Konkurences padome Latvijā atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos starp būvkompānijām. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma Latvijas energoceltnieks (LEC) ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu RCI Gulbene, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Abiem uzņēmumiem sods var pārsniegt divus miljonus latu.

Kompānijas saskaņojušas tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju. Raidījums vēsta, ka Konkurences padome uzņēmumiem uz pēdām nebūtu nonākusi, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma Latvijas energoceltnieks uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Raidījums norāda, ka būvfirma RIC Gulbenes pilsētā ir ļoti iecienīta. Uzņēmums jau vairākus gadus apkalpojis apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas. RCI Gulbene ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

Konkurences padome (KP) būvkompānijai RCI Gulbene piemērojusi 125 tūkstošu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, žurnālistus ceturtdien preses konferencē par atklāto būvniecības uzņēmumu karteļa vienošanās shēmu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu iepirkumos informēja KP.

Konkurences uzraugi, pēc viena pārkāpuma dalībnieka ziņojuma, konstatējuši divu būvkompāniju aizliegtu vienošanos piedaloties iepirkumos. Pārkāpuma iniciatoram - SIA RCI Gulbene - piemērots sods 125 tūkstošu eiro apmērā.

KP saņēma informāciju kopumā par trim iepirkumiem, kuru kopējā līgumcena bija 684,77 tūkstoši eiro. Divus no iepirkumiem rīkoja zemnieku saimniecības un vienu pašvaldības skola, bet visos gadījumos būvdarbu veikšanai bija piesaistīti ES fondu līdzekļi.

Aizliegtā vienošanās īstenošanas shēma – viens uzņēmums iesniedz pasūtītājam savu vēlamo tāmi, bet otrs iesniedz mākslīgi sadārdzinātu tāmi. Divos no iepirkumiem pasūtījumu saņēma SIA RCI Gulbene, vienā - otrs uzņēmums, bet reālie darbi 100% apmērā kā apakšuzņēmējam tika nodoti SIA RCI Gulbene. Par šādu «SIA RCI Gulbene» otram pretendentam izmaksāja atlīdzību 3% apmērā no iepirkuma līgumcenas.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, noteiks minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) līmeni: 2017.gadā 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, savukārt 2018.gadā – no visas valstī noteiktās minimālās algas. Lauku uzņēmēji uzskata, ka tas ir nepārdomāts solis Latvijas lauku virzienā, kas gan samazinās iedzīvotāju skaitu lauku reģionos, gan uzliks papildus slogu valsts budžetam.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Grozījumi likumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtību ir balstīti uz exel tabulu aprēķiniem – tie labi dod pienesumu valsts budžetā uz papīra, bet ir ļoti tālu no reālās dzīves. Šāds lēmums var novest pie tā, ka daudzi darbinieki tiks atbrīvoti no darba un būtiski samazināsies nodarbināto iedzīvotāju skaits reģionos. Daudzi, šobrīd oficiāli nodarbinātie nepilna darba laika darbinieki, nonāks Labklājības ministrijas pārraudzībā esošās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrās jeb valsts budžeta aprūpē.»

Jūrmala kā Latvijas slavenākā kūrortpilsēta ietver arī teritoriju pāri dzelzceļam, kurā mežs pieder gan pašvaldībai, gan privātīpašniekiem. Ar šīs zaļās zonas sakopšanu daudzviet rodas sarežģījumi privātīpašniekiem, kam nākas cīnīties ar to vietējo iedzīvotāju paradumiem, kuri mežu uztver kā bezmaksas atkritumu izgāztuvi, raksta laikraksts Diena.

«No vecākiem mantoto 8000 kvadrātmetru lielo meža platību atguvu XX gadsimta 90. gadu vidū. Manā rīcībā nonāca mežs bez apbūves tiesībām, kurā jau tolaik apkārtējie iedzīvotāji bija ierīkojuši izgāztuvi. Te tika izmesti ne tikai sadzīves atkritumi - mēbeles, stikla tara -, bet arī būvgruži, nolietota sadzīves tehnika - ledusskapji un klozetpodi,» stāsta Jūrmalas iedzīvotājs Jānis (vārds mainīts - red.). Gadiem ilgi viņš pūlējies iztīrīt savu īpašumu, tomēr joprojām, regulāri apmeklējot savu īpašumu, atrod atkritumu «slēptuves». Tuvāko māju saimnieki vasarā te izber nopļauto zāli, rudenī - savāktās lapas un zarus, bet daži šeit novada pat kanalizācijas saturu. «Apzinos savu atbildību par teritorijas uzturēšanu kārtībā. Man ir ieteikts privātīpašumu iežogot, taču skaidrs, ka žogs, visticamāk, drīz tiks nozagts vai sapostīts. Nezinu, kā lai rod risinājumu, jo pie rokas nevienu pieķert nav izdevies. Varas iestādes atbild, ka tā ir mana problēma,» sūdzas jūrmalnieks.

Gulbenē vairākas bijušās SIA Krontex P šūšanas ceha darbinieces ir vērsušās ar iesniegumiem Valsts darba inspekcijā neizmaksāto algu dēļ, ziņo reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Krontex P komercdirektors Osvalds Kundziņš Dzirkstelei apstiprina: «Jā, ir beigusies mūsu uzņēmuma darbība Gulbenē. Ļoti strauji beidzās. Darbinieki vienkārši rakstīja iesniegumus un gāja prom. Es tieši biju atgriezies no atvaļinājuma, kad ražošanas vadītāja man teica, ka nekavējoties ir jābrauc uz Gulbeni. Tur kaut kas notiekot ne tā, kā vajag. Kad atbraucu, Gulbenē bija palikuši vairs tikai septiņi darbinieki. Neatstrādāja neko, meta darbu malā un gāja projām. Nu nenoticēja cilvēki laikam. Daži vēl nebija saņēmuši pat pirmo algu... Tāda attieksme. Pie jums, Gulbenē, cilvēkiem laikam ogošana ir svarīgāka. Tā ir pieraduši dzīvot.»

SIA Nienhaus & Lotz Lettland Gulbenes ražotnē mēnesī sašuj 12 līdz 14 tūkstošus kleitu. Gada apgrozījums ir aptuveni pusotrs miljons eiro, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

11.oktobrī apritēs 20 gadu, kopš Gulbenē, kādreizējās rūpnīcas Alfa ceha telpās 3000 kvadrātmetru platībā, darbojas šis šūšanas uzņēmums. Šobrīd tajā ir nodarbināts 171 cilvēks, no kuriem tikai daži ir no Balvu puses, visi pārējie - Gulbenes pilsētas un novada iedzīvotāji.

Patlaban ražotnē darbs norit pie pieciem konveijeriem piecu pieredzējušu meistaru vadībā. Bijis arī sestais konveijers, taču tas vairs nevarēja pastāvēt, kad viena no meistarēm pameta Gulbeni, lai dotos peļņā uz ārzemēm, raksta medijs. «Ir doma izveidot atkal sesto konveijeru. Taču tad ir jānokomplektē jauna grupa, jāapmāca. Paplašināt darbību noteikti domājam. Darba devējs mums to iesaka,» stāstījusi Gulbenes ražotnes vadītāja Ilze Boldāne.

Gulbenē SEB bankas filiāles tomēr nebūs. Gulbenē turpmāk būs pieejams tikai SEB bankas bankomāts un internetbankas termināls, kuros iespējams veikt nepieciešamos ikdienas norēķinus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Gulbenes pašvaldībā bija cerējusi, ka izdosies tomēr vienoties ar banku.

«Klātienes konsultācijas nepieciešamības gadījumā klienti turpmāk varēs saņemt pie mūsu klientu darījumu vadītājiem Alūksnes filiālē, Brūžu ielā 1, bet atbildes uz citiem jautājumiem no mūsu speciālistiem, sazinoties ar SEB Klientu centru pa tālruni 8777,» norāda SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

K.Martinsone stāsta, ka SEB banka pārskata filiāļu tīklu atbilstoši esošajām biznesa aktivitātēm un izmaiņām klientu paradumos. Šo faktoru rezultātā pieņemts lēmums atsevišķās pilsētās, tanī skaitā arī Gulbenē, samazināt filiāļu skaitu un mainīt bankas klientu apkalpošanas koncepciju - saglabājot klientiem iespējas saņemt bankas pakalpojumus elektroniskajos kanālos (internetbankā, bankomāti) un speciālistu konsultācijas attālināti, sazinoties ar speciālistiem Klientu centrā.

Līgo svētku brīvdienās - 23. un 24. jūnijā, kā arī pirms un pēc svētkiem 21. un 22. jūnijā un 25. jūnijā dīzeļvilcienu sastāvos maršrutos uz Daugavpili, Zilupi, Krustpili un Valgu palielinās vagonu skaitu, informē a/s Pasažieru vilciens pārstāvji.

Tāpat 22., 23. un 24.jūnijā saskaņā ar brīvdienu sarakstu kursēs arī elektrovilcieni.

Pirmdien, 24. jūnijā papildus tiks norīkoti šādi brīvdienu dīzeļvilcieni:

• Rīga (plkst.8:30)-Krustpils (10:55) Nr.606;

• Krustpils (plkst.11:40)-Rīga (14:10) Nr.605;

• Rīga (plkst.11:40)-Rēzekne-2 (14:31) Nr.862;

• Rēzekne-2 (plkst.14:55)-Rīga (18:00) Nr.861;

• Rīga (plkst.12:55)-Daugavpils (16:39) Nr.610;

• Daugavpils (plkst.13:00)-Rīga (16:50) Nr.601;

• Rīga (plkst.9:22)-Sigulda (plkst.10:35) Nr.644*;

• Sigulda (plkst.10:47)-Rīga (plkst.12:00) Nr.643*.

Šie vilcieni atbilstoši sarakstam kursēs arī sestdien un svētdien, 22. un 23.jūnijā.

Ar Jāni Libeku reģionālais laikraksts Dzirkstele ticies ābolu sidra ražotnē, kas atrodas Brīvības ielā, Gulbenē. Viņš stāsta, ka aptuveni pirms trīs gadiem kopā ar draugu prātojuši, ko varētu vēl papildus darīt savam ikdienas darbam, un radusies doma, ka varētu veidot savu uzņēmumu. Jānis atzīst, ka jau skolas laikā prātā virmojusi doma, ka gribētu veidot uzņēmumu, kas saistās ar ražošanu, vēsta laikraksts.

Sākumā ar draugu izmēģinājuši ražot dažādus dzirkstošos vīnus, piemēram, no bērzu sulām, līdz tomēr sapratuši un nonākuši pie secinājuma, ka ābolu sidrs ir tas produkts, kuru mūsu platuma grādos var ražot tiešām kvalitatīvu. Jānis skaidro, ka ābols ir Latvijas auglis, kurš pie mums ir pieejams bez problēmām, to parasti ir daudz un tie ir ļoti piemēroti laba sidra iegūšanai.

Lai arī Jānis ābolu sidra recepti pilnībā neatklāj, tomēr viņš pastāsta, ka no brīža, kad uz ražotni tiek atvesti āboli līdz gatavai produkcijai, kad jau var atvērt gatavu ābolu sidra pudeli un nobaudīt to, paiet aptuveni pusgads. Sidra garšu veido tas, no kādām ābolu šķirnēm tiek iegūta ābolu sula.

Šodien notikusi Nodarbinātības valsts aģentūras tikšanās ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland darbiniekiem, kuras laikā Krāslavas šūšanas uzņēmuma SIA Nemo īpašniece Inga Zemdega-Grape informēja, ka maija vidū Gulbenē tiks izveidots jauns šūšanas cehs ar 40 darbiniekiem.

Kā informēja NVA Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko, uz tikšanos ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland ir ieradušies 103 darbinieki. NVA, Valsts darba inspekcijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Gulbenes novada speciālisti viņiem sniedza informāciju par attiecīgo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas iespējām un nosacījumiem.

Tā kā uzņēmumam SIA Nemo pasūtījumu skaits ir pietiekami liels un uzņēmumā uzskata, ka Gulbenes darbinieki ir pietiekami kvalificēti, ir iespēja rast abpusēji izdevīgu darījumu, skaidroja Zemdega-Grape.

«Ideja radās tikai un vienīgi saistībā ar situāciju, ka cilvēki ir palikuši bez darba. Godīgi runājot, ja tas nebūtu noticis, nezinu, vai būtu ko tādu darījusi. Pašlaik uzņēmums Krāslavā intensīvi apmāca šuvējas, un tas būtu tikai prātīgi - bāzēt ražošanu vienuviet. Bet, neskatoties uz papildu izmaksām un neērtībām, uzņēmums ir ieinteresēts dot cilvēkiem darbu, un arī darbiniekiem būs prieks turpināt strādāt savā profesijā,» atklāja uzņēmuma īpašniece.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Gulbenē izveidota pirmā elektromobiļu un hibrīdauto uzlādes stacija. Pagaidām tās vienīgais klients ir novada dome, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Darbu ir sākusi Gulbenes novadā un šobrīd arī visā Ziemeļaustrumvidzemē vienīgā publiski pieejamā elektromobiļu, kā arī hibrīdauto (darbināšanai izmanto degvielu un elektrību) uzlādes stacija. Tā atrodas SIA Lāčplēši – Moto teritorijā - Brīvības ielā 66. «Šī ir ātrās uzlādes - 50 kilovatu līdzstrāvas - stacija. Latvijā tādas pagaidām ir tikai divas. Otra ir Ogrē,» informē SIA Lāčplēši – Moto valdes locekle Guntra Rone. Stacijā automašīnas uzlāde notiek nepilnas pusstundas laikā. «Uzlādēt elektromobili var arī jebkurā citā vietā, arī mājās, taču tad tam būs nepieciešamas 6 līdz 8 stundas,» skaidro G. Rone.

SIA Elvi Latvija apstiprina Gulbenē izskanējušo informāciju, ka veikals Elvi pārtrauks darbu. No 4.septembra tas būs slēgts, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Ir samazinājusies pircēju aktivitāte. Iemesli mums nav zināmi. Visi darbinieki tiek atbrīvoti un saņems kompensācijas, savukārt divi darbinieki tiek pārcelti uz AlkOutlet veikalu, kurš tagad atrodas Ābeļu ielā. Par veikala ēku nevaru informēt, jo Elvi ir tās nomnieks, nevis īpašnieks,» stāsta tirgotāja pārstāve Ksenija Andrijanova.

Medijs atgādina 2005.gada novembri, kad vairāki simti cilvēku jau stundu pirms atvēršanas pulcējās pie jaunuzceltā veikala Elvi.

Autotransporta direkcija pagarinājusi pieteikšanos konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs, biznesa informācijas portālu db.lv informēja Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Pretendenti savu piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme Autotransporta direkcijai varēs iesniegt līdz 2017. gada 14. jūlijam. Direkcijā skaidro, ka konkursa termiņš pagarināts, jo veikti grozījumi tā nolikumā.

Pārvadātājs, kas uzvarēs konkursā, pakalpojuma nodrošināšanu uzsākts 2018. gada 1. janvārī, un līgums ar pārvadātāju tiks slēgts līdz 2020. gada beigām.

Konkursa nolikumā ir precizēts iesniedzamo dokumentu saturs, veikti atsevišķi tehniskie labojumi un precizēta iepirkumi komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība jautājumā, kas skar uzvarētāja noteikšanu.

SIA Mū siers vadītāja Vita Kence nospraudusi mērķi pirmssvētku pirkšanas drudzī nedēļas laikā pārdot divu mēnešu produkcijas apjomu, jo «Jāņu galdam pērk pat tie, kam siers negaršo», ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar mājražošanas popularitātes vilni arvien vairāk mājražotāju, zemnieku saimniecību un nelielu uzņēmumu nodarbojas arī ar siera ražošanu, kas ir visai atšķirīgs produkts no industriāli gatavotā. Līdzās jau zināmiem mazajiem ražotājiem nostājas jauni spēlētāji nišas tirgū, kuriem dažkārt nākas grūti sadalīt tirgus placi.

No virtuves uz ražotni

Pirms trim gadiem kopā ar bijušo draugu un pašreizējo firmas īpašnieku Raivi Guzlēnu gandrīz no zila gaisa izveidotā siera ražotne pārstrādā nedaudz vairāk nekā tonnu piena nedēļā. «Pirmie sieri tapa mājražošanas līmenī mājas virtuvē Gulbenē,» stāsta uzņēmuma saimniece V. Kence. Taču virtuvē drīz kļuva par šauru, tāpēc meklētas telpas, kas izrādījies grūts uzdevums. Tikai trīs kilometrus attālajā Ozolkalnā atrasta vieta siera darbnīcai, savukārt Gulbenē telpas par jaunajiem uzņēmējiem pieejamu nomas maksu atrast neizdevās. Pašvaldībai piederošā ēka citādi stāvētu tukša, tikai reizi nedēļā tur līdzās siernīcai darbojas feldšerpunkts. «Šī ēka labi parāda, kāda ir dzīve laukos – viss iznīkst, neviens neko darīt negrib. Tā kā ēkā citu īrnieku nav, mums ziemās nākas apkurināt visu ēku, lai caurules neaizsalst,» stāsta v. Kence.

Gulbenes novada dome joprojām ekspluatācijā nav pieņēmusi rekonstruēto Baložu ielu Gulbenē. Turpinās pašvaldības sarakste ar pasūtīto darbu izpildītāju - Rīgas SIA RBSSKALS Būvvadība, raksta reģionālais medijs Dzirkstele.

Kā vēstīts, tiesā ir ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process (TAP), taču vēl nav lemts par TAP plāna pieņemšanu.

Pēc Gulbenes novada domes skatījuma, darbi Baložu ielā ir veikti nekvalitatīvi.

Madonas ceļa daļas (Baložu ielas), kas ieved Gulbenē, rekonstrukcijas termiņš bija 1.augusts. Projektu īstenoja novada pašvaldība, un tā kopējās izmaksas ir 1,137 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu veido valsts budžeta finansējums.

Gulbenieši ievērojuši, ka beidzot ir sākusies bijušā Daiļrades ceha nojaukšana Gulbenē. Reģionālajam laikrakstam Dzirkstele to apstiprina SIA Pilsbergs dalībnieks Andis Augulis.

«Šī ir padomju laika celtne no baltajiem ķieģeļiem un gāzbetona. Tai nav vērtības,» viņš saka.

Pagaidām netiek plānots vietā celt neko jaunu. Pēc vecās ēkas nojaukšanas tur tikšot iesēta zāle. Kā vecās ēkas nojaukšanas iemeslu A. Augulis min faktu, ka šī bijusī ražošanas zona jau daudzus gadus netiek lietota. Laika gaitā sāka iebrukt jumts.

Novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis Dzirksteli informē ka SIA Pilsbergs brūkošās neapdzīvotās ēkas nojaukšanas darbus ir saskaņojusi ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Tas nepieciešams tāpēc, ka bijušais Daiļrades cehs, nebūdams kultūrvēsturiska vērtība, atrodas Vecgulbenes muižas apbūves teritorijā, kura savukārt ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

SIA «Libeks un Sprudzāns», kas ražo «Tālavas sidru», realizējos trīs projektus ar mērķi paaugstināt ražošanas kapacitāti un produktu kvalitāti.

Biedrība «Sateka» savā kontā sociālajā tīklā facebook informē, ka projektu realizācija bija nepieciešama, lai uzņēmums spētu nodrošināt savas produkcijas izejvielu - sulu - pietiekamību, paplašinātu produktu sortimentu un uzlabotu to kvalitāti.

«Tā kā vietējo augļu sulas iespējams iegūt tikai limitētu laika periodu, nepieciešams īsā laika periodā izspiest un sagatavot sulas vismaz nākamajiem 18 mēnešiem. Ar esošajām iekārtām ir bijusi sasniegta maksimālā kapacitāte un ražošanas apjomu palielināt vairs nav bijis iespējams. Iegādājamo iekārtu jaudas ir pietiekamas arī eksporta uzsākšanai, kā arī papildus dod iespēju dažādot ražošanu, kā arī piedāvāt sulu spiešanas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem,» skaidro biedrība.

Balvu tehniskās apskates stacijā no 2015.gada 13.aprīļa līdz 4.maijam tiks veikti iepriekš plānoti modernizācijas darbi, tāpēc autovadītāji aicināti auto tehnisko apskati iziet ātrāk vai arī veikt to citās stacijās Gulbenē vai Alūksnē.

Remonta laikā esošā un nokalpojušā pacēlāja un bremžu stenda vietā tiks uzstādītas jaunas iekārtas, kā arī tiks veikts grīdas remonts un citi darbi.

Balvu un to apkārtnes autovadītāji aicināti veikt savu transportlīdzekļu tehnisko līdz piektdienai, 10.aprīlim vai arī šajā laikā izmantot citas tehniskās apskates stacijas, Balviem tuvākās: Gulbenē (~35 km no Balviem) vai Alūksnē (~45 km no Balviem). Atgādinām, ka tehnisko apskati atļauts veikt arī pirms termiņa, kas norādīts apskates uzlīmē.

Transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumi šajā laikā CSDD Balvu nodaļā, Robežielā 1, klientiem būs pieejami kā ierasts.

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Īrijas šampinjonu audzētāju kooperatīva CMP Mushroom plāni šonedēļ vairākās Latvijas pilsētās izvērst darbinieku meklēšanu vietējo darba devēju vidū radījuši nopietnas bažas, ka Latviju atkal pametīs strādātspējīgie iedzīvotāji, trešdien, 29.novembrī vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Īrijas sēņu audzētavas pārstāvji no 1. līdz 8. decembrim viesosies piecās pilsētās – Jēkabpilī, Rēzeknē, Alūksnē, Balvos un Gulbenē. Viņi sēņu lasītājiem un sēņu pakotājiem sola stundā maksāt ne mazāk kā 9,25 eiro un garantē no 40 līdz 50 darba stundām nedēļā. Līdz ar to mēnešalga pirms nodokļiem varētu būt 1850 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) biedē, ka tik liela alga var pievilināt arī kvalificētu darbaspēku. Šo strādājošo aizbraukšana uz Īriju būtu liels trieciens Latvijas reģioniem, kur jau tā trūkst darbinieku. «Tas , ka ārzemju darba rekrutētāji tik agresīvā veidā to dara, tas ir signāls, kuru attiecīgi politikas veidotājiem ir jādomā kaut kādi pretsoļi tam. Bet tajā pašā laikā nav jau neviena represīva veida, tikai motivējoša,» atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

«Lai diennakts tumšajā laikā mēs būtu redzami, ir jābūt atstarotājam, taču kādam tie nepatīk, kādam tie vienmēr aizmirstas, tādēļ mums radās ideja ražot atstarojošas somas,» par SIA Quilt Art pirmsākumiem reģionālajam medijam Dzirkstele.lv stāstījusi uzņēmuma valdes locekle Inga Deigele.

Atstarojošo somu izgatavošana bijusi pamatideja, kas pamazām apaugusi ar dažādām citām domām un idejām.

«Šobrīd mēs piedāvājam šūšanas pakalpojumus jau plašākā spektrā. Mēs neesam klasisks šūšanas ateljē, kur cilvēks atnāk un pasūta sev uzšūt konkrētu apģērba gabalu, šādu šūšanas ateljē Gulbenē ir pietiekami daudz. Protams, ar klientiem strādājam individuāli, tomēr vairāk izgatavojam somas, priekšautus, spilvenus, kaklasaites, kāzu karogus un citas lietas. Top bērnu apģērbs, un plānojam uzsākt arī pieaugušo apģērba ražošanu. Mēs daudz strādājam ar dabīgiem materiāliem – džinsu un kokvilnu,» sacījusi I.Deigele.

Autotransporta direkcija (ATD) izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās, aģentūrai LETA pavēstīja ATD.

Pretendenti piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotēs "Alūksne", Daugavpils", "Gulbene", "Jēkabpils", "Limbaži", "Ludza", "Madona", "Preiļi", "Rēzekne" un "Ziemeļkurzeme" ATD var iesniegt līdz 2017.gada 19.jūnijam.Konkursā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums - ne tikai cena, bet arī tehniskais piedāvājums.

Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums (autobusu parka vidējais vecums nedrīkst pārsniegt 20 gadus, bet viena atsevišķa autobusa vecums - 25 gadus), tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība (piemēram, videonovērošana, kas fiksē transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu), kā arī papildu bonusi (piemēram, individuālais apgaismojums autobusa salonā, audiāli un vizuāli pieejami sabiedriskā transporta kustības saraksti u.c.)."Ņemot vērā, ka ATD strādā pie jaunas sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanas kārtības no 2021.gada, līgumi ar pārvadātājiem, kas uzvarētu šajā konkursā, tiks slēgti līdz 2020.gada 31.decembrim. Šobrīd ATD administrē 65 dažādus līgumus ar pārvadātājiem un šajos līgumos noteiktas atšķirīgas kvalitātes prasības un pakalpojuma sniegšanas standarti, tādējādi pasažieri un pārvadātāji ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā," norādīja direkcijas pārstāvji.