Latvijas dalība NATO nav sekmējusi iepriekš plānoto investīciju pieaugumu, daži uzņēmēji pat ir pārliecināti, ka tā biznesam nav devusi pilnīgi neko.
Kopš 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas NATO dalībvalsti, ir pagājuši nedaudz vairāk kā 2 gadi. Latvijas dalības iemaksa NATO 2006. gadā ir 0.69 miljoni Ls, nākamgad tā būs jau 0.906 miljoni Ls. Plānots, ka šī summa turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs, Db informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Airis Rikveilis.
Tā kā atlikušas pāris dienas līdz NATO sammitam, Db vēlējās noskaidrot, ko šī dalība devusi Latvijas uzņēmējiem, kuri pirms iestāšanās izteica dažādas gan cerīgas, gan ne tik - cerīgas prognozes.
Ekonomistu apvienības 2010 eksperts Roberts Remess 2001. gadā, kad Latvijas dalība NATO vēl tika vien plānota, atzina, ka Latvijas dalībai NATO būs pozitīva nozīme gan no ārpolitiskā, gan no iekšpolitiskā viedokļa, jo nostiprināsies arī iekšējās drošības sistēmas. Šodien R. Remess pauž nedaudz citādu viedokli. "Toreiz Latvija nebija ne NATO, ne ES, tādēļ uz dalību NATO tika liktas tik lielas cerības," viņš stāsta. Viņaprāt, šobrīd, kad Latvija ir abu minēto dalībvalsts un ir redzama ekonomiskā attīstība un investīciju pieaugums, ir grūti nošķirt, kas no kā Latvijai nācis. "Protams, pieaugusi ģeopolitiskā stabilitāte, bet, cik liela ietekme uz to bijusi tieši NATO, grūti spriest," skaidro R. Remess.
Bizness nav ieguvis
Toreizējais SIA Vivacolor viceprezidents Valentīns Kokorēvičs, kurš šobrīd ir SIA Sakret Plus ražošanas direktors, 2001. gadā atzīmēja, ka joprojām nav skaidri zināms, cik Latvijai izmaksās dalība NATO; ja izdevumi ir nelieli un Latvija tos var atļauties, viņš atbalsta iestāju šajā organizācijā, ja tie ir ievērojami - ne. Viņaprāt, bizness no iestājas NATO neko neiegūtu. Jautāts par Latvijas ieguvumiem šo gadu laikā, viņš atbildēja, ka savu viedokli nav mainījis un, viņaprāt, Latvijas bizness no dalības NATO neko tā arī nav ieguvis. "Pieaudzis gan ir investīciju drošums, bet ārvalstu investori investē vien nozarēs vai infrastruktūrās, kurām ir monopolstāvoklis, lai gūtu ātru atdevi," viņš skaidro.
Vieglās rūpniecības uzņēmēju asociācijas prezidents Guntis Strazds Db 2001. gadā pauda uzskatu, ka no tā, ka Latvija iestāsies NATO, rūpniecības nozarē investīciju ziņā nekas nemainīsies - tie investori, kas to gribējuši, Latvijā jau ir ienākuši. Citās jomās, piem., kara rūpniecībā gan varētu būt novērojamas izmaiņas. Runājot par to, vai Latvijai ir svarīgi tikt uzņemtai NATO, viņš toreiz uzsvēra: "Nav citas izvēles!" Pie sava viedokļa G. Strazds paliek arī šobrīd, apgalvojot, ka investīciju ziņā dalība NATO neko nav devusi. Tomēr viņš piebilst, ka nav īsti pareizi saistīt dalību NATO un investīcijas. Labs piemērs esot Krievija: ja investīcijas piesaistītu tikai dalība NATO, tad tur neviens neinvestētu. Viņš gan atzīst, ka dalība NATO devusi papildu drošību investīcijām, investori, kas ir ienākuši, nekur prom nedodas.
Jūt pozitīvas pārmaiņas
Toreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs, tagad SIA VK Development valdes priekšsēdētājs, 2001. gadā bija pārliecināts, ka Latvijas galvenais Ahilleja papēdis, salīdzinājumā ar tolaik jau esošajām NATO dalībvalstīm- Poliju, Čehiju un Ungāriju, ir politiskā un militārā drošība -- tās valstis uzskatāmas par lielām, turklāt tām nav tiešas robežas ar Krieviju, viņš sprieda. ·ie draudi Latvijai nav iedomāti, un investori to zina. Tāpēc par Latvijas investoriem kļuvuši tikai paši drosmīgākie, un tādu nav daudz. Iestāja NATO būtu galvenais signāls, ko gaida potenciālie investori. "Pēc Latvijas iestāšanās NATO situācija šo gadu laikā ir mainījusies pozitīvi, manas iepriekš izteiktās bažas nav piepildījušās un Latvijai šobrīd nav ne racionālu, ne emocionālu draudu.
Investoru arī kļūst arvien vairāk, un jāatzīst, ka tie nāk ne uz īsu laiku, bet ar ilgtermiņa interesēm," tagad pauž V. Kulbergs.Faktu par Latvijas ieguvumu drošības jomā akcentē arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Jebkuras valsts tautsaimniecība nevar attīstīties, ja tai nav garantēta drošība. Tādēļ fundamentāls ieguvums, ko Latvijai sniegusi dalība NATO, ir nevis investīciju piesaiste, bet gan ilgtermiņa drošības garants, kas veicinās tautsaimniecības attīstību, viņš skaidroja.
Veidojis labu valsts tēlu
"Nenoliedzamu devumu Latvija saņēmusi valsts tēla un atpazīstamības veidošanā. NATO noteikti palīdzējusi Latvijai nonākt pie lēmuma izveidot profesionālu armiju," lēš SIA Niedru jumti direktors Armands Liede. Tagad drošības jautājumos varam koncentrēties vienā virzienā, nav jāraustās uz visām pusēm. Investīciju pieaugums noticis gan pateicoties dalībai NATO, gan Latvijas ekonomisko struktūru aktīvas darbības dēļ. Jāatzīst gan, ka ekonomiskā attīstība Latvijā diez vai ir aktīvāka tāpēc, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, tas drīzāk saistāms ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā, viņš prāto. Pirms vēl Latvija bija kļuvusi par NATO dalībvalsti, viņš sprieda, ka, tā kā NATO ir vairāk drošbas struktūra, investīciju pieaugums ir atkarīgs no vietējās ekonomikas struktūras: kā veidojas nodokļu sistēma un ekonomiskā drošība - nevis no militārās drošības. ·āds viedoklis tika pausts arī no Aizsardzības ministrijas puses. NATO ir politiski militāra organizācija, tāpēc nevar runāt par tiešiem ekonomiskiem ieguvumiem, kā tas ir ES gadījumā, skaidro A. Rikveilis. Latvijas gadījumā par ekonomiskiem ieguvumiem var runāt tikai pastarpināti, jo dalība NATO nozīmē, ka Latvija ir droša un patstāvīga valsts, kas nozīmē ieguldīto investīciju drošību, viņš piebilda.
Ekonomikas izaugsmi ietekmējusi gan NATO, gan ES
Iespējams, Latvijas dalība NATO sekmējusi investīciju piesaisti, kaut arī ne ļoti dinamisku.
Statistikas dati liecina, ka pēdējos gados aug gan valsts ekonomika, gan ārvalstu investīciju apjoms. Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns gan uzsver, ka Latvijas dalības NATO ietekmi uz investīciju apjomu Latvijā nevar aplūkot atsevišķi no Latvijas kļūšanas par ES dalībvalsti.
Sekmē drošības sajūtu
"Abi minētie notikumi ir nenoliedzami veicinājuši ārvalstu uzņēmēju uzticību un drošību par savām investīcijām, par ko liecina arī pieaugošais tiešo investīciju apjoms uzņēmumu pamatkapitālā. Dalība šajās organizācijās apliecina investoriem, ka Latvijā tiek strādāts, lai nodrošinātu stabilu un prognozējamu politisko un ekonomisko vidi, sabalansētu nodokļu sistēmu un administratīvais regulējums uzņēmēja un valsts attiecībās nekļūtu par šķērsli veiksmīgai uzņēmējdarbībai Latvijā, neatkarīgi no kapitāla piederības," norāda Ģ. Greiškalns.
ĀIPL izpiddirektors uzskata, ka iestāšanās NATO noteikti ir bijis papildu stimuls un veicinošš faktors pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai izaugsmei Latvijā. "Tāpēc šobrd būtu īpaši svarīgi redzēt no valdības un Saeimas ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīziju un stratēģiju, kas noturētu samērīgu un stabilu izaugsmi arī tad, kad pašreizējais straujais attīstības izrāviens aprimis," akcentē viņš.
Pēc Ģ. Greiškalna domām, Latvijas dalība NATO dod papildu drošības sajūtu arī Latvijas uzņēmējiem, jo, atbilstoši NATO stratēģiskajam koncepam kā apdraudējums NATO dalībvalstij var būt arī "vitāli svarīgu resursu piegādes traucējumi", kas Latvijai ir īpaši svarīgi, ņemot vērā pašreizējo atkarību no Krievijas energoresursiem.
Neviennozīmīgi
Db (10.12.2001.) jau vēstīja, ka ne vienmēr Austrumeiropas valstu iestāšanās NATO tām nodrošinājusi strauju ekonomisko izaugsmi un investīciju pieplūdumu. Piem., Ungārijā 2000. gadā, t.i., gadu pēc iestāšanās NATO, investīciju apjoms pieauga tikai nedaudz, bet Čehijā - pat samazinājās. Tiesa, Čehijā ārvalstu investīciju apjoms strauji pieauga tieši 1998. un 1999. gadā, proti, gadā pirms iestāšanās NATO un gadā, kad tā kļuva par alianses dalībvalsti, tādēļ 2000. gadā, pēc 3 gadus ilgušas recesijas, Čehijas ekonomika pieauga par 3.1 %. Jāatzīmē arī, ka pēc ekspertu domām gan Čehijai, gan Polijai, gan Ungārijai investorus vairāk izdevās piesaistīt ar nodokļu atlaidēm un zemajām darbaspēka izmaksām, nevis tikai dalību NATO.
