Tuvākajam laikam pietiekami perspektīvi ir divi nekustamo īpašumu tirgus segmenti - ekonomiskās klases dzīvokļi un ekskluzīvie dzīvokļi, tomēr tirgus nākotne būs ekonomiskās klases dzīvokļiem, uzskata nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA New Europe valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

«New Europe ir izveidojusi nopietnu sistēmu dzīvokļu tirgus analīzei, pie mums pēc konsultācijām vēršas pat daži nopietni nekustamo īpašumu vērtētāji, kuriem šī informācija šķiet ļoti profesionāla un interesanta. Protams, ka visas prognozes darbojas tikai tad, ja pasaulē nenotiek kādi liela mēroga satricinājumi,» skaidroja Bojārs.

Viņš piebilda, ka attīstītājiem jābūt uzmanīgiem ar ekskluzīvo dzīvokļu segmentu, jo precīzi jāidentificē tā auditorija, kura ir šo dzīvokļu potenciālie pircēji.

«Mūsuprāt, ekonomiskās klases dzīvokļi ir īpašumu tirgus nākotne. Vajadzība pēc tādiem dzīvokļiem ir milzīga, jo Rīgas novecojušais dzīvojamais fonds palielinās ar katru gadu un tā vietā diemžēl netika radīts nekas. Tas, kas ir tapis «treknajos gados», atskaitot pašvaldības dzīvojamo fondu, ir ļoti ātri uzbūvēti milzīgi lieli dzīvokļi ar apšaubāmu kvalitāti, kurus tagad ir pārņēmuši banku uzņēmumi. Šo īpašumu likviditāte ir ļoti zema,» sacīja Bojārs.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs uzskata Valsts kontroles revīziju par pilnīgu murgu, ko nav vērts komentēt un salīdzināja Valsts kontroli ar ar kāmīti, kuram ir labs PR, atšķirībā no žurkas, kas šajā gadījumā ir Rīgas dome un Dienvidu tilta projekts.

Gundars Bojārs atcerējās joku - "Ar ko spīdīgs, tīrs, nolaizīts kāmis atšķiras no smirdīgas, netīras, slikta paskata žurkas? Kāmim ir labāks PR!" un teica, ka pašlaik situācija ar Dienvidu tiltu un VK revīziju esot līdzīga. G. Bojārs arī sacīja: "Acīmredzot, īstenojot Dienvidu tilta projektu, Rīgas domei vajadzēja vairāk naudas ieguldīt publiskā tēla veidošanā!"

Partijas LPP/LC valde pirmdien, 12.janvārī, apstiprinājusi 51 jaunu biedru kandidātu, tajā skaitā par biedra kandidātu apstiprināts bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs.

G.Bojārs līdz šim jau darbojies Rīgas domes LPP/LC frakcijā uz atsevišķi noslēgta sadarbības līguma pamata, kas paredzēja vienotu pozīciju vai viedokļu saskaņošanu frakcijas deputātu balsojumos Rīgas domē, informēja partijas LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis. Viņš neizslēdza iespēju, ka G.Bojārs varētu kandidēt Rīgas domes vēlēšanās no LPP/LC saraksta, taču norādīja, ka vēlēšanu kandidātu saraksti vēl nav apstiprināti. G.Bojārs Rīgas domē ievēlēts 2005. gadā no LSDSP saraksta. Iepriekšējā domes sasaukuma laikā no 2001. līdz 2005. gadam G.Bojārs bija Rīgas mērs, arī pārstāvot LSDSP.

Par pārējiem 50 biedru kandidātiem zināms vien tas, ka tie ir uzņēmēji, studenti, pensionāri, valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošie, bet tās neesot sabiedrībā pazīstamas personas, norādīja E.Vaikulis.

Ceturtdien, 5. augustā, izdevniecības Dienas Mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs no amatiem atbrīvojis laikraksta Diena galveno redaktoru Sergeju Ancupovu un portāla Diena.lv galveno redaktori Gunitu Ogriņu. S. Ancupova līdzšinējais pirmais vietnieks Dzintars Zaļūksnis pazemināts amatā un turpmāk Dienā ieņems redaktora amatu ar pārbaudes laiku.

Guntis Bojārs savu lēmumu pamato ar Dienas Mediju darbinieku 29. jūlija iesniegumu AS Diena padomes priekšsēdētājam Jānim Ogstam un AS Diena valdes priekšsēdētājam Uldim Salmiņam. Iesniegumā Dienas Mediju darbinieki, satraukti par negatīvu ietekmi uz Dienas zīmolu, aicināja nekavējoties no amatiem atbrīvot S. Ancupovu, G. Ogriņu un Dz. Zaļūksni. Šo iesniegumu atbalstījuši arī citi AS Diena uzņēmumu darbinieki, kā arī daudzi Dienas ārštata autori. Atbilde uz šo iesniegumu tika lūgta līdz 2. augustam, bet tā nav saņemta līdz šim brīdim. Šis fakts novedis pie ļoti saspīlētas situācijas laikrakstu redakcijā un uzņēmumā kopumā.

«Patiesībā man tās [naudas] nemaz nav. Visu algu mēneša laikā arī iztērēju, man nav izdevies izveidot uzkrājumus vai ārkārtīgi daudz nopelnīt,» intervijā žurnālam Playboy norāda bijušais politiķis un Rīgas Domes vadītājs Gundars Bojārs.

Viņš atzīst, ka vienreiz izdevies gūt lielus ienākumus, pārdodot zemi pie Durbes ezera. «Zemi Durbes ezera deviņdesmito gadu vidū biju nopircis par 3000 dolāriem, tolaik man tā bija liela nauda. Trekno gadu beigās šo zemi pārdevu par 130 tūkstošiem latu,» viņš stāsta intervijā Playboy. Stāstot par saviem tēriņiem, viņš norāda, ka īpašu izdevumu pašlaik viņam neesot. «Mašīna man ir funkcionāla – Mitsubishi Pajero. Manuprāt, vislabākā mašīna mežam; jau ceturtā pēc kārtas. Mainot vienmēr domāju, vai neņemt citu marku, bet beigās palieku pie šīs pašas,» viņš norāda.

Jaunās Valsts ieņēmumu dienesta administratīvās ēkas komplekss Mežaparka teritorijā varētu izmaksāt ap 100 miljoniem eiro.

Šo projektu, kas atradīsies topošajā pilsētā Mežaparkā un kuru attīsta Gundara Bojāra vadītais New Europe, plānots realizēt triju gadu laikā no brīža, kad tiks saņemts darba uzdevums, apvienojot valsts un privātās investīcijas. Zināms arī viens no potenciālajiem finansētājiem - tā varētu būt Vācijas banka Hypo Real Estate, kam pieejami daudz lētāki resursi, Db atklāja G. Bojārs. Viņš minēja, ka Vācijas banka jau iepriekš esot apstiprinājusi, ka būtu gatava līdzdarboties 90 % apmērā no kopējām investīcijām. «Vēl ir citi interesenti, arī vietējās bankas ar lielu rietumu «aizmuguri». Kopumā, protams, jautājums cenā. Izvēlēsimies to, kurš piedāvās lētāku finansējumu,» klāstīja G. Bojārs. Viņš atgādināja, ka projekta realizācijai tiktu dibināts kopuzņēmums ar Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ar 12 milj. Ls statūtkapitālu.

Ap piesārņojumu Mārupītē un tās novadgrāvjos sacelta pārāk liela ažiotāža, uzskata Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

«Ažiotāža ir sacelta pārāk liela – nav šis apdraudējums tik liels. Bija arī lietus ūdens, kas atšķaidīja šos mazgāšanas līdzekļus, tā kā šī koncentrācija ir spēcīgi samazinājusies,» viņš sacīja intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Komentējot Rīgas vicemēra Andra Amerika izteikumus, ka šī katastrofa Rīgai varētu izmaksāt ap 100 tūkstošiem latu, Bojārs norādīja, ka «pie lielas ažiotāžas var pateikt arī, ka būs jāmaksā 500 tūkstoši vai miljons».

Mārupes novada pašvaldības vadītājs gan neminēja precīzus aprēķinus, cik domei šī avārija izmaksās, tomēr uzsvēra, ka attīrīšanas darbos ļoti aktīvi iesaistījies uzņēmums, no kura pēc ugunsgrēka nolūda ķīmiskās vielas, un tas apmaksā piesārņotā ūdens savākšanu no grāvjiem.

Nepilnas trīs nedēļas pēc īpašnieku maiņas laikrakstam Diena iecelts jauns galvenais redaktors – no otrdienas šos pienākumus sāk pildīt fotogrāfs Ilmārs Znotiņš, informē a/s Diena sabiedrisko attiecību pārstāve Anna Muhka.

Iepazīstinot ar jauno galveno redaktoru, Dienas 51% īpašnieks uzņēmējs Viesturs Koziols norādīja, ka darbojies ar viņu vairākos projektos. Iepriekš abi strādājuši, piemēram, uzņēmēja žurnālā Republika.lv. Viņš teica, ka vēlas stiprināt kolektīvu ar profesionālu, stipru, uzticamu cilvēku, kurš ir lojāls valstij un kura vērtības sakrīt ar viņa vērtībām.

Savukārt Guntis Bojārs, kurš galvenā redaktora pienākumus pildīja kopš Sergeja Ancupova atbrīvošanas no amata augusta sākumā, arī turpmāk būs Dienas koncernā ietilpstošā uzņēmuma SIA Dienas mediji galvenais redaktors. Dienas mediji izdod laikrakstu Diena, laikrakstu Dienas Bizness, septiņus reģionālos laikrakstus un uztur desmit interneta portālus.

VID jaunā kompleksa būvniecības projektam Mežaparkā ir izredzes pievienoties tiem projektiem, kas ar vērienu uzsākti, ieguldot tajos desmitos un simtos mērāmus miljonus, bet apstādināti, mainoties politiskajiem uzstādījumiem vai, kā šobrīd, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei.

VID un va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas nodarbojas ar VID ēku apsaimniekošanu un jaunās ēkas būvniecību, atzīst vilcināšanos, bet noraida pieņēmumus, ka no ieceres varētu atteikties pavisam.

Db jau vairākkārt ziņojis, ka VID jaunais administratīvais komplekss, kurā varētu atrasties arī citas valsts struktūras, ir daļa - ap 3 ha platībā - no ap 800 milj. eiro vērtā projekta Ezerparks, kas paredz 24 ha platībā realizēt dzīvojamo ēku, biroju, bērnudārzu, veikalu, restorānu, kinoteātru un parku izbūvi. Projekta investors ir Lielbritānijā reģistrētais investīciju fonds New Europe Real Estate, kuras netiešais akcionārs ir ar Krievijas miljardieri Viktoru Vekselbergu saistītā Krievijas uzņēmumu grupa Renova. New Europe Real Estate caur vairākām firmām, kuras pārvalda G. Bojāra vadītā SIA New Europe, iesaistījies arī citos nekustamo īpašumu projektos Latvijā.

Ungārijas programmatūras kompānija nākusi klajā ar, kā tā pati apgalvo, pasaulē pirmo tehnoloģiju kompānijas Apple Inc līdzdibinātāja Stīva Džobsa bronzas statuju, kā arī nodēvējusi viņu par vienu no lielākajām moderno laiku personībām, ziņo Reuters.

Kā vēstīts, Džobss aizkuņģa dziedzera vēža dēļ mira 5. oktobrī 56 gadu vecumā.

Bronzas darbu, kuru radījis tēlnieks Erno Tots, pasūtījis programmatūras ražotājs Graphisoft.

«Viņš bija viena no lielākajām personībām mūsu ērā, to mēs vēlējāmies paust ar šo skulptūru,» teicis Graphisoft priekšsēdētājs Gabors Bojars.

Viņš stāstījis, ka Džobss deva naudu un datorus Graphisoft, palīdzot tai kļūt par pasaules līderi arhitektūras programmatūras jomā.

«Dažos veidos, Apple bija reliģija,» Bojars teicis atklāšanas ceremonijā, salīdzinot ekspertus no Kupertino bāzētās Apple, kuri palīdzēja izglītot Graphisoft inženierus, ar evaņģēlistiem.

Tā dēvētajā Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā nedēļas nogalē aizturēts bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks transporta jautājumos un SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien veica kratīšanu RS telpās un, iespējams, vēl citur lietā par Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām.

Nedēļas nogalē izmeklētāji veikuši vēl vairākas procesuālās darbības šajā lietā. Kopējo aizturēto skaitu un citas ar lietu saistītas detaļas KNAB izmeklēšanas interesēs neatklāj. Aģentūrai LETA zināms, ka Tenis aizturēts sestdienas vakarā Daugavpilī.

50 gadus vecais daugavpilietis Tenis savulaik ieņēmis daudzus ietekmīgus amatus, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Padomju laikā ieguvis dzelzceļnieka izglītību un strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, kā arī bijis aktīvs komjaunietis, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tenis pievērsās uzņēmējdarbībai, bet nedaudz vēlāk - arī politikai. Viņš bija 6.Saeimas deputāts (ievēlēts no Demokrātiskās partijas Saimnieks), Akcizēto preču padomes un Spirta monopola padomes priekšsēdētājs.

Akciju sabiedrība Diena radījusi jaunu multimediālu platformu Hugo.lv, kurā apvienoti dažādu tematu videokanāli.

Hugo.lv būs pārstāvēti visi AS Diena mediju produkti – laikraksti, portāli un žurnāli. Paredzēts, ka jaunajā projektā savus kanālus varēs veidot arī citi interesenti – gan augstskolas un uzņēmēji, gan arī neatkarīgi sižetu veidotāji. Paralēli jaunajam produktam Hugo.lv izsludina atlasi konkursam Meklējam TV talantus.

«No mūsu puses jaunā mediju platforma ir eksperiments,» par Hugo.lv stāsta AS Diena izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Pirmais jautājums, ko uzdevām paši sev, – vai koncerns, kam ir milzu pieredze drukāto mediju jomā, spēj izveidot televīziju? Mana atbilde – spēj, ja savieno mūsu redaktoru un žurnālistu kompetenci ar to profesionāļu pieredzi, kas saprot un redz kadru.»

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA New Europe īpašnieku vidū vairs nav atrodams Gundars Bojārs, kuram iepriekš piederēja 12,50% uzņēmuma.

Par to liecina reģistrētās izmaiņas kompānijas valdē un dalībnieku sarakstā. Pametot dalībnieku sarakstu, G. Bojārs arī aizgājis no uzņēmuma valdes, kurā līdz 10. septembrim ieņēma valdes locekļa amatu. Pēc izmaiņu reģistrēšanas, Pelargonium Universal S.A. no Britu Virdžīnu salām palielinājis savu ietekmi uzņēmumā, pārņemot savā pārziņā 87,50% SIA New Europe. Par uzņēmuma līdzīpašnieku kļuvis arī Britu Virdžīnu salās reģistrētais Riverwell Ventures Ltd.

Pēc Gundara Bojāra aiziešanas no SIA New Europe, par uzņēmuma valdes locekli iecelts Jānis Stakens, kurš, pēc Lursoft pieejamajiem datiem, patlaban ieņem amatus kopumā 7 uzņēmumos. Valdes priekšsēdētāja amatu SIA New Europe saglabājis Sergejs Medvedevs (Sergey Medvedev), savukārt valdes locekļa pienākumus turpinās pildīt Aleksejs Beltjuovs (Alexei Beltyukov). 2012.gadā kompānija strādājusi ar 644,736 tūkst.Ls apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 11,502 tūkst.Ls peļņu. Uzņēmumā nodarbināti 10 darbinieki. Kā jau ziņots, kompānija attīsta dzīvojamo ēku kompleksu Pērles Baltezera krastā, kas jau ieguvis atpazīstamību ar nozīmīgām arhitektūras balvām un izspiešanas skandālu.

Bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra kūrētā pilsētas attīstības projekta Ezerparks investori stipri riskē, sākot šābrīža ekonomiskās lejupslīdes un būvniecības nozares krīzes apstākļos īstenot tik lielu attīstības ieceri, norāda žurnāls Nedēļa. Būvniekiem nākšoties ļoti rūpīgi izsvērt savu cenu politiku.

Nedēļa centusies noskaidrot, vai vērienīgais projekts nevar palikt pusratā un vai rīdziniekiem solītā parka, kanālu un ezeru vietā Mežaparka malā neveidosies uz vairākiem gadiem apklusis būvlaukums.

Db.lv jau vēstījis, ka šajā projektā plānots investēt ap 800 miljoniem latu.

Ekonomiste Raita Karnīte Nedēļai stāstījusi, ka šābrīža apstākļos pašvaldība nekādā gadījumā nedrīkstētu riskēt ar saviem līdzekļiem un iesaistīties tamlīdzīgā projektā. Taču Ezerparka projekts ir pilnībā privāts. Līdz ar to biznesmeņi atbildot paši par savu naudu. "Šobrīd tirgus ir atslābumā, un nav nekādas garantijas, ka kaut kas tik drīz mainīsies," sacījusi speciāliste. Viņa kā vienu no nosacījumiem veiksmīgai konkurencei tirgū minējusi būvniecības kvalitāti. Pēc R. Karnītes domām, šādu projektu kontrolē vairāk būtu jāiesaistās pašvaldībai - tā nedrīkst pieļaut kroplības pilsētvidē, kas radušās tikai nekvalitatīvu būvdarbu dēļ. Rīgas domei būtu arī stingrāk jāseko tam, kā īpašnieki plāno izmantot milzīgajā projektā uzceltās ēkas. Izdodot būvatļauju attīstītājiem, būtu jāprasa arī pierādījumi, ka namus tiešām izdosies aizpildīt un celtniecībai pietiks naudas. Pretējā gadījumā pilsēta varot iegūt pusuzceltus korpusus vai milzīgu būvlaukumu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti atbalstīja Rīgas Būvvaldes atdalīšanu no Pilsētas attīstības departamenta. Izstrādāts jauns Būvvaldes nolikuma projekts, kurā noteiktas tās funkcijas, tiesības un pienākumi.

Jau ziņots, ka Pilsētas attīstības departamenta reorganizācija paredz 2009.gada 1.janvārī izveidot jaunu no departamenta neatkarīgu pašvaldības iestādi - Būvvaldi, kas apvienos divas līdz šim departamenta sastāvā esošās struktūrvienības - Rīgas pilsētas Būvvaldi un Rīgas pilsētas Būvinspekciju. Komitejas sēdē debates izraisījās par gaidāmo darbinieku skaita palielināšanu un Būvvaldes vadītāja izraudzīšanu. Plānots, ka reorganizācijas dēļ papildus jāpieņem darbā 30 cilvēki. Bijušais Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP) kolēģiem norādīja, ka pretkorupcijas pasākumu ieviešanai būtu jāpieņem darbā vismaz 50 darbinieki, lai īstenotu tā saukto četru acu principu. «Šobrīd katru projektu izskata un tālāk virza viens cilvēks, kas no korupcijas risku viedokļa nav labi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās administratīvās ēkas īpašniekam SIA Biroju centrs Ezerparks šogad būs jāveic 2,4 miljonu eiro hipotekārā kredīta pamatsummas maksājums Nordea bankai, aģentūrai LETA sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Uz šī gada sākumu Biroju centra Ezerparks parādsaistības pret Nordea banku ir 53,15 miljoni eiro. Hipotekārais kredīts tika ņemts uz 30 gadiem - līdz 2044.gadam.

VNĪ nav pārņēmis Biroju centra Ezerparks kredīta saistības. Parādsaistības ir Biroju centram Ezerparks ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija, pirms VNĪ iegādājās šī uzņēmuma kapitāldaļas. VNĪ nav izsniedzis papildu galvojumus vai nodrošinājumus Nordea par šo saistību izpildi, skaidroja Blodons.

Viņš norādīja, ka šī finansējuma izmaksas ir iekļautas VID samazinātajā nomas maksā, kā rezultātā 34 miljoni eiro nomas maksas ietaupījumu izveidojas pēc visu saistību segšanas.

Bijušās amatpersonas, kuru laikā veikti transportlīdzekļu iepirkumi no kompānijām, kas saistītas ar korupcijā vainu atzinušo Daimler, noliedz, ka būtu pieņēmušas kukuļus. «Pieļauju, ka es neesmu šajā sarakstā, jo neesmu neko saņēmis. Pats arī nebraucu ar mersedesu,» par iespējamo uzpirkšanu sakās nezinām bijušais pilsētas galva Gundars Bojārs (LPP/LC).

Bojāra toreiz pārstāvētā LSDSP no 2001. gada vidus līdz 2005. gada pavasarim bija nozīmīgākā partija domē. Viņš autobusu iepirkumos neesot iedziļinājies, bet atminas, ka tie sākti pirms viņa - vienu domes sasaukumu agrāk.

Iepriekšējais mērs (no 2000. gada maija) Andris Ārgalis (TP) atsacījās par šo tēmu runāt: «Tā visa ir tikai jūsu retorika.» No komentāriem atteicās arī ilggadējais Satiksmes departamenta direktors, tagad pensionārs Ivars Zarumba, kura laikā autobusi tika pirkti.

Klusēja gan Rīgas Satiksmes preses sekretāres, gan valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena telefons. L. Bemhens pirms tam vadīja Tālavu, kura saņēma autobusus. Savukārt otra uzņēmuma - Imantas - bijušajam direktoram Pēterim Simažam par iespējamu kukuļošanu ir pirmā dzirdēšana: «Mēs bijām laimīgi, ka tikām pie jauniem autobusiem, bija vienalga, pie kādiem.»

Abpusēji vienojoties, no šodienas laikraksta Diena galvenās redaktores pienākumus vairs nepilda Dace Andersone.

Par Dienas galveno redaktoru iecelts Guntis Bojārs, līdzšinējais laikraksta Sabiedrības un pētniecības nodaļas vadītājs. Guntim Bojāram ir gandrīz desmit gadu pieredze žurnālistikā. Laikrakstā Diena viņš iepriekš strādājis par žurnālistu, Foto nodaļas vadītāju, numura redaktoru, Pētniecības nodaļas vadītāju. Latvijas televīzijas raidījumā Panorāma veidojis savu rubriku Panorāmas fokuss. 2007. gadā Guntis Bojārs kopā ar žurnālistiem Lauru Dzērvi un Nilu Konstantinovu ieguvis balvu Preses nagla. Gunta vaļasprieks ir rakstniecība, viņš ir grāmatas Zīda čūska autors. Bijis sleju autors žurnālos Santa un SestDiena, pasniedzējs Dienas žurnālistu skolā.

Aizvadītajā vasarā savā blogā rakstīju par Rīgas brīvostas pārlieko autonomiju un slepenību, kas apvij tās darbību. Tēmu varētu paplašināt arī uz visām pārējām Latvijas ostām. Runāt par to ir svarīgi, jo ostas ir Latvijas dabas bagātība – «derīgais izraktenis», ja vēlaties. Tāpēc šī resursa maksimāli efektīva izmantošana ir ikviena valsts iedzīvotāja interesēs, sevišķi valstij grūtos laikos kā tas joprojām ir šobrīd.

Jāatzīst, ka starplaikā nekas daudz nav mainījies, ja vien neskaita Loginova kunga pēdējā laika privātos darījumus, uz ko reaģējot, Dienas galvenais redaktors Guntis Bojārs savā komentārā, manuprāt, trāpīgi apzīmēja ar aicinājumu Rīgas brīvostu pārsaukt par Loginovostu.

Tāpēc solījums tuvākajā laikā pārskatīt ostu likumu šķiet ir vietā. Tomēr bažas raisa SM paspārnē rīkotās darba grupas diskusijas, kuru secinājumi būšot reformu pamatā, līdzšinējā bez rezultativitāte. Ņemot vērā kā lietas tiek kārtotas Rīgas brīvostā, var jau gadīties, ka tas ir sasniegums, ka darba grupas pārstāvji ir vienojušies par tādu lietu, ka ostām vajadzētu publicēt savus pārskatus un valdes lēmumus internetā vai arī atļaut ostu valdes sēdēs piedalīties uzņēmējiem, kuru jautājums tur tiek skatīts. Tomēr gribētos cerēt, ka atbildīgajiem izdosies vienoties par daudz būtiskākām lietām, kā, piemēram, konceptuālu redzējumu uz nepieciešamību noteikt ostu specializāciju vai arī vadošo ostu apvienošanu vienā uzņēmumā, līdzīgi kā tas ir citviet. Pretēja gadījumā nepamet sajūta, ka reformatori ķērušies pie reformām īsti nezinot kā tās veikt un ko gribētu no tām sagaidīt.

Jēkabpilī daudzās biznesa nozarēs attīstīt uzņēmējdarbību ir vieglāk nekā Rīgā, jo reģionā ir mazākas izmaksas par telpām, darbaspēku, arī izejmateriāli ir pieejamāki, atzīst Jēkabpils uzņēmēju biedrībā rīkotās diskusijas dalībnieki.

Durvju ražošanas uzņēmuma SIA Brodoor valdes priekšsēdētājs Juris Saldaks biznesa portāla Nozare.lv rīkotās diskusijas laikā sacīja, ka krīzes laikā uzņēmumam nedaudz samazinājās darba apjomi, taču darbs noritējis mierīgāk un izdevies nopelnīt vairāk nekā pirms krīzes un arī tagad.

«Tas ir iespējams tāpēc, ka ražotais galaprodukts ir samērā lēts, tai pašā laikā tas ir gana kvalitatīvs un nepieciešams jebkādos laikos. Varbūt nedaudz pamainījās pircēji, - ja iepriekš mūsu durvis pirka tikai mazāk turīgi cilvēki, tad krīzes laikā tās izvēlējās arī vidējais slānis, tāpēc ražošanas apjomi samazinājās pavisam nedaudz,» skaidroja Saldaks.

Būtiskākais atbalsts, ko pašvaldības reģionos var sniegt uzņēmējdarbībai, ir infrastruktūras sakārtošana, atzīst uzņēmēji.

Durvju ražotājas SIA Brodoor valdes priekšsēdētājs Juris Saldaks sacīja, ka uzņēmējdarbībai ļoti palīdzējis 2004.gadā uzceltais Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parks. «Pateicoties pašvaldībai, ne Brodoor, ne vēl pāris uzņēmumu nebija jābūvē pašiem savas ražošanas telpas,» Jēkabpils uzņēmēju biedrībā rīkotās diskusijas laikā norādīja Saldaks, piebilstot, ka vēl joprojām pašvaldība uzņēmējiem šīs telpas iznomā par pieņemamu nomas maksu.

Palešu ražošanas uzņēmuma SIA DLLA valdes priekšsēdētājs Armands Lībietis piebilda, ka šāda uzņēmējdarbībai piemērotas teritorijas sagatavošana arī ir viens no reālākajiem atbalsta veidiem, ko pašvaldība var sniegt.

Latvijas nacionālās tradīcijas ir svēta lieta, ko nedrīkst neievērot! Vismaz pagaidām šis postulāts tiek ievērots arī attiecībā uz Valsts kontroles (VK) atzinumu, ka Dienvidu tilta būvniecības rezultāta ir tikuši izšķiesti 27 miljoni latu.

Nu tika izšķiesti, nu tika tas atklāts… UN kas?!

Nav neviena vainīgā vai vismaz kāda, no kā varētu piedzīt attiecīgo summu. Tas jau nekas, ka uz katra no dokumentiem, kas tikuši uzrakstīti šā tilta sakarā, ir kādas konkrētas amatpersonas paraksts. Tāpat acīmredzot pilnīgs sīkums ir tas, ka Dienvidu tilta būvniecības laikā Rīgā viens pēc otra valdīja veseli trīs mēri — Gundars Bojārs, Aivars Aksenoks un Jānis Birks. Šobrīd pirmais no pieminētajiem trīs vīriem gremdējas apcerīgās atmiņās par kāmīšiem, citiem grauzējiem un viņu sabiedrisko attiecību tēlu, otrs — par politiskiem lēmumiem nemīlēt Rīgu, bet trešais vispār atskārtis, ka nupat esot kļuvis par situācijas ķīlnieku.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir cilvēks bez vājībām un pagātnes kļūdām. Viņai nav netikumu, nav aizdomīgu draugu un nepareizas politiskās pieredības. Viņa ir cilvēks, kuram nav, ko pārmest.

Inguna Sudraba tika piesaukta, meklējot Valsts prezidentu un premjeru. Daudzi uz viņu skatās kā uz jauno politisko mesiju. Tā dēvētā vienkāršā tauta viņai raksta atbalsta vēstules un uz ielas ķer aiz piedurknes, lai sasveicinātos. Tikmēr ierēdņi Ingunu Sudrabu aizmuguriski sauc par «dzelzs lēdiju», kurai neesot emociju.

Apaļi 100 miljoni eiro par jaunu VID ēku Meža-parkā — šāds vārdu savirknējums neizsauktu faktiski nekādu reakciju, ja Latvijas ekonomiskā situācija līdzinātos, piemēram, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur cilvēki tērē ļoti lielu naudu burtiski par jebko.

Protams, var atzīt, ka daudz efektīvāk būtu, ja valsts iestādes tiktu aizvāktas no Vecrīgas un tur esošās telpas par pietiekami lielām summām iznomātas vai pārdotas privātajam sektoram. Taču te ir jāņem vērā vismaz divi faktori.

Pirmkārt, šādu soli varētu spert, ja to atļautu valsts finansiālā situācija, taču varētu minēt virkni piemēru, kas liecina, ka tā nebūt nav. Turklāt, dzirdot pēdējā laika prātojumus, sāk šķist, ka Latvijas valsts grib tuvākajā laikā uzbūvēt teju veselu pilsētu — Gaismas pils, Rīgas koncertzāle, VID ēka, KNAB ēka, Rīgas administratīvais centrs Torņakalnā utt. Starp citu, pēdējā no pieminētajiem megaobjektiem arī ir paredzētas telpas VID. Kur tad īsti tās VID telpas būs? Vai ir nolemts burtiski īstenot teicienu par to, ka no nodokļu inspektoriem izbēgt nevar, jo viņi ir visur?!