Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā.

Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, informē CFLA.

Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs.

Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Jāizmanto visas iespējas vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 jau pirms jaunā gada, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

"Es ceru, ka mēs tiešām jau 28.decembrī vakcinēsimies un medicīnas personāls noteikti ar pilnu jaudu, jo saslimstība tiešām ir ļoti augsta," viņš uzsvēra, paužot arī cerību, ka slimnīcas uz to ļoti "sasprings".

Viņš uzsvēra, ka vakcīna ir efektīva un tas ir pierādīts pētījumos.

EK apstiprina apstiprina Covid-19 vakcīnu 

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās...

Vaicāts, cik ātri varētu atgriezties pie normālas dzīves, veicot vakcināciju teicamos tempos, speciālists uzsvēra, ka to ir grūti pateikt, jo distancēšanās būs jāievēro vēl kādu laiku. Tomēr, jo vairāk cilvēki būs vakcinēti, sevišķi "atslēgas vietās", piemēram, pansionātos, vakcinējot to darbiniekus, izglītības iestādēs vakcinējot skolotājus, kā arī ar vakcīnu nodrošinot medicīnas darbiniekus, jo mazāk būs uzliesmojumu.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 lielākā vai mazākā mērā problēmas sagādās visu nākošo gadu.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas sākšanai tuvākajās dienās. Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

"Pfizer" un "BioNTech" pirmdien paziņoja, ka "atrodas gatavībā" piegādāt vakcīnas, tiklīdz to lietošanu būs apstiprinājusi EK.

EK ir noslēgusi līgumus ar kopumā septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Plānots, ka pirmajā piegādē Latvijā nonāks 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devas, norādīja Zāļu valsts aģentūrā.

Tikmēr Veselības ministrija publiskojusi laika grafiku pirmo vakcīnu nonākšanai Latvijā. Ministrija norāda, ka pēc šī brīža plāna Latvija vakcīnas saņems 26.decembrī. Ministrija skaidro, ka tās tiek uzglabātas sasaldētā veidā mīnus 75 grādos.

Savukārt 28.decembra rītā zāļu lieltirgotavas piegādās šo vakcīnu desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kur to plus 2 līdz plus 8 grādos var uzglabāt līdz piecām dienām.

Plānots, ka šajā pašā dienā sāksies vakcinācija, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Latvijā vakcinācijai pret Covid-19 sākotnēji plānots veidot desmit kabinetus, kas atradīsies slimnīcās. Plānots, ka slimnīcas, kurās tiks sākta personāla vakcinācija, ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, pastāstīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ja valsts galvotie kredīti tiek apmaksāti no valsts budžeta par sporta būvēm, tad to varētu darīt arī par tādām iestādēm kā slimnīcas, kas sniedz valsts nozīmes pakalpojumus, norāda Zvidriņa. Viņa pauda viedokli, ka iepriekšējie VM valsts sekretāri varēja šo situāciju sākt risināt ātrāk, tomēr acīmredzot viņi to nav izvirzījuši par prioritāti. Zvidriņa norādīja, ka psihoneiroloģiskajām slimnīcām īpaši grūti ir atmaksāt valsts galvotos aizdevumus, jo tās tikpat kā nepelna pašas, bet saņem valsts finansējumu pakalpojumu veikšanai.

Jau ziņots, ka valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina VM apkopotā informācija. Vairāk nekā pusi no valsts galvotajiem aizdevumiem saņēmušas trīs Latvijas universitāšu slimnīcas. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2007.gadā saņēmusi 66 021 000 eiro lielu aizdevumu. Līdz gadumijai Stradiņa slimnīca aizdevējam bija atmaksājusi 6 389 129 eiro. Slimnīcai kopējā summa aizdevējam FMS Wertmanagement AOR jāatmaksā līdz 2042.gadam.

Bērnu slimnīcas fonds oktobrī saņēmis otro šī gada ziedojumu no SIA Mikrotīkls 500 tūkstošu eiro apmērā - kopējā uzņēmuma šogad ziedotā summa sasniedz jau 1 miljonu eiro.

Ziedojums paredzēts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, darbinieku tālākizglītībai, kā arī speciālistu piesaistei no ārvalstīm.

SIA Mikrotīkls atbalsta Bērnu slimnīcu jau no 2015.gada, kad Bērnu slimnīcas fonds saņēma pirmo ziedojumu 1 miljona eiro apmērā - tas bija paredzēts BKUS Hematoonkoloģijas nodaļai un nodaļas pacientu vajadzībām. Kopumā līdz šim ziedojumos no uzņēmuma saņemti jau vairāk nekā 4 miljoni eiro, kas ļāvuši Bērnu slimnīcai īstenot virkni nozīmīgu projektu ne vien onkoloģijas, bet arī citu ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, vides un infrastruktūras attīstībai, kā arī palīdzējuši Bērnu slimnīcas medicīnas personālam papildināt zināšanas ārvalstīs un piesaistīt ārvalstu speciālistus.

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Veselības inspekcija (VI) Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā konstatējusi nepamatotu finansējuma izlietojumu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja inspekcijā.

Kā norāda VI, informācija šī gada janvārī nodota Ģenerālprokuratūrai, lai šie pārkāpumi tiktu izvērtēti krimināltiesiskā aspektā.

VI skaidro, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) inspekcijai sniedza informāciju par iespējamiem pārkāpumiem un neatbilstībām valsts apmaksāto magnētisko rezonanšu izmeklējumu uzskaitē. Pēc tam inspekcija veica pārbaudes ārstniecības iestādēs, tostarp Bērnu un Stradiņa slimnīcā.

Plašāku informāciju VI neesot tiesīga sniegt.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Bērnu slimnīcas pārstāve Vita Šteina, VI slimnīcā ieradās un pārbaudīja norīkojumus, ko atnesuši pacienti, ierodoties uz izmeklējumiem, par laika periodu no 2014.gada līdz 2015.gada sākumam. Inspekcija konstatēja, ka šajos norīkojumos ir nepilnīga informācija, tāpēc VI pieņēma lēmumu, ka valstij nebija pamata apmaksāt šajos norīkojumos paredzētos pakalpojumus.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Vairāk nekā 2,73 miljonus eiro vērtā Rīgas domes Īpašuma departamenta konkursā par Rīgas krievu vidusskolas ēkas vienkāršotu renovāciju uzvarējusi personu apvienība, kuras amatpersonas saistītas ar apjomīgo Bērnu slimnīcas korupcijas lietu.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, vidusskolas ēkas Lauku ielā 9, Rīgā, atjaunošanas darbus veiks juridisku personu grupa B&T&P. Apvienībā ar šo nosaukumu ir apvienojušās trīs kompānijas - SIA Torensberg, SIA Rīgas firma Pamats un SIA Belmast būve, Db.lv uzzināja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

B&T&P ir piedāvājusi konkursā zemāko cenu un tas ir atbilstošs visām konkursa prasībām, skaidroja Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte. Tiesības slēgt līgumu ar kompāniju, kas saistāma ar Bērnu slimnīcas korupcijas skandālu, piešķirtas 3. februārī.

Rīgas 1. slimnīcā Bruņinieku ielā 5, Rīgā, norit rekonstrukcijas darbi, kuru ietvaros tiks izveidots jauns operāciju bloks.

Rekonstrukcijas darbi 1. slimnīcas astotajā korpusā paredz operāciju bloku un intensīvās terapijas nodaļas izbūvi, tās izvietojot ēkas pirmajā stāvā un uzlabojot piekļuvi tām. Operāciju blokā paredzētas sešas operāciju zāles un intensīvās terapijas blokā divas intensīvās terapijas palātas ar četrām gultas vietām katrā palātā. Tādējādi sterilizācijas bloks būs izvietots ēkas otrajā stāvā, ar pacēlāju palīdzību to ērti savienojot tieši ar operāciju bloku. Personālam tiks atvēlēts ēkas pagrabstāvs, kur paredzēts izbūvēt atbilstošas ģērbtuves, dušas telpām un tualetēm un arī tehnisko telpu operāciju bloka apkalpojošām iekārtām.

Krievijas pilsones priekšlaicīgās dzemdības un bērnu ārstēšana Latvijā izmaksājusi gandrīz 19 000 latu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Par dzemdībām Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sieviete saņēmusi rēķinu 2069 latu apmērā. Savukārt par priekšlaicīgi dzimušo mazuļu ārstēšanos Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) no 13. jūlija līdz 9. septembrim izmaksas ir 16 766,14 latu. Pašlaik kopējās ārstēšanās izmaksas ir 18 835,14 latu.

Sieviete ir vientuļā māte, un viņai nav līdzekļu ārstēšanās izdevumu atmaksai, norāda laikraksts.

BKUS sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Romēna Namniece pastāstījusi: «Bērni piedzima septītajā grūtniecības mēnesī - tajā vecumā mazulis var piemirst patstāvīgi elpot un vēl neprot zīst. Viens zīdainis visu apguva ātrāk, otram bija nepieciešams nedaudz vairāk laika. Pašlaik bērnu stāvoklis atbilst tam, lai no slimnīcas izrakstītu. Visa dokumentācija ir sagatavota izrakstīšanai, un viņu aizbraukšana atkarīga no Krievijas operativitātes.»

Atzīmējot Bērnu slimnīcas 124. dzimšanas dienu, nosvinēti spāru svētki ēkai, kurā atradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības centrs un Ambulatorais veselības centrs.

Ar kopējo telpu platību 7962,2 m2, šī nozīmīgā ēka ir arī lielākā, kas tiek būvēta Bērnu slimnīcas teritorijā.

Bērnu un jauniešu skaits, kuriem vajadzīga neatliekamā medicīniskā palīdzība vai palīdzība akūtās veselības situācijās, ir liels – Bērnu slimnīcā tie ir 150 līdz 200 pacientu dienā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības centram jaunajā ēkā būs plašās, epidemioloģiski drošās un pārdomāti projektētās telpas 2 652,6 m2 platībā, atsevišķa ieeja un reģistratūra, tiks izbūvēts jauns piebraucamais ceļš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnām.

Jaunās ēkas lielākā daļa – 5310 m2 – iedalīta Ambulatorajam veselības centram, kas paplašinās iespējas integrēt ārstniecības procesu, mazinot nepieciešamību bērniem ārstēties stacionārā. Pacientiem plānveida ambulatoro pakalpojumu sniegšana lielākoties notiks vienuviet jaunajā ēkā, kur atradīsies vienota reģistratūra, būs pieejamas 84 telpas vizītēm, procedūrām un izmeklējumiem, kā arī rotaļu un atpūtas zonas. Izmeklējumi un procedūras, kuras nepieciešamas arī stacionāra pacientiem, notiks jaunās ēkas pirmajā stāvā, kas pa gaiteņiem būs savienots ar citiem Bērnu slimnīcas korpusiem.

Ceturtdien, 24.oktobrī, svinīgi tika atklāts slimnīcas 23.korpuss - Šarlotes poliklīnika, kur apvienotas bijušās pašvaldības poliklīnikas Grēcinieku ielā 34 un Brīvības ielā 100, kā arī zobārstniecība Stabu ielā 9.

Agrākā stacionārās nodaļas ēka ar kopējo platību 2304 m2 ir pārveidota par bērnu veselības centru, kur pieejamas ģimenes ārstu prakses, bērnu speciālistu konsultācijas, stomatoloģijas, rehabilitācijas un ūdensdziedniecības pakalpojumi.

Restaurācijas darbi 23.korpusā tika veikti pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma. Gan projektēšanu, gan ēkas rekonstrukcijas un renovācijas darbus veica AS LNK Industries, un kopumā objektā ieguldīti 1,8 miljoni latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

23.korpusa ēka ir trīs stāvu ķieģeļu ēka ar mansardu. Ēkas cokola stāvs ir iedziļināts zemes līmenī. Jaunā telpu funkcija ir bērnu un pieaugušo poliklīnika ar bērnu ūdensdziedniecības un zobārstniecības pakalpojumiem.

Jebkura uzņēmuma vai organizācijas veiksmes pamatā primāri ir komanda, uzskata Inese Erdmane, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja.

Lai ilgtermiņā sasniegtu nospraustos mērķus, komandai ir jābūt ne tikai profesionālai, bet arī saliedētai un uzticamai, domā I. Erdmane, uzsverot, ka darbiniekiem ir jāaug ne tikai individuāli, bet arī kopā kā komandai. Ja darbinieki spēj uzticēties viens otram un paļauties uz saviem kolēģiem, kopā iespējams sasniegt pat visaugstākos mērķus, jo nereti spēks slēpjas tieši kopīgā izaugsmē un spējā raudzīties vienā virzienā, spriež Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja.

Piepilda sapni

Jau kopš agras bērnības es diezgan pārliecinoši zināju, ka savu dzīvi vēlos saistīt ar medicīnu, tāpēc arī savu pirmo darba pieredzi guvu tieši šajā nozarē, atminas I. Erdmane. “Mana mamma bija laborante Rīgas 4. bērnu poliklīnikā, kur, vēl būdama skolniece, sāku strādāt arī es – palīdzēju gan reģistratūrā un statistikas nodaļā, gan citos darbos. Tā kā šī joma mani patiešām aizrāva, pēc vidusskolas beigšanas, mēģināju iestāties Latvijas Medicīnas akadēmijā, taču jau iestājeksāmena laikā sapratu, ka, visticamāk, šoreiz netikšu uzņemta. Ar cieņu pret sevi šo domu uz kādu laiku atliku un sāku studijas Rīgas 3. medicīnas skolā, ko arī pabeidzu un paralēli kā medicīnas māsa sāku darbu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā,” stāsta I. Erdmane, kura, pēc trīs gadu darba slimnīcā, nolēma sev dot otro iespēju un vēlreiz mēģināja iestāties Medicīnas akadēmijā, lai kļūtu par bērnu ārstu.

Smiltenes vidusskolā konstatētā zarnu infekcija, visticamāk, ir norovīruss, un saslimušo skaits līdz šodienai pieaudzis līdz 61 bērnam, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Viņa gan uzsvēra, ka epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Visi saslimušie ārstējas ambulatori un saslimšana norit ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudē konstatējis, ka ēdienu skolas un arī bērnudārza audzēkņiem gatavoja skolas virtuvē, turklāt tajā konstatēti vairāki vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi, tostarp, dezinfekcijas un tīrīšanas pasākumu realizācijā, personāla higiēnā - roku mazgāšanā.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina informēja, ka skolēnu ēdināšanas pakalpojumus skolā esošajā virtuvē nodrošina SIA Draugs-SD. Šo informāciju apstiprināja arī PVD. Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties ar Draugs-SD vadību.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) nogādāts jaunietis, kurš enerģijas dzērienus lietojis kopā ar kafiju. Ar šādu dzērienu kombināciju puisis bija mēģinājis nakti palikt nomodā, tomēr no lielā kofeīna daudzuma jaunietim palicis slikti un viņš izsaucis ātro palīdzību, vēsta laikraksts Diena.

Turklāt - tā puisim nav bijusi pirmā reize, kad viņš nonācis līdzīgā situācijā. Slimnīcā jaunietis nogādāts ar ļoti ātru, neregulāru sirdsdarbību un augstu asinsspiedienu. Tikai pēc diennakts ārstniecības iestādē sirdsdarbība puisim atgriezās normas robežās, skaidro laikraksts.

BKUS bērnu kardioloģe Ingūna Lubaua norādījusi - gadījumi, kad enerģijas dzērienu dēļ slimnīcā nonāk jaunieši, nav reti. Visbiežāk tas notiek, sākoties skolai septembrī vai eksāmenu laikā pavasarī.

Lai novērstu šādas situācijas, vairāk nekā pirms gada tika sākta diskusija par nepieciešamību līdzīgi kā alkoholu aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību personām jaunākām par 18 gadiem. Lai gan likumprojektu, kas to paredz, Saeima apstiprināja 1. lasījumā, patlaban tas iestrēdzis un uz priekšu nevirzās. Deputāti gan sola pie šī jautājuma drīz atgriezties, un, iespējams, Lietuvas nesenais lēmums aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību bērniem līdz pilngadībai būs pamudinājums arī Latvijai darīt to pašu, raksta Diena.

Jebkura biznesa izveide ir liels izaicinājums, taču uzņēmējiem nevajadzētu baidīties mēģināt, jo rezultātu var sasniegt tikai darot, norāda Fēlikss Lūkins, Dr.Lūkina acu klīnikas dibinātājs un vadītājs.

Esot biznesā jau 20 gadus, varu teikt, ka tas nav vienkārši, jo arī administratīvais un birokrātiskais slogs Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, teic F.Lūkins. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka neviens izaicinājums nav nepārvarams, un mani priecē, ka šīs tirgū pastāvošās grūtības nebaida savu roku biznesā iemēģināt arī jauno paaudzi, norāda uzņēmējs.

Zina, ko vēlas

Jau bērnībā es sapņoju kļūt par ārstu, stāsta F.Lūkins. “Atceros, ka skolotāja bija pārsteigta un brīnījās, ka es tik agri, jau pirmajās klasēs, biju nodefinējis, ka būšu ārsts. Protams, savu lomu šajā gadījumā spēlēja arī fakts, ka es nāku no ārstu ģimenes. Mans tēvs, māte, vectēvs un vecmāmiņa darbojušies medicīnā - vesela ārstu dinastija! Arī savu pirmo naudu nopelnīju slimnīcā - es pat vēl negāju skolā, kad vienu vasaru palīdzēju tētim slimnīcā. Tētis bija neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neiroķirurgs bērnu slimnīcā. Tad es vasarā pie viņa operāciju zālē strādāju par sanitāru, kaut ko mazgāju, vācu, locīju salvetītes un darīju citus mazus darbiņus. Četrpadsmit gadu vecumā kā sanitārs guvu arī savu pirmo oficiālo darba pieredzi. Tas tolaik daļēji vēl bija Padomju laiks, tāpēc strādāt šajā vecumā bija atļauts. Toreiz pat bija noteikums - ja, stājoties Medicīnas akadēmijā, jaunietis jau bija strādājis par sanitāru vai veicis līdzīgus pienākumus, par to iestājeksāmenos pienācās papildus punkti. Šī iemesla dēļ, paralēli mācībām vidusskolā, divus gadus strādāju - pēc skolas vakaros ar tramvaju braucu uz bērnu slmnīcu, kur naktīs dežūrēju, bet no rītiem devos uz skolu,” stāsta F.Lūkins, kuru pusaudžu gados aizrāva arī vēsture.

Tirdzniecības centrs "Domina Shopping" ieguldījis vairāk nekā 40 000 eiro savas klientu kartes digitalizācijā, līdzšinējo plastikāta risinājumu aizstājot ar jaunizveidotu mobilo lietotni "DO Shopping", informē uzņēmumā.

Jaunā digitālā klientu karte jeb "DO Shopping" lietotne pieejama lejupielādēšanai "App Store" un "Google Play" platformās.

Lietotnē ir iebūvēta funkcija - krāt punktus par pirkumiem 1% apmērā no katra pirkuma summas, pēcāk to uzkrātos punktus apmainot pret "Domina Shopping" dāvanu kartēm.

Vēl lietotnē uzkrātos punktus turpmāk būs iespēja novirzīt labdarības mērķim - atbalstot Bērnu slimnīcas fonda iniciatīvu "Palīdzi piepildīt Bērnu slimnīcas drosmes kastes!". Tās misija ir palīdzēt visu vecumu Bērnu slimnīcas pacientiem pārvarēt bailes izmeklējumos vai procedūrās, kā uzmundrinājumu saņemot nelielu mantiņu - dāvaniņu.

"Drosmes kastē ir dažādas rotaļlietas un aksesuāri, no kurām pacients par drosmīgi izturētu manipulāciju vai izmeklējumu var pats sev izvēlēties mantiņu. Ir svarīgi motivēt bērnus varonīgi veikt nepieciešamās procedūras, un mūsu pieredzē redzam, ka neliels apbalvojums par drosmi patiešām palīdz ne tikai konkrētajā situācijā, bet arī uzlabot ārstniecības rezultātus ilgtermiņā. Reizēm liela drosme ir kaut vai pats slimnīcas apmeklējums vien. Iespējams, vēršoties slimnīcā arī citās reizēs, pacients, atminoties iepriekšējo pozitīvo pieredzi, vairs neizjutīs bailes, būs mazinājies stress gan viņam pašam, gan vecākiem," sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pacientu pieredzes un klientu vadības daļas Pacientu pieredzes projektu vadītāja Austra Straume.

Vidzemes slimnīcā pabeigti Bērnu slimību nodaļas pārbūves darbi, kuri sabiedrības vērtēšanai tiks nodoti īsu brīdi pirms Ziemassvētkiem, 22. decembrī, kad notiks nodaļas svinīgā atklāšana. Kopējās pārbūves darbu izmaksas veido 455 670 eiro, liecina Vidzemes slimnīcas publiskotā informācija.

«Bērnu slimību nodaļas pārbūve ir pirmais solis Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta realizācijā. Tā mērķis ir uzlabot slimnīcas infrastruktūru, veicot telpu pārbūvi un iegādājoties jaunas medicīniskās tehnoloģijas. Tuvāko gadu laikā telpu pārbūve notiks secīgi visās pārējās nodaļās, kuras vēl nebija remontētas, lai mēs sasniegtu rezultātu: droša un moderna ārstēšanās vide pacientiem, droša un ērta darba vide personālam,» stāsta Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.

Kopš jūlija, kad remonts sākās, nodaļa esot pārvērtusies līdz nepazīšanai – telpas kļuvušas gaišākas, ērtākas un drošākas, papildus aprīkotas ar ārstēšanai un aprūpei nepieciešamajām iekārtām un mēbelēm. Palātu iekārtojums paredzēts gan pavisam mazu bērnu, gan pusaudžu vecuma pacientu uzņemšanai, kā arī māmiņas vai tēta ērtākai dzīvošanai pie bērniņa.

SIA “Arbor Medical Korporācija”, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm un izmantojot mākslīgo intelektu, radījusi trīs jaunas programmas medicīnas vajadzībām un izskata iespējas šos produktus arī eksportēt, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Dace Ratfeldere.

“Mākslīgais intelekts šobrīd ļoti palīdz medicīnisko iekārtu ražotājiem jaunas programmatūras izstrādē. Lai to veiksmīgi īstenotu, vajadzīga pēc iespējas apjomīgāka datu bāze, tāpēc izstrādes ierasti veic lielas kompānijas, bet tagad šādi piemēri ir arī Latvijā,” pastāstīja D. Ratfeldere.

“Svarīgi, ka datu izmantošanā jāņem vērā jaunās digitalizācijas vadlīnijas un personas datu aizsardzības prasības. Tāpat medicīnas programmatūras un iekārtu ražotājiem precīzi jāzina, kur un kā to produkcija tiek izmantota.”

Mākslīgais intelekts radioloģijā, endoskopijā, sonogrāfijā

“Arbor Medical Korporācija” lepojas, ka tās paspārnē izstrādātas trīs medicīnas programmatūras: viena to tām ir radioloģijas informācijas sistēma AI-RIS, kas radīta sadarbībā ar Latvijas vadošo medicīnas iestāžu radiologiem. AI-RIS nodrošina procesu vadību, darbību automatizāciju, veicamajiem uzdevumiem pielāgota darba vide katram procesa dalībniekam, integrāciju ar radioloģijas iekārtām, datu analīzi un sistematizācija, katalogus un elastīgus pārvaldības un analīzes risinājumus.

Šodien, 23.janvārī, notika VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca dalībnieku sapulce, kurā valdes priekšsēdētājas amatā no 1.februāra iecelta Ilze Kreicberga, informē Veselības ministrija.

Ilze Kreicberga 1985.gadā ieguvusi ārsta grādu Rīgas Medicīnas institūtā (specialitāte neonatologs) un 2004.gadā maģistra grādu biznesa vadībā Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolā. 2014.gadā I.Kreicberga aizstāvēja doktora disertāciju Molekulāro procesu raksturojums dažādu gestācijas vecumu placentās un ieguva medicīnas doktora zinātnisko grādu.

Ilze Kreicberga sākusi savas darba gaitas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā 1978.gadā, vēlāk strādājusi dažādos amatos Dobeles Rajona centrālajā slimnīcā un Rīgas Dzemdību namā. No 1996.gada bijusi Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe, bet kopš 2013.gada – Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja.

Iniciatīvas "Veselai Latvijai" ietvaros Latvijas Mobilais Telefons (LMT) nodrošinājis Latvijas lielākajām slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) vairāk nekā 1000 iekārtu, pieslēgumu un risinājumu attālināta darba veikšanai.

Latvijas medicīnas sistēma šobrīd tiek pakārtota darbam pandēmijas apstākļos, iespēju robežās ar plānveida pacientiem strādājot attālināti, lai pasargātu mediķus no fiziska kontakta un inficēšanās un mobilizētu visus iespējamos resursus Covid-19 izplatības mazināšanai.

Tāpēc trīs lielākās slimnīcas Latvijā – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – digitalizē savu darbību, īstenojot apjomīgu tehnoloģiju ieviešanu.

Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.

VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca pērn apgrozījusi 29,44 miljonus eiro, kas ir par 7,58% vairāk nekā gadu iepriekš, gadu noslēdzot ar 245,816 tūkstošu eiro peļņu, liecina Lursoft dati.

Gada pārskatā teikts, ka 95,6% no slimnīcas ieņēmumiem pagājušajā gadā veidojuši veselības aprūpes pakalpojumi, no kuriem 97,4% bijuši valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.

Attīstot ambulatoro aprūpi un palielinot dienas stacionāra darba īpatsvaru, slimnīca 2013.gadā samazinājusi pacientu ārstēšanas ilgumu stacionāra apstākļos, savukārt gaidīšanas laiks ambulatoro pakalpojumu saņemšanai nepārsniedz 18 nedēļas.

Slimnīca norāda, ka kopumā 2013.gadā ir izdevies salāgot ieņēmumus ar izdevumiem un nodrošināt iestādes darbības un funkcijas, kā rezultātā peļņas un zaudējumu aprēķinā ir uzrādīta peļņa, kas lielākoties veidojusies grāmatvedības gada pārskata veidošanas procesā, galvenokārt ēku un iekārtu nolietojuma aprēķina ietekmē.

Pagājušajā gadā lielākais darba devējs valstī bija SIA Maxima Latvija ar vidējo darbinieku skaitu 9150, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Kopumā vairāk nekā 2000 darbinieku pērn valstī bija nodarbināti 12 uzņēmumos.

Otrajā vietā pēc vidējā darbinieku skaita ir VAS Latvijas Dzelzceļš ar 7173 darbiniekiem, bet trešajā vietā - SIA Rimi Latvia ar 5731 darbinieku.

Šiem uzņēmumiem seko SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ar 5226 darbiniekiem un AS Latvijas Pasts ar 4403 darbiniekiem.

Vēl lielāko darba devēju desmitniekā ir iekļuvuši tādi uzņēmumi kā SIA Rīgas satiksme ar 4375 darbiniekiem, SIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ar 3282 darbiniekiem, SIA Rīgas namu pārvaldnieks ar 3009 darbiniekiem, SIA LDz Cargo ar 2839 darbiniekiem un AS Sadales tīkls ar 2543 darbiniekiem.