Atdeve no miljoniem vērtās bezdarbnieku apmācības, kas gadu no gada ir faktiski vienu un to pašu firmu un skolu rokās, krīzes laikā sarukusi līdz minimumam.

Tikai 13.6 % no bezdarbniekiem pēc profesionālās apmācības šogad atgriežas darba tirgū, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Tie varētu būt ap 690 cilvēku, izriet no Db aprēķiniem. Taču līdzekļi, kas šogad atvēlēti profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai, kvalifikācijas celšanai un neformālās izglītības (piemēram, valodu - arī latviešu - kursi, datorapmācība, auto kursi dažādu kategoriju vadītāja apliecību iegūšanai) nodrošināšanai - vairāk nekā 5.6 milj. Ls -, ir gandrīz divas reizes lielāki nekā pērn. Lielākā daļa naudas gan nāk nevis no valsts budžeta, bet Eiropas Sociālā fonda.

Valsts kontrole šobrīd veic revīziju, lai pārbaudītu NVA darbības likumību un efektivitāti, īstenojot valsts politiku bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, Db informēja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Latvijas darba tirgū bezdarba kontekstā viena no lielākajām problēmām ir ilgstošais bezdarbs, kas nozīmē, ka cilvēks bez darba ir vairāk nekā gadu. Tāds ir OECD pētījuma «Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija» viens no būtiskākajiem secinājumiem.

No visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 38% ir tā sauktie ilgstošie bezdarbnieki. Pētījumā norādīts, ka ilgstošs bezdarbs ir ar sociāli negatīvām sekām, īpaši tādēļ, ka ilgstošajiem bezdarbniekiem zūd motivācija iekļauties darba tirgū un faktiski viņi ir ļoti bieži atmetuši cerības darbu atrast, kļūstot par tā dēvētajiem discouraged workers jeb nereģistrētajiem bezdarbniekiem ekonomiski aktīvā vecumā, kas zaudējuši cerības atrast darbu.

Liela problēma ir tā, ka lielākā daļa šo bezdarbnieku nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, līdz ar to viņus ir ļoti grūti sasniegt, lai piedāvātu aktīvas nodarbinātības pasākumus. Nereti tie ir cilvēki ar atkarībām vai invaliditāti. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2018. gada nogalē ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā 59,5% bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, 25,7 % – bezdarbnieki ar invaliditāti, 1,2 % – jaunieši bezdarbnieki (15 – 24 gadi).

Lai palīdzētu atgriezties darba tirgū tiem bezdarbniekiem, kuri īpaši pakļauti sociālās atstumtības riskam, proti – kuriem ir ļoti grūti atrast darbu, piemēram, invaliditātes, ļoti zema izglītības līmeņa, kaitīgu ieradumu vai atkarību dēļ, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu uzsāk bezdarbnieku komplekso atbalsta pasākumu īstenošanu.

Komplekso atbalsta pasākumu ietvaros minēto problēmgrupu bezdarbniekiem nodarbinātības pasākumi tiks piedāvāti kopā ar sistemātiskām, savstarpēji saistītām psiholoģiska vai, piemēram, ārstnieciska rakstura konsultācijām un nodarbībām. Tas būs, piemēram, individuālas speciālistu konsultācijas pašapziņas paaugstināšanai un motivēšanai strādāt vai personīgu problēmu risināšanai, karjeras plānošanas konsultācijas, ergoterapeita konsultācijas bezdarbniekiem ar invaliditāti, darbam motivējošas un motivāciju stiprinošas grupu nodarbības, sadzīves organizēšana un ierastās vides maiņa, atbalsta pasākumi bezdarbniekiem, kuri cieš no alkohola vai narkotisko vielu atkarības, ārsta palīdzība, nodarbības līdzatkarības mazināšanai u.c.

Lai veicinātu ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības risku, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību īstenos dažādus pasākumus, informē LM.

Ilgstošajiem bezdarbniekiem plānots nodrošināt individuālas un grupu konsultācijas ar dažādiem speciālistiem (piemēram, karjeras konsultantu, psihologu, psihoterapeitu). Bezdarbniekiem tiks veiktas veselības pārbaudes, nosakot piemērotību piedāvātajam darbam, kā arī individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem.

Plānā iekļauta arī bezdarbnieku profesionālās piemērotības noteikšana, noskaidrojot viņu intereses un motivāciju mācīties, novērtējot viņu veselības stāvokļa, kā arī iemaņu atbilstību konkrētai profesijai un apmācību programmai. Tiks īstenota arī motivācijas programma darba meklēšanai un veikti atbalsta pasākumi bezdarbniekiem ar atkarības problēmām.

Šī gada maijā ir nodibināta organizācija Nāc un Dari. Tās mērķis ir atvieglot bezdarbnieku finansiālo situāciju dažādās dzīves jomās un vienlaicīgi rast iespēju attīstīties arī uzņēmējiem, liecina organizācijas izplatītais paziņojums.

Tas nozīmē palīdzēt bezdarbniekiem, nevis iedodot rokās naudu, bet piesaistot pēc iespējas dažādāku jomu sadarbības partneru, kas cilvēkiem savus pakalpojumus var sniegt ar atlaidēm, skaidrots paziņojumā. Tādējādi bezdarbniekiem rodas iespēja samazināt savus ikmēneša tēriņus kā par primāri nepieciešamām precēm un pakalpojumiem, tā par izklaidēm, bet uzņēmumi piesaista klientus arī ar zemākiem ienākumiem.

Nāc un Dari mērķis ir piesaistīt gan privātos, gan publiskos partnerus, nodrošinot bezdarbniekiem atlaides lielveikalos, aptiekās, sabiedriskajā transportā, frizētavās, kino, teātrī u.c. Jau šobrīd šajā sociāli ekonomiskajā lojalitātes programmā ir iesaistījušies vairāki Latvijas un starptautiskie uzņēmumi, norāda organizācija. Piemēram, Rīgas Zooloģiskais dārzs, pirmais Iespēju kartes partneris, bezdarbniekiem dod iespēju iegādāties ieejas biļetes ar 50% atlaidi, būvniecības nams Kurši piedāvā 12% atlaidi, Ģimenes aptieka piedāvā atlaides noteiktām preču grupām, Gaujas Nacionālais parks piedāvā 50% atlaidi ieejas biļetēm, SIA Annels piedāvā 15% atlaidi rotaļu laukuma apmeklējumam u.c.

Tā kā 71% no jauniešiem bezdarbniekiem ir ar zemu izglītības līmeni, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju centīsies viņus atgriezt izglītības sistēmā. Lai to panāktu, valsts skolām aktīvāk jāpiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākumos.

Izglītības iestādēm jābūt atvērtākām bezdarbniekiem, īpaši jauniešiem bezdarbniekiem, un jādarbojas arī pēc «oficiālā darba laika beigām», norāda LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, piebilstot, pašlaik lielākos līdzekļus saņem privātais bizness. Konkrēts mehānisms, kā valsts izglītības iestādes iesaistīt bezdarbnieku pasākumos, jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai.

Jāatgādina, ka, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu vēstuli par jauniešu nodarbinātības problēmām, Latvijā tika izveidota īpaša darba grupa. Jauniešu nodarbinātības jautājums kļuvis aktuāls daudzās Eiropas valstīs – Eurostat dati liecina, ka 2012. gada janvārī vidējais jauniešu bezdarba līmenis ES bija 22,4%, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Spānijā un Grieķijā noteiktos laika periodos tas pat pārsniedzis 50%. NVA dati liecina, ka šā gada 1. martā Latvijā kopumā bija reģistrēti 15 791 jaunietis bezdarbnieks 15-24 gadu vecumā, kas veido 11,8% no kopējā bezdarbnieku skaita. Lielākā daļa – 86,5% - jauniešu bezdarbnieku ir 20-24 gadus veci. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jauniešu bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā nav mainījies, informē NVA.

Ministru kabineta komiteja šodien izskatīšanai valdībā virzīja noteikumu projektu, kas paredz līdz 2021.gadam ieguldīt 40 miljonus eiro pasākumos, kuru mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā.

Labklājības ministrija (LM) jau iepriekš informējusi, ka visu aktivitāšu īstenošanai kopējais finansējums paredzēts vairāk nekā 40 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums - 34 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums - seši miljoni eiro. Vēl paredzamas diskusijas par valsts piešķirto finansējumu.

Pasākuma īstenošanu paredzēts sākt jau šogad. Kopumā tajā plānots iesaistīt 30 110 ilgstošo bezdarbnieku.

LM ilgstošajiem bezdarbniekiem plāno nodrošināt individuālas speciālistu un grupu konsultācijas, tostarp karjeras konsultantu, psihologu un psihoterapeitu, kas veicinātu bezdarbnieka pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir uzsākusi pilotprojekta «Profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs» īstenošanu, informē NVA pārstāve Iveta Kancēna.

Pilotprojekta mērķis ir veicināt izglītības infrastruktūrā ieguldīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu līdzekļu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot izglītības pakalpojuma sniegšanu bezdarbniekiem, tajā skaitā motivēt valsts vai pašvaldību dibinātas izglītības iestādes nodrošināt augstas kvalitātes apmācības procesu.

Atšķirībā no šobrīd bezdarbnieku profesionālajā un neformālajā apmācībā izmantotās kuponu metodes, šajā pilotprojektā apmācības grupu komplektēšanu veiks NVA sadarbībā ar izglītības iestādēm. Apmācība pilotprojekta ietvaros tiks organizēta konkrētās valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kuru materiāli tehniskās mācību bāzes uzlabošana ir veikta no ERAF līdzekļiem.

Labklājības ministrija (LM) aicina ziņot par nelikumībām vai nepilnībām ES līdzfinansēto projektu īstenošanā ar mērķi tās novērst.

«Kaut gan Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji regulāri veic pārbaudes pakalpojumu sniegšanas vietās, arī pašiem pasākuma dalībniekiem ir rūpīgi jāseko līdzi attiecīgā pakalpojuma norises gaitai. Tas ir arī pašu pasākuma dalībnieku interesēs, lai Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtais pakalpojums būtu augstā kvalitātē,» uzsver LM speciālisti.

Speciālisti atzīst, ka mikrofinansēšanas iespēju sniegšana bezdarbniekiem un citām sociālās atstumtības riska grupām uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai parasti ir saistīta ar vairākām būtiskām problēmām.

Viena no tām ir kredītiestāžu nevēlēšanās aizdot naudu bezdarbniekiem un sociālās atstumtības grupu pārstāvjiem, jo tas ir riskanti viņu statusa dēļ. Mazu aizdevumu vai citāda veida mazu finanšu instrumentu sniegšana uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai tradicionālām kredītiestādēm kļūst izdevīga tikai pie noteikta aizdevuma apjoma. Katrs no tiem ir saistīts ar noteiktiem apkalpošanas izdevumiem, īpaši, ja papildus tiek veikti tādi atbalsta pasākumi kā mentorings vai konsultāciju sniegšana biznesa plāna ieviešanas gaitā. Arī katra biznesa plāna izskatīšana (arī neakceptēta) ir saistīta ar noteiktu finanšu līdzekļu izlietojumu.

Bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņš no nākamā gada visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no konkrētā bezdarbnieka darba stāža, būs deviņi mēneši.

To paredz 2013. gada budžetu pavadošo likumprojektu paketē iekļautie likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» grozījumi, kurus Saeima pirmdien atbalstīja 1. lasījumā.

Patlaban spēkā esošais likums noteica, ka bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem pabalstu maksā četrus mēnešus, bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem - sešus mēnešus, bet bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem – deviņus mēnešus.

Saskaņā ar likumu, arī turpmāk bezdarbnieka pabalsts tikai pirmos trīs mēnešus tiks maksāts 100 % apmērā. Nākamos trīs mēnešus tas tiks maksāts 75 % apmērā, bet pēdējos trīs mēnešus – 50 % apmērā.

Šodien līdz pulksten 14.30 Citadelē valsts garantētā atlīdzība kopumā 20,5 miljonu latu apjomā izmaksāta 4 075 Krājbankas klientiem, liecina jaunākie bankas Citadele dati.

Db.lv jau rakstīja, ka no šodienas Krājbankas klientiem sākta garantēto noguldījumu izmaksa, ko paredz likums - līdz 100 000 eiro. Nauda tiek izmaksāta Citadeles filiālēs.

Tuvojoties pēcpusdienai, iedzīvotāju rindas pie bankas Citadele filiālēm daudzviet pakāpeniski sāk samazināties, Db.lv informēja bankā Citadele, piebilstot, ka rindas joprojām vērojamas klientu apkalpošanas centros, kas atrodas lielveikalos, kā arī vietām reģionos.

Banka aicina Rīgas iedzīvotājus nākt uz Citadeles centrālo ēku Republikas laukumā 2A (atrodas blakus Zemkopības ministrijai), kur ir plašākas apkalpošanas telpas nekā tirdzniecības centros un līdz ar to arī iespējams uzņemt vairāk klientu.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Ir noteikti jautājumi, kurus politiķi spītīgi vēlas virzīt uz priekšu, īpaši neņemot vērā dažādus pretargumentus un pat brīdinājumus par to, ka konkrētais jauninājums var izgāzties ar blīkšķi. Viens no šādiem jautājumiem ir vēlme sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksu.

Skan nenoliedzami pareizi, taču tikai teorētiskā līmenī. Faktiski tas neko nedos. It kā jau doma skaidra – ar medicīnas sviru palīdzību mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. Taču acīmredzot jāsāk ar ābeces patiesībām par to, kā Latvijā veidojas ēnu ekonomika, proti, lietām, kas uzņēmējiem jau tāpat ir skaidras, bet valsts amatpersonām – visai miglaini apjaušamas.

Nav jau tā, ka pelēkajā sektorā strādājošie vispār nemaksātu nekādus nodokļus – maksā, turklāt visus, ieskaitot IIN. Tiesa gan, nodokļi tiek maksāti, piemēram, no minimālās algas, kas tiek saņemta oficiāli, bet nemaksāti vēl par dažiem simtiem latu, ko darba devējs samaksā «aploksnē». Tātad iznāk, ka lielākā daļa pelēkajā sektorā strādājošo ir IIN maksātāji un droši varēs doties uz medicīnas iestādi, kuru, tāpat kā līdz šim, uztur gan viņi paši, gan arī tie iedzīvotāji, par kuriem IIN tiek maksāts pilnīgi no visiem ienākumiem. Tāpat būtu saprotams, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un IIN samaksas sasaiste nodrošinātu, ka pie speciālistiem vai noteiktu procedūru saņemšanai nav jāstāv pat daudzus mēnešus ilgās rindās, kā tas ir šobrīd. Savulaik televīzijā tika demonstrēts sižets par tā dēvētajiem bomžiem, kuriem ir nepieciešams ārpus rindas veikt dārgu galvas skenēšanas procedūru katru reizi, kad viņi ir pamanījušies, būdami smagā dzēruma pakāpē, kārtējo reizi kaut kur nokrist, un tādējādi regulāri tiek vesti uz Stradiņa slimnīcu. Būtiska daļa attiecīgajai procedūrai paredzēto līdzekļu tiek novirzīta šādiem gadījumiem, kamēr citi cilvēki pacietīgi gaida garās rindās vai arī tiek pie tās ievērojami ātrāk, par tām samaksājot no savas kabatas. Vēlreiz jāpiemin arī fakts, ka rindas pēc dažādiem pakalpojumiem veido un nākotnē veidos arī cilvēki, kuri oficiāli saņem minimālo algu un tādējādi ir IIN maksātāji. Tātad ir naivi gaidīt, ka samazināsies rindas ārstniecības iestādēs.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Ņemot vērā esošo situāciju darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) un tās padotības iestādes arī turpmāk nodrošinās pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu bezdarbniekiem un darba meklētājiem, lai palīdzētu viņiem pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū.

"Pašreizējos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos būtiskāk ir saglabāt līdzšinējo bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību sistēmu, uzlabojot un turpinot to elastīgāk pielāgot darba tirgus prasībām, nevis veikt būtiskas izmaiņas tajā. Šādi bezdarbniekiem tiek dotas iespējas no pasīviem pabalsta saņēmējiem kļūt par ekonomiski aktīviem cilvēkiem, bet darba devējiem – iegūt savām prasībām atbilstoši sagatavotu speciālistu," uzskata LM valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

Pēc LM domām, arī turpmāk jāpievērš uzmanība tādiem šī brīža atbilstošākajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kā profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai, kvalifikācijas paaugstināšanai, neformālās izglītības ieguvei, apmācībai pie darba devēja, pasākumiem noteiktajām personu grupām (t.sk. subsidētās darba vietas), pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. LM uzsver, ka minētos pasākumus Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nodrošinās saskaņā ar darba tirgus īstermiņa prognozēm, darba devēju individuāliem pieteikumiem, kā arī reģistrētām brīvām darba vietām.

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – šie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

Iepriekšminēto paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas ceturtdien izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos un pilnvērtīgi izmantot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, mazināt bezdarba sociālās sekas, atbalstīt bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju iespējami ilgu noturēšanos darba tirgū.

Tāpat pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt, ka ilgstošais bezdarba līmenis līdz 2020. gadam samazinātos līdz 15% no visiem bezdarbniekiem un 2,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Latvijā 2013. gadā no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 5,8% bija ilgstošie bezdarbnieki (2003. gadā 4,8%, vidējais rādītājs ES – 5,1%). 2014. gada jūnijā 35% no visiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē reģistrētajiem bezdarbniekiem bija ilgāk par 12 mēnešiem.

Kopš 2012.gada februāra līdz jūnijam Rīgas pašvaldības un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) realizētajā projektā par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem nodarbināti 1411 bezdarbnieki. Savukārt ar 341 cilvēku tika pārtraukts līgums dažādu, pārsvarā disciplināru pārkāpumu dēļ.

Bezdarbniekiem, kas stājas rindā algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem tiek piedāvāts strādāt pašvaldības iestādēs, veicot mazkvalificētus darbus, piemēram, kopt teritorijas. Maijā pašvaldības iestādēs strādāja 1066 bezdarbnieki. Visvairāk – 265 cilvēki – strādāja Mājokļu un vides departamenta pārraudzībā, veicot pilsētas zaļās zonas sakārtošanas darbus. Projektā iesaistīto bezdarbnieku lielākā daļa ir Rīgas Sociālā dienesta (RSD) klienti.

No visiem maijā pašvaldības iestādēs nodarbinātajiem 1066 bezdarbniekiem aptuveni 31% jeb 333 bezdarbnieki bija jau iepriekš vismaz vienu reizi piedalījušies šajā projektā.

Vienā no programmām, kas domāta bez darba palikušo biznesa atbalstam, valsts savu naudu izlietojusi nepārdomāti un neracionāli, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Jaunajiem uzņēmējiem no valsts budžeta iedalīti 300 tūkstoši latu, bet, lai šo vairāk nekā trešdaļu miljona apgūtu, valsts gandrīz tikpat daudz iztērējusi dažādu konsultantu algošanai. Raidījums pētījis, cik efektīvs ir dārgo konsultantu darbs un vai kāds iedzīvojas uz bezdarbnieku rēķina.

Guntis Bērziņš līdz šim nodarbojās ar mežistrādes darbiem. Bet šovasar kļuva par vienu no Latvijas bezdarbniekiem. G. Bērziņš nepadevās un nolēma nodibināt savu firmu. Viņš uzzināja par valsts nodarbinātības aģentūras programmu, kurā bezdarbnieki varēja saņemt starta kapitālu – 4000 latu - sava biznesa uzsākšanai.

Pagājušajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiālē tika reģistrētas 1367 vakances, kas ir 44% no visām Vidzemes reģionā kopumā piereģistrētajām vakancēm. 2014.gadā darbā iekārtojās 1747 bezdarbnieki, vidēji mēnesī – 146 bezdarbnieki, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmierā pieprasīti ir dažādu jomu speciālisti, sākot ar strādniekiem un beidzot ar augsti kvalificētiem inženieriem un medicīnas darbiniekiem. Liels pieprasījums visa gada garumā ir pēc darbiniekiem tirdzniecības jomā, kā arī savas jomas profesionāļiem - metinātājiem, būvinženieriem, autoatslēdzniekiem u.c. Kā apliecināja NVA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa, Valmiera ir ekonomiski aktīva pilsēta, uz kurieni strādāt un meklēt darbu brauc cilvēki no visas Vidzemes. Tā kā pilsēta nepārtraukti domā par attīstību, ražošanas teritoriju paplašināšanu, investoru un uzņēmumu piesaisti, arī darbavietu skaits turpina pieaugt.

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada līdz 2021.gadam plāno īstenot dažādus apmācību, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, tādējādi aptuveni 85 tūkstošiem bezdarbnieku un darba meklētāju būs iespēja paaugstināt kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam īstenošanu. Projekts ceturtdien, 9.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka minētajā laika periodā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īstenos konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus (tai skaitā profesionālās tālākizglītības programmu apguvi un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi), neformālās izglītības programmu apguvi, apmācību pie darba devēja. Tāpat NVA apmācību laikā sniegs arī specifiskus pakalpojumus mērķa grupu bezdarbniekiem (ergoterapeita, surdotulka un asistenta pakalpojumus, nodrošinās specializētu transportu bezdarbniekam ar invaliditāti).

Ņemot vērā situāciju darba tirgū, no 1. jūlija tiks pagarināts bezdarbnieku pabalstu izmaksas maksimālais termiņš personām, kuru kopējais sociālās apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 19 gadiem.

Proti, turpmāk visiem bezdarbniekiem pabalsts tiks maksāts 9 mēnešus.

Bezdarbniekiem, kuru sociālās apdrošināšanas stāžs nepārsniedz deviņus gadus, pirmos divus mēnešus pabalstu maksās pilnā apmērā, nākamos divus – 75 % apmērā no piešķirtā bezdarbnieku pabalsta, bet pēdējos piecus mēnešus – 45 Ls apmērā katru mēnesi.

Bezdarbniekiem, kuru sociālās apdrošināšanas stāžs ir no desmit līdz 19 gadiem, pirmos divus mēnešus aprēķinātais bezdarbnieka pabalsts tiks maksāts pilnā apmērā, nākamos divus – 75 % apmērā, pēc tam vēl divus mēnešus 50 % apmērā, bet pēdējos trīs mēnešus – 45 Ls apmērā.

Bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņš tiks pagarināts arī tiem bezdarbniekiem, kas darbu zaudējuši jau pirms brīža, kad spēkā stāsies likuma Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam grozījumi, kas paredz pabalstu maksāšanas termiņa pagarināšanu.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Kompleksi atbalsta pasākumi ietvaros sāk īstenot Atbalsta pasākumu ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām, kas paredzēts tiem ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuriem, lai atsāktu strādāt, ir nepieciešams atbrīvoties no alkohola, narkotiku, psihotropo vielu vai azartspēļu atkarības.

Programmas galvenais uzdevums ir uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti, iemācīt viņam saprast, ka, lai pārvarētu atkarības radītās negatīvās sekas, nav jāmaina ģimene, draugi vai dzīvesvieta, bet vispirms jāmainās pašam, jāmaina domāšana un uzskati, tādēļ pirmais noteikums - paša atkarīgā labprātīga vēlēšanās aktīvi līdzdarboties un mainīt savu dzīvi.

Bezdarbnieki ar atkarībām ārstēsies pilnīgi brīvprātīgi, parakstot vienošanos, kurā būs noteikti pacienta pienākumi un tiesības ārstēšanās laikā. Lai atjaunotu sociālo komunikāciju un attiecību kultūru, ārstēšanās gaitā tiks ievērots komūnas princips, slimnieki piedalīsies arī sadzīves jautājumu risināšanā. Ārstēšanās no atkarības notiek stacionārā, tā ilgst 28 dienas.

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – tie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2015. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

To paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, kas otrdien, 5.maijā, apstiprinātas valdībā.

«Ja vēlamies, lai tuvākajos gados Latvijā nav jāieved darbaspēks no citām valstīm, maksimāli jāizmanto mūsu pašu iedzīvotāju potenciāls. Jāapzinās, ka saskaroties ar izaicinājumiem darba tirgū, cilvēkiem ir jādod iespēja sekmīgi integrēties darba tirgū un pēc iespējas ilgāk turpināt darba gaitas, vienlaikus ļaujot saņemt pasākumu kopumu darba atrašanai, sekmējot pāreju no izglītības uz darba tirgu, sniedzot arī atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Īpaši svarīgi tas ir reģionos,» uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām arī šogad visā Latvijā organizē algotos pagaidu sabiedriskos darbus bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti NVA kā bezdarbnieki vairāk nekā 6 mēnešus vai reģistrēti bezdarbnieka statusā mazāku laiku, bet vismaz 12 mēnešus nav strādājuši, informē NVA.

Tas ir valsts finansēts aktīvais nodarbinātības pasākums, kura mērķis - nodrošināt bezdarbniekiem iespēju uzturēt vai iegūt darba iemaņas, veicot sabiedriska labuma darbus pašvaldību izveidotajās algotu pagaidu saviedrisko darbu vietās.

NVA un pašvaldība slēdz līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu, nosakot pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, kā arī norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtību. Ja pasākuma īstenošanas darba vietu izveido biedrībā vai nodibinājumā, tad līgumu par tās atbilstošu nodrošinājumu pašvaldība slēdz ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu. Algotos pagaidu sabiedriskos darbus īsteno tādās darbvietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrības), biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi nodarbināta neviena cita persona.

Līdz plkst. 14.00 nobalsojuši 26.27% no balsstiesīgajiem, tomēr cilvēki ir nemierā ar to, ka jābalso konkrētā iecirknī un jāstāv rindās.

Secinot, ka jāstāv garās rindās, vairāki vēlētāji dodas prom, secināja Db.lv. Cilvēki bija arī neapmierināti ar to, ka jābalso konkrētā iecirknī un papildu sarežģījumus rada aizmirsta vai nozaudēta pa pastu izsūtītā vēlēšanu zīme. Daži cilvēki uzvedušies arī emocionāli, piemēram, 123. iecirknī kāda sieviete dusmās saplēsusi savu vēlēšanas zīmi, savukārt cita sākusi skandalēt, neatrodot sarakstā savu kandidātu, ziņo LTV1. Neskatoties uz dažiem nepilniem partiju zīmju komplektiem un dažviet tehniskām ķibelēm no rīta, nopietni pārkāpumi tomēr nav konstatēti un vēlēšanas norit normāli, liecina Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) informācija.