Pagājušā gada sākumā ne tikai Gulbenē, bet arī novada pagastos bija liela bezdarbnieku konkurence, pretendējot dalībai «simtlatnieku» programmā. Taču tagad situācija kardināli ir mainījusies. Tāpēc novada deputāti 31.oktobra domes ārkārtas sēdē vienbalsīgi nolēma atcelt pašvaldības saistošos noteikumus Kritēriji bezdarbnieku nodarbināšanai pasākumā Algotie pagaidu sabiedriskie darbi, vēsta reģionālais portāls Dzirkstele.lv.

Novada Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Anita Beļajeva deputātiem skaidrojusi, ka šie noteikumi tika apstiprināti pagājušā gada 31.janvārī, «kad tiešām bija bezdarbnieku rinda» dalībai tā saucamajā «simtlatnieku» programmā. Saistošie noteikumi bija nepieciešami prioritāšu un kritēriju definēšanai, no pretendentu rindas izvēloties tos, kuriem pirmām kārtām dodama iespēja iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. «Simtlatnieku» programma ir Nodarbinātības valsts aģentūras īstenota, bet to finansē Eiropas Sociālais fonds.

Pēc A.Beļajevas vārdiem, tie, kuri atkārtoti vēlas piedalīties «simtlatnieku» programmā, ir tiesīgi to darīt tikai pēc noteikta laika, kā to paredz šī Eiropas Sociālā fonda finansētā programma. Ir arī tādi bezdarbnieki, kuri fizisku darbu nevar veikt veselības stāvokļa dēļ. Vēl liela ir tādu cilvēku daļa, kuri faktiski ir bez darba, bet kuriem nav oficiāla bezdarbnieka statusa un līdz ar to nav arī tiesību kļūt par «simtlatniekiem».

No 2009. līdz 2011.gadam Latvijā īstenotā bezdarbnieku atbalsta programma Darba praktizēšana ar stipendiju jeb Simtlatnieku programma iekļauta Eiropas Savienības (ES) darba tirgus politikas labās prakses datubāzē.

Tā bijusi viena no finansiāli ietilpīgākajām Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmām Latvijā, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Liene Užule. Viņa sacīja, ka šī programma tikusi rūpīgi izvērtēta, kopumā secinot, ka tai bija būtiska loma bez darba esošo cilvēku situācijas uzlabošanai krīzes laikā.

Simtlatnieku programma piedāvāja sabiedriskā darba iespējas ilgtermiņa bezdarbniekiem, mazkvalificētiem cilvēkiem un tiem, kuri nebija iesaistīti citās nodarbinātības aktivitātēs, neieguva izglītību un nepiedalījās apmācībās. Programmā varēja veikt sabiedriskos darbus divus līdz sešus mēnešus. Pirmajos divos pasākuma darbības gados tās dalībnieki par paveikto saņēma 142 eiro (100 latu) stipendiju mēnesī, bet 2011.gada jūlijā samaksa tika samazināta līdz 114 eiro.

Par Pasaules bankas (PB) prezidentu izraudzītais Korejas izcelsmes amerikānis Džimjons Kims šķiet sava veida pārejas posms šīs starptautiskās institūcijas identitātes pielāgošanā mūsdienu pasaulei. Ilggadējais Latvijas Bankas vadītājs Einārs Repše saka, ka Dž. Kima gadījumā uzvarējusi tradīcija – šai amatā iecelt amerikāni.

Tomēr novirze no tradīcijas šoreiz bijusi vismaz divējāda. Pirmkārt, Kims ir imigrantu pēcnācējs un nav ne baņķieris, ne diplomāts. Otrkārt, vairāk vai mazāk formāli, bet ar viņu tomēr konkurēja Kolumbijas ekonomists Hosē Antonio Okampo (viņš gan pagājušās nedēļas beigās atteicās no kandidēšanas, jo izraudzīšanās process tiek «pārāk politizēts») un Nigērijas finanšu ministre, viņa arī bijusī PB ģenerāldirektore Ngozi Okonjo-Iveala.

Latvijas attiecības ar EP Kima prezidentūra diez vai kā ietekmēs. «Neesam ne tā lielākā pasaules valsts, ne arī mums ir lielākās problēmas,» saka Repše, tāpēc gadu gaitā izveidotā sadarbība turpināsies atbilstīgi Latvijas nelielajai lomai PB. Viņš gan norāda, ka, braucot uz Latviju, arī tik lielam vīram kā PB prezidentam vajadzētu vismaz lielos vilcienos orientēties valsts ekonomiskajā situācijā. Aizejošais PB prezidents Roberts Zēliks savulaik Latvijas apmeklējuma laikā neveiksmīgi painteresējās, vai latvāņu pļāvēji «simtlatnieki» Siguldā tos simts latus pelna vienā dienā.

Jūrmala kā Latvijas slavenākā kūrortpilsēta ietver arī teritoriju pāri dzelzceļam, kurā mežs pieder gan pašvaldībai, gan privātīpašniekiem. Ar šīs zaļās zonas sakopšanu daudzviet rodas sarežģījumi privātīpašniekiem, kam nākas cīnīties ar to vietējo iedzīvotāju paradumiem, kuri mežu uztver kā bezmaksas atkritumu izgāztuvi, raksta laikraksts Diena.

«No vecākiem mantoto 8000 kvadrātmetru lielo meža platību atguvu XX gadsimta 90. gadu vidū. Manā rīcībā nonāca mežs bez apbūves tiesībām, kurā jau tolaik apkārtējie iedzīvotāji bija ierīkojuši izgāztuvi. Te tika izmesti ne tikai sadzīves atkritumi - mēbeles, stikla tara -, bet arī būvgruži, nolietota sadzīves tehnika - ledusskapji un klozetpodi,» stāsta Jūrmalas iedzīvotājs Jānis (vārds mainīts - red.). Gadiem ilgi viņš pūlējies iztīrīt savu īpašumu, tomēr joprojām, regulāri apmeklējot savu īpašumu, atrod atkritumu «slēptuves». Tuvāko māju saimnieki vasarā te izber nopļauto zāli, rudenī - savāktās lapas un zarus, bet daži šeit novada pat kanalizācijas saturu. «Apzinos savu atbildību par teritorijas uzturēšanu kārtībā. Man ir ieteikts privātīpašumu iežogot, taču skaidrs, ka žogs, visticamāk, drīz tiks nozagts vai sapostīts. Nezinu, kā lai rod risinājumu, jo pie rokas nevienu pieķert nav izdevies. Varas iestādes atbild, ka tā ir mana problēma,» sūdzas jūrmalnieks.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, noteiks minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) līmeni: 2017.gadā 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, savukārt 2018.gadā – no visas valstī noteiktās minimālās algas. Lauku uzņēmēji uzskata, ka tas ir nepārdomāts solis Latvijas lauku virzienā, kas gan samazinās iedzīvotāju skaitu lauku reģionos, gan uzliks papildus slogu valsts budžetam.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Grozījumi likumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtību ir balstīti uz exel tabulu aprēķiniem – tie labi dod pienesumu valsts budžetā uz papīra, bet ir ļoti tālu no reālās dzīves. Šāds lēmums var novest pie tā, ka daudzi darbinieki tiks atbrīvoti no darba un būtiski samazināsies nodarbināto iedzīvotāju skaits reģionos. Daudzi, šobrīd oficiāli nodarbinātie nepilna darba laika darbinieki, nonāks Labklājības ministrijas pārraudzībā esošās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrās jeb valsts budžeta aprūpē.»

Situācija ar darbaspēku laukos joprojām ir dramatiska, savukārt «simtlatnieku» programma nav attaisnojusi cerības un nav veicinājusi darba tirgus atkopšanos, secināts diskusijā ar Smiltenes novada uzņēmējiem.

«Situācija ar darbaspēku ir dramatiska, un uzņēmēji cits citu gatavi vai nožņaugt, pūloties pārpirkt kvalificētu darbinieku. Diemžēl bieži vien tālāko novadu - pat Balvu vai Gulbenes - uzņēmējs pārpērk Smiltenes uzņēmumā sagatavoto darbinieku, kurā esmu investējis 36 mēnešus, nevis izvēlas nodarbināt kāda tehnikuma absolventu,» norādīja ceļu būves uzņēmuma SIA 8 CBR valdes priekšsēdētājs Andris Lancbergs.

Arī zemnieku saimniecības Rožkalni īpašnieks Ivars Ādamsons atzina, ka lauksaimniekiem katastrofāli trūkst fermas strādnieku.

«Maksā kādu algu gribi, neviens nenāk, jo negrib strādāt netīru darbu. Tikmēr svešumā - Īrijā vai Anglijā - cilvēkiem acīmredzot parādās lielāka atbildības sajūta. Viņi jūtas kā izmesti okeānā un jākuļas kā nu māk. Tur jāstrādā jebkurš, arī netīrs darbs, kamēr šeit var parazitēt uz pabalstu rēķina,» sacīja Ādamsons.

Lai gan t.s. simtlatnieku programmas dalībnieki bieži nepilda līguma nosacījumus, programma ir nepieciešama un nav izgāzusies, vērtē eksperti.

Šogad turpinās Nodarbinātības valsts aģentūras un Latvijas pašvaldību pērn sāktais projekts Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās. Plānots, ka šajā projektā visā Latvijā tiks iesaistīti vairāk nekā 56 tūkst. bezdarbnieku. Kā liecina Valsts nodarbinātības aģentūras dati, līdz pērnā gada beigām projektā piedalījušies kopumā 31,17 tūkst. cilvēku.

Bieži vien bezdarbnieki, ar kuriem tiek noslēgti līgumi projekta ietvaros, nepilda līguma saistības, neattaisnoti kavē darbu vai neveic to pietiekami kvalitatīvi, norāda pašvaldības. Līdz ar to radušās šaubas, vai projekts savu izvirzīto mērķi sasniedz, vai tas ir lietderīgs. Piemēram, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors norādījis, ka projektā iesaistīto bezdarbnieku attieksme apgrūtinot projekta koordinēšanu.

Nabadzības mazināšanas tēma pašlaik pasaulē tiek locīta daudzos un dažādos veidos. Jāatgādina, ka tas bija arī viens no galvenajiem iepriekšējās valdības deklarācijas punktiem. Bet vai no tā kas mainījies?

Šā gada janvārī 50 gadu jubileju svin ASV prezidenta Lindona Džonsona savulaik uzsāktā programma «Karš pret nabadzību». ASV apskatnieki uzsver – šī programma savulaik radās, jo ASV nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija sasniedzis 19%. Neiztika arī bez savtīgiem mērķiem, jo tādējādi tā laika politiķi cerēja piesaistīt melnādaino ASV vēlētāju balsis, kas veidoja lielāko nabadzīgo iedzīvotāju slāni. Tomēr, lai kādi arī būtu slēptie blakus iemesli, «Karš pret nabadzību», kas ietvēra daudz un dažādus pasākumus, sākot no nodokļu atvieglojumiem un beidzot ar ēdināšanas programmām, savu paveica – nabadzīgo cilvēku skaits ASV ir samazinājies, regulāri bērnu nāves gadījumi nepietiekama uztura dēļ ir palikuši sešdesmitajos un kopīgais dzīves līmenis ir uzlabojies.

Pagaidu sabiedriskie darbi palīdzējuši daļai bez darba esošo Latvijas iedzīvotāju tikt galā ar krīzes radītajām sociālajām sekām, secināts Pasaules bankas publicētajā pētījumā «Vai Latvijas sabiedrisko darbu programma atviegloja 2008. - 2010. gada krīzes ietekmi» (Did Latvia’s Public Works Program Mitigate the Impact of the 2008-2010 Crisis?).

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, «vai pasākums «Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās» sniedza atbalstu tiem cilvēkiem, kam tas bija visvairāk nepieciešams, kā arī to, kāda bija šī pasākuma ietekme», skaidro Labklājības ministrijas pārstāvji.

Pasākums veiksmīgi sasniedza nabadzīgos un sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus, bet salīdzinoši turīgas mājsaimniecības pasākumu dalībnieku starpā bija pārstāvētas ļoti maz, secinājusi Pasaules banka, norādot, ka tomēr, ņemot vērā krīzes dziļumu, pasākuma apjoms bija pārāk mazs, radot uz to garas rindas.

Pētījuma veicēji norāda, ka stipendija sniedza atbalstu bezdarba gadījumā un īstermiņā pasākuma dalībnieku mājsaimniecību ienākumus palielināja par 37%, ja salīdzina ar līdzīgām mājsaimniecībām, kuru dalībnieki nepiedalījās pasākumā.

Cilvēkam ir jājūtas stabili un droši savā zemē, un sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskām sastāvdaļām, tāpēc palīdzības sniegšana slimiem, nespējīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ir katras valsts uzdevums. 2017. gada janvārī trūcīgo cilvēku skaits Latvijā bija aptuveni 45 tūkstoši, kas ir 2,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Daļa no tiem izmanto nakts patversmes pakalpojumus – tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez pajumtes – gan iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem, gan rīdzinieki.

Pagājušā nedēļā masu medijos parādījās informācija, ka šādām vajadzībām domāts sociālā atbalsta tīkls tiek paplašināts – ir izveidota jauna Rīgas nakts patversme ar 1000 vietām. Rodas neskaitāmi jautājumi. Vai mēs dzīvojam kara apstākļos?! Daļa no patversmes iemītniekiem ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuru rokas noderētu, piemēram, sabiedriskajos darbos. Protams, par to kādam ir jāmaksā. Tiesa, ka daudzi no viņiem neizjūt vajadzību pēc darba un nevēlas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tomēr izpētes vērts ir jautājums, ko šie cilvēki dara dienas laikā un kā ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Bet ir arī zināms, ka daži no viņiem cenšas neoficiāli nopelnīt sev kaut minimālo iztiku, jo bijuši speciālisti dažādās jomās.

Nule kā klajā nākušajā Fiskālās padomes ziņojumā cita starpā ir atrodamas šādas rindas: «Darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai jāpārtrauc krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi, piemēram, tā dēvētā «simtlatnieku» programma un mikrouzņēmumu regulējums, kā arī jādomā par jaunām strukturālajām reformām.»

Fiskālās padomes teiktajā īpašu uzmanību piesaista minētais par mikrouzņēmumu regulējuma pārtraukšanu. Par to, ka tas nav optimāls risinājums pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ir runājusi gan Finanšu ministrija, gan vairāki ekonomikas eksperti. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau pirms pāris gadiem ir atzinusi, ka mikrouzņēmumu regulējums savu laiku ir pārdzīvojis. LDDK eksperts Jānis Hermanis pirms pāris dienām tvītoja: «Kamēr ekonomikas apjoms sasniedz jaunus rekordus, joprojām 78 tūkstoši strādā MUN režīmā ar zemām sociālajam iemaksām un garantijām. MUN tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmēji nevar atrast darbiniekus par 1000 € algu.»