Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Latvijā kopumā 81% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi ir par augstu, liecina pētījumu kompānijas SKDS jūlijā veiktās aptaujas dati.

Tostarp 38% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi, kurus maksā viņi paši, ir stipri par augstu. Vēl 43% aptaujāto uzskata, ka nodokļi ir vienkārši par augstu. Kopumā 81% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi ir par augstu.

Tikai 12% aptaujāto uzskata, ka nodokļi Latvijā ir apmēram atbilstoši.

Nodokļu slogu kopumā par pārāk augstu uzskata 46% aptaujāto, vienkārši par augstu - 41%, bet 10% aptaujāto šķiet, ka nodokļu slogs ir atbilstošs.

Starp cilvēkiem ar lieliem ienākumiem nodokļu slogs stipri par augstu šķiet 16% aptaujāto, bet vienkārši par augstu - 20%.

Vienlaikus starp cilvēkiem ar augstiem ienākumiem 18% aptaujāto norādījuši, ka nodokļu slogs ir par zemu, bet 9% - stipri par zemu. 23% uzskata, ka nodokļu slogs ir atbilstošs.

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, kas Latvijā ir stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz izmaiņas, kas diezgan sāpīgi skars ārvalstu investorus, kam pieder daļas Latvijas uzņēmumos. Turpmāk savā valstī, deklarējot saņemtās dividendes no Latvijas, ienākumu nodokli lielākajā daļā gadījumu nevarēs samazināt par nodokļu summu, kas jau ir ieturēta Latvijā. Līdz šim tas bija iespējams.

Dividende citas valsts pilsonim ir maksājums jeb ienākuma veids, ko regulē starp valstīm noslēgtā nodokļu konvencija. Konvencija novērš dubulto ienākuma aplikšanu ar nodokli. Tajā parasti ir paredzētas maksimālās ienākumu nodokļu likmes. Tas nozīmē - ja Latvijas uzņēmums izmaksā dividendes īpašniekam, kurš ir ārvalstu pilsonis, no tām maksimālā ienākumu nodokļu likme saskaņā ar konvenciju ir, piemēram, 10%, kas paliek Latvijai. Sastādot ienākumu deklarāciju savā valstī, tā tiek salīdzināta ar jau nomaksātajiem nodokļiem, un jāpiemaksā ir tikai starpība. Tātad, ja ārvalstu pilsoņa, kas ir Latvijas uzņēmuma īpašnieks, mītnes zemē nodokļu likme dividendēm ir, piemēram, 15%, papildus ir jāpiemaksā tikai 5%, jo 10% jau ir ieturēti Latvijā. Taču no 2018. gada, ārvalstu pilsoņi savā valstī maksājamo nodokli vairs nevarēs samazināt par Latvijā nomaksāto nodokli. Rezultātā pieaugs šo ārvalstnieku kopējais nodokļu slogs.

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

#Laiks, ko uzņēmēji Latvijā ir spiesti patērēt deklarāciju sagatavošanai un saistību kārtošanai, joprojām ir visilgākais Baltijā.

Pārskatā par nodokļu saistību slogu pasaulē 189 valstu konkurencē Latvija atrodas 13.vietā, secināts jaunākajā Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā pārskatā.

Tūlīt aiz Latvijas seko Igaunija, kura var lepoties ar īsāko nodokļu saistību izpildes laiku Baltijā, savukārt Lietuva atrodas 18. vietā. Kopumā mazākais nodokļu slogs pasaulē saskaņā ar 2016. gada likmēm ir Katarā, bet vislielākais – Venecuēlā.

Nodokļu slogu veido pētāmā uzņēmuma nodokļu un iemaksu kopējais apmērs, nodokļu saistību izpildei nepieciešamais laiks un maksājumu skaits, kā arī pēcdeklarēšanas indekss.

Uz tehnoloģiju sniegtajām, taču joprojām neizmantotajām iespējām padarīt Latvijas uzņēmējiem nodokļu saistību kārtošanu ērtāku un vienkāršāku norāda PwC Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza: «Laiks, ko uzņēmēji Latvijā ir spiesti patērēt deklarāciju sagatavošanai un saistību kārtošanai, joprojām ir visilgākais Baltijā – 169 stundas, kas ir krietni vairāk nekā Igaunijā un vidēji Eiropā, kas ir 161 stunda. Raugoties uz citu valstu praksi, redzam, ka pilnīga pāreja uz deklarāciju iesniegšanu elektroniski, kā arī esošo valsts datubāzu un informācijas sistēmu sasaiste ir palīdzējusi būtiski atvieglot šo procesu. Ņemot vērā nodokļu reformu un daudzas citas ar to saistītās izmaiņas, Valsts ieņēmumu dienestam ir jābūt gatavam atvieglot nodokļu administrēšanu un saistību izpildi ar valsti, citādi nodokļu iekasēšana arī turpmāk būs smagnēja un neefektīva gan uzņēmējiem, gan valstij kopumā.»

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas gan bija mazāks nekā 2020. gadā, taču tas netraucēja saglabāt Baltijas valstu čempiona titulu šajā disciplīnā un ieņemt trešo vietu Ziemeļeiropā aiz Somijas un Zviedrijas.

Tādu ainu rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Pārsteidzoši, ka 2021. gadā turīgajā Dānijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu bija 35,4%, nebūt ne nabadzīgajā Norvēģijā – 36%, Lietuvā – 37,6%, Igaunijā 38,1%, bet Polijā pat 34,9%.

DB jau vairākārt vēstījis par uzņēmēju aicinājumiem valdībai samazināt darbaspēka nodokļu slogu, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus vismaz ar ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm.

Nepietiekama dinamika

“Lai gan OECD dati rāda, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu 2021. gadā ir sarucis par nedaudz vairāk kā diviem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gadu, Latvija joprojām atrodas Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Par laimi Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija ziemeļu kaimiņvalsti apsteidz par vairāk nekā diviem procentpunktiem, bet dienvidu kaimiņvalsti – pat par vairāk nekā trijiem procentpunktiem,” skaidro SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Lai arī 2020.gada Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti rekordlielā – 10 miljardu eiro – apmērā, tomēr naudas joprojām trūkst daudzām Latvijas sabiedrībai svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. Tāpēc jautājums, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, no turpmākās politiķu dienaskārtības nezudīs, jaunajā žurnālā Dienas Bizness norāda žurnālists Māris Ķirsons.

Vērtējums par to, vai Latvijā nodokļos tiek iekasēts daudz vai maz, dažādās auditorijās būtiski atšķiras, jo vieni ar saviem argumentiem pamato, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, tāpēc neesot samaksājams un tikai veicinot ēnu ekonomiku. Savukārt citi pārliecināti tieši par pretējo – nodokļu slogs ir pārāk mazs un tāpēc politiķiem tā apmērs (likmes) ir jāpalielina. Tas, ka nodokļu īpatsvars Latvijā pret IKP ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), tiek nemitīgi atgādināts un arī apspēlēts, sagatavojot teju vai ikkatra gada budžeta projektu. Proti, nodokļu ieņēmumi no IKP Latvijā 2019.gadā esot vien 31,2%, bet vajadzētu būt 33% līmenī.

Otrdien, 17. aprīlī, Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri (reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem.

Ar grozījumiem radīta iespēja, ka vienā maksājumā iespējams samaksāt vairākus nodokļu maksājumus, un mazināts administratīvais slogs.

Tas nozīmē, ka no 2021. gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23. datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai.

Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri - reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā - maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem.

Ar grozījumiem radīta iespēja, ka vienā maksājumā iespējams samaksāt vairākus nodokļu maksājumus, un mazināts administratīvais slogs, skaidroja FM.

Tas nozīmē, ka no 2021.gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23.datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai.

Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu.

Jaunākais piedāvājums nodokļu reformas jomā ir solis pareizā virzienā, samazinot darbaspēka nodokļu slogu, taču būtu jādomā par budžeta ieņēmumus kompensējošiem mehānismiem, palielinot patēriņa nodokļus, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Šis piedāvājums nozīmē, ka darbaspēka nodokļu slogs, kas Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, īpaši algu kategorijā no vidējās algas uz leju, nedaudz mazināsies. Tomēr joprojām tas būs augstāks nekā kaimiņvalstīs, īpaši zemāko algu kategorijā," sacīja Rutkaste.

Jaunākais Finanšu ministrijas piedāvājums nodokļu reformas jomā 

Jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo...

Viņš norādīja, ka kopumā jaunais nodokļu reformas piedāvājums ir vērtējams kā solis pareizajā virzienā, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Nodokļu slogu samazināt tā, lai no nodokļu nastas atslogotu tieši zemo algu saņēmējus, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu neko daudz līdzēt nevar, jo neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi par apgādājamajiem nosaka to, ka tieši zemo algu saņēmēji IIN samaksā ļoti maz," skaidroja Rutkaste.

Ņemot vērā, ka darba tirgus ir atvērts un darbaspēks ir mobils resurss, šis augstais nodokļu slogs veicina darbaspēka migrāciju uz valstīm, kur tas ir zemāks, pauda Rutkaste.

Vienlaikus Rutkaste norādīja, ka piedāvātās izmaiņas radīs budžeta ieņēmumu kritumu, tāpēc būtu labi, ja šajās izmaiņās būtu paredzēts arī kāds ieņēmumus kompensējošs solis.

"Daļēji budžeta ieņēmumu kritumu kompensēs paredzētās obligātās minimālās sociālās iemaksas, taču pilnai kompensācijai būtu jāpalielina patēriņa nodokļu slogs. Tāpat būtu jāpārskata un jāreformē arī dažādie atvieglotie nodokļu maksāšanas režīmi, kuriem ir ļoti spēcīgas ēnas puses, īpaši attiecībā uz darbinieku sociālo aizsardzību," skaidroja Rutkaste.

Kā kompensējošo mehānismu Rutkaste rosināja pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jo tieši šī nodokļa ieņēmumi veido lielāko patēriņa nodokļu daļu.

"Ja tiek mainīts sociālais nodoklis, ir jāpaskatās uz sociālās aizsardzības sistēmu un sociālo budžetu kopumā. Sociālās aizsardzības sistēma daudzās valstīs tiek šķērssubsidēta no citiem nodokļiem, kas ļauj turēt zemus sociālos nodokļus. Sociālā budžeta izdevumus daļēji būtu vērts pārnest uz pamatbudžetu un finansēt tos no citiem nodokļu ieņēmumiem," sacīja Rutkaste.

Jau ziņots, ka jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu.

Viens no piedāvājumiem ir visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.

Otrs piedāvājums paredz līdz 1800 eiro kāpināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni, kas patlaban ir noteikts 1200 eiro apmērā.

Trešais risinājums paredz ieviest obligātu minimālu sociālo iemaksu visiem strādājošajiem.

Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopējā likme šobrīd ir 35,09%, tostarp darba ņēmējs maksā 11%, bet darba devējs - 24,09%.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.