Lielāko Eiropas Savienības un Latvijas valsts subsīdiju saņēmēju TOP līderos - biodegvielas ražotāji un lauksaimniecības produkcijas ražotāji - graudaudzētāji un piena ražotāji.
Par to liecina DB analīze, apkopojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētos maksājumus - Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) tiešie un pārējie maksājumi, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) maksājumi, Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) maksājumi un valsts subsīdijas, kas izmaksāti no 2010. gada janvāra līdz šā gada septembra beigām.
Lielums - biodegvielai
Lielāko valsts atbalstu subsīdiju veidā saņēmuši biodegvielas ražotāji: SIA Bio-Venta - 20 miljonus Ls, SIA Jaunpagasts Plus - 11,5 miljonus Ls, bet SIA Mežrozīte - 5,8 miljonus Ls. Patlaban atbalsta sistēma biodegvielas ražotājiem ir beigusies, kopumā četru gadu laikā izmaksāti 67,3 miljoni latu. Jaunpagasts plus valdes priekšsēdētāja padomniece Una Ulme uzskata, ka valsts atbalsta piešķiršana biodegvielas ražotājiem būtu jāturpina, jo augsto izejvielu cenu dēļ galaprodukts ir dārgs. Šobrīd jau iesniegti priekšlikumi Ekonomikas ministrijā, un tas šobrīd nozarē ir aktuālākais jautājums, tā U. Ulme.
Ar līdzšinējo atbalsta sadali gan nav apmierināti lauksaimnieki, kuri iesnieguši grozījumus Biodegvielas likumā ar prasību pārskatīt valsts finansējumu biodegvielas industrijai. Kā iepriekš norādīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, grozījumu mērķis ir novērst nevienlīdzību valsts atbalsta sadalē. «Jautājums par samērīgu atbalstu visiem biodegvielas ražošanas ķēdē iesaistītajiem posmiem ir aktuāls jau vairākus gadus. Mērķis ir panākt, lai visa ķēde būtu sakārtota un saprotama. Lai nav tā, ka atbalsta tikai ražotājus, bet pārējie - zemnieki, kas rapšus audzē, un kooperatīvi, kas to pārdod, - tiek aizmirsti. Otrā svarīga lieta - ja reiz tiek saņemts atbalsts, jābūt pārliecībai, kur saražoto produkciju likt un kā veicināt tās patēriņu. Gribam panākt, lai atbalsta saņēmējs būtu samaksājis ražotājam par izejvielu piegādi, nevis audzētu parādus un tikmēr saņemtu atbalstu no valsts,» norādīja I. Jansons.
Visu rakstu lasiet laikraksta Dienas Bizness 11. novembra numurā.