ASV spēki Pakistānā ir nogalinājuši Al-Qaeda līderi Osamu bin Ladenu, atsaucoties uz ASV prezidenta Baraka Obamas sacīto, vēsta BBC. Kā liecina fotoaģentūru materiāli, ASV šis paziņojums devis iemeslu svinībām.

Al-Qaeda līderis nogalināts operācijā ārpus Pakistānas galvaspilsētas Islāmābādas. Saskaņā ar ASV prezidenta sacīto nogalinātā teroristu līdera ķermenis atrodas pie ASV spēkiem.

Bin Ladens atbilstoši apsūdzībām ir saistīts ar daudziem terora aktiem, tai skaitā uzbrukumiem Ņujorkai un Vašingtonai 2001.gada 11. septembrī.

Viņš ierindojās ASV visvairāk meklēto cilvēku saraksta līderpozīcijā.

B. Obama norādījis, ka bin Ladena nogalināšana ir «nozīmīgākais sasniegums valsts centienos sakaut al-Qaeda».

ASV brīdinājusi savas vēstniecības visā pasaulē par iespējamiem atriebības aktiem saistībā ar teroristu līdera nāvi.

Baltic International Bank SE dibinātāji un ilggadējie vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanas darījumu ar šeihu Hamadu Bin Khalifu Bin Muhamedu al Nahjanu, kā rezultātā, viņš kļūs par bankas lielāko akcionāru.

Darījums tiks pabeigts pēc Eiropas Centrālās bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprinājuma.

Kā ziņots iepriekš, 2021.gada novembrī Baltic International Bank SE veiksmīgi emitēja jaunas akcijas, lai piesaistītu pamatkapitālam 12 miljonu eiro. Akcionāru sarakstam pievienojušies trīs jauni investori, kuru mērķis ir attīstīt un audzēt bankas kapacitāti gan vietējā tirgū, gan arī Eiropas Savienībā un pasaulē.

Šeihs Hamads Bin Khalifa Bin Muhammed al Nahyan no Apvienotajiem Arābu Emirātiem bija viens no trim investoriem, kas 2021. gada novembrī ieguldīja līdzekļus bankas kapitālā un kopš tā laika izvērtēja banku, kā arī tās lomu un iespējas pašreiz mainīgajā pasaulē.

Pēc Al-Qaeda līdera Osama bin Ladena nogalināšanas Pakistānā viņa mirstīgās atliekas nogādātas Afganistānā un vēlāk apglabātas jūrā, vēsta New York Times.

ASV prezidents Baraks Obama informējis, ka pēc nogalināšanas teroristu līdera mirstīgās atliekas pārņēmuši ASV spēki. Musulmaņu tradīcija pieprasot apbedīšanu 24 stundu laikā, bet, darot to jūrā, Amerikas varas iestādes, iespējams, centušās izvairīties no svētnīcas radīšanas viņa sekotājiem, norāda laikraksts.

Ārvalstu medijos arī parādījies video, kurā redzams, kā deg māja, kur tika nogalināts bin Ladens un daži viņa sabiedrotie. Pagaidām neesot zināms, kas izraisījis ugunsgrēku.

Tikmēr Guardian vēsta, ka attēls, kurā it kā redzams bin Ladena līķis un kas rādīts gan Pakistānas televīzijā, gan tiek publicēts interneta vietnēs, ir viltojums.Bilde, kurā redzama asiņaina vīrieša seja, esot cirkulējusi internetā jau divus gadus. Viltus attēlu, visticamāk, pirmais publicējis Tuvo Austrumu tiešsaistes laikraksts hemedialine.org un tas darīts 2009.gada 29.aprīlī, brīdinot, ka nav pārbaudīts, vai fotogrāfija atbilst īstenībai. Kopš tā laika attēls pasniegts kā patiess dažādos forumos un izmantots kā pierādījums tam, ka teroristu līderis ir miris.

ASV prezidents Baraks Obama ir mudinājis amerikāņus saglabāt modrību, neskatoties uz pacilāto gaisotni valstī pēc al Qaeda līdera Osama bin Ladena nāves, vēsta Reuters.

Lai gan ASV Tēvzemes drošības departaments (DHS) un FIB nav izsludinājuši nekādu brīdinājumu par uzbrukumu ASV, tomēr saglabājas augsta iespēja, ka bin Ladena atbalstītāji, atriebjoties par līdera nāvi, varētu vērsties pret ASV.

«Nav nemazāko šaubu, ka al Qaeda turpinās mums uzbrukt. Mums vajag palikt modriem,» paziņoja ASV prezidents televīzijas uzrunā. Lai gan bin Ladens tika uzskatīts par al Qaeda līderi, tomēr viņš organizācijā pildīja lielākoties tikai garīga līdera lomu, jo bija spiests slēpties no ASV un tās sabiedrotajiem. Teroristiskos uzbrukumus plānoja un vadīja citi organizācijas locekļi.

Pirms dažām dienām plašu ievērību ieguva ziņa, ka ASV izmeklētāji, pratinot Gvantanamo ieslodzītos, noskaidrojuši, ka al Qaeda bin Ladena nāves gadījumā Eiropā varētu uzspridzināt paslēptu atombumbu.

Operācija, kuras laikā tika nogalināts Osama bin Ladens, vēl pirms tika paziņots par pasaules meklētākā terorista nāvi ir bijusi atspoguļota mikroblogu vietnē Twitter, vēsta pasaules ziņu aģentūras.

IT speciālists Sohaibs Athars, kurš dzīvo Abotabadā, kur mitinājās arī bin Ladens, neko nenojauzdams par vēsturiskajiem notikumiem aprakstīja savus novērojumus Twitter. S. Athars saprata savu vēstījumu nozīmi tikai tad, kad ASV prezidents Baraks Obama paziņoja par bin Ladena nāvi.

S. Athars vietnē apraksta kā virs Abotabas lido helikopters un pēc tam ir dzirdami sprādzieni, pēc tam sākoties apšaude un viņš cerot, ka «nav sācies kaut kas nejauks».

Pēc pāris stundām S. Athars jau ar pārsteigumu secināja, ka «tagad es esmu puisis, kas tiešsaistē blogoja par uzbrukumu Osamam par to pat nenojaušot». Notikumu aculiecinieks paskaidroja, ka nav nekāds brīnums, ka viņš bijis vienīgais cilvēks, kas ziņojis par notiekošo. «Es lietoju Twitter jau kādus sešus gadus un rakstu par Abotabu tāpēc, ka neviens nekad par to nerunā,» skaidro S. Ahtars.

Centrālā izlūkošanas pārvalde meklēja O. bin Ladenu vairāk nekā 10 gadus. Al Qaeda līderi atrada, pateicoties kādam kurjeram. Aptuveni pirms diviem gadiem izlūkošanas pārvalde pārmeklēja zonas, kurās strādāja kāds kurjers un viņa brālis, līdz tika atrasts al Qaeda līdera slēpnis. Šī ir bijusi viena no vērienīgākajām cilvēka meklēšanām vēsturē, vēsta The Wall Street Journal.

«Mēs bijām šokēti, kad ieraudzījām slēpni,» stāsta izlūkošanas pārvaldes pārstāvis.

Māja, kurā slēpās O. bin Ladens bija astoņas reizes lielāka, nekā citas netālu esošās ēkas. To apjoza 12 pēdas augstu drāšu žogs, un tai bija divas apsargātas ieejas.

Īpašums novērtēts aptuveni viena miljona ASV dolāru vērtībā, bet tajā neesot bijis telefona un interneta. Māja būvēta 2005. gadā Islamabadas piepilsētā. ASV oficiālie pārstāvji uzskata, ka māja celta speciāli O. bin Ladena vajadzībām, tomēr viņu rīcībā nav informācijas, kad al Qaeda līderis mājā esot ievācies.

Operācijā piedalījās neliela kaujas grupa. Tā atradās ēkā mazāk nekā 40 minūtes.

Teroristu līdera Osama bin Ladena nogalināšanas apstākļi var radīt potenciāli negatīvas politiskās sekas Rietumiem ar Pakistānu, raksta Reuters.

Ņemot vērā to, ka al Qaeda līderis ticis nonāvēts netālu no Pakistānas galvaspilsētas (ciematā, kur atradusies Pakistānas militārā treniņu bāze), tiek raisīts jautājums, cik ļoti minētās valsts amatpersonas iesaistījušās O. bin Ladena slēpšanā. Pret Pakistānu jau asu kritiku izteikusi Indija.

Tāpat spekulācijas par to, ka Pakistānas varas iestādes piedalījušas bin Ladena slēpšanā jau izsaukušas vairāku ASV politiķu protestus par to, ka minētā valsts Pakistānai ik gadu ziedo miljardiem ASV dolāru. «Mūsu valdībai ir fiskālās problēmas. Ja mēs dodam naudu valstij, kas mūs pilnībā neatbalsta, tā ir problēma daudziem. Ir skaidrs, ka viņa (bin Ladena) atrašanās tik tuvu galvaspilsētai rada jautājumus. Mēs šobrīd par to runājam ar Pakistānu. Tas nav iedomājami, ka bin Ladens netika atbalstīts šajā valstī, kuras sistēma tam ļāva tajā palikt paildzinātu laika posmu,» tā ASV senatore Diāna Feinsteina.

ASV prezidents Baraks Obama ir paziņojis, ka nogalinātā Osamas bin Ladena fotogrāfiju publicēšana apdraud ASV drošību, raksta BBC.

«Es domāju, ka, ņemot vērā fotogrāfiju vardarbīgo raksturu, tas [publicēšana] radīs ASV nacionālās drošības risku,» skaidroja B. Obama. «Ir svarīgi nodrošinārt to, ka fotogrāfijas, kurās redzams vardarbīgs skats ar kādu, kuram lode ir trāpījusi galvā, neklejotu pa pasauli, pastiprinot vardarbību un tiekot izmantotas par propagandas līdzekļiem,» piebilda ASV prezidents.

ASV administrācija aktīvi seko līdzi pasaules reakcijai uz bin Ladena nogalināšanu, atzīmē B. Obama. «Būs daži ļaudis, kas to noliegs. Bet galvenais fakts ir tāds, ka bin Ladens vairs nestaigās pa Zemi».

ASV prezidenta lēmums ir izsaucis pretrunīgu valsts politiķu reakciju. Daži no viņiem jau ir redzējuši fotogrāfijas. Demokrātu pārstāvji atbalsta B. Obamas lēmumu, bet republikāņi izsaka nožēlu par tādu lēmumu, atzīmējot, ka fotogrāfiju publicēšana ir svarīga, lai aizstāvētu ASV aizjūras intereses.

Pakistāna plāno uzbūvēt 30 miljonus ASV dolāru vērtu atrakciju parku Abotābādā, pilsētā, kur ASV spēki nogalināja Osamu bin Ladenu, ziņo telegraph.co.uk.

Jāatgādina, ka teroristu līderis bin Ladens tika nošauts 2011. gada 2. maijā.

Ziemeļrietumu Khyber Pakhtunkhwa provinces amatpersonas cerot, ka projekts, kas tapšot, sadarbojoties publiskajam un privātajam sektoram, veicinās tūrismu. Taču tā mērķis neesot uzlabot pilsētas tēlu, kuru iedragājusi bin Ladena nogalināšana. «Šim projektam nav nekāda sakara ar Osamu bin Ladenu,» skaidrojusi kāda vietējā amatpersona, piebilstot: «Mēs strādājam, lai veicinātu tūrismu un palielinātu izklaides iespējas visā provincē, un šis projekts ir viens no šiem centieniem.»

Atrakciju pilsēta sākotnēji tapšot mazākā platībā, bet ar laiku to esot plānots būtiski paplašināt. Tajā atradīsies mantojuma parks, savvaļas dzīvnieku zoodārzs, pārtikas iela, piedzīvojumu atrakcijas, ūdenskritumi un skriešanas trases.

Jau pārdoti vairāki tūkstoši piemiņlietu un suvenīru, kas saistīti ar teroristu grupējuma Al-Qaeda līdera Osama bin Ladena nāvi, vēsta BBC.

Lai svinētu O. bin Ladena nāvi, internetā tiek pārdoti dažādi suvenīri, piemēram, atslēgu piekariņš ar O. bin Ladena attēlu, Al-Qaeda līderim atrodoties ieroča tēmekļa centrā. Piekariņa apakšā – sauklis «Osama ir nogalināts». Pārdošanā pieejamas arī tējas krūzes ar O. bin Ladena pārsvītrotu attēlu ar uzrakstu «miris» un pat bērnu drēbītes ar uzrakstu «Es nogalināju Osamu».

Internetā ir pārdoti «desmitiem tūkstoši» šāda veida produktu, medijiem norādīja Kalifornijā bāzētais uzņēmums Zazzle. Ar O. bin Ladena nāvi saistīto suvenīru cena svārstās no 10 līdz 40 eiro.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs (George W. Bush) hedžfondu menedžeru konferencē Lasvegasā pirmo reizi vaļsirdīgi komentējis teroristu līdera Osama bin Ladena nogalināšanu, vēsta Abc News.

«Es Rise Restaurant ēdu suflē kopā ar Lauru un diviem draugiem,» Bušs teicis, kad vaicāts, ko viņš darījis, kad saņēmis zvanu no pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obama.

«Es atvainojos un devos mājās, lai pieņemtu zvanu,» viņš turpinājis, piebilstot: «Obama vienkārši teica - Osama bin Ladens ir miris.»

Obama sīki raksturojis slepeno misiju. Bušs Obamam atbildējis: «Labs zvans.»

43. prezidents un cilvēks, kurš uzsāka bin Ladena meklējumus pēc 11. septembra teroraktiem, kopš informācijas par teroristu līdera nogalināšanu parādīšanās vairījies no uzmanības, piemēram, atteicies sniegt intervijas.

Al Qaeda piektdien islama radikāļu interneta vietnēs ir izplatījusi paziņojumu, ar kuru tā apstiprina, ka organizācijas līderis Osama bin Ladens ir nogalināts, vēsta CNN.

Bin Ladena nāve būs kā lāsts, kas «sekos amerikāņiem un to aģentiem. Drīz to prieks pārvērtīsies bēdās un to asinis tiks sajauktas ar asarām.» Paziņojumā Al Qaeda apsolās turpināt «džihāda ceļu, ko ir iesākuši mūsu līderi».

Jau rakstīts, ka pēc bin Ladena nāves atrastie dokumenti, liek domāt, ka al-Qaeda esot plānojusi jaunus uzbrukumus ASV, ieskaitot 11. septembra «gadadienas» teroraktu.

ASV noslēgumam tuvojas 2001. gada 11. septembra teroraktu piemiņas memoriāla izbūves darbi. Paredzēts, ka memoriāls apmeklētājiem varētu tikt atvērts nākamā gada pavasarī.

Memoriāls tiek būvēts zem zemes, teroraktu laikā iznīcināto Pasaules tirdzniecības torņu pamatos. Celtniecības laikā, valdot nesaskaņām par finansējumu, vairākkārt tika mainīts memoriāla pabeigšanas datums. Kopumā 11. septembra memoriāla izveidē paredzēts ieguldīt 700 miljonus ASV dolāru.

Paredzēts, ka par ieeju 11. septembra teroraktu muzejā būs jāmaksā ieejas maksa 20 ASV dolāru apmērā, lai tādējādi palīdzētu segt memoriāla darbības izmaksas, kuras aplēstas 60 miljonu dolāru apmērā. Bez maksas muzeju varēs apmeklēt vienas nedēļas nogales dienas rītos un teroraktos bojāgājušo piederīgie.

2001. gada 11. septembra rītā ASV austrumu daļa piedzīvoja vairākās vietās sarīkotus teroru aktus. Teroristu pašnāvnieku grupas nolaupīja pasažieru lidmašīnas un ietrieca tās Pasaules tirdzniecības centra torņos un Pentagonā. Torņi drīz vien sabruka un bojā gāja aptuveni 2,6 tūkstoši cilvēku, kuri tobrīd atradās ēkās.

Pēc tam, kad Pakistānas varasiestādes nojauca Osama bin Ladena māju Abotabadas pilsētā, kāds uzņēmīgs vietējais sācis izpārdot nojauktās ēkas ķieģeļus.

Šakēls Ahmeds Jusufzais (Shakeel Ahmad Yusufzai), kurš piedalījies mājas nojaukšanā, skaidro, ka ķieģeļus cilvēki var izmantot savu māju celtniecībā, vai arī kā suvenīrus, vēsta AFP. Kopumā vīrieša īpašumā ir 180 tūkstoši bin Ladena mājas ķieģeļi.

Ķieģeļu kaudze, kas palika pēc mājas nojaukšanas tika izsolīta, taču izsolē neviens neesot vēlējies piedalīties, tāpēc minētais pakistānietis pie bin Ladena ķieģeļiem ticis par salīdzinoši zemu summu – 500 tūkstošiem rūpiju (aptuveni 2,8 tūkstoši latu).

Tomēr pakistānieša biznesam ir arī zināmas ēnas puses. Laikrakstam The Telegraph viņš stāstīja – esot uztraucies, ka viņa darbības piesaistīs nevajadzīgu islāmistu interesi.

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

ASV dolāra vērtība ir pieaugusi un Āzijā vērojams akciju cenu kāpums kopš ASV prezidents Baraks Obama paziņoja par Osama bin Ladena nāvi, vēsta BBC.

Naftas cenas ir noslīdējušas par vairāk nekā vienu procentu, un kritušās ir arī zelta cenas.

O. Bin Ladena nāve varētu būt palielinājusi ASV iedzīvotāju drošību, norāda analītiķi. Tomēr viņi norāda arī uz to, ka tas ir par maz, lai būtiski samazinātu risku ilgtermiņā. «Tirgus reaģēs uz pacilāto sajūtu, kas šobrīd valda, tomēr ziņa par O. bin Ladena nāvi būtiski neietekmēs situāciju enerģijas nozarē, kā arī neradīs būtiskas izmaiņas cīņā ar islāma radikāļiem,» norāda Čips Henlons (Chip Hanlon), Delta Global Advisors pārstāvis.

Japānas akciju tirgu raksturojošā Nikkei 225 indeksa vērtība ir pieaugusi līdz līmenim, kas tam bija pirms zemestrīces un cunami. Daudzi akciju tirgi, ieskaitot Ķīnu, Honkongu, Singapūru, Malaiziju un Taizemi, šodien ir slēgti, tādēļ reaģēs uz ziņām par O. bin Ladena nāvi otrdien.

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Walt Disney Co. kā preču zīmi vēlas reģistrēt vārdus Seal Team 6, vēsta Associated Press. Seal Team 6, kas šajā mēnesī Pakistānā nogalināja teroristu līderi Osamu bin Ladenu, ir ASV spēku elites vienība, kas cieši sadarbojas ar CIP.

Trīs pieteikumi, kurus Disney Enterprises Inc. ASV Patentu un preču zīmju birojam iesniegusi 3.maijā - nākamajā dienā pēc reida - liecina par nodomu izmantot preču zīmi vairākiem produktiem, ieskaitot izklaides un izglītības pakalpojumus, apģērbu, rotaļlietas, spēles un Ziemassvētku zeķes.

Kā vēstīts, maija sākumā ASV spēki Pakistānā nogalināja Al-Qaeda līderi Osamu bin Ladenu. Al-Qaeda līderis tika nogalināts operācijā ārpus Pakistānas galvaspilsētas Islāmābādas. Bin Ladens atbilstoši apsūdzībām ir saistīts ar daudziem terora aktiem, tai skaitā uzbrukumiem Ņujorkai un Vašingtonai 2001.gada 11. septembrī.

Šveices aizsardzības ministrs Ili Maurers (Ueli Maurer) kritizējis ASV prezidenta Baraka Obama paziņojumu par Osama bin Ladena nogalināšanu, apgalvojot, ka tas palielinājis Al-Qaeda līdera statusu, vēsta thelocal.ch.

«Tas ir problemātiski, ka prezidents paziņo šādu informāciju. Tādā veidā viņš palielina teroristu līdz paša līmenim,» Maurers sacījis intervijā Šveices laikrakstam Der Sonntag.

«Tas patiešām padara bin Ladenu par mocekli,» viņš piebildis, norādot, ka par teroristu līdera nāvi bija jāpaziņo preses sekretāram vai arī rakstiskā formā.

Maurers, Šveices Tautas partijas loceklis, uzskata, ka paziņojums nācis par labu Obama vēlēšanu kampaņai, bet paaugstinājis teroristu organizāciju līdz tādam pašam līmenim kā visspēcīgākā valsts pasaulē.

«ASV prezidents nedrīkstēja par to paziņot,» teicis Šveices ministrs, brīdinot, ka tas varētu motivēt teroristu grupas cīnīties.

Stambula, kas tradicionāli piesaista tūristu tūkstošus, pēc pēdējā asiņainā terorakta tās starptautiskajā lidostā pārvērtusies teju par spoku pilsētu.

Cilvēkiem, kas strādā vēl nesen plaukstošajā tūrisma biznesā, otrdienas terorakti ir kas vairāk par naglu tūrisma industrijas zārkā, kurai grūti laiki bija iestājušies jau iepriekšējo šogad notikušo teroraktu dēļ.

Tūristu iecienītajā Sultanahmetas rajonā restorāni ir tukši, numuriņi pieczvaigžņu viesnīcās pieejami par nepieredzēti lētu cenu.

Rindās pie Sofijas katedrāles laimīgākās dienās šajā gadalaikā bija jāpavada stunda vai pat ilgāk, bet šodien katedrālē var iekļūt bez liekas kavēšanās un apskatīt seno celtni vien pāris citu interesentu sabiedrībā.

Spoku pilsētas noskaņu pastiprina arī tas, ka daudzi stambulieši uz deviņas dienas ilgajām valsts brīvdienām, kas sākās sestdien, devušies uz Bairamu.

Pirmdien pasaules finanšu tirgos bija vērojama Parīzes teroraktu ietekme – akciju cenas tirdzniecības sesiju sākumā saruka straujāk nekā parasti, tomēr pēc tam atkal spēja pakāpties.

Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par vairāk par 1%, taču pēc tam atguvās līdz kritumam 0,1% apmērā.

Visstraujāk saruka aviokompāniju un ceļojumu aģentūru vērtspapīru cenas, jo šo uzņēmumu darbība ir tieši saistīta ar teroraktu ietekmi, mazinoties cilvēku vēlmei ceļot. Tiesa gan, akciju tirgus indeksu kritumu tas neveicināja, jo straujāk palielinājās enerģētikas un ieguves uzņēmumu akciju cenas, pakāpjoties izejvielu cenām pasaulē.

Investori un analītiķi uzsver, ka iepriekšējos gados teroraktu ietekme uz akciju tirgiem bijusi īslaicīga – sākotnēji daļa investoru izpārdod savus aktīvus, taču pēc tam cenas atkal atgūstas.

Francijas kūrortpilsētā Nicā ceturtdienas vakarā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 84 cilvēkus un daudzus ievainojot, līdz tās vadītāju nošāva policija, piektdien paziņoja Francijas amatpersonas.

Uzbrukumā ir nogalināti vismaz 84 cilvēki, un no ievainotajiem 18 ir kritiskā stāvoklī, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrijas preses sekretārs.

Kravas automašīnas vadītājs tika nošauts, kad bija nobraucis divus kilometrus cauri pūlim pa Nicas Angļu promenādi (Promenade des Anglais), kur simtiem cilvēku bija ieradušies uz Francijas nacionālo svētku Bastīlijas dienas uguņošanu, sacīja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Šofera identifikācija vēl turpinās, bet kravas mašīnā tika atrasti 31 gadu veca tunisiešu izcelsmes francūža personas dokumenti. Tajos norādīts, ka šis vīrietis bija Nicas iedzīvotājs, pavēstīja ziņu avots policijā.

#Par Saūda Arābijas Vorenu Bafetu dēvētais magnāts ar varasiestādēm panācis finansiālu vienošanos.

Pēc gandrīz trīs mēnešus ilga apcietinājuma Saūda Arābijā atbrīvots miljardieris princis Al Valids bin Talals, kurš bija ieslodzīts vērienīgas pretkorupcijas operācijas gaitā.

Par Saūda Arābijas Vorenu Bafetu dēvētais magnāts ar varasiestādēm esot panācis finansiālu vienošanos, kuras summa tomēr netiek atklāta.

Al Valīds bija ievērojamākā prominence to 350 elites pārstāvju vidū, kas kopš pērnā gada 4.novembra apcietināti un turēti Rijādas viesnīcā «Ritz-Carlton».

Vairums citu apcietināto ar varasiestādēm apmaiņā pret atbrīvošanu panāca līdzīgu vienošanos, un šādā veidā valsts budžetā varētu ieplūst apmēram 100 miljardi dolāru (80 miljardi eiro), paziņojusi Saūda Arābijas valdība.

Latvija redz sevi kā nopietnu partneri sadarbībai ar vienu no pasaules vadošajām kompānijām transporta un loģistikas jomā DP WORLD, lai piedāvātu Latvijas ostas kā Ziemeļu vārtus Northern Gateway izejai uz Skandināvijas valstu un Krievijas tirgiem, šodien izplatītā paziņojumā norāda Satiksmes ministrija.

Kā norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, šā gada februārī zemkopības ministra Jāņa Dūklava vadībā notikusi vizīte Dubajā, kuras ietvaros bijusi tikšanās ar DP WORLD galveno viceprezidentu Džamalu Madžidu bin Tanija (Jamal Majid Bin Thaniah). Tikšanās noritējusi veiksmīgi un drīzumā paredzēta Dubaijas uzņēmuma pārstāvju iepazīšanās vizīte Latvijā, kuras ietvaros ārvalstu viesi klātienē tiktu iepazīstināti ar Latvijas ostu infrastruktūru un potenciālajām attīstības iespējām.

Valsts sekretārs K.Ozoliņš komentē: «DP WORLD ir milzīgs uzņēmums, kuram ir vairāk nekā 65 ostu termināļi sešos dažādos kontinentos, tomēr viņiem ir interese attīstīt savu darbību arī Ziemeļeiropas reģionā. Sadarbība ar DP WORLD mums ļautu stiprināt Transeirāzijas piegāžu ķēdes un Latvijai piesaistīt kravas no Ķīnas un visa Tālo Austrumu reģiona.»