BITE Latvija ģenerāldirektors Freds Renčaks savā amatā pavadījis jau gandrīz gadu un intervijā stāsta par BITE nākotnes mērķiem un līdz šim sasniegto.

Renčaka kungs, kādi ir jūsu secinājumi pēc viena gada darba Latvijā? Kāds ir Latvijas telekomunikāciju tirgus? Kāda ir konkurence?

Latvija ir ļoti sarežģīts tirgus, un katram tirgus dalībniekam te ir jācīnās ar pilnu atdevi. Jaunai kompānijai iekarot savu vietu šādā tirgū nav viegli, jo praktiski katrs klients, ko mēs piesaistām, ir vai nu Tele2 vai LMT klients. Tirgus jau ir piesātināts un jaunu klientu nav nemaz tik daudz. Tomēr, neskatoties uz to, es uzskatu, ka pēdējā gada laikā esam strādājuši ar labiem panākumiem. Esam izveidojuši jaunu zīmolu uzņēmumam ar savādāku izskatu. Esam izvēlējušies citu virzienu. Mums ir bijusi agresīva mārketinga stratēģija, kas devusi rezultātus. Piemēram, martā un jūlijā mēs pārsniedzām rekordus un apsteidzām pat decembra rezultātus, lai arī decembris tradicionāli ir ražīgākais mēnesis.

Eko nakšņošana uz salas ezera vidū jeb glempings Latgalē, namiņš kokā vai nakšņošana siena zārdā - pēdējā laikā ar šādiem piedāvājumiem pašmāju ceļotāju tiek uzrunāti aizvien aktīvāk.

Arī interese par šādiem nakšņošanas veidiem ir gana liela - uz mājiņu kokā vai vietiņu siena zārdā vēlamajā laikā var nākties gaidīt pāris mēnešus. Šobrīd tā ir pašmāju lauku eksotika, kas aizstāj braucienus uz tālajiem galamērķiem. Modē atgriežas lauku tūrisma pirmsākumu idejas, kas papildinātas ar dizaina vai paaugstināta komforta elementiem.

Eksotika un interesants piedzīvojums

Liela daļa tūrisma pakalpojumu sniedzēju šobrīd aicina ceļotājus nakšņot dažāda veida teltīs, piemēram, caurspīdīgās, vērojot zvaigznes, mājiņās kokos vai pat siena zārdā. Šādu pakalpojumu cenas ir dažādas un tās var sasniegt pat augstas kvalitātes viesnīcas numuriņa izmaksas. Tiem, kuru ikdiena paiet ārpus Rīgas un liela daļa laika tiek pavadīta pie dabas, tas var šķist mulsinoši, bet pilsētu iedzīvotājiem tā ir sava veida eksotika un interesants piedzīvojums - pavadīt nakti siena zārdā.

No trešdienas, 15.oktobra BiFri lietotājiem ir iespēja izmantot mobilos pakalpojumus ne tikai Latvijā, bet arī ceļojot ārzemēs – tādās valstīs, kā Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Lielbritānijā, Ungārijā un Beļģijā.

Pakāpeniski tiks pievienotas jaunas valstis un informācija par jaunajiem tīkliem tiks publicēta BiFri mājas lapā, Db.lv informē Natalja Rodionova, BITE Latvija Sabiedrisko attiecību menedžere.

Ceļojuma laikā BiFri lietotājiem būs iespēja veikt un saņemt zvanus, sūtīt un saņemt īsziņas. Šis pakalpojums tiks aktivizēts automātiski bez nepieciešamības parakstīt līgumu un darbosies vienmēr, kad tālrunis tiks pieslēgts ārvalstu mobilajam tīklam.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir uzdevis tiesisku pienākumu Tele2 mēneša laikā publicēt saziņas līdzekļos paziņojumus, ka uzņēmums atsauc maijā un jūnijā reklāmās nepatiesi pausto apgalvojumu, ka Tele2 mobilajam internetam ir zemākā cena.

PTAC norāda, ka šajos mēnešos dažādās interneta vietnēs, presē un televīzijā Tele2 sniedza priekšapmaksas sarunu kartes Zelta Zivtiņa (ZZ) mobilā interneta reklāmas, kurās tika norādīts, ka attiecīgajam internetam ir «zemākā cena par 1 megabaitu! Lai pieslēgtu datu tarifu, sūti burtu «D» uz 1616. Faktiskā cena – no 3,9 līdz 5,1 sant./MB atkarībā no ZZ atjaunošanas nomināla. Uzskaites tarifs – 7 sant./MB». Televīzijā izplatītajās reklāmās norādīts, ka attiecīgā cena ir «zemākā Latvijā».

PTAC pieprasīja operatoram sniegt pierādījumus par informācijas patiesumu. Tele2 centram paskaidroja, ka reklāmā minētais apgalvojums iekļauts pēc konkurentu līdzvērtīgu piedāvājumu analīzes. Tele2 norāda PTAC, ka «mobilo sakaru priekšapmaksas karšu interneta pakalpojumu segmentā līdzvērtīgu pakalpojumu piedāvā tikai LMT, Amigo karte – cena 23,3 – 30,3 santīmi par vienu megabaitu. LMT, O!Karte un Bite Latvija BiFri nepiedāvā klientiem interneta pakalpojumus ar iespēju nopirkt vienu megabaitu. Gan O!Karte, gan BiFri piedāvā iespēju izmantot interneta pakalpojumus, norēķinus veicot atbilstoši piekļuves termiņam laika izteiksmē – diena un tamlīdzīgi. Neviens no piedāvātajiem nomināliem nav zemāks par Zelta Zivtiņas viena megabaita cenu.»

Pašmāju sporta inventāra ražotāja “Akurat Racks” radītā fitnesa siena “Akurat Wall” nominēta Vācijas Dizaina balvai, kas ik gadu tiek pasniegta inovatīvākajiem dizaina risinājumiem.

Latvijā radītā fitnesa siena izvirzīta balvai kategorijas “Izcils produkta dizains” apakškategorijā “Universālais dizains”.

Starptautiskajai dizaina balvai nominētā “Akurat Wall” ir fitnesa siena, kas ļauj veikt dažādus vingrinājumus: tā piemērota gan vingrošanai, gan spēka treniņiem, fitnesam, parkūram, fizikālai terapijai u. c. Fitnesa siena, kuras autors ir dizainers Miks Pētersons (“NORDI furniture”), izgatavota no Latvijā ražota 40 mm bieza bērza saplākšņa.

FOTO: Ne stūrī, bet uz plaukta 

Edgars Staune kopā ar tēvu un brāli radījuši funkcionālu sporta inventāra uzglabāšanas risinājumu...

“Nominācija Vācijas Dizaina balvai ir ļoti augsts mūsu darba novērtējums un kārtējais apliecinājums tam, ka Latvijā var tapt globāli konkurētspējīgi produkti ne tikai funkcionalitātes, bet arī dizaina ziņā. Radot mūsu “Akurat Wall” fitnesa sienu, domājām gan par to, lai tā būtu vienkārši un ērti uzstādāma un lietojama, gan par to, lai tā papildinātu interjeru telpā, kurā tiks uzstādīta. Tas, ka produkts ir funkcionāls, nenozīmē, ka tas nevar būt estētisks, un mūsu fitnesa siena ir tam labs piemērs,” norāda “Akurat Racks” zīmola izveidotājs Edgars Staune.

Vācijas Dizaina balvu piešķir Vācijas Dizaina padome – eksperts zīmola un dizaina jomā Vācijā. Balva iedibināta 1969. gadā, lai attīstītu dizainu ar pievienoto vērtību. Laika gaitā šis apbalvojums kļuvis par starptautisku dizaineru, arhitektu u. c. darba novērtējumu. Šobrīd Vācijas Dizaina balva nosaka starptautiskos standartus inovatīvai dizaina attīstībai globālajā tirgū. Šo balvu iegūst tikai dizaina risinājumi, kas atzīti par būtiskiem Vācijas un starptautiskā mērogā. Balvai iesniegtos darbus ik gadu vērtē starptautiska žūrija – vadošie eksperti visās dizaina disciplīnās.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gemius Latvia vadītāja Linda Egle. SIA Gemius Latvia ir starptautiskā interneta pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gemius meitas uzņēmums. Gemius darbojas no 1999. gada un šobrīd aptver vairāk nekā 40 valstis. Viens no pazīstamākajiem un senākajiem Gemius produktiem - auditorijas pētījums gemiusAudience - ir interneta auditorijas datu valūta, ko ikdienā lieto interneta mediji un mediju un reklāmas aģentūras, plānojot reklāmas kampaņas.

Šogad Latvijā lielai daļai Latvijas lauksaimnieku siens savas saimniecības vajadzībām jau ir sagādāts, un veidojas siena pārpalikums.

Daudzi Latvijas lauksaimnieki ir izteikuši gatavību eksportēt sienu citu valstu lauksaimniekiem un uzņēmējiem, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne. Pamatojoties uz lauksaimnieku aktivitāti un lielo interesi par iespējamo siena realizāciju, LOSP jau nosūtījusi vēstules Latvijas vēstniecībām Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām Latvijā, lai noskaidrotu, vai šo valstu lauksaimniekiem un uzņēmējiem būtu interese iepirkt sienu no Latvijas.

«Interese no Latvijas lauksaimnieku puses ir ļoti liela, jo pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem, siena apjomi, kas nav nepieciešami saimniecību pašrealizācijai, ir ievērojami. Līdz ar to LOSP cer uz abpusējo vēstniecību un pilnvaroto pārstāvju palīdzību un interesi šajā jautājumā, lai palīdzētu Latvijas lauksaimniekiem realizēt sienu un tādejādi sniedzot arī iespējamo palīdzību to valstu lauksaimniekiem, kur laika apstākļi nav bijuši tik labvēlīgi un nav bijusi iespēja sagādāt vajadzīgos lopbarības apjomus,» norāda LOSP.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

http://www.db.lv/images/article/2008/11/26/27d1f2a8-412c-406c-a91b-c6f9e270d118.jpg

«SolarWal, jeb Saules sienu sistēma ir efektīvs, lēts un ekoloģisks, ikvienā celtnē integrējams risinājums,» tā SIA Abaco valdes loceklis Didzis Krauze. Šī sistēma sasilda telpās gaisu par 5 - 25 grādiem, salīdzinājumā ar ārējo gaisa temperatūru un ļauj ietaupīt 20 - 70 % no kurināmā enerģijas, vienlaikus apgādājot telpas ar svaigu gaisu.

SolarWall izmanto saules enerģiju, kas nerada piesārņojumu, kā rezultātā kaitīgo izmešu CO 2 daudzums atmosfērā tiek ievērojami samazināts (par 195 kg uz m2 gadā). Nav arī nepieciešama siltuma ekonomija uz ventilācijas rēķina, jo sistēma nodrošina svaiga gaisa apriti, savukārt vasarā ēkas sienas nepārkarst, jo sistēma darbojas kā dzesētājs.

Problēmu nomocītās pasaules vecākās bankas – Itālijas Monte dei Paschi di Siena komunikāciju direktors Deivids Rosis (David Rossi) izdarījis pašnāvību, vēsta BBC.

Bankas komunikāciju direktora mirstīgās atliekas atrastas netālu no bankas galvenās ēkas zem atvērta loga. Monte dei Paschi di Siena tiek apsūdzēta korupcijā, naudas atmazgāšanā un nodokļu nemaksātāju piesegšanā. Itālijas valdība uzsākusi apjomīgu izmeklēšanu arī saistībā ar bankas investīcijām, kurās bez pēdām pagaisuši simtiem miljonu eiro.

D. Rosa māju februārī pārmeklēja Itālijas policija. Kratīšanas tika veiktas arī vairāku citu bankas darbinieku mājās. Itālijas varasiestādes gan pret bankas darbiniekiem nav izvirzījušas nekādas apsūdzības. Bankai nepieciešama vairāku miljonu eiro liela Itālijas valdības palīdzība.

Vercrīgā, Torņa ielā 4 atklāta dekoratīvā siena «Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei». Siena ir visu 119 Latvijas pašvaldību dāvinājums valsts nozīmīgajā jubilejā un katra ģerboņa izmaksas ir bijušas 172 eiro, kas nozīmē, ka kopējās izmaksas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas un to apgleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis.

Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, tomēr, ņemot vērā faktu, ka pa šo laiku ir notikusi Administratīvi teritoriālā reforma un daudzas pašvaldības mainījušas savas administratīvās aprises, Latvijas simtgadē tapa ideja sienas gleznojumu atjaunot ar aktuālajiem pašvaldību ģerboņiem.

Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi un tiem seko novadu ģerboņi alfabēta secībā.

SIA Domenikss pabeidzis sava jaunā tirdzniecības un servisa centra Salaspilī pirmās kārtas būvniecību. Šobrīd zemes iegādei, ēkas projektēšanas un celtniecības darbu veikšanai ieguldīti jau 2 miljoni latu. Kopumā projekta realizēšanai plānotas investīcijas 13 miljonu latu apmērā.

Jaunajā tirdzniecības un servisa centrā Salaspilī, kas būs vislielākais un modernākais šāda veida centrs Baltijas valstīs, jau pabeigta visas ēkas pamatu izbūve, ēkas administratīvajam korpusam izbūvētas monolītās dzelzsbetona un uzstādītas nesošās metāla konstrukcijas, kā arī turpinās dažādu komunikāciju – elektrības, gāzes, kanalizācijas un ūdens vada izbūve. Septembrī ir pilnībā pabeigta arī iekšējo ielu savienošana ar Rīgas - Daugavpils šoseju A6.

SIA Domenikss jaunā tirdzniecības un servisa centra projektu veidojis arhitektu birojs SIA Tectum, savukārt pirmās kārtas būvniecības darbus veica būvkompānija SIA Pucmeistars.

Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve tuvojas noslēguma fāzei. Gandrīz ir pabeigta restaurējamo un jauno dēļu grīdu izbūve, vēsturiskajā remtera zalē (kādreizējā ēdamzāle) sienu apdares darbi, inženierkomunikāciju iestrāde, kā arī noņemts būvžogs Daugavas gātes pusē, turpinās iekštelpu virsmu restaurācijas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Darbi rit raitāk nekā plānots, un šobrīd esam pabeiguši aptuveni 85% no pirmo divu kārtu kopējā darbu apjoma. Katrā no projektiem meklējam ilgtspējīgus risinājumus un domājam par resursu saprātīgu izmantošanu. Piemēram, no demontētajām koka sijām izgatavoti soli vestibilos, no jumta demontētajām kapara loksnēm izgatavotas LNVM suvenīra veikala mēbeles, kā arī no kopējo grīdas dēļu apjoma gandrīz 80% tiek tieši atjaunoti, tādejādi ne tikai saglabājot vēsturisko mantojumu, bet arī taupot resursus,” norāda R.Griškevičs.

Noslēdzošajā darba posmā plānots turpināt darbu pie logu un virsmu restaurācijas, metāla konstrukciju (t.sk. kāpņu) montāžas, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, stikloto iekšsienu un durvju montāžas. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 95 strādnieki, to vidū liels skaits ir augsti kvalificēti restauratori.

Franču impresionista Kloda Monē glezna no viņa slavenās sērijas «Siena gubas» («Meules») otrdien tika pārdota izsolē Ņujorkā par 110,7 miljoniem ASV dolāru (98,8 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbiem.

Izsoļu nama «Sotheby's» rīkotajā Impresionisma un mūsdienīgās mākslas izsolē tika sasniegta viena no 10 augstākajām cenām, kādas jebkad pieredzētas izsolēs.

Šī 1890.gadā tapusī glezna iepriekš bija pārdota 1986.gadā «Christie's» izsolē, kad līdzšinējais īpašnieks to nosolīja par 2,53 miljoniem dolāru. «Sotheby's» nesniedza ziņas par jauno pircēju.

Monē uzgleznoja 25 «Siena gubu» kompozīcijas 1890.-1891.gada ziemā savās mājās Živernī Francijas ziemeļu reģionā Normandijā.

Cita šīs sērijas glezna 2016.gada novembrī tika pārdota «Christie's» izsolē Ņujorkā par 81,4 miljoniem dolāru.

No Monē «Siena gubu» gleznām 17 atrodas muzejos, bet pārējās astoņas pieder privātiem kolekcionāriem.

Latvijas siena eksporta iecere apstājusies augsto transportēšanas izmaksu dēļ.

To DB pastāstīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.

Par Latvijas siena eksportu bija ieinteresējusies Nīderlande, kā arī Krievija, taču, noskaidrojot transportēšanas izmaksas, šis process apstājies, jo augsto cenu dēļ sienu eksportēt neatmaksājas.

Jau vēstīts, ka aptuveni 100 zemnieku saimniecību bija pieteikušās eksportēt pāri palikušo sienu uz valstīm, kur šīs vasaras laika apstākļi nav bijuši tik labvēlīgi siena novākšanai.

Sienu bija paredzēts arī dāvināt Krievijas zemniekiem, kas šogad sausās vasaras dēļ nav varējuši ievākt lopbarību pietiekamos apmēros.

Lielā sausuma dēļ piena lopkopji daudzviet Latvijā un gandrīz visā Kurzemē saskārušies ar zaļbarības trūkumu, tādēļ daudzi jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk draud saasināties ziemā, un tā daudzām saimniecībām var radīt vairākus tūkstošus eiro neplānotus izdevumus vai pat nest zaudējumus, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas sešos».

«Barot jau var gan ar sienu, gan ar salmiem. Tā govs izdzīvots, bet izslaukums diemžēl nebūs pietiekams, jo zālē ir svarīgi elementi - proteīni, enerģija. Izslaukums kritīsies. Ja izslaukums krītas, tad to atpakaļ var atgūt tikai gada laikā, ja ir normāla barība,» stāsta Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecības «Kalni» īpašnieks Oskars Tālbergs. «Kalnos» siens vienmēr sagatavots no savām pļavām 100 hektāru platībā, taču šobrīd nopirkti jau vairāki desmiti siena ruļļi un tie būs vajadzīgi vēl.

Lai zaļbarības trūkuma dēļ nezaudētu piena kvalitāti un izslaukuma apjomu, pie skābbarības ziemas krājumiem klāt ķērusies arī blakus kaimiņos esošā bioloģiskā saimniecībā «Mucenieki». «Ziemai paredzētā barība jau diezgan lielā tempā tiek barota ārā. Jauna zāle varbūt pēc pēdējā lietus kaut kā iznāks ārā, bet salīdzinoši maz. Barības ir maz - tikai 50% savākti no vajadzīgā,» saka «Mucenieku» pārstāvis Jānis Alhasovs. «Muceniekos» tāpat kā citās piena lopkopju saimniecībās ir nopietnas bažas, ka pašu sagatavotie barības krājumi varētu beigties ziemas vidū. «Ja mēs barotu ar skābbarību kā būtu normāli paredzēts, mums ap decembri, Ziemassvētkiem barība būtu beigusies. Šobrīd ir tā, ka ekonomijas nolūkos mēs vācam salmus no vietējiem saimniekiem. Jaunlopus mēs pastiprināti barojam ar salmiem. Jaucam skābbarību ar salmiem, lai ekonomētu barību.»

Saistībā ar Līvas amatnieku tirgu, kas 24.maijā no pulksten 10.00 līdz 16.00 notiks Liepājā, Kuršu ielā (Siena tirgū), 23. un 24.maijā Liepājā ir noteikti satiksmes ierobežojumi.

Sestdien, 24.maijā jau sesto reizi Liepājā notiks vērienīgs amatnieku gadatirgus, tāpēc no jau no 23.maija pulksten 19.00 līdz 24.maija pulksten 19.00 privātā un sabiedriskā transporta kustība būs slēgta sekojošās ielās:

•Kuršu ielā posmā no Rožu ielas līdz Jūrmalas ielai un Ezera ielai,

•Siena ielā posmā no E.Veidenbauma ielas līdz K.Ukstiņa ielai,

•Klaipēdas iela būs slēgta krustojumā pie viesnīcas Kolumbs (Jūrmalas/Ezera ielas),

•K.Ukstiņa iela, kas ieziet uz Kuršu ielas, transportam, t.sk. sabiedriskajam transportam būs slēgta pie Bārtas ielas.

Tāpat būs slēgts stāvlaukums pie Liepājas pilsētas Domes Rožu ielā, kā arī būs apgrūtināta privātā transporta izbraukšana uz Siena ielas no tai blakus esošo namu pagalmiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi pasaules vecākās bankas reitingu līdz Ba2, jeb līmenim, kas tiek uzskatīts par nepiemērotu investīcijām (junk).

Itālijas trešā lielākās bankas Banca Monte dei Paschi di Siena reitings samazināts, jo pastāv bažas, ka valdības plānotā bankas rekapitalizācija izrādīsies nepietiekoša, skaidrojot savu lēmumu, norādīja aģentūra.

Oktobra sākumā kļuva zināms, ka Banca Monte dei Paschi di Siena nav spējusi izpildīt Eiropas banku iestādes prasības par kapitāla palielināšanu līdz jūnijam. Banka pavēstīja, ka lūgs valsts palīdzību, lai aizpildītu «finanšu caurumu». Banka arī uzsākusi investoru meklēšanu, kā arī plāno pārdot atsevišķas savas filiāles.

Db.lv jau vēstīja, ka Sjēnā esošā banka nonākusi nopietnu finanšu problēmu priekšā, kuras izraisījis tas, ka tās rīcībā ir daudz Itālijas parādzīmju.

Mobilo sakaru operators Bite Latvija nolēmis BiFri priekšapmaksas sarunu karti no 9.maija saukt par Bites karti, DB informēja kompānijā.

Tas saistīts ar to, ka operators ievieš vienādus noteikumus priekšapmaksas un pēcapmaksas lietotājiem, piedāvājot visiem vienādus tarifu plānus. Kopumā Bite līdzšinējo desmit tarifu plānu vietā piedāvās trīs.

Operators norāda, ka līdz šim Latvijā starp lielākajiem operatoriem ir bijuši 170 dažādi tarifu plāni, ieskaitot Bite Latvija datus.

«Esam veikuši aprēķinus un secinājuši, ka ik gadu Latvijā mobilo sakaru lietotāji kopā pārtērē vairāk nekā 26 miljonus latu. Tā ir maksa par kļūdīgi izvēlētiem tarifu plāniem un pakalpojumiem, ko cilvēks patiesībā nemaz neizmanto, tomēr operators par to iekasē naudu,» atzīmē Bite Latvija izpilddirektors Freds Renčaks.

Pašreizējais Bites Grupas (Latvija, Lietuva) ģenerāldirektors Kenets Kempbels 1. novembrī atstās uzņēmumu, lai atgrieztos Kanādā. Viņa vietu ieņems Freds Renčaks, kas šobrīd ir Bite Latvija ģenerāldirektors, informē Bite Grupa.

Kempbela kungs pievienojās Bites komandai drīz pēc tam, kad to 2007. gada sākumā iegādājās Mid Europa Partners. Šī Bite pavadītā pusotra gada laikā viņš ir vadījis uzņēmumu cauri nozīmīgām strukturālām un organizatoriskām izmaiņām, nostiprinot Bites pozīcijas Latvijas tirgū un panākot stabilus rezultātus Lietuvā. Organizatoriskajā jomā viņš ir koncentrējis uzņēmumu uz Lietuvas pamata biznesa nostiprināšanu, tajā pašā laikā iedibinot vietējo atbildīguma līmeni Latvijā.

Freds Renčaks pārņems grupas vadītāja lomu pēc tam, kad viņš jau ir pārstrādājis un licis uzplaukt biznesa izaugsmei Latvijā. Pēc pievienošanās Bitei 2007. gadā, Renčaka kungs ir veicis Bites zīmola maiņu, ieviesis jaunu priekšapmaksas pakalpojumu BiFri.

Konkurences padome ir konstatējusi aizliegtu vienošanos starp SIA Plus Punkts un SIA Narvesen Baltija / AS Preses apvienība, un par to uzlikusi naudas sodu 103 tūkstošu latu apmērā, informē KP.

Saskaņotu darbību rezultātā uzņēmumi vienā laikā uzsākuši piemērot vienādu komisijas maksu par mobilo sakaru operatoru priekšapmaksas karšu tirgošanu.

Patstāvīgi plānojot cenu politiku un lemjot par komisijas maksas ieviešanu, uzņēmumiem pēc gala cenas paaugstināšanas pastāvētu risks zaudēt klientus un tādējādi arī motivācija piemērot pēc iespējas zemāku komisijas maksu, lai uzvarētu konkurences cīņā. Savukārt saskaņojot savas darbības – komisijas maksu ieviešot vienā laikā un vienādā apmērā – uzņēmumi potenciālo konkurenci savā starpā nepieļāva.

Attiecībā uz Tele2 priekšapmaksas karti Zelta Zivtiņa karteļa ietvaros noteiktās cenas tika piemērotas laikā no 2009. gada 1. maija līdz 10. jūnijam, attiecībā uz OKarte – no 1. maija līdz 2. jūnijam, bet BiFri kartēm komisijas maksas bija spēkā arī KP lēmuma pieņemšanas brīdī.

Salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka mediju piesātinājums ar reklāmu ir augsts – šī gada februārī, skaitot kopā visus analizētos medijus, reklāmas gadījumu skaits sasniedzis 201,29 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada februārī, salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir pieaudzis par 11%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā pieaudzis par 6%, sasniedzot 4,57 tūkstošus reklāmas gadījumu. Lielākie reklāmdevēji avīzēs (pēc reklāmas laukuma cm²) februārī bija Prisma Peremarket, Air Baltic, Capital, Inchcape Motors un PTA. Reklamētākie zīmoli avīzēs – Prisma, Air Baltic, Nissan, iPad un PTA.

Šogad trešā ceturkšņa laikā Bites grupai piederošā uzņēmuma Bite Latvija ieņēmumi ir sasnieguši 6.5 miljonus eiro (4.6 miljonus Ls), kas ir par 25.3% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, Db informēja Bite Latvija sabiedrisko attiecību menedžere Natalja Rodionova.

Bite norāda, ka saistībā ar lielajām investīcijām attīstībā, uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) 2008.gada trešajā ceturksnī bija negatīva, sasniedzot 2.4 miljonus Ls (3.4 miljonus eiro).

Mobilo datu pārraides izmantošanas pieaugums Lietuvā un Latvijā un Latvijas biznesa rezultāti ir palielinājuši Bites grupas ieņēmumus 2008.gada trešajā ceturksnī par 4.2%, ja salīdzina ar to pašu periodu 2007.gadā, sasniedzot 57.5 miljonus eiro. Grupas EBIDTA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) trešajā ceturksnī sasniedza rekordatzīmi - 13.4 miljoni eiro, kas ir 8.4 procentu pieaugums, salīdzinot ar 2007. gadu.

Šā gada aprīlī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, lielākais reklāmas apjoma pieaugums ir novērojams vidē. Tā liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka aprīlī novērojami divi interesanti fakti – auto un finansu nozaru reklāmdevēju aktivitātes pieaugums un vērienīga mobilo operatoru sadarbība ar mobilo iekārtu ražotājiem kopējās reklāmas kampaņās.

Televīzijā kopā šā gada aprīlī noraidīti 39,27 tūkst. minūtes reklāmas, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, kā arī aprīlī reģistrēti 115,35 tūkst. reklāmu jeb par 0,5% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Aprīlī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter & Gamble, Henkel, Bite, Tele2 un Rimi. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā – Rimi, Bifri, Maxima, Bite kopā ar Huawei un Tele2.

Kopš gada sākuma attīstīts un uzlabots Bites 3G pakalpojumu tīkls - izvietas 22 jaunas 3G bāzes stacijas visā valstī, nodrošinot datu pārraidi ātrumu līdz 7.2 Mbps.

Lai palielinātu 3G tīkla kapacitāti jaunas bāzes stacijas uzstādītās Rīgā un Rīgas rajonā, Jūrmalā, Liepājā un Daugavpilī. Tika pārklātas arī jaunas teritorijas, tādējādi paplašinot 3G tīkla pieejamību Latvijas iedzīvotājiem Jēkabpilī, Ogrē un Valmierā. Tagad Bites 3G tīkls ir pieejams Rīgas pilsētas, Ādažu, Salaspils, Piņķu, Carnikavas, Mārupes, Ķekavas, Kalngales, Ulbrokas, Olaines, Daugavpils, Rēzeknes, Jelgavas, Jūrmalas, Ventspils, Liepājas, Valmieras, Ogres un Jēkabpils iedzīvotājiem un viesiem.

"Trešās paaudzes tīkla attīstība ir viena no mūsu uzņēmuma prioritātēm. Mēs aktīvi strādājam, lai nodrošinātu mūsu klientiem svaigāko pieredzi katru dienu - mēs bijām pirmie Baltijas valstīs, kas spēja palielināt maksimālo mobilā interneta ātrumu līdz 7.2 Mbps, mums arī ir plašākais mobilā interneta modemu klāsts, ko piedāvājam sadarbībā ar mūsu pastāvīgo partneri – pasaules vadošo mobilo sakaru operatoru Vodafone.” teica Freds Renčaks, Bite Latvijas ģenerāldirektors.