Biodegvielas nozari Latvijā varētu glābt 5% obligātā biodegvielas piemaisījuma ieviešana visai patēriņā esošajai degvielai.
«Mums- Baltijas jūras reģiona valstīm - ir īpaši liels potenciāls alternatīvā enerģijas ieguves veida attīstīšanā. Piemēram, Latvijā šobrīd ir ļoti daudz brīvas zemes, kur varētu audzēt bioenerģijas kultūras. Turklāt gandrīz visu, ko var audzēt zemnieki, var izmantot bioenerģijas ražošanā. Tāpēc Baltijas jūras reģiona valstīm jāveltī visi spēki, lai attīstītu alternatīvos enerģijas ieguves veidus ar mērķi maksimāli apgūt un izmantot iekšējos resursus, tādējādi iegūstot iespējami lielāku energo neatkarību no enerģijas piegādātājām lielvalstīm,» tā, atklājot konferenci «Atjaunojamā enerģija- nākotnes perspektīva Baltijas reģionā», savulaik teica zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Arī tagad enerģētikas jomas eksperti uzskata, ka sasniegt Eiropas Savienības prasības - 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru Latvijas enerģētikā līdz 2020. gadam bez biodegvielas nebūs iespējams. «Līdz 2020. gadam mēs nevarēsim pagūt attīstīt tik jaudīgus vēja parkus, protams, ir koksnes potenciāls, bet ne katrā gadījumā to izmantot ir ekonomiski izdevīgi. Paliek biodegviela, te mums būtu visas attīstības iespējas,» uzskata Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas goda prezidents Viktors Zēbergs.
Jāievieš līdz 2010. gadam
Latvijas biodegvielas ražotājiem būtisks jautājums ir obligāto 5% biodegvielas piejaukuma ieviešana visai Latvijas patēriņā esošajai degvielai, ko Latvija, sekojot Eiropas Savienības direktīvām, apņēmusies ieviest vēlākais 2010. gadā. Gan ar noteikumu, ka tā ir Latvijā saražota biodegviela, kas pēc dažādu nozares asociāciju datiem ir vietējām ražotnēm izpildāms apjoms.
Valsts iegūtu PVN
«Pieņemot lēmumu par atbalstu biodegvielas ražotājiem, Ministru prezidentam nolika priekšā tikai izdevumu daļu, pat nepieminot ieņēmumus. Ieviešot 5% piejaukumu un visu biodegvielas ražošanas procesu no rapšu audzēšanas līdz degvielas pārdošanai mazumtirdzniecībā veicot Latvijā, valsts iegūtu 5 reizes PVN. Vispirms rapšu audzētājam pārdodot savu produkciju rapšu eļļas spiedējam, tad rapšu eļļas ražotājam to pārdodot biodegvielas ražotājam, degvielu sajaucot ar biodegvielu - trešo reizi PVN, pārdodot to vairumtirgotājiem - 4. reizi un pārdodot mazumtirdzniecībā -5 reizi. Uz 70 tūkst.t biodīzeļa, kas atbilstu 5% obligātā piemaisījuma normai, tie ir 42 milj. Ls, kas pašlaik iet Latvijai gar degunu,» tā Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents Jevgēņijs Kisiels, piebilstot, ka pašreizējā situācijā prognozes par biodegvielas attīstību Latvijā ir ļoti sliktas. «No tā, cik ātri ieviesīs obligāto piemaisījumu, ir atkarīga mūsu izdzīvošana, diemžēl, redzot ilgo vilcināšanos šajā jautājumā, baidos, ka tas šogad vēl nenotiks,» uzskata SIA Mežrozīte ražošanas daļas vadītājs Dainis Laugalis. «Izskatām visas ekonomiskās iespējas, taču būtu ļoti svarīgi zināt, kāda būs valsts rīcība ar obligāto piejaukumu, lai vismaz var pārlaist grūtos laikus ar cerību,» tā D.Laugalis.
Grib rīcību
«2009.gadā biodīzeļdegvielas industrija cer sagaidīt konkrētu rīcību no Eiropas Komisijas ASV subsidētā biodīzeļa B99 lietā, ieviešot antidempinga ievedmuitu ES subsidētai biodīzeļdegvielai no ASV. Cerams, ka arī Latvijas tirgū degvielas tirdzniecības kompānijas pievērsīsies vairāk biodegvielām, uz to stimulētu palielinātais akcīzes nodoklis naftas produktiem un nepieciešamība sākt lēnām gatavoties 2010.gadā gaidāmajam obligātajam 5% biodegvielas piejaukumam,» tā SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs Ģirts Fišers. «Mēs gribam, lai piejaukums tiktu ievests no šī gada 1. jūlija. Pašlaik situācija ir negatīva, jo tik lēti, kā tagad maksā fosilā degviela, biodegvielu saražot nevar. Tomēr domāju, ka šāda situācija nebūs ilgstoša, jebkurā gadījumā vēl nomiruši neesam,» komentēja Latvijas biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs. Savukārt Ekonomikas ministrijas Degvielas politikas nodaļas vadītājs Māris Priedītis Db norādīja, ka jautājums par obligāto piejaukumu patlaban esot aktuālā dienaskārtībā darba grupām un konkrēti ieviešanas termiņi, kā arī citi parametri varētu būt zināmi janvāra beigās.