«Patiesībā man tās [naudas] nemaz nav. Visu algu mēneša laikā arī iztērēju, man nav izdevies izveidot uzkrājumus vai ārkārtīgi daudz nopelnīt,» intervijā žurnālam Playboy norāda bijušais politiķis un Rīgas Domes vadītājs Gundars Bojārs.
Viņš atzīst, ka vienreiz izdevies gūt lielus ienākumus, pārdodot zemi pie Durbes ezera. «Zemi Durbes ezera deviņdesmito gadu vidū biju nopircis par 3000 dolāriem, tolaik man tā bija liela nauda. Trekno gadu beigās šo zemi pārdevu par 130 tūkstošiem latu,» viņš stāsta intervijā Playboy. Stāstot par saviem tēriņiem, viņš norāda, ka īpašu izdevumu pašlaik viņam neesot. «Mašīna man ir funkcionāla – Mitsubishi Pajero. Manuprāt, vislabākā mašīna mežam; jau ceturtā pēc kārtas. Mainot vienmēr domāju, vai neņemt citu marku, bet beigās palieku pie šīs pašas,» viņš norāda.
G. Bojārs stāsta par savu pašreizējo nodarbošanos - Krievijas izcelsmes liela starptautiska koncerna Renova biznesa vadīšanu Latvijā. «Šis fonds tika radīts nekustamo īpašumu attīstīšanai. Pārcietām grūtos laikus un esam uzsākuši trīs projektus. Viens ir Valsts ieņēmumu dienesta ēkas būvniecība un iznomāšana dienestam, divi – dzīvojamo māju būvniecība,» norāda G. Bojārs. Viņš atklāj, ka ideja izveidot šādu fondu radusies viņa bijušajam kursabiedram Jurijam Voicehovskim, ar ko kopā tika meklēti investori. «Bija briti un krievi, beigās labākus noteikumus piedāvāja krievi. Pētījām perspektīvākās vietas, kur varētu notikt attīstība, un iepirkām nopietnu nekustamā īpašuma paketi. Pārstrādājām plānus, radījām detālplānojumus. Tad sākās krīze. Paldies Dievam, nebijām sākuši būvēt, jo tad mēs būtu smagās finansiālās problēmās. Krīzes laikā būvējām infrastruktūru, komunikācijas, ielas un visu pārējo paši par saviem līdzekļiem pilsētai, tagad sāksim attīstīt,» stāsta G. Bojārs.
Jautāts par to, vai Rīgas domē pieņem kukuļus, viņš norāda, ka «ir bijuši gadījumi». Savukārt atceroties savus laikus pašvaldības vadītāja amatā viņš norāda, ka par daudzām paveiktām lietām viņam ir lepnums. «Piemēram, dzīvojamo māju būvniecība – tagad pa radio ir interesanti paklausīties, kurš ar to lielās, bet faktiski tas bija mans lēmums. Zemās grīdas tramvaji –diemžēl neizdevās īstenot ieceri ražot tos Rīgas vagonu rūpnīcā... Arēna Rīga – ļoti būtiska infrastruktūras sastāvdaļa... Var dažādi spriest par Dienvidu tiltu, bet tas ir ārkārtīgi svarīgs. Ja toreiz tas nebūtu uzsākts, tas nebūtu nekad. Tālākajās sadārdzināšanās neesmu piedalījies, bet Guntis Rāvis man stāstīja, ka situācija bijusi vājprātīga – viņam katru mēnesi nākuši betonētāji un prasījuši algu pielikumu, citādi iešot uz citu kompāniju,» viņš stāsta.
Tagadējais uzņēmējs G. Bojārs no 2001. līdz 2005. gadam darbojās Rīgas domes vadītāja amatā, pārstāvot Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju. Kā pašvaldības vadītājs viņš ir saistīts arī ar neviennozīmīgo Dienvidu tilta būvi, kurā Rīgas dome izšķērdējusi 27 milj. Ls, 2009. gadā paziņoja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Jau rakstīts, ka VID jaunā administratīvā kompleksa būve tiek saistīta ar G. Bojāra vārdu. Iepriekš tika minēts, ka iesmels, kādēļ netiek lauzts līgums ar G. Bojāra kompāniju par zemes, uz kuras plānots celt VID administratīvo ēku, ir «jaunās un vecās varas saistības». Pērnā gada sākumā slēgtā valsts un SIA Mežaparks SPV vienojās par grozījumiem līgumā un priekšlīgumā, saistībā ar VID jauno administratīvo ēku kompleksu, līdz ar to VID par telpu lietošanu gadā maksās vismaz par diviem miljoniem eiro mazāk.