Metāla konstrukciju ražotāja SIA “Belmast” apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā palielinājies par 39,41%, sasniedzot 11,64 miljonus eiro, liecina “Lursoft” dati.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 979,26 tūkstoši eiro. No saražotās produkcijas aptuveni 47% SIA “Belmast” realizēja vietējā tirgū, bet 53% - citu Eiropas Savienības valstu tirgos. Turpmākajos gados uzņēmums iecerējis paplašināt tirgus iespējas ASV.

Pēdējos gados SIA “Belmast” aktīvi attīsta civilo un industriālo metālkonstrukciju ražošanu, un pagājušajā pārskata gadā uzņēmumā sāka darbu arī metālkonstrukciju montāžas brigāde.

Kā iesniegtajā pārskatā norādījusi uzņēmuma vadība, 98% no visiem 2019.gadā realizētajiem projektiem bija celtniecības konstrukcijas, bet pārējie 2% - metālkonstrukcijas infrastruktūras uzlabošanai.

2019.gadā uzņēmums nodarbināja 165 darbiniekus.

Telekomunikāciju torņu konstrukciju ražotājs SIA Belmast pērn apgrozījumu audzējis par 55%, bet šogad līgumi noslēgti vien līdz šī gada martam un par tālāko skaidrības nav.

„Pagaidām nezinu, vai šogad uzņēmumam būs darbs, ar noslēgtajiem līgumiem darba pietiks janvārim un februārim. Turklāt, pat jau noslēgtie līgumi nav garantēti, jo strādājam Baltrkrievijā un Krievijā, kur valūtas devalvācijas dēļ daudzi pasūtītāji zaudējuši savus līdzekļus,” stāsta SIA Belmast valdes priekšsēdētājs Valērijs Jurkans – Jurgans. Viņš atklāj, ka arī uzņēmums zaudējis daudz finansiālo līdzekļu, tā kā Baltkrievijā atrodas SIA Belmast filiāle, bet valstī naudu bankā varot glabāt tikai vietējā valūtā. „Mēs rēķinājāmies, ka devalvācija notiks, bet, ka tik lielā apmērā, to gan negaidījām,” tā V.Jurkans – Jurgans.

Savukārt Krievijā, kur uzņēmums sadarbojas ar Tele2, vēl pagaidām norit konkurss par telekomunikāciju torņu konstrukciju ražotājiem. „Baidos, ka Krievijā bez darba paliks daudzas rūpnīcas un sāks spēcīgi dempingot,” atklāj uzņēmējs. Pašreiz SIA Belmast mēnesī saražo līdz 40 telekomunikāciju torņu kosntrukcijām. 2008.gads uzņēmumam bijis veiksmīgs, tas noslēgts ar aptuveni 100 tūkst. Ls lielu peļņu un 7 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 55 % vairāk kā iepriekš.

Industriālo parku attīstītājs NP Properties un SIA Belmast noslēdzis līgumu par aptuveni 2,1 tūkst. m2 ražošanas telpu paplašināšanu industriālajā parkā Daugavpilī.

Kopumā pēc paplašināšanas uzņēmuma ražotnes platība industriālajā parkā ir vairāk nekā 3 tūkst. m2. Belmast ir metālapstrādes uzņēmums, kas ir viens no lielākajiem eksportējošiem uzņēmumiem Latgalē. Industriālajā parkā tiek ražotas metālkonstrukcijas mobilo telefonu operatoriem NVS un Baltijas valstīs, piemēram, Tele2 Latvijā un Lietuvā, Omnitel (Lietuvā), Velcom, LIFE un MTC (Baltkrievijā).

Kopumā uzņēmums mēnesī apstrādā līdz pat 600 tonnām metāla, taču līdz ar ražotnes paplašināšanu mēnesī paredzēts apstrādāt aptuveni 720 tonnas metāla.

SIA Belmast valdes priekšsēdētājs Valērijs Jurkans-Jurgans norāda: «Mūsu rūpnīcā veicam pilnu ražošanas ciklu, un praktiski visa saražotā produkcija tiek eksportēta uz Austrumu tirgu, galvenokārt uz Krieviju un Baltkrieviju. Prognozējam, ka līdz ar ražotnes paplašināšanu ražošanas apjomus palielināsim par 20%.»

Metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanas uzņēmumam, kā arī vienai no Latvijas lielākajām kompānijām, kas ierindojusies TOP 500 sarakstā, SIA Belmast mainījies valdes priekšsēdētājs, liecina Lursoft dati.

Turpmāk uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Pāvels Božkovs, savukārt līdzšinējais vadītājs Valērijs Jurkans-Jurgans turpinās darbu valdes locekļa amatā. Tāpat valdes locekļa amata pienākumus turpina pildīt Anatolijs Precenieks.

SIA Belmast uzsākusi savu saimniecisko darbību 2000. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 230 tūkst. Ls. SIA Belmast juridiskā adrese ir Višķu iela, 21z, Daugavpils.

2011. gadā uzņēmums apgrozīja 11,32 milj. Ls, kas ļāva tam ierindoties Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta TOP 500 392. vietā. Kompānijas 2011. gada peļņa ir 410 tūkst. Ls.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Aviokompānijā airBaltic abi akcionāri plāno ieguldīt 50 līdz 70 miljonus latu. Prioritārs ir proporcionāls abu akcionāru – valsts un Baltijas aviāciju sistēmu (BAS) – ieguldījums, secināts pušu sarunās, preses konferencē informēja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat puses redz iespēju nomainīt patreizējo airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku. Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka Flika vietā varētu nākt cilvēks, kam ir pieredze tādas kompānijas vadīšanā, kas ir lielāka par airBaltic.

Nepieciešamos līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai paredzēts atrast, veicot šā gada budžeta grozījumus, taču tā lai tas neskartu nākamā gada budžeta konsolidāciju. Taču Finanšu ministrijai dots uzdevums nepieciešamības gadījumā rast risinājumus īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

Savukārt valdības izvēlētā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja, ka nav vērts ieguldīt kompānijā, ja tā nevar atgriezties pie rentabilitātes. To paredzēts sasniegt 2013. gadā, lai nebūtu nepieciešami turpmāki ieguldījumi.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus, aģentūru LETA informēja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs.

Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot KVV Liepājas metalurga saistības pret valsti. KVV Liepājas metalurgs uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.

Šis lēmums var izraisīt nopietnas sekas, proti, KVV Liepājas metalurgam būs stipri apgrūtināti nodrošināt ražošanas procesā nepieciešamos apgrozāmos līdzekļus, norādīja Talanovs.

Lai arī kreditoram juridiski bija tiesības sākt naudas piedziņu, realizējot ķīlas, tomēr KVV Liepājas metalurgs to uzskata par rīcību, kas neraksturo partnerattiecības, kādām būtu jāvalda starp Eiropas krīzes sektorā nonākušu uzņēmēju un valsti kā lielāko kreditoru, kuras pārstāvji daudzkārt uzsvēruši vēlmi sniegt atbalstu uzņēmumam, skaidro Talanovs.

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kredītportfelis bankās ir dramatiski sarucis, tāpēc komersantiem nepieciešams meklēt citas finansējuma piesaistes iespējas.

To, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, DB organizētajā vebinārā Atbalsts biznesa transformācijai uzsvēra riska kapitāla fonda FlyCap AIFP partneris Ģirts Milgrāvis. Viņš norāda, ka 2008. gadā MVU sektoram izsniegto kredītu apjoms sasniedza 8,7 miljardus eiro, savukārt pērn – vien 3,3 miljardus eiro.

Ņemot vērā to, ka ekonomikas apjoms šo 12 gadu laikā ir tikai audzis, kredītportfeļa samazinājums ir būtisks, domā fonda pārstāvis. Strādā kopā Iemesli, kāpēc uzņēmumam ar banku var nebūt pa ceļam, ir dažādi, tajā skaitā nepietiekams nodrošinājums, vajadzība finansēt apgrozāmos līdzekļus, banku fokusēšanās uz pagātnes datiem un neelastīgi kredītpolitikas kritēriji, skaidro Ģ. Milgrāvis.

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Rīgas domes deputāti otrdien, 16. septembrī apstiprināja grozījumus pašvaldības 2008. gada budžetā, palielinot budžeta kopējos ieņēmumus par 14.26 miljoniem latu. Pēc grozījumiem Rīgas pilsētas pašvaldības 2008. gada budžeta izdevumi kopā būs 657.1 miljons latu, bet ieņēmumi - 616.4 miljoni latu.

Lielākais pamatbudžeta ieņēmumu palielinājums - 8.5 miljoni latu - ir dotācijai un mērķdotācija no valsts budžeta, bet budžeta iestāžu ieņēmumu palielinājums - 1.56 miljoni latu. Vairākās budžeta programmās finansējums samazināts, novirzot līdzekļus aktuālu un neatliekamu jautājumu risināšanai.

Budžeta grozījumos lielākā daļa finansējuma tiek novirzīta Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pārziņā esošo programmu finansējuma un izdevumu palielinājumam - 10.2 miljoni latu. No tā valsts budžeta dotācija un mērķdotācija Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta programmām ir 7.58 miljoni latu, tai skaitā jaunai programmai Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu 1.klases skolēnu ēdināšana 332 704 lati, bet pedagoģisko darbinieku darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 7.23 miljoni latu. Piešķirta arī papildu dotācija to izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojumam, kuri tiek finansēti no pašvaldības budžeta 254 543 latu apjomā, kā arī dotācija 1 025 809 latu apjomā komunālo pakalpojumu tarifu sadārdzinājuma segšanai. Papildus līdzekļus saņems arī vairākas sporta pasākumu programmas un sporta klubs Rīga.

Nacionālās aviosabiedrības airBaltic vadība nav izpildījusi virkni valdības noteiktos nosacījumus, tāpēc patlaban lemt par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu nav vēl iespējams, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš norāda, ka tai skaitā nav sniegta pilna informācija par uzņēmuma finansēm, arī auditētais pārskats par 2010.gadu, kā arī jautājums par akcionāra līguma maiņu vai atcelšanu.

Valdībā ministri piekrituši par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu lemt kompleksi, un tam piekritis arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). «Man nav saprotama satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) vēlme šo jautājumu steigā bīdīt, iespējams, kaut kādās interesēs,» atzīmēja V.Dombrovskis. Piebilstot, ka ministrs šo jautājumu patlaban ir izrāvis no konteksta.

«Es uzskatu, ka jautājums nav jāsasteidz, jo mums ir slikta pieredze ar iepriekšējo pamatkapitāla palielināšanu,» bilda Ministru prezidents.

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Prasības nodrošinājuma reģistrācija uz sabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) kapitāla daļām ir viens no veidiem kā nodrošināt iespējamā pozitīvā sprieduma izpildi.

Civilprocesa likums pieļauj vairākus šāda veida prasības nodrošināšanas līdzekļus, tas ir, (1) atbildētājam piederošas kustamas mantas (daļu) apķīlāšana, (2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā (komercreģistrā) un (3) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības ar kapitāla daļām. Ja ar pirmajiem diviem prasības nodrošinājuma līdzekļiem nekādiem pārpratumiem/ neskaidrībām nevajadzētu rasties, tad aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības ar kapitāla daļām ir izraisījis teorētisku diskusiju – ko šāds reģistrēts aizliegums ietver?

Parasti jebkura teorētiska diskusija aizsākas ar praktisku problēmu un šis gadījums nav izņēmums, tātad:

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) apbalvojusi labāko darba devēju Latgalē – SIA Daugavpils autobusu parks, un Zemgalē – SIA būvniecības uzņēmums Šlokenbeka.

Daugavpils autobusu parks žūrijas vērtējumā bija vissakārtotākais uzņēmums. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 500 darbinieki. Darba devēju un darbinieku attiecību stabilitātes pamatā ir spēcīgas sociālā dialoga tradīcijas. Labākajam darba devējam Latgales reģionā tika izvirzīti šādi uzņēmumi: ceļu un būvju uzņēmums Ceļi un tilti, kokapstrādes uzņēmums Verems, metāla ražošanas uzņēmums Belmast, Ludzas rajona slimnīca.

Labākajam darba devējam Zemgales reģionā tika izvirzīti uzņēmumi: kūdras ražošanas uzņēmums Laflora, mežistrādes uzņēmums Latsin, pārtikas ražošanas uzņēmums Pure food, piena pārstrādes un piena produktu ražošanas uzņēmums Tukuma piens.

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Valsts vizītes laikā no 3. līdz 6. septembrim Horvātijas Republikā Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers tiksies ar Horvātijas augstākajām amatpersonām, uzrunās Biznesa foruma dalībniekus un iesvētīs Rijekas kuģu būvētavā 3.Maj būvēto kuģi Ainaži.

Kopā ar Valsts prezidentu uz Horvātiju dosies vairāki ministri, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks Māris Ēlerts un daudzi uzņēmēji, tai skaitā Rīgas brīvostas pārvaldes vadītājs Leonīds Loginovs, MAN -TESS prezidents Jūlijs Krūmiņš, airBaltic prezidents Bertolds Fliks, BELMAST valdes locekļi Sergejs Kumeiskis un Anatolijs Precenieks, Rīgas Piena kombināta valdes loceklis Henrijs Fogels, SEVERSTALLAT valdes priekšsēdētājs Aleksejs Gorgunovs un citi.

Vairāk nekā četri miljoni eiro tiek ieguldīti Daugavpils industriālās zonas infrastruktūrā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šovasar noslēgsies būvdarbi projektā Daugavpils pilsētas Ziemeļu rūpniecības zonas infrastruktūras attīstība. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek pilnveidota infrastruktūra bijušās Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas teritorijā, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus un uzlabotu apstākļus tiem, kas tur jau strādā. Tā ir viena no Daugavpils industriālajām teritorijām, kur plānots panākt speciālās ekonomiskās zonas statusu.

Sakārto loģistiku

Projektam piesaistītais finansējums nodrošina vienas teritorijas daļas sakārtošanu, DB stāsta Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītājas pienākumu izpildītāja Sabīne Šnepste. Faktiski tā esot pirmā kārta, un iecerēts piesaistīt finansējumu arī otrajai. Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017. gadam minēts, ka degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novadā ieguldīs 52,24 miljonus eiro. Šie līdzekļi tiek ņemti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Daugavpilij un Rēzeknei no tā paredzēti 17,35 miljoni eiro. Projekta pirmajā kārtā tiek veikta ielu rekonstrukcija Ziemeļu rūpniecības zonā, virszemes gāzes vada demontāža un pazemes gāzes vada ierīkošana, ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, apgaismojuma un elektroapgādes rekonstrukcija. Notiek arī jauna ceļa būve, kas būtiski uzlabos teritorijas pieejamību no loģistikas viedokļa. Teritorijas sakārtošana pirmkārt nepieciešama uzņēmumiem, kuri šeit veiksmīgi strādā un savu produkciju eksportē, norāda S. Šnepste. To vidū ir SIA Nexis Fiber, SIA Axon Cable, SIA Belmast u.c. Šo uzņēmumu kopējais gada apgrozījums 2013. gadā bijis vairāk nekā 28,3 milj. eiro. Lielākā daļa ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību, eksportējot savu produkciju ārvalstīs.

Industriālo parku attīstītājs Nordic Partners Properties 2010.gadā visvairāk platību ir iznomājis dažādu nozaru pašmāju un starptautiskiem ražotājiem – gandrīz 65% no kopējās iznomātās platības.

Kopumā šī gada 11 mēnešos iznomātas ražošanas, noliktavu un biroju telpas aptuveni 28 tūkst. m2 platībā, tostarp 18,8 tūkst. m2. iznomāti jauniem klientiem, bet 15,1 tūkst. m2 esošajiem klientiem pēc līgumu pagarināšanas.

Uzņēmums gadu cer noslēgt ar pozitīviem rezultātiem, ko lielā mērā ietekmē industriālo parku telpu iznomāšanas rezultāti, vērtēja Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

2010. gadā visvairāk telpu šogad ir iznomāts eksportējošiem ražotājiem. Nākamgad varētu pieaugt interese no nišas ražotājiem.

Lielākās platības šogad ir iznomātas SIA Nordic Metalplast (Jelgavas Biznesa parks) – 2300 m2. Tas ir itāļu uzņēmums, kas nodarbojas ar dažādu metāla un plastmasas ceļa zīmju ražošanu. 3100 m2 ir iznomāti augsto metālkosnstrukciju ražotājiem SIA Belmast (Daugavpils Industriālais parks). Savukārt kopumā visvairāk platības šogad iznomātas Nordic Industrial Park (Olainē, Rūpnīcu ielā) – aptuveni 9500 m2.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociāciju (MASOC) un astoņiem Latvijas uzņēmumiem piedalīsies lielākajā industriālajā gadatirgū Hannover Messe - 2012.

Lielākajā starptautiskajā inženiernozaru izstādē Latvijas uzņēmumi piedalās jau 15 gadus. Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Piegādes un kooperācija Latvijas nacionālajā stendā šogad piedalīsies astoņi uzņēmumi: AS Baltijas Gumijas Fabrika, SIA Belmast, AS Ditton Pievadķēžu rūpnīca, SIA Eltus, biedrība Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA NOOK Serviss, SIA Silmor un SIA VAR C.

LIAA un MASOC nodrošinās savu darbinieku – inženiernozaru un investīciju piesaistes ekspertu klātbūtni izstādes stendā visā izstādes laikā, kā arī LIAA pārstāvniecības Vācijā pakalpojumus uzņēmumiem stenda mārketinga kampaņas realizēšanā, potenciālo partneru uzaicināšanā un uzņēmumu individuālo programmu sagatavošanā.

Vairāk nekā 2,73 miljonus eiro vērtā Rīgas domes Īpašuma departamenta konkursā par Rīgas krievu vidusskolas ēkas vienkāršotu renovāciju uzvarējusi personu apvienība, kuras amatpersonas saistītas ar apjomīgo Bērnu slimnīcas korupcijas lietu.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, vidusskolas ēkas Lauku ielā 9, Rīgā, atjaunošanas darbus veiks juridisku personu grupa B&T&P. Apvienībā ar šo nosaukumu ir apvienojušās trīs kompānijas - SIA Torensberg, SIA Rīgas firma Pamats un SIA Belmast būve, Db.lv uzzināja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

B&T&P ir piedāvājusi konkursā zemāko cenu un tas ir atbilstošs visām konkursa prasībām, skaidroja Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte. Tiesības slēgt līgumu ar kompāniju, kas saistāma ar Bērnu slimnīcas korupcijas skandālu, piešķirtas 3. februārī.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas 1. slimnīca noslēgusi iepirkumu konkursu par renovācijas darbu veikšanu slimnīcas ēkas Bruņinieku ielā 5. Par uzvarētāju atzīta pilnsabiedrība JPG 2B, kura, kā vairākkārt vēstīts, saistīta ar Bērnu slimnīcas korupcijas skandālu.

Pilnsabiedrībā JPG 2B ietilpst uzņēmumi Torensberg un Pamats. SIA Torensberg valdē darbojas Sergejs Kravcovs un Marija Kreicere. S. Kravcovs ir viens no apsūdzētajiem Bērnu slimnīcas korupcijas lietā. Savukārt apvienībā ietilpstošā kompānija Pamats ir tā pati, kas uzvarēja Bērnu slimnīcas konkursā, piedāvājot zemāko cenu, taču laika gaitā mainot tāmi. Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka iepriekš 2,73 miljonus eiro vērtā Rīgas domes Īpašuma departamenta konkursā par Rīgas krievu vidusskolas ēkas vienkāršotu renovāciju uzvarējusi personu apvienība B&T&P, kuras amatpersonas saistītas ar apjomīgo Bērnu slimnīcas korupcijas lietu. B&T&P ietilpst SIA Torensberg, SIA Rīgas firma Pamats un SIA Belmast būve, uzzināja Db.lv.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šonedēļ, no 6.novembra līdz 7.novembrim, atradīsies darba vizītē Zviedrijā, lai kopīgi ar Latvijas uzņēmējiem Jenšēpingā piedalītos Starptautiskajā inženierzinātņu nozares izstādē Elmia Subcontractor - 2012, kuras nacionālās partnervalsts statusā šogad ir Latvija, informē Ekonomikas ministrija.

Izstādē Elmia Subcontractor, kas ir vadošā mašīnbūves un metālapstrādes nozares izstāde Zviedrijā, šogad būs pārstāvēti gandrīz 20 Latvijas uzņēmumi, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija. Izstādes laikā paredzēta ekonomikas ministra un uzņēmēju diskusija Latvia Today, kā arī oficiālā pieņemšana Latvijas nacionālajā stendā, piedaloties Latvijas un Zviedrijas puses uzņēmējiem.

Lai iepazīstinātu ar investīciju un sadarbības iespējām ar Latviju, kā arī aicinātu paplašināt darbību Latvijā, ekonomikas ministrs izstādes laikā tiksies arī ar vairāku Zviedrijas uzņēmumu vadību, kuru meitasuzņēmumi jau darbojas Latvijā, piemēram, lielveikalu un noliktavu iekārtu izgatavošanas uzņēmumu ITAB, metālapstrādes uzņēmumiem LEAX Group un Sperre Group u.c..

Eksporta pasūtījumu apjoms tuvojas metāla būvkonstrukciju ražotāju jaudas robežām, tikmēr Latvijas tirgum joprojām vien gadījuma raksturs. Metāla būvkonstrukciju pieprasījums Latvijā joprojām ir niecīgs un konstrukciju ražotāji nevar paļauties uz vērā ņemamiem apjomiem, kas ļautu pastāvēt vismaz izdzīvošanas režīmā. Kardināli pretēja situācija ir eksporta tirgos.

Pēc Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas informācijas lielākie būvkonstrukciju ražotāji Latvijā šobrīd ir, piemēram, S.B.C., RK Metāls, CSK Steel, Belmast, Vairogs M, Izoterms u. c., tirgū darbojas arī mazākas kompānijas, kas atšķirībā no lielajiem spēlētājiem nosedz nelielo vietējā tirgus pieprasījumu, arī darbojas lielo ražotāju apakšņēmēju statusā.

S.B.C. ražotnes jauda, kas ir vidēji 1000 tonnu mēnesī, izpildot pasūtījumus Skandināvijā, šobrīd tiek noslogota tuvu maksimumam. «Kad būvējām rūpnīcu, plāns bija saražo 400 - 450 tonnu mēnesī, taču drīz vien apjoms sasniedza 600 tonnu, tagad esam pietuvojušies tūkstotim,» saka SIA S.B.C. valdes loceklis Juris Reimanis.