Tā kā 71% no jauniešiem bezdarbniekiem ir ar zemu izglītības līmeni, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju centīsies viņus atgriezt izglītības sistēmā. Lai to panāktu, valsts skolām aktīvāk jāpiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākumos.
Izglītības iestādēm jābūt atvērtākām bezdarbniekiem, īpaši jauniešiem bezdarbniekiem, un jādarbojas arī pēc «oficiālā darba laika beigām», norāda LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, piebilstot, pašlaik lielākos līdzekļus saņem privātais bizness. Konkrēts mehānisms, kā valsts izglītības iestādes iesaistīt bezdarbnieku pasākumos, jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai.
Jāatgādina, ka, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu vēstuli par jauniešu nodarbinātības problēmām, Latvijā tika izveidota īpaša darba grupa. Jauniešu nodarbinātības jautājums kļuvis aktuāls daudzās Eiropas valstīs – Eurostat dati liecina, ka 2012. gada janvārī vidējais jauniešu bezdarba līmenis ES bija 22,4%, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Spānijā un Grieķijā noteiktos laika periodos tas pat pārsniedzis 50%. NVA dati liecina, ka šā gada 1. martā Latvijā kopumā bija reģistrēti 15 791 jaunietis bezdarbnieks 15-24 gadu vecumā, kas veido 11,8% no kopējā bezdarbnieku skaita. Lielākā daļa – 86,5% - jauniešu bezdarbnieku ir 20-24 gadus veci. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jauniešu bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā nav mainījies, informē NVA.
Jauniešu bezdarbnieku skaits, salīdzinot, piemēram, ar vidēja vecuma bezdarbniekiem, sarūk aktīvāk, norāda I. Jaunzeme. Vienlaikus viņa vērš uzmanību uz to, ka 71% no marta sākumā reģistrētajiem bezdarbniekiem ir zems izglītības līmenis, bet jaunieši bezdarbnieki ar augstāko izglītību ir tikai 7%. «Nevar teikt, ka mācīties nav jēga, mācīties ir jēga, ko parāda arī šie dati,» uzsver I. Jaunzeme. Turklāt jaunieši bezdarbnieki ar augstāko izglītību ļoti ātri rotē. Nozīme esot arī izvēlētajai profesijai – galvenās profesijas, kurās iepriekš strādājuši jaunieši bezdarbnieki, ir speciālisti (klientu apkalpošanas, sabiedrisko attiecību, loģistikas, utt.) ekonomisti administratori, skolotāji u.c. «Ja jaunietis izvēlas kļūt par inženieri, risks kļūt par bezdarbnieku ir minimāls,» tā I. Jaunzeme.