Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām arī šogad visā Latvijā organizē algotos pagaidu sabiedriskos darbus bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti NVA kā bezdarbnieki vairāk nekā 6 mēnešus vai reģistrēti bezdarbnieka statusā mazāku laiku, bet vismaz 12 mēnešus nav strādājuši, informē NVA.

Tas ir valsts finansēts aktīvais nodarbinātības pasākums, kura mērķis - nodrošināt bezdarbniekiem iespēju uzturēt vai iegūt darba iemaņas, veicot sabiedriska labuma darbus pašvaldību izveidotajās algotu pagaidu saviedrisko darbu vietās.

NVA un pašvaldība slēdz līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu, nosakot pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, kā arī norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtību. Ja pasākuma īstenošanas darba vietu izveido biedrībā vai nodibinājumā, tad līgumu par tās atbilstošu nodrošinājumu pašvaldība slēdz ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu. Algotos pagaidu sabiedriskos darbus īsteno tādās darbvietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrības), biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi nodarbināta neviena cita persona.

Pasākumā «Algoti pagaidu darbi», ko sadarbojoties ar Latvijas pašvaldībām īsteno Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA), nodarbināti 1473 bezdarbnieki un noslēgti līgumi ar 106 Latvijas pašvaldībām.

Visvairāk algotu pagaidu sabiedrisko darbavietu šobrīd izveidots Latgalē (539). Kurzemē izveidotas 334 darbavietas, bet vismazāk – 131 – darbavieta pasākuma ietvaros radīta Rīgas reģionā.

Algotus pagaidu sabiedriskos darbus īsteno tādās darba vietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrībās), biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi nodarbināta neviena cita persona.

Algoti pagaidu sabiedriskie darbi tiek organizēti, lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kas nesaņem pabalstu un reģistrēti NVA vairāk nekā sešus mēnešus. Par algotu pagaidu sabiedrisko darbu bezdarbnieks saņem simts latus mēnesī, savukārt NVA veic valsts ssociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensijas apdrošināšanai.

Lai veicinātu ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības risku, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību īstenos dažādus pasākumus, informē LM.

Ilgstošajiem bezdarbniekiem plānots nodrošināt individuālas un grupu konsultācijas ar dažādiem speciālistiem (piemēram, karjeras konsultantu, psihologu, psihoterapeitu). Bezdarbniekiem tiks veiktas veselības pārbaudes, nosakot piemērotību piedāvātajam darbam, kā arī individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem.

Plānā iekļauta arī bezdarbnieku profesionālās piemērotības noteikšana, noskaidrojot viņu intereses un motivāciju mācīties, novērtējot viņu veselības stāvokļa, kā arī iemaņu atbilstību konkrētai profesijai un apmācību programmai. Tiks īstenota arī motivācijas programma darba meklēšanai un veikti atbalsta pasākumi bezdarbniekiem ar atkarības problēmām.

Latvijas darba tirgū bezdarba kontekstā viena no lielākajām problēmām ir ilgstošais bezdarbs, kas nozīmē, ka cilvēks bez darba ir vairāk nekā gadu. Tāds ir OECD pētījuma «Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija» viens no būtiskākajiem secinājumiem.

No visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 38% ir tā sauktie ilgstošie bezdarbnieki. Pētījumā norādīts, ka ilgstošs bezdarbs ir ar sociāli negatīvām sekām, īpaši tādēļ, ka ilgstošajiem bezdarbniekiem zūd motivācija iekļauties darba tirgū un faktiski viņi ir ļoti bieži atmetuši cerības darbu atrast, kļūstot par tā dēvētajiem discouraged workers jeb nereģistrētajiem bezdarbniekiem ekonomiski aktīvā vecumā, kas zaudējuši cerības atrast darbu.

Liela problēma ir tā, ka lielākā daļa šo bezdarbnieku nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, līdz ar to viņus ir ļoti grūti sasniegt, lai piedāvātu aktīvas nodarbinātības pasākumus. Nereti tie ir cilvēki ar atkarībām vai invaliditāti. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2018. gada nogalē ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā 59,5% bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, 25,7 % – bezdarbnieki ar invaliditāti, 1,2 % – jaunieši bezdarbnieki (15 – 24 gadi).

Rīgas dome (RD) sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) šogad turpina īstenot aktīvas nodarbinātības programmu Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās (APSD). No aprīļa tiks izveidotas vēl 59 darba vietas, līdz ar to kopējais pagaidu darba vietu skaits Rīgas pašvaldībā pieaugs no 195 līdz 254 vietām, informē RD pārstāvis Viktors Daugmalis.

Labklājības departaments ir gatavs nodrošināt 123 darba vietas, Satiksmes departaments – 16, Mājokļu un vides departaments – 49, savukārt Ziemeļu, Austrumu un Pārdaugavas izpilddirekcijas – 22 darba vietas katra.

APSD mērķis ir darba iemaņu un sociālo prasmju uzturēšana ilgstošajiem bezdarbniekiem pašvaldības izveidotajās darba vietās, veicot algotus pagaidu sabiedriskos darbus, kas rada sociālu labumu sabiedrībai. Pagaidu darbu veikšanai tiek piedāvātas mazkvalificēta darba vietas, kurās strādājot, nav nepieciešama iepriekš iegūta speciāla kvalifikācija, tā ir iespēja strādāt cilvēkiem, kuriem ir grūti iekļauties darba tirgū, piemēram, pirmspensijas vecumā, ar zemām latviešu valodas prasmēm, personām ar invaliditāti, kā arī cilvēkiem, kuri cieš no atkarībām vai hroniskām veselības problēmām. Darbinieks saņem atalgojumu 150 eiro apmērā.

Bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņš no nākamā gada visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no konkrētā bezdarbnieka darba stāža, būs deviņi mēneši.

To paredz 2013. gada budžetu pavadošo likumprojektu paketē iekļautie likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» grozījumi, kurus Saeima pirmdien atbalstīja 1. lasījumā.

Patlaban spēkā esošais likums noteica, ka bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem pabalstu maksā četrus mēnešus, bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem - sešus mēnešus, bet bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem – deviņus mēnešus.

Saskaņā ar likumu, arī turpmāk bezdarbnieka pabalsts tikai pirmos trīs mēnešus tiks maksāts 100 % apmērā. Nākamos trīs mēnešus tas tiks maksāts 75 % apmērā, bet pēdējos trīs mēnešus – 50 % apmērā.

Tā kā 71% no jauniešiem bezdarbniekiem ir ar zemu izglītības līmeni, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju centīsies viņus atgriezt izglītības sistēmā. Lai to panāktu, valsts skolām aktīvāk jāpiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākumos.

Izglītības iestādēm jābūt atvērtākām bezdarbniekiem, īpaši jauniešiem bezdarbniekiem, un jādarbojas arī pēc «oficiālā darba laika beigām», norāda LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, piebilstot, pašlaik lielākos līdzekļus saņem privātais bizness. Konkrēts mehānisms, kā valsts izglītības iestādes iesaistīt bezdarbnieku pasākumos, jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai.

Jāatgādina, ka, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu vēstuli par jauniešu nodarbinātības problēmām, Latvijā tika izveidota īpaša darba grupa. Jauniešu nodarbinātības jautājums kļuvis aktuāls daudzās Eiropas valstīs – Eurostat dati liecina, ka 2012. gada janvārī vidējais jauniešu bezdarba līmenis ES bija 22,4%, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Spānijā un Grieķijā noteiktos laika periodos tas pat pārsniedzis 50%. NVA dati liecina, ka šā gada 1. martā Latvijā kopumā bija reģistrēti 15 791 jaunietis bezdarbnieks 15-24 gadu vecumā, kas veido 11,8% no kopējā bezdarbnieku skaita. Lielākā daļa – 86,5% - jauniešu bezdarbnieku ir 20-24 gadus veci. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jauniešu bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā nav mainījies, informē NVA.

Ministru kabineta komiteja šodien izskatīšanai valdībā virzīja noteikumu projektu, kas paredz līdz 2021.gadam ieguldīt 40 miljonus eiro pasākumos, kuru mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā.

Labklājības ministrija (LM) jau iepriekš informējusi, ka visu aktivitāšu īstenošanai kopējais finansējums paredzēts vairāk nekā 40 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums - 34 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums - seši miljoni eiro. Vēl paredzamas diskusijas par valsts piešķirto finansējumu.

Pasākuma īstenošanu paredzēts sākt jau šogad. Kopumā tajā plānots iesaistīt 30 110 ilgstošo bezdarbnieku.

LM ilgstošajiem bezdarbniekiem plāno nodrošināt individuālas speciālistu un grupu konsultācijas, tostarp karjeras konsultantu, psihologu un psihoterapeitu, kas veicinātu bezdarbnieka pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir uzsākusi pilotprojekta «Profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs» īstenošanu, informē NVA pārstāve Iveta Kancēna.

Pilotprojekta mērķis ir veicināt izglītības infrastruktūrā ieguldīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu līdzekļu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot izglītības pakalpojuma sniegšanu bezdarbniekiem, tajā skaitā motivēt valsts vai pašvaldību dibinātas izglītības iestādes nodrošināt augstas kvalitātes apmācības procesu.

Atšķirībā no šobrīd bezdarbnieku profesionālajā un neformālajā apmācībā izmantotās kuponu metodes, šajā pilotprojektā apmācības grupu komplektēšanu veiks NVA sadarbībā ar izglītības iestādēm. Apmācība pilotprojekta ietvaros tiks organizēta konkrētās valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kuru materiāli tehniskās mācību bāzes uzlabošana ir veikta no ERAF līdzekļiem.

Saeima pirmajā lasījumā pieņem grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz no nākamā gada sākt īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus.

Tā kā šogad joprojām ir liels ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā arī tautsaimniecībā nav pietiekami daudz darba vietu, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū, arī nākamajā gadā bezdarbniekiem ir jāturpina sniegt atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, norādīts likumprojekta anotācijā. Ja tas netikšot darīts, palielināsies ekonomiski neaktīvo un ilgstošo bezdarbnieku skaits, līdz ar to palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija.

Plānots, ka atalgojuma apmēru algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem noteiks Ministru kabinets. Tāpat likumprojekts paredz, ka nodarbinātības pasākumu īstenotājiem būs pienākums nodrošināt bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Kopš 2012.gada februāra līdz jūnijam Rīgas pašvaldības un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) realizētajā projektā par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem nodarbināti 1411 bezdarbnieki. Savukārt ar 341 cilvēku tika pārtraukts līgums dažādu, pārsvarā disciplināru pārkāpumu dēļ.

Bezdarbniekiem, kas stājas rindā algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem tiek piedāvāts strādāt pašvaldības iestādēs, veicot mazkvalificētus darbus, piemēram, kopt teritorijas. Maijā pašvaldības iestādēs strādāja 1066 bezdarbnieki. Visvairāk – 265 cilvēki – strādāja Mājokļu un vides departamenta pārraudzībā, veicot pilsētas zaļās zonas sakārtošanas darbus. Projektā iesaistīto bezdarbnieku lielākā daļa ir Rīgas Sociālā dienesta (RSD) klienti.

No visiem maijā pašvaldības iestādēs nodarbinātajiem 1066 bezdarbniekiem aptuveni 31% jeb 333 bezdarbnieki bija jau iepriekš vismaz vienu reizi piedalījušies šajā projektā.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada līdz 2021.gadam plāno īstenot dažādus apmācību, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, tādējādi aptuveni 85 tūkstošiem bezdarbnieku un darba meklētāju būs iespēja paaugstināt kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam īstenošanu. Projekts ceturtdien, 9.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka minētajā laika periodā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īstenos konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus (tai skaitā profesionālās tālākizglītības programmu apguvi un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi), neformālās izglītības programmu apguvi, apmācību pie darba devēja. Tāpat NVA apmācību laikā sniegs arī specifiskus pakalpojumus mērķa grupu bezdarbniekiem (ergoterapeita, surdotulka un asistenta pakalpojumus, nodrošinās specializētu transportu bezdarbniekam ar invaliditāti).

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – tie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2015. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

To paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, kas otrdien, 5.maijā, apstiprinātas valdībā.

«Ja vēlamies, lai tuvākajos gados Latvijā nav jāieved darbaspēks no citām valstīm, maksimāli jāizmanto mūsu pašu iedzīvotāju potenciāls. Jāapzinās, ka saskaroties ar izaicinājumiem darba tirgū, cilvēkiem ir jādod iespēja sekmīgi integrēties darba tirgū un pēc iespējas ilgāk turpināt darba gaitas, vienlaikus ļaujot saņemt pasākumu kopumu darba atrašanai, sekmējot pāreju no izglītības uz darba tirgu, sniedzot arī atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Īpaši svarīgi tas ir reģionos,» uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Pagājušajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiālē tika reģistrētas 1367 vakances, kas ir 44% no visām Vidzemes reģionā kopumā piereģistrētajām vakancēm. 2014.gadā darbā iekārtojās 1747 bezdarbnieki, vidēji mēnesī – 146 bezdarbnieki, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmierā pieprasīti ir dažādu jomu speciālisti, sākot ar strādniekiem un beidzot ar augsti kvalificētiem inženieriem un medicīnas darbiniekiem. Liels pieprasījums visa gada garumā ir pēc darbiniekiem tirdzniecības jomā, kā arī savas jomas profesionāļiem - metinātājiem, būvinženieriem, autoatslēdzniekiem u.c. Kā apliecināja NVA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa, Valmiera ir ekonomiski aktīva pilsēta, uz kurieni strādāt un meklēt darbu brauc cilvēki no visas Vidzemes. Tā kā pilsēta nepārtraukti domā par attīstību, ražošanas teritoriju paplašināšanu, investoru un uzņēmumu piesaisti, arī darbavietu skaits turpina pieaugt.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Kompleksi atbalsta pasākumi ietvaros sāk īstenot Atbalsta pasākumu ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām, kas paredzēts tiem ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuriem, lai atsāktu strādāt, ir nepieciešams atbrīvoties no alkohola, narkotiku, psihotropo vielu vai azartspēļu atkarības.

Programmas galvenais uzdevums ir uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti, iemācīt viņam saprast, ka, lai pārvarētu atkarības radītās negatīvās sekas, nav jāmaina ģimene, draugi vai dzīvesvieta, bet vispirms jāmainās pašam, jāmaina domāšana un uzskati, tādēļ pirmais noteikums - paša atkarīgā labprātīga vēlēšanās aktīvi līdzdarboties un mainīt savu dzīvi.

Bezdarbnieki ar atkarībām ārstēsies pilnīgi brīvprātīgi, parakstot vienošanos, kurā būs noteikti pacienta pienākumi un tiesības ārstēšanās laikā. Lai atjaunotu sociālo komunikāciju un attiecību kultūru, ārstēšanās gaitā tiks ievērots komūnas princips, slimnieki piedalīsies arī sadzīves jautājumu risināšanā. Ārstēšanās no atkarības notiek stacionārā, tā ilgst 28 dienas.

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – šie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

Iepriekšminēto paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas ceturtdien izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos un pilnvērtīgi izmantot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, mazināt bezdarba sociālās sekas, atbalstīt bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju iespējami ilgu noturēšanos darba tirgū.

Tāpat pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt, ka ilgstošais bezdarba līmenis līdz 2020. gadam samazinātos līdz 15% no visiem bezdarbniekiem un 2,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Latvijā 2013. gadā no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 5,8% bija ilgstošie bezdarbnieki (2003. gadā 4,8%, vidējais rādītājs ES – 5,1%). 2014. gada jūnijā 35% no visiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē reģistrētajiem bezdarbniekiem bija ilgāk par 12 mēnešiem.

Šogad vairāk nekā 15 tūkst. jauniešu varēs saņemt nepieciešamos pakalpojumus, tai skaitā, karjeras konsultācijas apmācības,vai arī iesaistīties nodarbinātības pasākumos, informēja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Bez darba esošais jaunietis var iesaistīties profesionālās tālākizglītības vai neformālas izglītības programmās. Tāpat jaunieši var piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, iziet apmācību pie darba devēja, strādāt speciāli viņam izveidotā darba vietā vai arī veikt brīvprātīgo darbu.

Jauniešiem piedāvāta iespēja arī izmēģināt spēkus savas komercdarbības uzsākšanā vai arī kļūt par pašnodarbināto.

Tiem jauniešiem, kas vēl nav droši, ar kādu darbības jomu vēlas saistīt savu profesionālo izaugsmi, var izmantot karjeras konsultācijas.

Šā gada otrajā pusē simts jaunieši varēs piedalīties jauniešu darbnīcās, kas norisināsies pilotprojekta ietvaros. To ietvaros viņiem būs iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas profesionālās izglītības iestādē. Katrā no jomām jaunieši darbosies trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku. Pasākuma laikā jaunietis saņems ikmēneša stipendiju 40 latu apmērā, bet jaunieši ar invaliditāti - 60 latu stipendiju.

Labklājības ministrija (LM) no 2015.gada pirmā ceturkšņa beigām ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu atbalstu plāno nodrošināt subsidētās darbavietas cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem un gados vecākiem. Tādējādi minētiem cilvēkiem būs nodrošināta iespēja iekļauties darba tirgū.

Šobrīd subsidētās darbavietas paredzēts nodrošināt līdz 2015.gada 30. jūnijam, bet faktiski uzsākt darbu tajās bezdarbnieki var līdz 2014. gada beigām.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem īstenošanu. Projekts ceturtdien, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā.

Darba devējiem prognozējot mazāku pieprasījumu pēc darbiniekiem ar noteiktām prasmēm, dažas apmācību programmas bezdarbniekiem, piemēram, nekustamā īpašuma aģenta prasmju apgūšana, vairs netiks piedāvātas, taču to vietā bezdarbnieki varēs iziet papildus praktiskās apmācības pie darba devēja dažādu nozaru uzņēmumos.

Tuvākajā laikā bezdarbniekiem papildus būs pieejamas praktiskās apmācības pie darba devēja apstrādes rūpniecības, transporta un loģistikas, tūrisma, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumos, izņemot apmācības nekvalificētu vai mazkvalificētu darbu veikšanai.

Tajā pašā laikā bezdarbniekiem tiks piedāvāta iespēja iesaistīties jaunās neformālās izglītības apguves programmās, tostarp apgūt lietuviešu un igauņu valodas zināšanas. LM pārstāvji norāda, ka tas palielinās darbā iekārtošanās iespējas pierobežas teritorijā.

Labklājības ministrijas (LM) Apmācību komisija, aktualizējot apmācību sarakstus bezdarbnieku profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmās, vairs nepiedāvās darba meklētājiem apgūt, piemēram, nekustamā īpašuma aģenta un transportlīdzekļu krāsotāja iemaņas.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pilotprojektā Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs saņēmusi pirmos darba devēju pieteikumus, informē NVA.

Pieteikumi saņemti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, NVA Liepājas filiālē un NVA Madonas filiālē.

Uzņēmēji ar NVA atbalstu vēlas apmācīt 85 speciālistus darbam apstrādes rūpniecībā, transporta un loģistikas nozarē - apdares darbu strādniekus, ekspeditorus, starptautisko pārvadājumu autovadītājus. Kopumā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās.

Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs ilgst vienu mēnesi. To organizē, ja darba devējs nodibina darba tiesiskās attiecības ar vismaz pieciem bezdarbniekiem. Darba devējam pēc tam tajā pašā darbā mazākais pusgadu jānodarbina vismaz divi no apmācītajiem bezdarbniekiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pilotprojektam Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs pieteikušies darba devēji Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Rīgā, informē NVA.

Darba devēji pieteikuši 185 speciālistu praktisko apmācību, un 21 bezdarbnieks jau mācās, apgūstot kravas automobiļa vadītāja, ekspeditora, apdares darbu strādnieka, pārtikas pārstrādes strādnieka un citas profesijas.

Praktiskā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. No bezdarbnieku vidus tiek atlasīti piemērotie kandidāti, kurus darba devējs atbilstoši sava uzņēmuma specifikai un prasībām apmāca un nodarbina. Darba devējs iegūst apmācītu darbinieku, savukārt bezdarbnieks – pieprasītu profesiju un darbu.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos Labklājības ministrija (LM) Eiropas Savienības (ES) stuktūrfondu apguves plānu šim gadam izpildījusi par 57%, informē ministrijas pārstāvji.

Šajā plānošanas periodā piešķirts papildu finansējums 26,4 milj. latu apmērā, savukārt jauns finansējums - 19,2 milj. latu apmērā. Papildu finansējums Nodarbinātības valsts aģentūras realizētajiem projektiem būs pieejams no Eiropas Sociālā fonda (ESF), atgādina ministrija.

Izmaiņas skars bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību pasākumus, palielinot tiem pieejamo finansējumu, papildus uzņemoties virssaistības 7,5 miljonu latu apmērā. Tas ļaus projekta īstenošanas termiņu pagarināt par 18 mēnešiem, proti, līdz 2015. gada 30. jūnijam, kā arī papildus apmācību pasākumos iesaistīt vairāk nekā 8000 bezdarbnieku.

Papildu finansējuma 8,5 miljonu latu apmērā piešķiršana dos iespēju pagarināt algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu par pusgadu - līdz 2014. gada 30. jūnijam. Tādējādi papildus šai aktivitātē būs iespējams iesaistīt vairāk nekā 18 tūkst. bezdarbnieku, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu.

Eiropai, izejot no Covid-19 pandēmijas, ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ir vajadzīga 5G attīstība, šodien 3.Baltijas ekosistēmas foruma "5G Techritory" atklāšanā teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka savienojamība ir Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās attīstības mugurkauls, kas ietekmē gan infrastruktūru un digitālos pakalpojumus, gan biznesa attīstību.

Dombrovskis pauda, ka plašāks 5G pārklājums palīdzēs attīstīties rūpniecībai un paaugstinās produktivitāti, ļaus pilnveidoties un augt mazajiem biznesiem, kā arī attīstīt sabiedriskos pakalpojumus. Turpmākajos gados 5G sniegs būtiskas ekonomiskas attīstības iespējas.

Viņš uzsvēra, ka Eiropas ekonomiskajai izaugsmei, izejot no pandēmijas radītās krīzes, ir nepieciešams 5G, piebilstot, ka pandēmija ir parādījusi ātra interneta savienojuma nozīmību, lai valstu ekonomikas varētu turpināt darboties.