējos pāris gadus pārsvarā uzturējies Lielbritānijā.

Kā vēstīts, Lietuvas Ģenerālprokuratūra, pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par iespējamajiem pārkāpumiem komercbankā Snoras, sāka izmeklēšanu, kuras laikā konstatēts, ka Snoras bankā pazuduši aktīvi aptuveni miljards litu (vairāk nekā 200 miljonu latu) apmērā.

Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto Snoras banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta, vēsta Leta.

«Atklājām to, ko nedomājām atklāt,» medijiem sacījis Lietuvas Bankas priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Bankas īpašumi no gandrīz astoņiem miljardiem litu (1,6 miljardiem latu) esot samazinājušies līdz 3,4 miljardiem litu (693,6 miljoniem latu).

Esot pazuduši noguldījumi par 600 miljoniem litu (122,4 miljoni latu) ārvalstu bankās, investīcijas Kaimanu salu fondos - par 550 miljonu litu (112,2 miljoniem latu). To vienkārši nav, teicis Vasiļausks.

«Nav cita veida, kā risināt problēmu, - [Snoras] banka jālikvidē,» sacījis Lietuvas Bankas vadītājs.

Viņš piebildis, ka, nacionalizējot banku, vēl cerēts, ka to varēs restrukturizēt.

Bonnier grupa kļuvusi par 5 amerikāņu izdevumiem bagātāka, nostiprinot savas pozīcijas specializēto žurnālu jomā.

No Hachette Filipacchi Media U.S. (HFM U.S.) zviedru Bonnier grupa iegādājusies Popular Photography, Flying, Boating, Sound & Vision un American Photo, tādā veidā papildinot savu jau gandrīz 50 dažādu specializēto žurnālu kolekciju. Tas ir trešais Bonnier grupas lielākais pirkums pēdējo mēnešu laikā. Pērnā gada septembrī Bonnier iegādājās māmiņām domātus žurnālus Parenting un Babytalk, bet decembrī divus niršanai veltītus žurnālus Scuba Diving un Sport Diver.

Šī gada janvārī Financial Times arī ziņoja, ka, iegādājoties 18 žurnālus no ASV izdevēja Time Inc., Bonnier grupa kļūs par lielāko ASV žurnālu izdevēju ar 350 milj. ASV dolāru apgrozījumu.

SF Bio un Finnkino ir parakstījuši vienošanos par apvienošanos, kopīgi veidojot lielāko kinoteātru grupu Ziemeļu reģionā. 60 % jaunā uzņēmuma daļu īpašnieks būs Ratos un 40% daļu īpašnieks – Bonnier.

SF Bio un Finnkino, kas Baltijas tirgos darbojas ar Forum Cinemas nosaukumu, ir vadošie uzņēmumi savos tirgos, un abas kompānijas turpinās darboties ar līdzšinējiem nosaukumiem. Jaunais uzņēmums darbosies Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Īpašnieki - Ratos un Bonnier - atbalstīs jaunās kinoteātru grupas ilgtermiņa izaugsmes mērķus gan esošajos, gan jaunajos tirgos.

«Šis ir labākais iespējamais darījums Bonnier,» norāda Jūnass Bonjers (Jonas Bonnier), Bonnier AB izpilddirektors, akcentējot uzņēmuma lielās izaugsmes iespējas.

«Ratos un Bonnier ir ļoti spēcīga īpašnieku kombinācija jaunajai kinoteātru grupai ar dziļām, ilgtermiņa zināšanām par nozari, kā arī finansiālu jaudu,» atzīmē Suzanna Kempbela (Susanna Campbell), Ratos izpilddirektore. «Mēs veidojam reģionā lielāko kinoteātru grupu, kur spēcīgi vietējie zīmoli apvienosies, lai būtu vēl konkurētspējīgāki un spētu nodrošināt pievilcīgu filmu piedāvājumu Ziemeļu un Baltijas reģionos,» viņa piebilst.

Renault F1 komanda paziņojusi, ka tā ir noslēgusi jaunu sponsorēšanas līgumu ar SNORAS banku. Beļģijas Grand Prix izcīņā, kas notiks jau šīs nedēļas nogalē Spā-Frankošampas trasē, SNORAS bankas logo jau būs redzams uz Renault F1 formulas R30 sāniem.

Renault F1 komandas valdes priekšsēdētājs Žerards Lopezs: «Mēs ar lielu prieku sveicam SNORAS banku Renault F1 komandā! Šis darījums ar SNORAS banku ir nozīmīgs turpinājums mūsu komerciālajai darbībai Austrumeiropā, savukārt SNORAS bankai tas nodrošinās ievērojamu starptautisku atpazīstamību.»

Raimondas Baranauskas, SNORAS bankas prezidents: «Mēs priecājamies uzsākt abpusēji izdevīgu sadarbību ar Renault F1 komandu. Inovācijas un tālredzīga pieeja ir SNORAS bankas un tās uzņēmumu grupas pamatvērtību vidū. Tādēļ Formula 1, kas apvieno cilvēka spējas ar jaunākajām tehnoloģijām, lieliski atbilst mūsu bankas filozofijai. Renault F1 komanda jau pašlaik ir starp piecām labākajām Formula 1 komandām, un mēs ticam, ka tā turpinās nostiprināt savas pozīcijas.»

Pēc tam, kad Lietuvas centrālā banka apturēja komercbankas Snoras darbību, bet valsts valdība vēlāk banku izlēma nacionalizēt, Latvijas Krājbanka nav novērojusi pastiprinātu klientu interesei par bankā noguldītajiem līdzekļiem.

«Pēc ziņas nonākšanas medijos, bankas Zvanu centrā tika saņemti daži klientu zvani, kas interesējās, kā Snoras darbības apturēšana ietekmēs Krājbanku un viņu līdzekļus. Taču pastiprinātu klientu aktivitāti mēs šodien nenovērojam,» Db.lv pastāstīja Latvijas Krājbankas sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Pakalne.

Latvijas Krājbanka uzsver, ka Lietuvas centrālās bankas regulējums attiecībā uz bankas Snoras darbību attiecas vienīgi uz Lietuvas banku Snoras. Latvijas Krājbankai tas nav saistošs, jo Latvijas komercbanku tirgu regulē Latvijas likumdošana un to pārrauga Finanšu un Kapitāla tirgus komisija.

Kompānija Nedela S.A., kuru vada Aleksandrs Tralmaks, agrākais laikraksta Diena vadītājs un kompānijas Catella Corporate Finance Baltijā vadošais partneris, pārņem no Bonnier Business Press Latvijas mediju grupu AS Diena un Latvijas biznesa laikrakstu Dienas Bizness.

Vienošanās tika parakstīta šodien Rīgā. Kompānija Catella Corporate Finance bija šī darījuma konsultants un nodrošināja finansējuma piesaisti. Agrākais Bonnier avīžu valdes loceklis Johans Hedbergs (John Hedberg) palīdzēja un piedalījās darījuma norisē.

«Kompānija Nedela S.A. izteica mums piedāvājumu kas bija gan izdevīgs, gan mums pieņemams. Šis darījums ļaus tālāk nostiprināt Bonnier Business Press pozīcijas mūsu prioritārajos tirgos kā Skandināvija, Krievija, Igaunija, Lietuva, Polija, Bulgārija un Slovēnija,» uzsver Bonnier Business Press valdes priekšsēdētājs Kastens Alkvists (Casten Almqvist).

Bijušais Latvijas Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras īpašnieks Vladimirs Antonovs, ko Lietuva grib saukt pie atbildības par Snoras īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu, Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību pret Lietuvas valsti, vēloties pietiesāt 40 miljardus rubļu (555 miljonus eiro) par kaitējumu, kas, viņaprāt, nodarīts viņa mantai un reputācijai.

Kā atbildētāja lietā norādīta Lietuvas Tieslietu ministrija. Prasība iesniegta 5.augustā, bet pirmā tiesas sēde paredzēta 22.septembrī.

Savus materiālos zaudējumus Antonovs novērtējis par aptuveni 20,2 miljardiem rubļu, bet kaitējumu savai lietišķajai reputācijai - par 19,9 miljardiem rubļu.

Turklāt viņš vēlas, lai tiktu atzīti par nepatiesiem Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites 2011.gadā izskanējušie izteikumi, ka Snoras darbība vērtējama kā nekaunīgs uzbrukums Lietuvas banku sistēmai un Lietuvas pilsoņu interesēm.

Kā liecina tiesas materiāli, Antonova prasības nodrošināšanai tiesa aizliegusi atsavināt Snoras nekustamā īpašuma objektus Krievijas teritorijā - divpadsmit nedzīvojamās ēkas Maskavā un vēl dažas Maskavas apgabalā, kā arī divus betona žogus Krievijas galvaspilsētā aptuveni 400 metru kopgarumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi informāciju no Lietuvas Centrālās bankas par garantēto atlīdzību izmaksas nodrošināšanu AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem. Garantētā atlīdzība AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem tiks izmaksāta no Lietuvas noguldījumu apdrošināšanas fonda līdzekļiem.

«AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem fiziskām personām garantēto atlīdzību izmaksu nodrošinās AS Citadele banka, savukārt juridiskas personas garantēto atlīdzību varēs saņemt AS UniCredit Bank. Esam gandarīti, ka pēc FKTK lūguma Lietuvas atbildīgās iestādes ir padomājušas arī par AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem un viņiem tiks nodrošināta iespēja, nedodoties uz Lietuvu, Latvijas kredītiestādēs saņemt Lietuvas valsts garantēto atlīdzību,» norādīja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Tehnoloģiskā nodrošinājuma ziņā mēs esam gatavi sākt Lietuvas valsts garantētās atlīdzības izmaksu iedzīvotājiem, kas ir AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klienti. Par to, kurā datumā sāksim atlīdzības izmaksu, informēsim, tiklīdz saņemsim no Lietuvas valsts noguldījumu apdrošināšanas fonda klientu reģistru ar informāciju par katram klientam izmaksājamo naudas summu un mums būs pieeja Lietuvas valsts noguldījumu apdrošināšanas fonda finansējumam,» sacīja AS Citadele banka valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Lietuvas bankrotējušās bankas Snoras kredītportfelis, kura vērtība ir 1,6 miljardi litu (563,77 miljoni eiro), tiks pārdots starptautiskam konsorcijam, kuru vada investīciju banka, kas pagaidām nevēlas, lai tiktu publiskots tās nosaukums.

Iepriekš plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka par portfeļa pārdošanu tiek runāts ar Vācijas banku Deutsche Bank un vēl diviem pretendentiem, kas iepriekš izteikuši interesi par Lietuvas bankas Finasta un tās meitasuzņēmumu iegādi no Snoras.

Savukart Snoras piektdien paziņoja, ka bankas bankrota administrators turpinās sarunas ar konsorciju, kas ir iesniedzis vislabāko priekšlikumu.

«Kreditoru komiteja ir apstiprinājusi cenas grīdu aizdevuma portfelim un tā pārdošanas metodi. Uzskatām šo aktīvu pārdošanu par prioritāti, un mēs ceram, ka šis darījums tiks noslēgts - ar kreditoriem visizdevīgākajiem nosacījumiem - līdz šā gada beigām,» aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valstij piederošā noguldījumu un investīciju apdrošināšanas fonda Indeliu ir investiciju draudimas vadītāja un Snoras kreditoru komitejas priekšsēdētāja Aurēlija Mažintiene.

«Mēs esam baņķieri, nevis zagļi un bandīti, kas vēlas slēpties Karību salās,» trešdien telefonintervijā Lietuvas medijam Respublika stāstīja jau bijušais Snoras akcionārs, kas ceturtdien Lielbritānijā kopā ar Snoras bijušo prezidentu Raimondu Baranauski tika aizturēts un šodien stāsies tiesas priekšā.

Intervijā V. Antonovs uzsvēra, ka vēl otrdien viņš sazinājās ar Snoras administratoru Simonu Frikli un izteica gatavību sniegt «jebkādu palīdzību, lai stabilizētu situāciju Snoras bankā». Tāpat viņš trešdien stāstīja, ka vietējā policija zina, kur viņš atrodas, kā arī norādīja uz politisko spiedienu no Lietuvas puses, norādot, ka «bez politiska spiediena nacionalizēt banku nebūtu iespējams».

Intervijā V. Antonovs kritizē to, ka Lietuvas valdība nav pietiekmami apspriedusies ar Snoras bijušajiem akcionāriem. Viņš uzsver arī savu «ceturtdaļgadsimta» ilgo pieredzi banku sektorā.

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Lietuvas valsts pārāk ilgi nepaliks Snoras un līdz ar to arī Latvijas Krājbankas īpašnieki un šīs akcijas tiks pārdotas. Tā kā Lietuvā, tāpat kā Latvijā, dominē skandināvu bankas, visticamāk, ka par Snoras un Latvijas Krājbankas īpašniekiem varētu kļūt kāda no tām.

Šādu uzskatu, komentējot notikumus Lietuvā, paudis finanšu konsultāciju kompānijas IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis, piebilstot, ka «tas, kas notiek patlaban, ļauj cerēt, ka īpašnieku maiņa notiks regulētā un civilizētā veidā».

Runājot par Snoras nacionalizācijas ietekmi uz Latviju, Rungainis norāda - ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir atbildīgi veikusi savu darbu, tad Lietuvas Snoras bankas problēmas neietekmēs Latvijas banku un finanšu sistēmas stabilitāti.

Viņš piebilda, ka savulaik arī Parex bankas krahs neietekmēja Lietuvas banku sistēmu, lai gan Lietuvā darbojās Parex bankas filiāle.

Uzvelt bankas Snoras bijušā īpašnieka Vladimira Antonova blēdību sekas Latvijas vai Lietuvas valdības pleciem būtu liela kļūda - šādu viedokli piektdien preses konferencē paudis Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Viņš piebildis, ka pašreizējā situācijā, kas saistīta ar Snoras meitasuzņēmumu AS Latvijas Krājbanka, nesaskata iemeslus Lietuvas un Latvijas savstarpējo attiecību problēmām.

Kā Kubiļus sacījis, tiekoties ar žurnālistiem pēc valdības ārkārtas sēdes, Snoras var uzskatīt drīzāk par noziedzīgu finansiālu mahināciju iestādi, pa pusei piramīdu, nevis banku, vēsta portāls Alfa.lt.

Snoras darbību Kubiļus salīdzinājis ar 2009.gadā notiesātā Volstrītas afērista Bernarda Medofa krāpniecisko piramīdas shēmu.

«Ar šāda mēroga finansiālajiem noziegumiem saskaramies pirmo reizi. Ceru, ka tiesībsargāšanas iestādes to pienācīgi novērtēs un piesavinātais īpašums tiks atgūts,» piebildis Lietuvas valdības vadītājs.

Nule kā nacionalizētā banka Snoras nespēj pildīt savas saistības. Patlaban aktualizējušies trīs galvenie scenāriji, no kuriem viens paredz Snoras bankas likvidāciju.

Tā šodien paziņojusi Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Simonaite, vēsta Delfi.lt.

Cits scenārijs paredz bankas rekapitalizāciju, kā rezultātu būtu jāmeklē līdzekļi, lai banka spētu izpildīt savas saistības. Tāpat aktuāls joprojām saglabājas scenārijas par Snoras sadalīšanu «labajā» un «sliktajā» bankā.

Simonaite izteikusies, ka Snoras bankas obligāciju apjoms ir krietni lielāks nekā tās rīcībā esošie līdzekļi. Jau šīs nedēļas sākumā Lietuvas premjerministrs Andrjuss Kubiļus izteicās, ka Snoras bankas problēmas esot lielākas, nekā sākotnēji lēsts.

Jau ziņots, ka šā gada 16. novembrī Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu - nacionalizēt komercbanku Snoras. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Lietuvas centrālās bankas vadība pārtraukusi Snoras darbību un iecēlusi pagaidu administratoru.

Bijušie Snoras bank lielākie akcionāri Vladimirs Antonovss un Raimonds Baranuskis Lielbritānijā aizturēti, pamatojoties uz Lietuvas izsniegto Eiropas aresta orderi. BNS neoficiālā informācija liecina, ka aizturēti abi kungi, tikmēr BBC vēsta, ka aiz restēm nonācis tikai V. Antonovs.

Kā jau ziņots, vakar Lietuva abus kungus izsludināja starptautiskajā meklēšanā, turot aizdomās par smagiem finanšu noziegumiem, izsaimniekojot Snoras līdzekļus. Arī Latvijā V. Antonovs ir aizdomās turētais Krājbakas kraha lietā.

Arī Lietuvas ministru prezidents Andrjus Kubiļus delfi.lt apstiprinājis, ka ir informēts par bijušo Snoras īpašnieku aizturēšanu. Tomēr no sīkākiem komentāriem viņš atturējās.

Raidorganizācija BBC apstiprina, ka arestēts ir V. Antonovs, taču R. Baranauskis vēl tiekot meklēts. Londonas policija pavēstījusi: Izpildot tiesiskās palīdzības lūgumu, 36 gadus vecais vīrietis pēcpusdienā Londonā arestēts.

Lietuvas banka Snoras savu klientu noguldītos līdzekļus izvēlējusies investēt samērā unikālā veidā: iegādājoties villu, kas vairāk izskatās pēc pils, Nicā Francijā, dzīvokļus Viļņas vecpilsētā, kā arī vairākas luksusa klases automašīnas.

Lietuvas portāls Delfi.lt, atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, vēsta, ka iepriekš minētie īpašumi nav reģistrēti uz Snoras bankas akcionāru vārdiem, bet gan pašu Snoras un bankas meitas uzņēmumiem, taču tajā pat laikā Snoras bankas vadība ar šiem īpašumiem rīkojas kā ar savējiem.

Viens no īpašumiem - villa Nicā, Francijā, kuras platība ir 572 m2, bankai izmaksājusi piecus miljonus eiro. Delfi.lt norāda, ka Snoras bankas nauda tērēta ne tikai paša īpašuma iegādei, bet arī luksusa mēbeļu, dārgu gleznu un citu šajā ēkā esošo lietu iegādei. Lietuvas portāls arī ziņo, ka bankai piederot arī lielas platības dzīvoklis Kijevā, Ukrainā.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Situācija Lietuvas komercbankā Snoras šobrīd izskatās sarežģītāka, nekā domāts iepriekš, pirmdien paziņojis premjerministrs Andrjus Kubiļus, aicinādams bankas valdes priekšsēdētāju Raimondu Baranausku atgriezties Lietuvā un paskaidrot, kur palicis miljards litu (204 miljoni latu), kas investēti vērtspapīros.

«Banku sektoram jābūt tikpat caurskatāmam kā citām mūsu dzīves jomām. Domāju, izmeklēšana parādīs, cik lielā mērā Snoras darbojusies kā atbildīga komercbanka un cik - vienkārši kā mašīna neskaidru finanšu plūsmu regulēšanai,» viņš uzsvēris pēc valdības sēdes, tomēr situāciju bankā sīkāk nav komentējis.

Kā tikmēr pastāstījis Lietuvas Bankas valdes loceklis Vaidievutis Geralavičs, bankā Snoras īpašuma izrādījies mazāk, nekā domāts, bet mahināciju - vairāk.

Premjers pirmdien vēl tiksies ar biznesa aprindu pārstāvjiem un apspriedīs iespējamos soļus, kas ļautu palīdzēt mazajiem uzņēmējiem, kuriem ir konti šai bankā.

Lielbritānijas Augstā tiesa trešdien noraidījusi bijušo Latvijas Krājbankas un bankas Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska pārsūdzību par pagājušā gada sākumā pasludināto Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu izdot abus bijušos baņķierus Lietuvai, vēsta ziņu aģentūra Press Association.

Tiesa atzinusi par pamatotu Lietuvas Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot Eiropas aresta orderi viņu aizturēšanai un noraidījusi Antonova un Baranauska apgalvojumus, ka viņu lieta esot politiski motivēta.

Lietuva abus šobrīd Londonā dzīvojošos bijušos baņķierus tur aizdomās, ka viņi piesavinājušies Snoras īpašumus aptuveni 490 miljonu eiro vērtībā. Prokurori arī ierobežojuši viņu tiesības uz īpašumiem 233 miljonu eiro vērtībā.

Šis tiesas lēmums vēl gan var tikt pārsūdzēts Lielbritānijas Augstākajai tiesai, tomēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra cer, ka izdošanas process neiekavēsies, vēsta Vz.lt. Kā preses konferencē norādījis prokurors Toms Krušna, visticamāk, pārsūdzība netiktu pieņemta. Antonovs un Baranausks tagad var apstrīdēt tikai līdzšinējo lietas izskatīšanas kārtību, bet ne tiesas noskaidrotos lietas faktiskos apstākļus, un šie procesi notiek krietni vien ātrāk.

Lielbritānija izdevusi aresta orderi bijušajiem Bankas Snoras AB īpašniekiem, kuri pazuda pēc tam, kad zaudēja cīņu pret izdošanu, lai tiktu tiesāti par krāpšanu Lietuvā, raksta Bloomberg.

Londonas tiesa izdevusi orderi Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska arestam pēc tam, kad Antonova advokāti paziņojuši, ka viņš ir aizbēdzis uz Krieviju, pārkāpjot viņa drošības naudas nosacījumus.

Lietuva 3,5 gadu garumā ir centusies panākt Krievijas pilsoņa Antonova un viņa Lietuvas biznesa partnera Baranauska izdošanu. Abi pazuda, lai kavētu viņu izdošanu Baltijas valstīm, kur viņi tiek vainoti dokumentu viltošanā un kontu pārskaitījumu veikšanā 490 miljonu eiro apmērā laikā, kad Snoras bija valsts trešā lielākā banka pēc noguldījumu apjoma, tādējādi radot bankas sabrukumu.

2014.gada janvārī Londonas Vestminsteras tiesa jau lēma, ka Antonovam un Baranauskam jāstājas taisnīgas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām krāpšanā, un noraidīja argumentus, ka viņu izdošana būtu cilvēktiesību pārkāpums, bet viņi drīz vien pārsūdzēja šo spriedumu Augstajai tiesai.