Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas arhitekts Gunārs Birkerts uzskata, ka Gaismas pils projektā saules paneļiem ir jābūt un to izmaksas ir pamatotas, apgalvoja būvfirmas RBSSKALS komunikācijas konsultants Jānis Andžāns.

Pēc arhitekta domām, ir būtiski apzināties to, ka saules paneļa uzstādīšanas izmaksas sevi neattaisnos pirmajos būvniecības gados un šīs investīcijas atmaksāsies pēc vairākām paaudzēm.

Tāpat Birkerts norādot, ka mūsdienu pasaulei ir nepieciešams, lai jebkura jaunā celtne dotu ieguldījumu sevis patērētās enerģijas ražošanā. Tādēļ, lai ēka sevi uzturētu, ir nepieciešams, lai enerģijas ražošanas mehānismi būtu ietverti pašā ēkā.

LNB gadījumā izstrādātais tehniskais risinājums faktiski paredz nevis vienkāršu saules paneļu uzstādīšanu uz bibliotēkas jumta, bet gan komplicētas sistēmas integrēšanu pašā ēkā. Proti, atšķirībā no citiem projektiem, LNB jaunās ēkas projektā saules paneļi pildītu arī īpašas arhitektoniskas un jumta funkcijas, jo pēc būtības ir paredzēts uzstādīt stikla paneļu jumtu ar iebūvētām fotovoltiskām šūnām, kas ražos elektrību.

Iespaids ir ļoti labs - tā par pabeigto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku saka tās arhitekts Gunārs Birkerts, kurš šajās dienās ieradies dzimtenē, vēsta laikraksts Diena. Lai arī ne viegls un garāks, nekā sākumā cerēts, bibliotēkas tapšanas ceļš ir vainagojies ar oficiāliem atklāšanas pasākumiem.

Pēdējo reizi bibliotēku redzējis vēl bez grīdām, 89 gadus vecais arhitekts gandarīti saka, ka tagad beidzot varējis novērtēt tās sajūtas, ko dod gatavā bibliotēkas ēka: «Tā ir ļoti silta un - attiecībā uz darbu - ļoti labi nostrādāta.» Sastaptie cilvēki bibliotēkā gan bijuši «vairāk ceļotāji, ne lasītāji». Par redzēto ir gandarījums, bet ne pārsteigums, jo ir piepildīta iecere, kādai tai arī bija jābūt.

Atbildot uz Dienas vaicāto par bibliotēkas apkārtni, kur ļoti tuvu sienām brauc baļķu vedēji, arhitekts norādījis, ka ēka jau no paša sākuma bijusi ieplānota tieši tur, kur tagad uzcelta. «Pilsētas attīstība, kas toreiz bija paredzēta, nav notikusi,» viņš secina.

Otrdien, 15.augustā 92 gadu vecumā mūžībā devies slavenais latviešu arhitekts Gunārs Birkerts, liecina viņa dēla Svena Birkerta paziņojums sociālajos tīklos Twitter un Instagram.

1925. gadā Rīgā dzimušais arhitekts G.Birkerts projektējis daudzus nozīmīgus objektus, tostarp Federālo rezervju banku Mineapolisā, Modernās mākslas muzeju Hjūstonā un citus. Lielākā daļa viņa projektu tapuši ASV, kur arhitekts pavadījis savas dzīves un darba nozīmīgākos gadus.

Latvijā viņš vislabāk pazīstams kā Latvijas nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas jeb Gaismas pils autors. Ēkas projekts 2000.gadā saņēma Čikāgas arhitektūras un dizaina muzeja dibināto Amerikas arhitektūras balvu.

Karjeras laikā G. Birkerts saņēmis dažādus apbalvojumus. 1995. gadā viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

Arhitekts Gunārs Birkerts nominēts Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļai 2013 un iekļuvis šīs prestižās balvas kandidātu finālā, informē LNB Atbalsta biedrība.

Tā esot «starptautiska atzinība un augsts novērtējums arhitekta daudzu gadu radošam darbam, kurā nozīmīga vieta ir arī jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai (Gaismas pilij)».

Kā norāda LNB Atbalsta biedrība, «Birkerta iekļūšana prestižās balvas finālā esot liels sasniegums, ar ko Latvijai ir iemesls lepoties». Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļa kopā ar Prickera prēmiju ir augstākie profesionālie novērtējumi arhitekta darbam, tā ir atzinība tiem arhitektiem, kuru darbs sniedzis būtisku ieguldījumu un paliekošu ietekmi arhitektūras nozares teorijā un praksē, skaidro biedrība.

No trim finālistiem par uzvarētāju izraudzīts 1944.gadā dzimušais, kompānijas Morphosis dibinātājs Toms Meins (Thom Mayne), arī Prickera prēmijas laureāts. Pasaule Tomu Meinu pazīst kā Toronto un Sinsinati universitātes, Pomonas augstskolas, Sanfrancisko Federālās pārvaldes ēkas vai Giant Group Campus Šanhajā arhitektu.

Rekonstruējamā Okupācijas muzeja piebūves – Nākotnes nama – fasādi konceptuāli iecerēts būvēt no Latvijas materiāliem, tomēr šajā jomā iezīmējušās grūtības, atzinis ASV dzīvojošais arhitekts Gunārs Birkerts, raksta Latvijas Avīze.

«Materiāliem būtu jābūt no Latvijas – šūnakmenim vai dolomītam. Bet neviens no šiem materiāliem nav dabūjams tādā daudzumā vai arhitektoniskā veidolā, lai būtu tādās klasiskās dimensijās kā Brīvības piemineklī vai Brāļu kapos, jo mēs gribam turpināt tradīciju. Ir vajadzīgas zināmu dimensiju plāksnes, bet akmeņi, ko ņem raktuvēs, ir mazākos gabalos. Līdz ar to arī skats ir cits,» skaidrojis Nākotnes nama un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunbūves projekta autors.

Patlaban tiekot risināts jautājums, vai līdzīgus materiālus nav iespējams iegūt ārpus Latvijas.

Birkerts uzsvēris, ka apsūbējušās vara skārda plāksnes, kas sedz veco Okupācijas muzeja daļu, rekonstrukcijas gaitā netiks tīrītas un paliks tikpat tumšas, jo projekta idejā saglabājas uzsvars uz krāsu kontrastu melnais–baltais, kur vecā muzeja ēka glabā pagātnes tumšumu, bet nākotni simbolizējošā piebūve ir gaiša. Pret Grēcinieku ielu vērstais piebūves gals būšot stiklā, pilnīgi caurspīdīgs, simbolizējot atvērtību. Lai arī kopš Nākotnes nama idejas publiskošanas pagājis jau gandrīz divpadsmit gadu, ASV latviešu arhitekts norādījis, ka atkāpju no sākotnējām iecerēm par tā ideju un izskatu nav.

Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) topošās piebūves Nākotnes nams pamatos svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un pateicību ziedotājiem, kuri ir snieguši artavu Nākotnes nama projekta īstenošanā.

LOM pārbūve un Nākotnes nama būvniecība tiek īstenota par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, savukārt par ziedotāju līdzekļiem taps jauna muzeja pastāvīgā ekspozīcija un tiks nodrošināts nama iekārtojums.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs atzīmēja, ka sabiedrības atbalsts un ziedotāju uzticība bija spēks, kas iedrošināja uzsākt šo projektu. Tas arī ļāva pārvarēt projekta vilcināšanu un neziņu: «Šajā brīdī mēs godinām tos vairāk nekā 1000 ziedotājus, kuri ziedojuši, lai Nākotnes namā varētu iekārtot muzeju un ekspozīciju. Jāsaprot, ka šie līdzekļi nāk no cilvēku privātajiem līdzekļiem vai sabiedriskajām organizācijām, kuru ienākumus arī veido privāti ziedojumi.»

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekts ir paraugs, kādā veidā nozīmīgos būvobjektos ir jāveic būvniecības procesa uzraudzība un kontrole, šodien pēc LNB apmeklējuma sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

«Piesaistot ārvalstu būvuzraugu Hill International un paralēli nodrošinot arī projekta autoruzraudzību, tika nodrošināta pieckārtīga un seškārtīga projekta kontrole. Ēkas konstrukcijas tika testētas tūkstošiem reižu, un tas ir atmaksājies, jo tagad ir daudz lielāka pārliecība par ēkas drošību,» sacīja Dombrovskis.

Premjers arī piebilda, ka, lai gan pirms Hill International piesaistīšanas tika apgalvots, ka ārvalstu būvuzraugs būs pārāk dārgs, tomēr tagad ir skaidrs, ka ārvalstu ekspertu piesaistīšana ir devusi arī finansiālu ietaupījumu.

Kultūras ministre Dace Melbārde piebilda, ka dubultā kontrole objektā ir pilnībā attaisnojusies, jo Kultūras ministrijai izdevies ietaupīt 2,6 miljonus latu.

Naktī uz pirmdienu, 3.aprīli Latvijas Okupācijas muzeja ēkai Vecrīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1 ir noticis uzbrukums - muzeja fasādei bojātas stikla daļas aptuveni 17 kvadrātmetru apmērā, informē muzejs.

Par notikušo ir informēta Valsts policija, kas ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu.

Muzeja ēka pēc vairākus gadus ilgušas renovācijas tika nodota ekspluatācijai 2021.gada augustā. Ēkas renovācijas projekta autors ir pazīstamais latviešu izcelsmes ASV arhitekts Gunārs Birkerts. 2022.gada 1.jūnijā ēkā tika atklāta muzeja jaunā ekspozīcija.

Latvijas Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, kas dibināts 1993.gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Muzeja misija ir izglītot un atgādināt par Latvijas okupācijām 20.gs.

«Laikam grūti būs atrast Latvijas valstī daudz drošāku māju kā šī. Konstrukciju drošībā tas ir drusku cietoksnis,» intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) arhitekte Nita Apsīte.

Viņa Gaismas pils drošumu skaidroja ar to, ka ēka ir veidota monolītajā dzelzsbetonā, tādēļ ir «grūti iedomāties, ka tur varētu konstruktīvi kas atgadīties».

Šaubas par to, ka no konstrukltīvā viedokļa ēkā varētu kaut kas nebūt kārtībā, dzēš arī tas, ka bibliotēkas jaunās ēkas celšanā bija iesaistīts arī uzņēmums no ASV, ar kuru Gaismas pils arhitekts Gunārs Birkerts kopā strādājis pie «ļoti lieliem objektiem».

Bibliotēkas projektā nav bijis nevienas izmaiņas, ko būtu iespaidojusi krīze, uzsvēra arhitekta. Tiesa, 1995. gadā tika mainīts ēkas lielums, to samazinot, atzina N. Apsīte.

Jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka neizskatīsies tieši tāda, kādu to pirms apmēram ceturtdaļgadsimta bija iecerējis arhitekts Gunārs Birkerts. Par Gaismas pili dēvētās ēkas tapšanas gaitā projektā daudz kas ticis mainīts, norāda laikraksts Neatkarīgā.

Iespaidīgā celtne vismaz no ārpuses ir gandrīz pabeigta, un pašā jumta spicē parādījies savdabīgs veidojums, kas iepriekš rādītajās prezentācijās gluži tā neizskatījās, akcentē laikraksts.

Kamēr ēka un tās apkārtne nav pilnībā pabeigta, arhitekti esot izvairīgi, komentējot tās izskatu Daugavas kreisā krasta panorāmā, kaut arī atzīstot, ka Gaismas pils apjoms vairs būtiski nemainīsies.

Arhitekts Jānis Krastiņš nav slēpis kriticismu un sacījis – iecerētais kalna gals atgādinot gaiļa seksti uz bibliotēkas jumta. «Tur nekā nav. Betona pārsegums, stikla būris, kur iekāpt pa lūku,» arhitekts aprakstījis. «Ārzemju kolēģi prasa, lai aizvedu, parādu [bibliotēkas ēku], un kļūst jocīgi ieraugot,» viņš stāstījis. J. Krastiņš uzsvēris, ka jaunajai bibliotēkas ēkai šajā vietā ir jābūt, taču kritizējis būves ārieni un arī telpas. «Diletantisks risinājums arī iekštelpās. Publikai imitēs grāmatu klātbūtni aiz nepieejamām stikla sienām. Grūti nosaukt, kas tas ir. Senils risinājums,» viņš nav taupījis asus vārdus.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai tiks piešķirts 7 392 743 eiro finansējums, šodien nolēma valdība.

Tāpat Ministru kabinets nolēma, ka kompleksa pirmā kārta jeb Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcija un tā piebūves - Nākotnes nama - celtniecība jāpabeidz līdz 2016.gada 1.oktobrim. Pagājušā gada novembrī valdība bija lēmusi, ka celtniecība jāpabeidz līdz 2015.gada 1.aprīlim.

Savukārt kompleksa otrā kārta jeb Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Latviešu strēlnieku laukumā būvniecība jāpabeidz līdz 2017.gada 1.jūlijam, vienojās valdība.

Ministri arī nolēma, ka Finanšu ministrijai, sagatavojot priekšlikumus likumprojektam Par valsts budžetu 2015.gadam, būs jāparedz ilgtermiņa saistības par ēkas Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, rekonstrukciju un piebūves Nākotnes nams būvniecību, kā arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā, būvniecību saistīto kapitālieguldījumu izdevumu segšanai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2017.gadā 2 354 997 eiro apmērā, 2018.gadā 2 354 997 eiro apmērā, 2019.gadā 2 682 749 eiro apmērā.

Būvinženieris Sergejs Meierovics, kurš bijis Gaismas pils projekta konsultants, sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā apgalvojis – kamēr ēka nav nodota ekspluatācijā, tikmēr tajā nedrīkst ienest materiālas vērtības. Viņš uzskata, ka tiek pārkāpti viselementārākie noteikumi politikas vārdā, un šos pārmetumus adresējot par Būvniecības likumu atbildīgajam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.

Uz jautājumu, kā tad rīkoties ar grāmatām, kuras Gaismas pilī jau novietotas jaunajos plauktos, būvinženieris šerpi atcirtis: «Jāved atpakaļ!» «Ja ar grāmatām kaut kas notiks, tad būs jāatbild Kultūras ministrijai un bibliotēkai,» piebildis S. Meierovics.

Viņam esot iebildumi par to, ka tehniskā ēka ar inženiertīkliem tiks pabeigta vēlāk. S. Meierovics Neatkarīgajai norādījis, ka tas ir pretrunā ar būvniecības normatīviem: «Vispirms jābūt infrastruktūrai, lai var pieslēgt siltumu, elektrību un dzesēšanas iekārtas. Kad inženierim prasīju, kāpēc aukstumsistēmas atrodas pāri ielai, atbildēja, ka Birkerts nepiekrita, ka tās ir zem zemes.» Speciālists uzskatot, ka sadalīšana kārtās veikta, lai nomaskētu patiesās viena kvadrātmetra izmaksas.

Jaunā bibliotēkas ēka, saukta arī par Gaismas pili, ir viena no neparastākajām ēkām Rīgā. Neapšaubot arhitekta Gunāra Birkerta profesionalitāti, rodas jautājums – ko īsti projekta radītājs ar savu darbu gribējis pateikt, vēsta portāls nra.lv.

Palasot Nacionālās bibliotēkas ēkas idejas aprakstu, varot nedaudz apmulst. Saskaņā ar to Gaismas pils izskats stāsta par zaļiem laukiem un pļavām un daudzkrāsainām puķēm, par tumšiem priežu mežiem un baltām bērzu birztalām. Tāpat tā stāstot par lēni plūstošām, tumšām, sapņainām upēm, kuru plūdums ir tik lēns, ka reizumis šķiet, ka tās plūst atpakaļ. Tā stāsta par visur klātesošo folkloru, par cilvēku pārdzīvojumiem, kuri izteikti tautas dziesmās un teikās, par apņēmību, kura no tumšajiem ūdeņiem liks pacelties mirdzošai pilij. Tā stāsta par drošsirdīgiem jātniekiem, kuri jāj ledus kalnā, lai izglābtu princesi, izklāstīts rakstā.

Kustība Nepērc svešu! nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimas deputātiem, norādot, ka Kanādas kļavas materiāla, ar ko paredzēts izklāt Gaismas pils grīdu, iegādei piešķirtais valsts finansējums ir teju trīs reizes lielāks nekā materiāla tirgus vērtība.

Kustības Nepērc svešu! pārstāvji mudina Saeimu nomainīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdas segumam paredzēto Kanādas kļavu ar Latvijas ozolu, minot, ka bibliotēkas būvniecība ir noteikta ar īpašu «Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu», kas nosaka celtniecībā «sekmēt Latvijas resursu izmantošanu».

«Tā kā bibliotēkas projekts finansiāli skar ikvienu Latvijas sabiedrības locekli, kustība Nepērc svešu! aicina deputātus lemt par zaudēto valsts budžeta līdzekļu piedziņu no atbildīgajām amatpersonām, kuru lēmumu rezultātā Kanādas kļava iegādāta,» norāda kustības koordinators Didzis Šmits.

Gaismas pils grīdu nav iespējams izklāt ar Latvijas ozolu, jo Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 - 18 centimetru platumā, turklāt, būvējot kādu projektu, jāpieturas pie arhitekta izstrādātajām idejām, komentējot kustības Nepērc svešu! satraukumu par Kanādas kļavas izmantošanu Gaismas pils grīdai Latvijas ozola vietā, Db.lv norādīja autoruzraudzības grupas vadītājs Mārcis Mežulis.

«Ja arī Latvijā ir tādi parketa ražotāji, tad viņi noteikti ozolus iepērk Baltkrievijā vai kādā citā valstī, tādēļ runas par ozola izmantošanu Gaismas pils grīdā, ir demagoģija,» norāda M. Mežulis.

Lēmums par kļavas koka izmantošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu izbūvē bija Gunāra Birkerta kā būves arhitekta sākotnējā iecere un G. Birkerts iebilda pret grīdas materiāla nomaiņu pret ozolu vai osi arhitektoniski estētisku apsvērumu dēļ, Db.lv skaidroja Kultūras ministrijas pārstāve Lolita Rūsiņa. Tam piekrīt arī M. Mežulis norādot, ka, realizējot kādu projektu, ir jāpieturas pie arhitekta iecerēm, un nevar izmantot materiālus, kādi ienāk prātā.