Latvijas pirmās paaudzes biodegvielas ražotājiem nāksies meklēt citus tirgus.

«Pirmās paaudzes biodegvielu jau zināmā mērā varētu saukt par vēsturi. Visā pasaulē tiek aktīvi runāts par degvielām, kas varētu nākt pēc pirmās biodegvielas paaudzes. Neste Oil Somijas rūpnīcās jau rūpnieciski ražo otrās paaudzes biodegvielu – hidrogenizēto augu eļļu NexBTL. Latvijas likumdošana pašlaik šo degvielu kā produktu neatļauj, taču Biodegvielas likums pašreiz ir atvērts un Ekonomikas ministrija (EM) veic izpēti, lai veiktu likuma uzlabojumus un otrās paaudzes biodegvielu varētu sākt tirgot Latvijā,» DB stāstīja Neste Oil Mazumtirdzniecības vadītājs Latvijā Andris Matisons.

Biodegvielas ražotāji vēlas arī turpmāk saņemt subsīdijas, Ekonomikas ministrija vēl domā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tas izriet no Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes sēdē spriestā. Šo padomi vada ekonomikas ministrs Artis Kampars, kas savā prezentācijā uzsvēra, ka biodegvielas patēriņš valstī ir jākāpina un tas izdarāms trijos veidos: palielinot obligāto bioetanola piejaukumu benzīnam no 5 uz 10%, biodīzeļdegvielas piejaukumu no 5 uz 7% un ieviešot biodīzeļa piejaukumu arī ziemas dīzeļdegvielai. Savukārt no 2016. gada ikvienā degvielas uzpildes stacijā jārada iespēja uzpildīt automašīnās vismaz 50% biodegvielu, turklāt jāveicina tas, lai lauksaimnieki vairāk izmantotu biodegvielu un uz videi draudzīgo degvielu pārietu arī pašvaldību transports. Tādā veidā Ekonomikas ministrija cer, ka ar biodegvielas gala patēriņa veicināšanu varētu pietikt un nevajadzēs turpināt tiešās subsīdijas biodegvielas ražotājiem, lai tie ar savām lieljaudas ražotnēm varētu «noturēties virs ūdens». No 2006. līdz 2010. gadam biodegvielas ražotāji no valsts budžeta saņēma teju 67,3 milj. Ls subsīdijās, lai arī krīzes dēļ šie maksājumi novēlojās un radīja daudziem ražotājiem problēmas ar bankām.

Pārdošanai izliktas vairākas Latvijas alusdarītavas, par to liecina internetā publicētie sludinājumi.

Vienā sludinājumā minēta alusdarītava un minerālūdens ražotne Rīgā, kura tiek pārdota par 2,5 milj. eiro. Ražotnei ir zeme 3,65 tūkst kvadrātmetru platībā. Ražošanas un ofisa telpas 1,88 tūkst. kvadrātmetri. Uzņēmumā iespējams saražot 4 tūkstošus litrus alus dienā. Sludinājumā teikts, ka šī uzņēmuma mēneša vidējie ienākumi ir 145 tūkst. eiro, mēneša peļņa 37 tūkst. eiro, bet atgūšanās termiņš četri gadi, Uzņēmuma nodarbināts 21 cilvēks.

Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš norāda, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka kāda no šobrīd reāli strādājošām ražotnēm grasītos pārdot savu biznesu. Viņš arī nezināja teikt, kura no Rīgas ražotnēm pieņēmusi šādu lēmumu. Jautāts par iespējamiem uzņēmumu pārdošanas iemesliem, P. Liniņš uzsver, ka, iespējams, ne visi šajā biznesā iesaistītie veikuši pareizu biznesa plānošanu, kas bijis par pamatu jelkādām problēmām. «Jo šis ir grūts bizness – kad vasarā jāpelna nauda ziemai. Un ja bizness un finanses tiek nepareizi saplānoti, var nākties ciest fiasko,» tā P. Liniņš.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Cenu starpība starp biodegvielu un fosilo degvielu sarukusi gandrīz uz pusi, ziņo Dienas Bizness.

To laikrakstam sacījis Biodegvielu asociāciju prezidents Daumants Znatnajs, norādot, ka pērn biodīzelis bijis ievērojami izdevīgāks par fosilo degvielu, jo bijis par 15 santīmiem lētāks, kamēr tagad cenu starpība ir vairs tikai 5 – 7 santīmi. Viņš uzskata, ka cenu pieaugumam ir dažādi iemesli, tajā skaitā pieaugušais pieprasījums.

Biodīzeļa ražotnes Mežrozīte projektu vadītājs Dainis Laugalis cenu kāpumu skaidro ar izejvielu cenu pieaugumu. Piemēram, šā gada jūnijā rapša sēkla maksājusi 280 eiro/t, bet pašlaik cena ir jau 380 eiro/t. «Neražas ir visā pasaulē, turklāt Latvijas zemniekiem ir saslēgti ilgtermiņa līgumi par rapšu sēklas eksportu,» skaidro D. Laugalis.

Savu ierosinājumu pārdot izsolē naftas cauruļvadā Polocka - Ventspils esošo bufernaftu un tādējādi valsts maku papildināt aptuveni ar 70 milj. Ls Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs aizvirzījis līdz valdību veidojošo partiju koalīcijai.

To apstiprināja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretāres p.i. Zanda Šadre, precizējot, ka jautājumu aktualizējuši ZZS politiķi. Sēdē nolemts, ka premjers ar rezolūciju uzdos tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam sasaukt sanāksmi, kurā tiktu izskatīts jautājums par īpašuma tiesībām uz bufernaftu.

Lien parādos ārvalstīs

Latvijas iedzīvotāji paliek parādā ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, tostarp visvairāk Anglijā, Īrijā un Vācijā.

Deklarācijas

Amatpersonas pārdod autoparkus, ziedo un zaudē tūkstošus

Šogad deklarācijās neparādās tik daudz darījumu kā pērn, bet tāpat apgrozītas lielas summas.

Latvija enerģētikā atgriezīsies pie kūdras, ar to paredzēts aizstāt 20-30% no pašreizējā biomasas patēriņa, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam.

Ar Latvijā iegūtiem ogļūdeņražiem naftu un gāzi varētu aizstāt pat 10% no pašreizējā kopējā Latvijas energoresursu patēriņa, bet pašlaik importēto energoresursu - degvielas un gāzes apjomus līdz 2030. gadam paredzēts samazināt uz pusi, skaidro EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Enerģētikā šis ir pirmais tik tāla termiņa politikas plānošanas dokuments, līdz šim nozare vadījās pēc Enerģētikas pamatnostādnēm līdz 2016. gadam.

Līdz 2030. gadam pusi Latvijā saražotās enerģijas paredzēts ražot no atjaunojamiem energoresursiem (AER), kur visvairāk darāmā esot transporta sektorā. «Pašlaik Latvijā tiek ražota pirmās paaudzes biodegviela no rapšiem un graudiem, kādu laiku šī ražošana turpināsies, bet šie produkti neatbilst ilgtspējības kritērijiem. Līdz 2030. gadam tiks pāriets uz otrās vai pat trešās paaudzes biodegvielas ražošanu. Latvijai ir potenciāls koksnes degvielas ražošanai, par ko a/s Latvijas valsts meži jau ir veikuši priekšizpēti, līdz ar to no 2017. gada Latvijā varētu būt koksnes biodīzeļa rūpnīca,» stāsta J. Pūce.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

«Katru dienu mums Ventspils naftai ir cits pircējs, bet mēs neļaujam tam sevi samulsināt»

To laikrakstam Dienas bizness ekskluzīvā intervijā sacīja lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs (attēlā). Kā akcionāra pārstāvis viņš pilnībā atbalsta bufernaftas izsūknēšanu no Baltkrievijas - Ventspils naftas vada, jo tā bojājot naftas vadu, turklāt, naftu pārdodot, būšot iespējams gūt vismaz kaut kādus ienākumus no līdz šim desmitiem miljonu latu zaudējumus sagādājušā uzņēmuma aktīva - naftas vada.

Vislielākais sāpju bērns Ventspils naftai pašlaik esot a/s Latvijas kuģniecība, «kas draud palikt tikai par čaulu ar lieliem parādiem».

TEC-2, ļoti iespējams, būs jātur dīkstāvē, jo tā tehnoloģijas neatbilst tirgus elastības principiem. Tas savukārt nozīmē, ka TEC strādās ar zaudējumiem, kurus var kompensēt tikai ar elektroenerģijas tarifu, uzskata Wartsila Finland pārstāvis Latvijā Jusi Peltonens.

Dažas dienas pēc tam, kad Eiropas Komisijai iesniegts dokuments, kura mērķis ir apturēt TEC-2 rekonstrukciju, nākamo triecienu projektam dod Somijas spēkstaciju ražošanas gigants Wartsila Finland.

Konkurss

UR apkalpos Lursoft

Valstij piederošo Uzņēmumu reģistra (UR) informatīvo sistēmu izstrādās un trīs gadus apkalpos SIA Lursoft un SIA Lursoft IT apvienība par vairāk nekā 2,3 milj. Ls.

TOP

Vaino akcīzes paaugstināšanu

Akcīzes nodoklis iegriež pārtikas vairumtirgotājiem.

Eksportspēja

Pārbauda, vai spārni spēj nest

«Šogad plānojam realizēt par trešdaļu vairāk metāla, kā arī pilnībā noslogot esošā cauruļu, tērauda lentas un štancēšanas sagatavju ražošanas iekārtas, kopumā pārstrādājot vairāk, nekā pat vislabākajos gados,» stāsta metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Viņš norāda, ka jau šobrīd uzņēmuma metālapstrādes Servisa centrs strādā četrās maiņās. «2011. gadā esam plānojuši sasniegt ražošanas rekordapjomus, kādi Rīgā nav nekad bijuši,» uzsver A. Aleksejevs. Pēc viņa teiktā, pašlaik Severstaļlat Latvijas rūpnīcas darba efektivitāte neatpaliek no Austrumeiropas valstīm, taču ražošanas izmaksas atkal pieaug, un jau pašlaik tās Polijā ir zemākas nekā Latvijā.

DB jau pērn rakstīja, ka jūlijā a/s Severstaļlat vairāku metālizstrādājumu ražošanu Rīgā atsāka četrās maiņās, tādējādi palielinot eksportu. Jāatgādina, ka 2009. gada nogalē, piemēram, cauruļu ražošanas līnija Rīgā vairāk atradās dīkstāvē nekā strādāja, jo izdevīgāk ražot bija uzņēmuma Polijas meitaskompānijas rūpnīcā.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Apvienos trīs Interspiro ražotnes un koncentrēs tās vienā ražotnē Latvijā, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Šādu lēmumu Interspiro AB valde pieņēmusi 2010. gada 13. decembrī, bet ražošanu no Zviedrijas un ASV uz Liepāju, kur jau darbojas viena no trim Interspiro ražotnēm, pārcels līdz šā gada novembra beigām, laikrakstam pastāstīja SIA Interspiro Production ražotnes vadītājs Sandris Gusts.

Apkalpošanas centrus un rezerves daļas noliktavas kompānija saglabās visā pasaulē, bet centrālā noliktava būs Liepājā.

Iemesls šāda lēmuma pieņemšanai esot centieni saglabāt konkurētspējīgas cenas un uzlabot apkalpošanas līmeni. Ražošanas koncentrēšana vienā vietā nozīmē, ka darbavietu skaits Liepājas ražotnē varētu pieaugt līdz 40 cilvēkiem, lēš S. Gusts.

PET iepakojumu ražotājs Retal Europe krīzes laikā pārkārtoja pārdošanu uz Eiropu un gada laikā Baltijas uzņēmumu topā spēja pakāpties par 42 vietām, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Retal Europe tapšanas stāsts vienlaikus ir tradicionāls un pasakai līdzīgs. Izjūkot Padomju Savienībai, trīs draugi nolēmuši dibināt savu uzņēmumu Lietuvā. Daudzi brīnījušies un centušies atrunāt, jo visiem trim bijis labs darbs, bet viņi tomēr nodibinājuši savu uzņēmumu. Veiksmīgi sākuši ražot cigarešu filtrus. Uzņēmums paplašinājies, sadarbības partneri redzējuši, ka tam var uzticēties un 1997. gadā ierosinājuši minētajiem draugiem pārstrukturizēt uzņēmumu un sākt ražot plastmasas pudeļu sagataves. Viņi tā arī darījuši, un panākumu pamatā bija pirmais lielais klients - Pepsi-Cola Krievijā.

Līdz 2020. gadam Eiropas Savienība, visticamāk, vēl nespēs izpildīt mērķus zaļās degvielas jomā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tādu uzskatu laikrakstam sadarbībā ar Sixt leasing rīkotajā Pirmajā profesionālajā auto forumā pauda Statoil ASA nākotnes degvielas nodaļas vadītājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Iemesls tam - esošās auto un degvielu tehnoloģijas. «Prognozējot nākotni, ir grūti pateikt, kura no alternatīvo degvielu tehnoloģijām izrādīsies visveiksmīgākā, taču samērā droši var pateikt divas lietas: biodegviela iekaros vietu tirgū uz palikšanu, bet cenas fosilajai degvielai nākamo 20 gadu laikā turpinās ievērojami pieaugt,» tā G. Āboliņš-Āboltiņš.

«Šodien dominē tā sauktās pirmās paaudzes biodegviela, kas tiek ražota no pārtikas produktiem, bet nākotne pieder otrai biodegvielu paaudzei, lai arī finanšu krīzes dēļ šo degvielu attīstības laiks ir ilgāks, nekā sākumā plānots,» stāstīja Statoil pārstāvis, piebilstot, ka nākamo 5-10 gadu laikā pasaules degvielas tirgu, vairākām otrās paaudzes biodegvielas ražotnēm kļūstot komerciālām, varētu skart būtiskas izmaiņas.

Latvijas nanopulveru ražotājs savu nākotni saista ar jaunu produktu attīstīšanu.

Kaut gan vārds «nanopulveris» izklausās diezgan moderni un pat inovatīvi, tā ražotājs, uzņēmums Plazma. Keramika. Tehnoloģija pieskaitāms pie Latvijas zinātnes un arī biznesa veterāniem: plazmas tehnoloģija, kas ļauj no metāliem ar īpašas ķīmiskās reakcijas palīdzību iegūt pavisam jaunu materiālu – īpaši smalkas konsistences pulverus jeb nanopulverus, Latvijas neorganiskās ķīmijas institūtā tika izstrādāta vēl pagājušā gadsimta 60. gados. Tā joprojām ir perspektīva, saka firmas vadītājs Ēriks Palčevskis, lai gan patlaban uzņēmumam neiet tik labi, kā gribētos.

Jau vairāku ražojošo uzņēmumu īpašnieki šogad reģistrējušies tā sauktajā zemo nodokļu zonā, daļa draud tā izdarīt. Ekonomikas eksperti uzskata, ka galvenais iemesls ir vilšanās valsts realizētajā politikā.

Dārgākā apkure šoziem Liepājā, lētākā - Mālpilī

Šķeldas cena ies uz augšu, taču dabasgāzes cenu nepārsniegs, tā Edgars Vīgants, Ludzas Bio-enerģija.

Meži

Vēlas teikšanu

Mežus aizsargājamo teritoriju statusā iekļauj bez īpašnieku ziņas un piekrišanas.

Investors

Likmes var augt

Var secināt, ka novembrī valsts parāda vērtspapīru ienesīguma likmes sasniedza savu minimumu un turpmāk tās palielināsies.

Pasaulē

Čehija nerausies ieviest eiro

Čehija varētu atlikt eiro ieviešanu, cik vien ilgi iespējams un kamēr vien izdevīgāk būs paturēt kronu.

Ārvalstu investori neatbalsta naudas atņemšanu iedzīvotājiem un valsts iestādēm, bet iesaka valdībai īstenot strukturālās reformas un nodokļu sloga pārnesi.

Izdevumu samazinājums ceļu rekosntrukcijas un kapitālo remontu darbiem – tā nav striukturālā reforma, uzsver Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētāja vietnieks Sandis Šteins.

Pārvadājumi

Cauri muitai 20 minūtēs

No 1. janvāra Krievijas muitā spēkā stājas iepriekšēja deklarēšanās sistēma, pēc kuras ieviešanas darbībām uz robežas nevajadzētu aizņemt vairāk kā 20 minūtes. Lai gan testa režīmā šī sistēma jau darbojas, Latvijas pārvadātāji atzīst, ka bez aizķeršanās tā līdz šim darbojusies tikai kravu kustības virzienā no Krievijas, kamēr otrādā virzienā problēmas saglabājas.

Ārvalstu un vietējie eksperti: pēc vēlēšanām nospraustajam tautsaimniecības kursam jāpaliek nemainīgam.

Ekspertu galvenie ieteikumi gaidāmajiem politikas veidotājiem: jāsamazina budžeta izdevumi, jāizvairās no valsts parāda palielināšanas, jāievēro starptautisko aizdevēju nosacījumi un jāinvestē līdzekļi ražošanā un eksporta veicināšanā.

Tirdzniecība

Saktas puķu tirgus draud sabrukt

Jumts ir katastrofālā situācijā un vēl vienu ziemu tas neizturēs, tā Ingrīda Japiņa.

Investors

Investori vēro situāciju

Situācija Latvijas finansēs saglabājas stabila, līdz ar to arī Latvijas CDS būtiski nemainās. Tomēr vēlēšanu iznākums noteiks, kā tiks turpināta valsts budžeta konsolidācija un ekonomikas konkurētspējas uzlabošana. Tas iespaidos arī Latvijas kredītreitinga nākotnes redzējumu un pēc nākamā gada budžeta izveidošanas – arī pašu reitingu, paredz eksperti.

Vienas no pilsētas vizītkartēm – Saktas ziedu tirgus - jumts šoziem draud sabrukt pašvaldības bezdarbības dēļ, ziņo Dienas Bizness.

Jumts ir katastrofālā situācijā un vēl vienu ziemu tas noteikti neizturēs, vērtē Ingrīda Japiņa, SIA Saktas zieds valdes priekšsēdētāja. Pērn ziemā, kad bija dziļš sniegs, jumta tīrīšanu veica PA Rīgas dārzi un parki darbaspēks, taču, kā informē uzņēmuma vadītāja, darba rezultātā jumtam radās bojājumi, jo nekvalificētais darbaspēks brīžiem pat izkrita cauri jumtam.

Saktas zieds vadība jau vairākkārt vērsusies pie PU Rīgas dārzi un parki direktora Agņa Kalnkaziņa un Rīgas Domes vadības, taču reālas rīcības nav. «Nav problēmu uzlikt ielāpu jumtam, bet ja jāmaina jumta konstrukcija, tas jau ir nopietni un prasa būtiskākus ieguldījumus,» situāciju komentē Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs. Pēc viņa teiktā, jau nākamā gada pavasarī plānots sākt jaunā ziedu paviljona būvniecību, tāpēc nebūtu prātīgi šoruden ieguldīt lielas summas tirdziņa remontā, ja nākamgad tas būs jājauc nost.

Latvijā veidosies Baltkom un IZZI kopuzņēmums, patērētājiem sola ieguvumus.

IZZI un Baltkom kopuzņēmuma maksas televīzijas klientu skaits sasniegs 249 000, konkurenta Lattelecom — 170 000.

Darījuma īstenošanā uzņēmumiem nav daudz laika, jo KP dotā apvienošanās atļauja ir spēkā līdz 2011.gada 15.aprīlim. Ja līdz tam laikam, darījums netiks pabeigts, uzņēmumiem atkārtoti būs jāvēršas KP.

«Pēc abu uzņēmumu apvienošanās ieguvēji būs klienti. Pakalpojumu saņēmējiem radīsies papildu iespējas, jo viens operators piedāvās pilnu pakalpojumu paketi: internetu, televīziju, mobilos un fiksētos telefonsakarus,» atzīmē IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno.

«Pēc KP atļaujas saņemšanas turpinām darbu pie Baltkom attīstības plāniem, lai mūsu pakalpojumus varētu piedāvāt pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam,» norāda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.