2019. gada provizoriskie rezultāti skaidri liecina, ka Latvijas banku kredītportfelis ir stabilizējies. Turklāt, spriežot pēc nozares dalībnieku paziņojumiem, daudzi kreditēšanas funkciju uzskata par prioritāro.
Bet aktuāls ir arī cits jautājums: vairākas problēmas kavē šī gan bankām, gan ekonomikai kopumā svarīgā virziena attīstību. Šīs problēmas ir risināmas, bet pagaidām neatrisinātas, tāpēc tām jāpievērš uzmanība.
Pēc svarīgās visa finanšu sektora reorganizācijas uzsākšanas Rietumu Banka turpināja attīstīt biznesa finansēšanu kā prioritāru virzienu, galveno akcentu liekot jau uz Baltijas valstīm. Mums izdevās pārorientēt kredītportfeli, ievērojami palielinot rezidentu kredītu daļu, uzsākt sadarbību ar daudziem daudzsološiem un spēcīgiem klientiem Latvijā un citās Baltijas valstīs. Skaitļos tas nozīmē, ka pagājušajā gadā vien tika izsniegti aptuveni 150 miljoni eiro jaunu kredītu uzņēmējdarbības attīstībai, no kuriem aptuveni 100 miljoni - jauniem klientiem.
Turpinot šo svarīgo darbu, mēs nevaram nepamanīt šķēršļus, kas šajā ceļā ir abām pusēm - gan tai, kas vēlas piesaistīt nepieciešamo finansējumu, gan tai, kas to spēj nodrošināt, proti, bankām.
Nav noslēpums, ka uzņēmējdarbības attīstībai vispirms ir nepieciešama politiskā un ekonomiskā stabilitāte, saprotami "spēles noteikumi", tas ir, atbilstoši likumi un konsekventa valsts politika. Uzņēmējiem jāsaprot, kādā virzienā attīstās valsts, kuri ekonomikas sektori ir prioritāri un kur mēs vēlamies sevi redzēt tuvākā un tālākā perspektīvā.
Tomēr pēdējā gada laikā vien mēs esam saskārušies ar vairākiem lieliem kredītprojektiem, kas tika vai nu apturēti, vai to īstenošana kļuva pārmērīgi riskanta, turklāt ne komerciālu iemeslu dēļ. Šeit liela nozīme bija gan nestabilitātei saistībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas ostām, gan valsts iepirkumu rezultātu pārskatīšanai un citiem mainīgajiem "spēles noteikumiem".
Minēšu piemēram vietējās ekonomikas galvenās sastāvdaļas: tranzītu un ostas, enerģētiku, lauksaimniecību, pašvaldību uzņēmumus, banku sektoru, nekustamo īpašumu jomu - visur dzirdamas nerimstošas runas par plānojamajām izmaiņām, paaugstinātiem riskiem, korupcijas skandāliem, vai pagātnes kļūdām, kas jālabo.
Tas viss, protams, nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības iniciatīvu un padara tostarp piesardzīgākas arī bankas, izvērtējot papildu riskus. Nopietnu negatīvu ietekmi uz valsts IKP mēs pieredzēsim jau tuvākajos gados. Bet tā ir tikai pusbēda. Vispārējais negatīvais fons padara pesimistiskas arī valsts iedzīvotāju nākotnes cerības, un tas ietekmē gan iedzīvotāju skaita samazināšanos, gan vēlmi uzņemties papildu saistības, tērēt naudu utt. Īsāk sakot, izpaužas multiplikatora efekts.
Tajā pašā laikā valsts atzītākie ekonomisti saka: Latvijā nav nekādu priekšnoteikumu krīzei - mums ir viens no zemākajiem iedzīvotāju kredītu slodzes līmeņiem eirozonā, ievērojams uzkrājumu līmenis, stabili nekustamā īpašuma cenu indeksi un ilgtermiņa ekonomiskā izaugsme. Bet, neraugoties uz to, realitāte visapkārt ir jūtams, ka cilvēki gaida krīzi.
Uzsvēršu vēl kādu interesantu momentu. Mēs redzam pietiekami daudz Lietuvas un Igaunijas investoru, kuri ienāk mūsu tirgū vai plāno to darīt tuvākajā laikā. Šo valstu uzņēmēji bieži vien tic jaunām iespējām un veiksmīgas attīstības potenciālam Latvijā daudz vairāk nekā vietējie uzņēmēji. Es domāju, ka iepriekš minētajiem faktoriem tajā visā ir diezgan liela nozīme. Mēs labprāt izskatām tādus potenciālos projektus, un man jāsaka, ka daudziem no tiem ir labas izredzes.
Pieminēšu vēl vienu Latvijas iezīmi - saskaņā ar mūsu datiem līdz 60% uzņēmumu nemaina bankas, kas tos apkalpo jau gadu desmitiem. Tie var sūdzēties, būt neapmierināti, bet tajā pašā laikā ir diezgan inerti un "nezondē tirgu". Mūsuprāt, tagad biznesam ir viens no vislabvēlīgākajiem brīžiem, lai paskatīties apkārt un izvērtēt alternatīvās naudas resursu piesaistes iespējas. Rezultāts var patīkami pārsteigt.
Runājot par likumdošanu, jāuzsver aktuālais jautājums par kredītu jomas regulēšanu. Banku darbība, kā zināms, arī šajā virziena tiek stingri kontrolēta, un tas garantē stabilitāti un darbojas klientu interesēs. Tajā pašā laikā mūsdienu tehnoloģijas piedāvā arī citus aizņemšanās variantus, kur šāda līmeņa kontroles pagaidām faktiski nav.
Konkrēti es domāju popularitāti ātri ieguvušās p2p/kraudfandinga platformas, kas uzņēmējiem sniedz iespēju viegli aizņemties līdzekļus, tostarp vāji pamatotiem biznesa plāniem, bet līdzekļu īpašniekiem - aizdot tos ar augstām procentu likmēm. Jāsaka, ka šeit joprojām ir plašs lauks "biznesa jaunradei", tostarp negatīvā nozīmē. Bez šaubām, šajā jomā noteikti ir vairāki pozitīvi piemēri, kur uzņēmējdarbība tiek veidota uz profesionāla pamata, taču tajā pašā laikā ir arī vairākas platformas, kuru godīgai darbībai noticēt ir visai grūti.
Cerams, ka tuvākajā laikā regulators izstrādās risinājumus un veiks pasākumus, kas aizsargātu parasto neprofesionālo investoru intereses, kuri šādās platformās izvieto naudu diezgan riskantos aktīvos. Un ka tajā pašā laikā šis regulējums nekļūs pārmērīgs un neiznīcinās jebkādu iespēju nodarboties ar šo biznesu Latvijā, radot jaunas darba vietas un faktiski eksportējot finanšu pakalpojumus. Tas prasa no valsts līdzsvaru un veselo saprātu.
Tajā pat laikā uzskatu, ka nevajadzētu arī pārāk dramatizēt situāciju. Kopumā mēs saglabājam pozitīvu skatu uz nākotni un pietiekami aktīvi kreditējam projektus visdažādākās jomās: dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu attīstīšana, viesnīcas, tirdzniecība un transports, ražošana un daudz kas cits. Joprojām ir interesanti ar finanšu tehnoloģijām saistīti projekti, turklāt šādu projektu ģeogrāfija var būt ļoti plaša.
Neapšaubāmi, saprātīgai valsts politikai, kas vērsta uz mērķtiecīgu uzņēmējdarbības atbalstu, būtu milzīga pozitīva loma visu šo virzienu attīstībā. Un tas nozīmē - gan makroekonomikas, gan visas Latvijas attīstībā kopumā. Gribētos ticēt, ka tieši tā arī būs.
