Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air atteikusies no divām iepriekš pasūtītajām, bet vēl nesaņemtajām Embraer E190 lidmašīnām, kas, saskaņā ar jauniem apstākļiem aviokompānijai vairs nav vajadzīgas.

Kaimiņvalsts aviokompānija atklājusi arī, ka samaksājusi soda naudu par līguma laušanu, tomēr nav nosaukusi tās apmērus, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR. Marta sākumā Estonian Air valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke izteicās, ka, lai pārtrauktu dažādu iepriekš noslēgtu līgumu darbību, lidsabiedrība paredzējusi tērēt aptuveni astoņus miljonus eiro no valdības piešķirtā kredīta.

Februārī Igaunijas valdība pieņēma lēmumu Estonian Air piešķirt papildus kredītu 16,6 miljonu eiro apmērā. Iepriekš Igaunijas valdība problēmu nomocītajai lidsabiedrībai bija piešķīrusi aizdevumu 8,3 miljonu eiro apmērā. Kopumā Igaunija plānot lidsabiedrībai piešķirt 37 miljonus eiro. Igaunijas veikto Estonian Air glābšanu izmeklē Eiropas Komisija.

Sasniegt biznesa plānā nospraustos mērķus Igaunijas nacionālajai aviokompānijai Estonian Air pagaidām nav bijis pa spēkam. Kompānijas vadība sola uzlabot tās rādītājus otrajā pusgadā. Kopš Estonian Air vadību pērnā gada vasarā pārņēma bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila, Igaunijas aviokompānija izvirzījusi sev daudz ambiciozākus mērķus nekā līdz tam un kļuvusi reģiona aviācijā daudz pamanāmāka.

Īstenojot līdzīgu taktiku kā iepriekš airBaltic, Estonian Air īsā laikā kļuva par visstraujāk augošo aviokompāniju Eiropā, šā gada otrajā ceturksnī pārvadājot par 90% pasažieru vairāk nekā iepriekš šajā periodā, bet šā gada jūnijā Estonian Air pirmo reizi vēsturē mēneša laikā pārvadāja vairāk nekā 100 tūkst. pasažieru. Arī vietu piepildījums pret 2011. gadu pieauga par 10% līdz 78%. Straujā izaugsme vairākiem nozares ekspertiem ļāva jūsmot par «jauno reģiona airBaltic», kamēr citi palika skeptiski, sakot, ka Estonian Air ar pārāk lielajām ambīcijām pasažieru skaita pieaudzēšanā uz lētu biļešu rēķina finansiāli noasiņo.

Kanādas lidmašīnu ražotāja Bombardier jaunās sērijas lidmašīnās varēs ērti pārvadāt lielu skaitu pasažieru lielos attālumos, uzskata ceļojumu aģentūras.

Ceļojumu aģentūras Astra Tūre direktors Aleksandrs Boļšakovs uzskata, ka Bombardier jaunās sērijas CSeries lidmašīnu iegāde būs ieguvums gan ceļojumu aģentūrām, gan klientiem, gan Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai AS Air Baltic Corporation (airBaltic).

«Tās ir modernas lidmašīnas, kas patērē maz degvielas un var pārvarēt lielus attālumus [5463 km], kā arī pārvadāt pietiekami lielu skaitu pasažieru [lidmašīnās ir 100 - 149 sēdvietas]. Šie rādītāji ir svarīgi, plānojot ceļojumus gan tiešajos reisos, gančārterreisos,» pastāstīja Boļšakovs.

Igaunijas valdība izlēmusi aizdot nacionālajai lidsabiedrībai Estonian Air 8,3 miljonus eiro, lai ļautu saglabāt aviokompānijai tās maršrutu tīklu, informē BBN.

Tāpat nolemts, ka, līdz 2013. gada 1. janvārim Igaunijas Ekonomikas ministrija prezentēs valsts lūgumu pēc atbalsta Eiropas Komisijā.

Līdz nākamā gada 28. februārim ministrijai būs jāprezentē valdībai Estonian Air restrukturizācijas plāns.

Līdzekļi aviokompānijas vajadzībām tiks ņemti no rezervju fonda.

Tajā pašā laikā, kamēr valdība lēmusi aviokompānijai piešķirt miljonus, lidsabiedrība slēgusi jaunu vienošanos ar Estonian Air Salona apkalpes apvienību (Estonian Air Cabin Crew Union, ESSA), kas būs spēkā līdz 2013. gada beigām. Vienošanās skar darba un atpūtas laika sadalījumu, sociālās garantijas, darba apstākļus, atalgojumu un aviokompānijas un arodbiedrības attiecības.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nākamgad septembrī saņems pirmās Bombardier C Series lidmašīnas, šodien lidmašīnas prezentācijas pasākumā informēja Bombardier pārstāvis Robs Devārs.

Kopumā Bombardier no nākamā gada septembra gada laikā piegādās 13 lidmašīnas, bet tālākā nākotnē airBaltic plānojis savā flotē iekļaut 29 Bombardier lidmašīnas.

Tas gan būs atkarīgs no investīciju piesaistes airBaltic un pašu kapitāla sakārtošanas. Maksimāli izdevīgi šīs lidmašīnas esot iegādāties savā īpašumā un iekļaut lidsabiedrības bilancē. Tas ļaus piedāvāt pasažieriem lētas cenas.

Ja darījums ar Bombardier ir noslēgts, tad iepirkums par piecu reģionālo lidmašīnu iegādi vēl ir atvērts, skaidroja lidsabiedrības pārstāvji. airBaltic vadītājs Martins Gauss norādīja, ka, lai arī Krievijas lidmašīnas Sukhoi ir ekonomiski izdevīgas, joprojām lēmums par šo piecu lidmašīnu iegādi nav pieņemts un joprojām tiek izvērtēti arī citi piedāvājumi.

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air lūko pēc lidsabiedrībām, kas vēlētos iegādāties igauņiem piederošos gaisa kuģus, kas Estonian Air vairs nav nepieciešam, jo tā ievērojami apcirpusi savu lidojumu skaitu, citējot laikrakstu Postimees, raksta BBN.

Aviokompānija plāno «atbrīvoties» no nevajadzīgajām lidmašīnām līdz šā gada vasarai, un nākotnē tā plāno veikt pasažieru pārvadājumus ar trim Bombardier un divām Embraer lidmašīnām.

Pašlaik Estonian Air flotē ir četras Embraer 170, trīs CRJ900 NextGen un trīs SAAB 340 lidmašīnas, liecina informācija estonian-air.com.

«Labākais risinājums Estonian Air ir piecas līdzīga tipa lidmašīnas,» norādīja Igaunijas izpilddirektors Jans Palmers (Jan Palmer). Viņš skaidroja, ka līdzīga tipa gaisa kuģu uzturēšana Igaunijas aviokompānijai ļautu samazināt izmaksas.

Valdībā nav vienprātības par nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadības lēmumu jaunās lidmašīnas par aptuveni 1,57 miljardiem ASV dolāru (898 miljoniem latu) iepirkt no Kanādas ražotāja Bombardier, turklāt neoficiāla informācija liecina, ka pirms desmit dienām parakstītais nodomu protokols var nenovest pie iepirkuma līguma noslēgšanas, vēsta portāls PIetiek.com.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) par šo airBaltic vadības lēmumu uzzinājis tikai nākamajā rītā pēc nodomu protokola parakstīšanas, bet bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis par Bombardier pēdējā brīža piedāvājumu ticis informēts tikai četras dienas iepriekš. Līdz pēdējam brīdim kā vienīgie reālie pretendenti figurēja amerikāņu Boeing un franču Airbus, kuru intereses sarunās ar Latvijas amatpersonām vairāku mēnešu garumā lobēja arī šo valstu valdības. Pietiek.com ziņo, ka pēc Airbus zaudējuma airBaltic iepirkumā franču puse nobremzējusi Dombrovska plānotās vizītes saskaņošanu šajā valstī.

Igaunijas valdība gatavojas izveidot jaunu uzņēmumu, kas pārņemtu nacionālās aviokompānijas Estonian Air lomu gadījumā, ja Eiropas Komisija (EK) pieņems nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz lidsabiedrībai piešķirto valsts finansējumu, vēsta Postimees.

Igaunijas televīzija ETV ziņo, ka investīciju apjoms uzņēmuma akciju kapitālā veido 40,7 miljonus eiro.

«Igaunijai ir jābūt gatavai gan uz pozitīvu, gan negatīvu [EK] lēmumu, tāpēc valdība ir pilnvarojusi ekonomisko lietu un infrastruktūras ministru izveidot valstij piederošu uzņēmumu ar akciju kapitālu 40,7 miljonu eiro apmērā. Galvenais šīs kompānijas mērķis ir izveidot aviokompāniju un struktūru šajā grupā, lai spētu apkalpot Igaunijas gaisa pakalpojumu tirgu un nodrošināt pakalpojumus citām aviosabiedrībām,» pavēstījis Ekonomisko lietu un komunikāciju ministrijas preses nodaļas vadītājs Rasmuss Rūda.

Tapis zināms pilns Igaunijas nacionālās aviokompānijas Estonian Air uzraudzības padomes sastāvs, kurā ietilps četri cilvēki, raksta ERR News.

Igaunijas Finanšu ministrija darbam Estonian Air padomē virza Erki Urvu (Erki Urva), kas iepriekš divu gadu ilgā laika posmā darbojās kā Estonian Air izpilddirektors. Tāpat Finanšu ministrija virza Tarmo Porgandu (Tarmo Porgand), Igaunijas Valsts nekustamo īpašumu valdes locekli.

No Ekonomikas ministrijas puses darbam lidsabiedrības padomē izvēlēts Erki Rāsuke (Erkki Raasuke) un Mārtens Vaikmā (Marten Vaikmaa), kas abi darbojās uzņēmuma padomē laikā, kad no Estonian Air vadītāja amata tika atsaukts Tero Taskila.

Četriem padomes dalībniekiem būs jāievēl padomes priekšsēdētājs pašiem. Ekonomikas ministrs Juhans Parts (Juhan Part) pauda, ka viņš vēlētos, lai vadītāja amatā tiek atjaunots E. Rāsuke.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air cieš nopietnas grūtības tāpēc šā gada nogalē vai arī nākamā gada sākumā, lidsabiedrībai būs nepieciešams papildus finanšu ieguldījums, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Päevaleht, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Laikraksts aprēķinājis, ka kompānija neesot sasniegusi jaunā vadītāja Tero Taskilas prognozēto apgrozījumu un lidsabiedrību joprojām nomoka zaudējumi. Aizvadītajā gadā Estonian Air zaudējumi bijuši augstākie lidsabiedrības vēsturē – 17,3 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tie auguši 6,6 reizes.

Lidsabiedrības zaudējumi aizvadītajā gadā un šā gada pirmajā pusē varot sasniegt tik pat lielu summu, kādu Igaunijas valdība jau iepriekš ieguldījusi Estonian Air, lai to atbalstītu. Līdz šim Igaunija lidsabiedrībai piešķīrusi 30 miljonus eiro.

Kā Db.lv noskaidroja Rīgas lidostā, tad Igaunijas lidsabiedrība iecerējusi samazināt reisu skaitu no Rīgas. Pašlaik Estonian Air no un uz Rīgu lido 17 reizes nedēļā. Lidojumus starp abām galvaspilsētām Estonian Air, pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma, atsāka martā.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air sāks sadarboties ar franču Air France.

Air France un Estonian Air sadarbības lidojumi sāksies šā gada 16. jūlijā, un Igaunijas lidsabiedrība veiks lidojumus pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās.

«Sadarbības dibināšana ar vienu no pasaules lielākajām lidsabiedrībām ir nozīmīgs solis Estonian Air darbības attīstībā un saskan ar lidsabiedrības stratēģiju,» paziņojumā norāda Estonian Air pārstāvis Rauno Parrass (Rauno Parras).

Air France savukārt pauž, ka noslēgtā sadarbība aviokompānijai pavērs attīstības iespējas «Estonian Air tirgū».

Vienvirziena biļetes cena maršrutā Parīze-Tallina maksās sākot no 82,9 eiro (ieskaitot nodokļus), bet no Tallinas uz Parīzi – sākot no 59,9 eiro (ieskaitot nodokļus), pērkot Estonian Air mājas lapā.

Igaunijas nacionālajai lidsabiedrībai Estonian Air draud bankrots, ja Eiropas Komisija (EK) neļaus Igaunijas valdībai sniegt valsts palīdzību finanšu grūtībās nonākušajai aviokompānijai, ceturtdien paziņoja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips un ekonomikas ministrs Juhans Partss.

Igaunijas valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz Estonian Air un Ministru kabinets pie šī jautājuma atgriezīsies pēc trim nedēļām, preses konferencē paziņoja Partss.

Ministrs skaidroja, ka Estonian Air valstij kā lidsabiedrības īpašniekam piedāvājusi divas iespējas.

«Pirmā ir izbeigt aktivitātes caur maksātnespēju. Otra iespēja ir valdības finansējums Estonian Air darbības turpināšanai,» sacīja Partss.

Ministrs skaidroja, ka pirmajā gadījumā valsts interesēs ir aizsargāt lidojumu savienojumus, kas nepieciešami valsts attīstībai. Tas nozīmē, ka valsts iegādātos savienojumus, kas ir sabiedrības interesēs.

Papildināta ar pēdējām trim rindkopām.

Līdz ar visu valdes sastāvu no amata atstādināts līdzšinējais Estonian Air prezidents Tero Taskila, kurš pirms darba Igaunijas lidsabiedrībā pildīja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic komercdirektora amata pienākums, vēsta ERR.

Taskila no amata atstādināts tādēļ, ka Estonian Air vadība uzņēmusies riskus, kas būtiski pasliktinājuši aviokompānijas finanšu rādītājus.

Novembrī Taskilas vietā Estonian Air vadītāja amatā stāsies Jans Palmers.

Estonian Air zaudējumi šā gada pirmo deviņu mēnešu laikā sasniedza 20,2 miljonus eiro, kas ir teju divas reizes vairāk, salīdzinot ar Igaunijas lidsabiedrības zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pirms gada (11,2 miljoni eiro).

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air samazinās lidojumu un darbinieku skaitu, galveno uzmanību pievēršot Igaunijai nozīmīgiem maršrutiem, pavēstījis lidsabiedrības uzraudzības padomes priekšsēdētājs Erki Rāsuke.

«Tas nozīmē, ka Estonian Air atteiksies no zaudējumus nesošām līnijām un koncentrēs savu uzmanību uz galveno, Igaunijai nozīmīgu virzienu apkalpošanu,» E. Rāsukes teikto preses konferencē citē kaimiņvalsts raidorganizācija ERR. E. Rāsuke arī norādīja, ka vispirms kompānija atteiksies no lidojumiem uz Tartu, Helsinkiem un Joensū Somijā.

Tāpat viņš arī pastāstīja, ka lidsabiedrības darbības sašaurināšana nozīmēs arī lidmašīnu un darbinieku skaita samazināšanu. Tomēr patlaban viņš atturējās nosaukt konkrētus skaitļus, jo šādus lēmumus neesot iespējams pieņemt vienas nakts laikā. «Saskaņā ar iepriekšējo stratēģiju veiktā jaunu maršrutu ieviešana un lidmašīnu pirkšanas zaudējumus tikai palielināja. Pēdējo sešu septiņu nedēļu laikā Estonian Air padome secināja, ka iepriekšējo stratēģiju nedrīkst turpināt,» sacīja E. Rāsuke.

Kanādas ražotājs Bombardier pirmo CS300 sērijas lidmašīnu airBaltic piegādās kā plānots oktobra beigās, šodien preses konferencē apstiprināja Bombardier viceprezidents Robs Devārs.

Pirmajos reisos 145 vietu ietilpīgā jaunā lidmašīna tiks norīkota novembrī un to būs iespējams izmantot kā tālākos, tā tuvākos maršrutos.

Kopumā šogad airBaltic plānots piegādāt četras jaunas lidmašīnas, bet līdz 2018.gada beigām - kopumā 20. Patlaban Bombardier esot uzsācis sešu CS300 lidmašīnu ražošanu. airBaltic gan norāda, ka visas 20 lidmašīnas tiks ieviestas reisu nodrošināšanā 2019.gadā.

airBaltic piloti jau patlaban Kanādā apgūst jauno lidmašīnu vadīšanas iemaņas.

Iepriekš bija plānots, ka pirmās lidmašīnas tiks saņemtas 2015.gada beigās, vēlāk šo termiņu pārceļot uz 2016.gada otro pusi saistībā ar lidmašīnu izstrādes termiņu kavēšanos.

Viļņas mēra iniciētajai lietuviešu lidsabiedrībai Air Lituanica nav izdevies atrast stratēģisko investoru, tomēr aviokompānija noslēgusi sadarbības līgumu ar Igaunijas nacionālo aviokompāniju Estonian Air, vēsta BBN.

Viļņas mēra Artura Zuokas virzītā aviokompānija savu pirmo lidojumu uz Briseli plāno 30. jūnijā, savukārt lidojumi uz Amsterdamu tiks veikti jūlija sākumā. No Estonian Air lietuviešu aviokompānija līdz 2015. gada beigām īrēs lidmašīnu Embraer 175.

Biļetes uz lidojumiem jau tiek pārdotas, izmantojot Estonian Air biļešu iegādes sistēmu. Pati Estonian Air, kā jau iepriekš vēstīts, pašlaik meklē izdzīvošanas iespējas. Estonian Air šā gada pirmajos piecos mēnešos pārvadājusi 220,9 tūkstošus pasažieru, kas ir par aptuveni trešdaļu mazāk nekā pirms gada, kad Estonian Air pasažieru skaits bija 323,2 tūkstoši. Maijā Estonian Air piedāvāto sēdvietu skaits lidmašīnās ir par aptuveni 45,5% mazāks nekā 2012. gada attiecīgajā mēnesī, un par aptuveni 23% mazāks nekā 2011. gada maijā.

Igaunijas aviosabiedrībai Estonian Air valdības aizdevuma 8,3 miljonu eiro apmērā pietiks tikai tuvākajiem trīs mēnešiem, tāpēc kaimiņvalsts valdība pieņēmusi lēmumu lidsabiedrībai piešķirt papildus kredītu 16,6 miljonu eiro apmērā.

Tāpat Igaunijas valdība nolēmusi, ka Ekonomikas ministrijai ne vēlāk kā līdz 4. martam Eiropas Komisijai jāiesniedz pieteikums par valsts palīdzības palielināšanu problēmu nomocītajai lidsabiedrībai līdz 37 miljoniem eiro, vēsta kaimiņvalsts raidorganizācija ERR. Igaunija jau lūgusi Eiropas Komisiju akceptēt tās iepriekš piešķirto kredītu lidsabiedrībai.

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts lidsabiedrībai piešķirto papildus aizdevumu vērtējis kā tādu, kurš gan Estonian Air pasažieriem, gan arī pašai kompānijai dos pietiekošu pārliecību par spējām veikt restrukturizāciju.

J. Parts arī uzsvēra, ka finanšu līdzekļi Estonian Air tiks piešķirti kredīta veidā un ar laiku nonāks atpakaļ valsts rīcībā. Tāpat papildus finanšu līdzekļi ir paredzēti tieši Estonian Air restrukturizācijai, nevis «uzturēšanai pie dzīvības», kā tas bija iepriekšējā aizdevuma gadījumā.

Laika posmā no šā gada janvāra līdz septembra beigām Estonian Air pārvadāja ap 687 tūkst. pasažieru, kas ir par 71% vairāk nekā tādā pašā laika posmā pērn. Pārvadāto pasažieru un veikto lidojumu skaita pieaugumu lielā mērā nodrošināja tranzīta pasažieri.

Igaunijas nacionālās aviokompānijas pasažieru skaits pieaudzis arī šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Septembrī lidsabiedrība pārvadāja 83,7 tūkst. pasažieru, kas ir par 41% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, paziņojusi kompānija.

Šā gada pirmo deviņu mēnešu laikā aviokompānija veica 14 964 lidojumus, kas ir par 71% vairāk nekā analoģiskā periodā pērn. Septembrī Estonian Air gaisa kuģi veica 1828 lidojumus.

«Pārvadāto pasažieru un veikto lidojumu skaita pieaugums sasniegts pateicoties tranzīta pasažieru skaita kāpumam. Tranzīta pasažieri veido vairāk nekā 30% no kopējā pasažieru skaita. Lielākā daļa no tranzīta pasažieriem lido no Somijas, Lietuvas un Krievijas,» pauda Estonian Air pārstāvis Rauno Parass (Rauno Parras).

Igaunijas Ekonomikas ministrija Eiropas Komisijā (EK) iesniegusi nacionālās aviokompānijas Estonian Air restrukturizācijas plānu, vēsta ERR.

Tas paredz, ka Igaunijas valstij tiks atļauts investēt zaudējumos slīgstošajā aviokompānijā 50 miljonus eiro.

Līdz šim Igaunija ir Estonian Air sniegusi īstermiņa aizdevumus, kuru atmaksas termiņš pagarināts līdz 2018. gadam.

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts maijā paziņojis, ka, izpildot restrukturizācijas plānu, Estonian Air atgriezīsies pie peļņas jau 2015. gadā.

Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšana saistībā ar Estonian Air var ilgt vairākus gadus, vēsta medijs.

Iepriekš ziņots, ka Estonian Air darbinieku skaits šogad samazināts līdz 200 – 2012. gadā kompānija nodarbināja 340 darbiniekus, taču paredzams, ka turpmāko darbinieku skaita «cirpšanas» pasākumu rezultātā Estonian Air strādājošo skaits saruks līdz 150.

Pēc neoficiālas informācijas, Eiropas Komisijas (EK) konkurences ģenerāldirektorāts piektdien pieņēmis nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz Igaunijas aviokompānijai Estonian Air piešķirto valsts finansējumu, kas lidsabiedrībai tagad jāatmaksā valstij.

EK attiecīgo lēmumu publicēs sestdien.

Igaunijas valdība laika posmā no 2008. līdz 2014.gadam Estonian Air akciju kapitālā un glābšanā ieguldījusi aptuveni 130 miljonus eiro.

Tikmēr Igaunija veido jaunu valsts aviokompāniju AS Nordic Aviation Group, kas pārņems nacionālās aviokompānijas lomu.

EK veica visaptverošu izmeklēšanu par 40,7 miljonu eiro valsts finansējuma piešķiršanu Estonian Air restrukturizācijai laika posmā no 2011. līdz 2014.gadam.

Briseles izmeklēšana Estonian Air lietā aizkavējās vairāku iemeslu dēļ, tostarp atbildīgā komisāra nomaiņas, Igaunijas nacionālo vēlēšanu un EK iesniegtā lidsabiedrības restrukturizācijas plāna labojumu dēļ.

Daudzas Igaunijas aviokompānijas Estonian Air problēmas sakņojas tajā laikā, kad lidsabiedrības galvenais akcionārs bija Skandināvijas SAS, pavēstījis Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss.

«Iepriekš es to netiku teicis, bet tagad pateikšu – lielākā daļa jautājumu, kas saistīti ar Estonian Air finanšu dzīvotspēju, ir saņemti mantojumā no pagātnes,» Igaunijas ministra sacīto runājot parlamentā, citē kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Igaunijas ministrs norādīja, ka kādreiz pieņemtie lēmumi, joprojām atstāj spēcīgu finansiālu iespaidu uz lidsabiedrību. «Lēmumi, kas tika pieņemti tolaik, kad par Estonian Air liekāko akcionāru bija SAS, tika izstrādāti, visticamāk, pēc labāks sirdsapziņas, tomēr patlaban, skatoties uz kompānijas ekonomiskajiem rādītājiem, varam saprast, ka ne visi no tiem bija prātīgi,» sacīja J. Partss.

airBaltic finansiālo veiksmi stiprināšot desmit jaunu Bombardier CS300 lidmašīnu iegāde 2015. gadā, tomēr eksperti ir skeptiski par jauno Bombardier modeli.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss pasaules vadošajā ceļojumu un tirdzniecības šovā ITB Berlin norādījis, ka pēc zemā punkta pārvarēšanas Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pamazām atgriežoties pie peļņas, kas 2014. gadā sasniegs 8 miljonus dolāru. Kā DB jau rakstīja, 2011. gadu airBaltic noslēdza ar 83 milj. Ls zaudējumiem, bet 2012. gadā kompānijas zaudējumi varētu būt ap 30 milj. Ls. M. Gauss ir arī optimistisks, ka pēc pērnā gada pasažieru skaita krituma vairāk nekā 7% apmērā, pasažieru skaits atkal pakāpeniski pieaugšot un 2016. gadā pat pirmo reizi pārsniegs 4 miljonus. Pērn airBaltic bija nedaudz vairāk kā 3 miljoni pasažieru un 2013. gada janvāris atkal uzrādīja vairāk nekā 8% pasažieru kritumu pret 2012. gada janvāri. Tomēr tas netraucēšot airBaltic veikt šogad plānoto flotes papildināšanu ar četriem jauniem Bombardier Q 400 lidaparātiem, bet 2015. gadā saņemt pirmo no desmit pasūtītajiem Bombardier CS300 lidmašīnām, ar kurām pakāpeniski plānots aizstāt Boeing 737, šovā norādījis M. Gauss.

«Ja jaunās Bombarduer CS 300 tiešām pildīs tos ekonomiskos rādītājus, kas ir solīti, tad tās būs labas lidmašīnas, bet pašlaik tam vēl trūkst pierādījumu»

Tā Db.lv sacīja Estonian Air prezidents, bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila, komentējot šodienas airBaltic paziņojumu par 20 jaunu Bombardier CS 300 iegādi. Pēc starptautiskos medijos atrodamās informācijas, pirmo lidojumu Bombardier CS 300 varētu veikt tikai šā gada beigās. «Es domāju, ka tā ir laba airBaltic izvēle, ja viņi vēlas sekot Estonian Air modelim, palielinot lidojumu biežumu, lidojot no punkta uz punktu un nefokusējoties tik daudz uz savienojošiem lidojumiem,» saka T. Taskila. Viņš norāda, ka Estonian Air neizvēlējās Bombardier CS 300 markas lidmašīnas, dodot priekšroku Embraer, jo Igaunijas aviokompānijai vajadzēja mazākas 80 -120 sēdvietu lidmašīnas. Turklāt CS 300 piegādes termiņi ir salīdzinoši gari 2014./ 2015. gads.