Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina valdību un politiķus mainīt pirms gada pieņemto lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un veicināt Latvijā ražotas biodegvielas izmantošanu, kā arī izlēmīgi ieviest citus instrumentus transporta dekarbonizācijai, informē LBBA pārstāvji.

Asociācija norāda, ka 1.jūlijā apritēja gads kopš degvielai vairs nav obligāti jāpievieno biodegviela, un aizvadītais gads pierādījis, ka šis lēmums bijis "ačgārns un kontraproduktīvs".

Pamatojums šim lēmumam bija vēlme samazināt degvielas cenu. Tomēr LBBA ieskatā rezultāts ir visai apšaubāms. Latvijā dīzeļdegvielas cena aizvien ir augstāka nekā Lietuvā, taču tam tā nevajadzētu būt, jo Lietuvā aizvien spēkā ir prasība pievienot biodegvielu katram realizētajam litram. Pat neraugoties uz nelielu akcīzes nodokļa atšķirību, Latvijā dīzeļdegvielai būtu jābūt par septiņiem līdz astoņiem centiem lētākai nekā Lietuvā, bet realitāte ir pilnīgi pretēja.

Pasaules valstu līderiem vajag darboties ātri un saskaņoti, lai parūpētos par to, lai pārtikas cenu pieauguma šoks, kas apdraud daudzus desmitus miljonus pasaules iedzīvotāju, nepārvērstos par katastrofas, liecina Apvienoto Nāciju (AN) paziņojums.

Šāds AN paziņojums sekoja pēc tam, kad Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati atklāja, ka FAO pārtikas cenu indeksa vērtība jūlijā pieaugusi par 6% (minētais indekss ietver piecu galveno pārtikas izejvielu cenu kustību).

AN rekomendējusi pasaules ietekmīgāko valstu vadītājus pieņemt gan tūlītējus pasākumus, kas saistīti ar augto pārtikas cenu iegrožošanu (tas varētu būt uzbrukums biodegvielas ražošanas nozarei), gan ilgtermiņa pasākumus, kas saistīti ar pārtikas ražošanas un patērēšanas paradumiem laikā, kad aug pasaules iedzīvotāju skaits un notiek klimata pārmaiņas.

Jāpiebilst, ka G20 valstu vadītāji pagājušajā nedēļā rīkoja konferences zvanu šo tēmu sakarā. Tiesa gan, valstu vadītāji nolēma nogaidīt līdz tam, kad nedaudz vēlāk septembrī tiks publicēta ASV Lauksaimniecības departamenta ražas atskaite (tieši ASV postošais sausums ir viens no iemesliem straujajam pārtikas cenu pieaugumam), ziņo Reuters.

Satversmes tiesa atzinusi, ka apstrīdētā norma par atbalsta sniegšanas kārtību biodegvielas ražotājiem atbilst Satversmei, ja valsts tiešais atbalsts par 2008.gadu tiek izmaksāts līdz 2014.gadam.

Jāatgādina, ka pieteikumu iesniedzējas biodegvielas ražotājas SIA Mamas D un SIA Bio-Venta norādīja, ka, mainot atbalsta sniegšanas kārtību un iepriekš paredzētajos termiņos pilnā apmērā neizmaksājot paredzētās atbalsta summas, esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un aizskartas konstitucionālo sūdzību iesniedzēju īpašuma tiesības.

Apstrīdētā norma noteic, ka pagājušajā gadā neizmaksāto tiešā atbalsta summu par 2008.gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu 11,3 milj. Ls apmērā biodegvielas ražotājiem izmaksā līdz 2019.gadam atbilstoši valsts budžeta apakšprogrammā «Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai» pieejamajam finansējumam.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Šā gada laikā tiks vērtētas iespējas palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degviela - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam. Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Latvija Statoil pārstāvis Artūrs Eglītis Db.lv norādīja, ka, palielinot obligāto biodegvielas piejaukumu, degvielas cena varētu palielināties par vienu santīmu litrā, taču tikai tādā gadījumā, ja saglabāsies esošā cenu atšķirība starp fosilo un tīru biodegvielu.

Nepieciešamību palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai Ekonomikas ministrija (EM) pamato ar līdzšinējās biodegvielu ražošanas nozares attīstības Latvijā un valsts atbalsta instrumentu analīzē secināto, ka biodegvielu ražošanas nozares turpmāko izaugsmi vislabāk stimulēs biodegvielu patēriņa pieaugums, savā ziņojumā norāda ministrija.

Ieviešot obligāto biodegvielas piejaukumu benzīnam 2009. gada rudenī un dīzeļdegvielai 2010. gada pavasarī, degvielas cenas nemainījās, jo tolaik spēkā bija akcīzes nodokļa atlaide Latvijā veiktam biopiejaukumam, kas kompensēja dārgākās biodegvielas cenu, skaidro A. Eglītis. Viņš norāda, ka degvielas cenas palielinājās par vienu santīmu 2011. gada janvārī, kad šo nodokļa atlaidi atcēla. Viens santīms litrā – tā ir atšķirība starp fosilo degvielu un tādu, kurai ir 5% piejaukums, jo tīra biodegviela ir līdz pat 30% dārgākā nekā fosilā, skaidro Latvija Statoil pārstāvis.

Deviņas esošas ražotnes Latvija gatava iznīcināt, lai ieguldītu miljardu nezināmā nākotnē.

Tāds ir Latvijas biodegvielas ražotāju secinājums, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam. DB jau vairākkārt rakstīja, ka šī stratēģija paredz turpmāk valsts atbalstu koncentrēt uz ilgtspējības kritērijiem atbilstošu biodegvielu, ar to saprotot otro biodegvielas paaudzi (2G), ko ražotu, piemēram, no koksnes vai salmiem. Latvijas biodegvielas ražotnes pagaidām strādā ar pirmo biodegvielas paaudzi (1G), ko ražo no rapšiem un graudiem.

Ražotāji nenoliedz, ka nākotne pieder 2G, bet pagaidām tās vēl ir daļēji neizpētītas un ļoti dārgas tehnoloģijas, kur investīcijas mērāmas vismaz ar deviņciparu skaitli.

Piecu procentu biodegvielas piejaukumam no 1.oktobra jābūt obligātam arī ziemas dīzeļdegvielai.

To lēma Saeimas Enerģētikas apakškomisija, aicinot izstrādāt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos. «Patlaban spēkā esošais regulējums nenosaka obligātu biodegvielas piejaukumu ziemas jeb arktiskajai degvielai. Lai nerastos situācija, ka no oktobra sākuma tirgotāji piedāvā ziemas degvielu bez biodegvielas piejaukuma, arī šim degvielas veidam piejaukums būtu jānosaka kā obligāts,» norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Apakškomisijas sēdē Latvijas Biodegvielas asociācijas prezidents Daumants Znatnajs deputātus iepazīstināja ar Rīgas Tehniskās universitātes veiktā pētījuma secinājumiem, uzsverot, ka no rapša izgatavotas biodegvielas piecu procentu piejaukums nepazemina degvielas aukstumizturību.

Līdz ar to, ka vairāku pārtikas izejvielu cena pasaulē jau gandrīz divus mēnešus atrodas tuvu rekordaugstam līmenim, par vienu no vadošajām diskusijām globālā mērogā atkal kļuvusi biodegvielas ražošanas un pārtikas nozares industriju sadursme. Proti, laikā, kad augošās pasaules galveno kultūraugu cenas sola ievērojami sadārdzināt arī pārtikas cenas veikalos, tiek runāts par to, vai biodegvielas ražošana vispār ir lielākās pasaules iedzīvotāju daļas interesēs (kuru labklājība augošo cenu dēļ iet mazumā).

Tiek vērsta uzmanība uz to, ka šobrīd lielā daļā lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek sēti kultūraugi, kas tiek izmantoti biodegvielas ražošanai. Piemēram, ASV aptuveni 40% no visas kukurūzas ražas tiek izlietoti biodegvielas ražošanai. Tāpat tiek aktualizēti pētījumi, ka šāda veida degvielas ražošana nemaz nav tik «zaļa» un īpaši neveicina kaitīgo izmešu samazināšanos, un neierobežo globālās klimata pārmaiņas. Atsevišķi zinātnieki brīdinājuši, ka ar biodegvielas ražošanu pastarpināti saistītie procesi mēdz klimata pārmaiņas pat paātrināt. Piemēram, biodegvielas ražošana rada pieprasījumu pēc jaunām lauksaimniecības zemju platībām, kas bieži tiek iegūtas, izcērtot mežus vai nosusinot kūdrājus, tādējādi izjaucot dabisko hidroloģisko režīmu jeb ūdens apriti.

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas galapatēriņu transporta sektorā un ar patēriņu stimulējošiem pasākumiem, nevis valsts tiešajām subsīdijām, palīdzētu arī turpmāk attīstīties biodegvielu ražošanas nozarei Latvijā, no nākamā gada 1.aprīļa vasaras periodā tiek piedāvāts palielināt biodīzeļdegvielas obligāto piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai līdz 7 %, ko pieļauj gan Direktīva 2009/30/EK, gan standarts LVS EN 590+A1:2011 Autodegvielas. Dīzeļdegviela. Prasības un testēšanas metodes, kas nosaka prasības un testēšanas metodes tirdzniecībā esošajai un piegādājamai dīzeļdegvielai.

Par to informēja Ekonomikas ministrija.

Šāds priekšlikums, kas saskaņots ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociāciju, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību, ietverts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā un šodien, 27.augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē izskatītajā Informatīvajā ziņojumā par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķinu, kas iekļauts Informatīvajā ziņojumā, ja obligātais biodīzeļdegvielas piejaukums fosilajai dīzeļdegvielai tiktu palielināts līdz 7 %, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena patērētājiem palielinātos par aptuveni 0,003 LVL/l (ņemot vērā biržas cenas un dīzeļdegvielas patēriņu 2011. gadā). Arī Lietuva ar š.g. 1.janvāri ir noteikusi 7 % obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai.

Veicinās biodegvielas noietu, tomēr biodegvielas ražotāji bez tiešā atbalsta nav konkurētspējīgi.

Vairāku gadu diskusijas par Latvijas biodegvielas nozares perspektīvām noslēgušās ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātu informatīvo ziņojumu. Biodegvielnieki joprojām uzstāj uz kaut vai nelielu tiešo atbalstu. Tomēr daži ar biodegvielas nozari kādreiz saistītie DB neoficiāli ir atzinuši, ka nozarei kaitējumu nodarījusi gan politiskā kursa maiņa, gan arī pašu biodegvielas ražotāju alkatība, prasot pat 40 sant. lielas subsīdijas par katru saražoto biodīzeļa litru.

«Mēs neticam tiešo subsīdiju lietderībai. Valdība 70 milj. Ls biodegvielas nozarē jau ieguldīja, piecu, sešu gadu laikā tā joprojām nespēj ekonomiski pamatoti strādāt. Par subsīdijām viss jau ir daudzas reizes izrunāts un mūsu atbilde ir – nē,» ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir negrozāms.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstījuši likumprojektu ar mērķi ierobežot biodegvielas ražošanu no šim nolūkam īpaši audzētiem kultūraugiem, kas paātrinās pāreju uz alternatīvām biodegvielas ražošanas metodēm, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Likuma mērķis ir mazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko netieši rada tas, ka arvien vairāk lauksaimniecības platību atvēl biodegvielas graudaugu audzēšanai.

«Mums izdevās dabūt cauri ārkārtīgi tehnisku, tehnoloģisku un ideoloģiski piesātinātu tiesību aktu,» norādīja par noteikumu izstrādi no EP puses atbildīgais deputāts Nils Torvalds (ALDE, FI), pēc tam, kad Parlaments bija atbalstījis viņa ierosinājumu.

Tomēr Torvalds arī izteica šaubas, vai noteikumu redakcija, kurai atbalstu izdevies panākt no dalībvalstīm, patiešām ir pietiekami stingra. «Mūsu mērķi bija daudz vērienīgāki - gan attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu ierobežošanu, gan uz tehnoloģisko progresu. Ja Eiropa nesper vērienīgus soļus uz priekšu, tā tiks atstāta aizmugurē. Turklāt ES pastāv sistēmiska problēma ar bloķējošo mazākumu ES Padomē, kas dažreiz pieļauj mazākuma diktatūru, uzvarot dalībvalstīm, kas baidās no nākotnes,» viņš piebilda.

Latvijas valdība 2022.gada vasarā pieņēma lēmumu padarīt obligāto biodegvielas piejaukumu brīvprātīgu, lai it kā samazinātu degvielas cenas. Tā rezultātā lielākā daļa degvielas 2022. un 2023.gadā tika tirgota bez biodegvielas piejaukuma, palielinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu transporta nozarē, informē Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA).

Saskaņā ar jaunākajiem Latvijas SEG inventarizācijas datiem 2021.gadā, kad bija spēkā biodegvielas obligātā piejaukuma prasība, tika novērstas aptuveni 141 000 tonnas CO2. Tātad pusotra gada laikā, kamēr obligātais piejaukums bija atcelts, netika samazinātas vismaz 210 000 tonnas CO2.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns uzsver: "Jautājums ir - vai 210 000 tonnas CO2 maksā dārgi, vai lēti? Taisnība, ka šodien CO2 kvotas Latvijai vēl nav jāpērk. Varam runāt tikai hipotētiski, ka šis kvotu apjoms valstij izmaksātu ap 20 milj. eiro, ja tāds apjoms būtu jāpērk. Kvotu cena svārstās - pirms gada tā sasniedza 100 EUR tonnā, šobrīd tā ir 60-65 EUR tonnā, bet prognozes rāda, ka pēc 2026.gada tā būs virs 100 EUR par tonnu CO2. Ja gribam saprast, kā novērtēt biodegvielas piejaukuma atcelšanu, tad es varētu simboliski teikt, ka šī kļūdainā lēmuma cena būtu ap 20 milj. EUR."

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

Bioetanola ražotājs Jaunpagasts plus, nespējot sagaidīt valsts atbalsta turpināšanu, uzsāk masveida atlaišanu, šodien raksta Dienas bizness

«Aktuālā situācija ir tāda, ka 39 Jaunpagasts Plus darbinieki zaudēs darbu. Pusotru gadu rūpnīcas īpašnieki cerēja, ka izdosies vienoties par valsts turpmāko atbalstu nozarei. Tāpēc tika saglabātas 150 darbavietas, maksātas algas un nodokļi, lai gan rūpnīca stāvēja dīkā. Diemžēl tā turpināt vairāk nav iespējams. Sāpīgi, ka darbaspējīgos cilvēkus ar varu dzen atstāt šo valsti, jo Virbu pagastā cita darba iespējas ir ļoti ierobežotas, bet cilvēkiem pirmspensijas gados vispār citu darba alternatīvu nav,» DB sacīja bioetanola ražotāja Jaunpagasts Plus darbinieku pārstāvis Juris Balodis. Viņš ir savācis vairāk nekā 860 iedzīvotāju parakstus, ko kopā ar vēstuli gatavojas iesniegt Valsts Prezidentam Andrim Bērziņam, kā arī Saeimā. DB jau rakstīja, ka Latvijas biodegvielas ražotāji – septiņas biodīzeļa un divas bioetanola rūpnīcas- jau vairākus gadus atrodas sarežģītā finanšu situācijā. Vispirms krīzes dēļ plānotais valsts atbalsts tika aizkavēts, kas daudziem ražotājiem radīja problēmas ar bankām. Savukārt šogad Ekonomikas ministrija (EM) paziņoja, ka esošā biodegvielas nozare sevi nav attaisnojusi, valsts subsīdijas 67,3 milj. Ls apmērā nav nesušas nepieciešamo rezultātu, jo nozare bez subsīdijām acīmredzami pastāvēt nespēj, tāpēc uz jaunu valsts atbalstu biodegvielas ražotāji var necerēt.