Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Lai gan kompānija "Fermi Energia", kas vēlas Igaunijā būvēt atomelektrostaciju (AES) solījusi, ka tā darbu varētu sākt jau pēc desmit gadiem, ziņojums par iespējām attīstīt kodolenerģiju Igaunijā tiks sagatavots tikai nākamgad, paziņojis Vides ministrijas ģenerālsekretārs Mēlis Mints, kurš vada atomenerģētikas darba grupu.

Darba grupai līdz nākamā gada beigām jāsagatavo gala ziņojums par AES attīstības iespējām Igaunijā. Ņemot vērā enerģētikas krīzi, gala ziņojuma iesniegšanas valdībai un parlamentam termiņš ir saīsināts par pusgadu, Mints norādījis viedokļrakstā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR.

Savukārt septembrī darba grupa Igaunijas valdību iepazīstinās ar starpziņojumu.

Tiek analizēti dažādi kodolenerģijas izmantošanas aspekti, iedzīvotāju attieksme, kā arī iespējamās AES un izlietotās kodoldegvielas glabāšanas vietas, kodoldrošība un gatavība ārkārtas situācijām.

Mints informēja, ka Igaunija varētu apsvērt nelielu AES ar vienu reaktoru, kura jauda nepārsniegtu 300 megavatus (MW).

Igaunijā pieaug atbalsts mazas modulāras atomelektrostacijas (AES) izveidei valstī, liecina jaunākās aptaujas rezultāti.

Socioloģisko pētījumu kompānijas "Kantar Emor" šomēnes veiktā aptaujā 69% respondentu ar "jā" un "drīzāk jā" pauda atbalstu mazas modulāras kodolstacijas izveidei. Šādu projektu plāno īstenot kompānija "Fermi Energia".

Tas ir lielākais atbalsts AES kopš 2019.gada, kad pirmo reizi veikta tamlīdzīga aptauja.

Uz jautājumu, vai viņi atbalsta, ka tiek izskatīta iespēja jaunas paaudzes kodolstacijas izveidei Igaunijā, lai garantētu piegāžu drošību, 38% aptaujāto izvēlējās atbildi "jā" un 31% teica "drīzāk jā". Savukārt 11% atzīmēja atbildi "drīzāk nē" un 9% - "nē". 11% respondentu konkrētu atbildi neizvēlējās.

"Salīdzinājumā ar janvārī veiktu aptauju ir pieaudzis pārliecinoša atbalsta paudēju īpatsvars, bet to, kuriem nav konkrēta viedokļa, un to, kuri ir pret, īpatsvars turpina sarukt. Šogad cilvēku skatījumu uz jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku, ļoti ietekmējušas enerģijas cenas un ar piegāžu drošību saistītie jautājumi, kas arī atspoguļojas aptaujas rezultātos," komentēja "Fermi Energia" komunikācijas vadītājs Mihkels Loide.

Igaunijas valdība saņēmusi pozitīvu vērtējumu no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) un šogad parlamentā plānotas diskusijas par atomelektrostacijas (AES) būvniecību valstī, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

"Atgriezeniskā saite no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertiem Integrētās kodolinfrastruktūras pārskata (INIR) misijā bija ļoti vērtīga un ar atbalstu debatēm par kodolenerģiju, kuras 2024.gadā plānotas Rīgikogu," teica ministrs.

Viņš informēja, ka parlamentā šogad plānoto diskusiju mērķis ir noteikt, vai valsts ir gatava ierosināt kodolenerģētikas attīstību atļaujošas normatīvu vides izveidi, lai sasniegtu 2050.gada klimata mērķus un garantētu elektroapgādes drošību.

IAEA misija pēc Igaunijas valdības uzaicinājuma valsti apmeklēja 23.-30.oktobrī, izvērtējot valsts iespējas attīstīt drošas un ilgtspējīgas kodolenerģijas programmas īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.

Svētdien notikušajā referendumā Kazahstānas vēlētāji atbalstījuši pirmās valsts atomelektrostacijas (AES) būvniecību.

Lai gan Kazahstāna ir lielākā urāna ražotāja pasaulē un tai ir arī milzu naftas rezerves, valsts cieš no hroniska enerģijas trūkuma.

AES būvniecību referendumā atbalstīja 71,12% balsojušo, bet vēlētāju aktivitāte sasniedza 63,66%.

Uz AES celtniecību Balhaša ezera krastā pretendē Ķīna, Francija, Krievija un Dienvidkoreja.

Prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, kas atrodas amatā kopš 2019.gada, norādījis, ka AES būvniecība būs grandiozākais projekts, kāds ticis īstenots neatkarīgās Kazahstānas pastāvēšanas laikā.

Tokajevs svētdien ļāva noprast, ka viņš AES būvniecību labprātāk uzticētu starptautiskam konsorcijam, ko veidotu globālas kompānijas, kam pieejamas vismodernākās tehnoloģijas.

Zviedrijas valdība apstiprinājusi kodolatkritumu glabātuves būvniecību, kurā atomelektrostaciju (AES) radioaktīvos atkritumus varētu droši uzglabāt 100 000 gadu.

"Ar to mēs parādīsim, ka varam izmantot kodolenerģiju kā tiltu, lai kļūtu par pasaulē pirmo industriālo valsti, kura atsakās no fosilā kurināmā," paziņoja Zviedrijas vides aizsardzības un klimata ministre Annika Strandhela.

Plānotā kodolatkritumu glabātuve tiks būvēta pēc 40 gadus ilguša pētījuma, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters". Tajā izlietotās kodoldegvielas stieņi un citi radioaktīvie atkritumi kopumā 12 000 tonnu apmērā tiks apglabāti 500 metru dziļumā kalnu klintī Fošmarkas AES tuvumā.

Apmēram 70 gadus pēc šahtas piepildīšanas ar kodolatkritumiem pieeja glabātuvei tiks noslēgta ar bentonītu, lai nenotiktu saskarsme ar ūdeni. Ekspertu vērtējumā, tāda metode ļaus kodolatkritumus droši glabāt 100 000 gadu.

Somijas enerģētikas grupa "Fortum" izskatīs iespēju būvēt jaunus kodolreaktorus, apsverot arī mazus modulāros reaktorus, pirmdien paziņoja kompānija, kurai būtiskus zaudējumus radījis Krievijas lēmumus pārtraukt gāzes piegādes.

"Galvenā uzmanība izvērtējumā būs pievērsta Somijas un Zviedrijas tirgiem," informēja "Fortum".

Izvērtējums tiks sagatavots divu gadu laikā, un tajā "tiks noteiktas komerciālās, tehnoloģiskās un sociālās prasības" gan maziem modulārajiem reaktoriem, gan konvencionāliem lielajiem reaktoriem.

"Fortum" vēlas atjaunot savu stratēģiju, koncentrējoties uz ilgtspējīgu elektrību laikā, kad kompānija, kurai pieder vairākuma akcijas Vācijas enerģētikas uzņēmumā "Uniper", cietusi lielus zaudējumus saistībā ar Krievijas lēmumu pārtraukt gāzes piegādes.

Arī Zviedrijas topošā valdība piektdien paziņoja par plāniem būvēt jaunus kodolreaktorus, lai nodrošinātu pieaugošās elektrības vajadzības valstī.

Ja neliela izmēra atomelektrostaciju (AES) tehnoloģijas būs pieejamas par pieņemamu cenu, nākotnē nav izslēgta šādas AES izveide arī Latvijā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Ministrs skaidroja, ka viņa vizītes laikā ASV panākta vienošanās ar ASV valdības programmu "First Initiative" par Latvijas piedalīšanos šādu mazizmēra AES tehnoloģiju izpētē un radīšanā.

Vitenbergs skaidroja, ka izmantojama tehnoloģija varētu tikt radīta ap 2030.gadu. "Svarīgi ir piedalīties tās tapšanā, lai brīdī, kad tehnoloģija ir izdevīga, to varētu realizēt. Tāpēc ir vienošanās, ka Latvija būs pārstāvēta šajā programmā," teica Vitenbergs.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 20.aprīlī atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt normu, ka Latvijas sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru AES būvniecībai Latvijas teritorijā.

Krievijas valsts atomenerģijas korporācija "Rosatom" sākusi būvēt Ēģiptes pirmo atomelektrostaciju (AES).

Uz šonedēļ notikušo būvniecības sākuma ceremoniju bija ieradies "Rosatom" ģenerāldirektors Aleksejs Ļihačovs, teikts "Rosatom" paziņojumā.

Topošā AES, kurai būs četri reaktori, atrodas Vidusjūras piekrastes pilsētā Dabaā aptuveni 300 kilometru uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kairas.

Projekta vērtība ir apmēram 25 miljardi eiro.

Ēģipte apsvēra iespēju būvēt AES jau 80.gados, taču pēc Čornobiļas AES katastrofas 1986.gada projekts tika atlikts.

Somijas enerģētikas uzņēmums "Fennovoima" maijā paziņoja, ka lauzis līgumu ar "Rosatom", kas paredzēja Somijā uzbūvēt trešo AES. Lēmums lauzt šo līgumu tika skaidrots ar riskiem, kurus rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

Ziņas par Zaporižjas AES apšaudēm, kurās viena otru apsūdz Ukraina un Krievija, ir izraisījušas bažas par iespējamu kodolkatastrofu, tomēr izdevuma "Politico" iztaujāti eksperti ir pārliecināti, ka šāda avārija būtu tikai lokāla katastrofa Ukrainai, bet ne katastrofa Eiropai.

Ukrainas dienvidos esošā Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomspēkstacija Eiropā, kopš marta atrodas Krievijas karaspēka kontrolē. Pagājušajā nedēļas nogalē tā bija pakļauta vairākām apšaudēm.

Ukraina paziņoja, ka Krievijas uzbrukumā tika bojāti trīs radiācijas novērošanas detektori un viens AES darbinieks ar šķembu ievainojumiem tika hospitalizēts.

Ziņas par šiem triecieniem izpelnījās starptautisku nosodījumu. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosauca jebkādu uzbrukumu kodolobjektiem par "pašnāvniecisku", bet ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Rafaels Mariano Grosi aicināja abas puses "izrādīt maksimālu savaldību", lai novērstu kodolkatastrofu.

No pirmdienas līdz 30. oktobrim Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) speciālisti vērtēs Igaunijas gatavošanos politiskam lēmumam par kodolenerģijas attīstību valstī, informēja Igaunijas Klimata ministrijā.

IAEA secinājumi tiks iesniegti valdībai kopā ar Igaunijas kodolenerģētikas darba grupas galīgo ziņojumu.

Atomenerģijas aģentūras speciālisti izvērtēs, vai Igaunija ir pienācīgi apzinājusi attīstības iespējas un prasības un apsvērusi visus kodolenerģijas izmantošanas aspektus. Ekspertiem šonedēļ paredzētas intervijas, un viņi izvērtēs kodolenerģētikas darba grupas analīzi.

Igaunijā izveidotās darba grupas pienākums ir rūpīgi izpētīt visus ar kodolenerģijas izmantošanu saistītos jautājumus saskaņā ar starptautiskajām normām. IAEA ekspertu misijas novērtējums ir galvenais kvalitātes rādītājs, kas atklāj, cik efektīvi tas ir darīts.

Kodolenerģijas darba grupas galīgais ziņojums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei. Pēc tam parlamentam būs jālemj, vai kodolenerģijai Igaunijā ir nākotne.

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Lielbritānijas valdība trešdien apstiprinājusi ieceri celt jaunu kodolspēkstaciju Anglijas austrumos, kas nodrošinās sešus miljonus mājsaimniecību ar elektroenerģiju, kuras ražošana nerada oglekļa izmešus.

Valdība cer, ka spēkstacija, kuras plānotā jauda sasniegs 3200 MW, palīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi līdz 2050.gadam padarīt Lielbritāniju par nulles līmeņa oglekļa emitētāju.

Jau janvārī valdība paziņoja, ka projektā gatava investēt vēl 100 miljonus mārciņu (117 miljonus eiro).

Papildu investīciju mērķis ir piesaistīt Saizvelas C atomelektrostacijas (AES) būvei jaunus partnerus līdztekus Francijas enerģētikas gigantam EDF.

Šobrīd 80% projekta pieder EDF, bet atlikušie - Ķīnas valdības kontrolētajam uzņēmumam CGN.

Sarunas ar EDF par šo projektu Londona sāka jau pagājušajā gadā, un mediji ziņoja, ka Ķīna varētu tikt no tā izspiesta, ņemot vērā Lielbritānijas vēsās attiecības ar Pekinu.

Latvijā atomelektrostacijas (AES) būvniecība visdrīzāk nebūtu nepieciešama, izriet no "Latvenergo" valdes locekļa Kaspara Cikmača teiktā koncerna ieinteresēto pušu vebinārā.

Viņš pauda, ka ticamāka opcija šajā jautājumā būtu sadarbības projekts, piemēram, ar Igauniju, kur parlaments jau apstiprinājis virzību uz kodolreaktora būvniecību. Vienlaikus arī Igaunijai AES būvniecības sagatavošanās process varētu ilgt apmēram desmit gadu.

"Lai kāda valsts varētu nodarboties ar kodolelektrostacijām, tas ir apjomīgs projekts ar ļoti daudz likumu normām, ar speciālām uzraudzības komisijām vai institūtiem, kas nodrošinātu attiecīgo drošības līmeni. Tādi jautājumi nav risināmi pat desmit gados, drīzāk līdz tam ir vismaz 10+ gadi ejami," sacīja Cikmačs.

"Latvenergo" valdes loceklis atklāja, ka kopprojektu ar Igauniju pamatotu Baltijas kopējā energotīkla savienojuma augstā kvalitāte.

Elektrības cenai sasniedzot rekordaugstu līmeni, Lietuva izvērtē, vai valstij būtu nepieciešami mazjaudīgi kodolreaktori, paziņojusi Lietuvas enerģētikas viceministre Inga Žiliene.

Žiliene informēja, ka Lietuva apsver, vai būtu iespējams izbūvēt mazjaudīgus kodolreaktorus un vai tos varētu iekļaut jaunajā valsts enerģētikas stratēģijā.

"Runājot par nākotni, viena no iespējām ir izvērtēt, cik daudz mazjaudas kodolreaktoru būtu vajadzīgi mūsu sistēmai, enerģētikas sektoram, cik tie ir elastīgi, vai var būt daļa no tirgus un vai var stabilizēt tirgu," Žiliene klāstījusi parlamenta opozīcijā esošās "Lietuvas Zemieku un zaļo savienības" frakcijas deputātiem.

Tādus reaktorus varētu uzbūvēt līdz 2030.gadam, viņa lēsa.

Lietuva, Latvija, Igaunija un Japānas kompānija "Hitachi" plānoja būvēt jaunu atomelektrostaciju (AES) līdzās 2009.gadā slēgtajai Ignalinas AES.

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Eiropas Komisijas (EK) jaunie plāni, kā klasificēt investīcijas enerģētikā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, izraisījuši asas diskusijas Vācijas jaunajā valdībā.

EK priekšlikums klasificēt dažus kodolenerģijas un gāzes enerģijas ražošanas veidus kā klimatam draudzīgus, kad runa ir par investīcijām, bija ilgi gaidīts un izpelnījies pretrunīgus vērtējumus. Ierosinājums jau izprovocējis tiesas prāvas draudus no Austrijas valdības puses.

Jautājums izraisījis arī asas debates Vācijā, kuras jaunajā valdībā ietilpst arī zaļie.

Vācijas vides ministre Štefija Lemke, kas pārstāv zaļos, laikrakstam "Rheinische Post" izteikusies, ka valdība ātri izskatīs ES priekšlikumu.

"Eiropas Komisija riskē bloķēt un sabojāt patiesi ilgtspējīgas investīcijas par labu bīstamai kodolenerģijai," norādījusi Lemke.

"Es arī domāju, ka dabasgāzes iekļaušana [klimatam draudzīgos enerģijas avotos] ir apšaubāma," viņa piebildusi.

Divas no trim Vācijas pēdējām atomelektrostacijām (AES) tiks saglabātas rezervē līdz 2023.gada aprīļa vidum, nevis slēgtas šī gada beigās, kā bija plānots.

Atomelektrostacijas, kas atrodas Bavārijā un Bādenē-Virtembergā, tiks uzturētas darba kārtībā gadījumam, ja tās būs nepieciešamas, lai šoziem stabilizētu elektroenerģijas tīklu Vācijas dienvidos, pirmdien paziņoja Vācijas ekonomikas un klimata ministrs Roberts Hābeks.

Trīs AES bija plānots līdz šī gada beigām slēgt uz visiem laikiem, bet arvien lielāks skaits politiķu iestājies par to saglabāšanu, norādot, ka tās būtu alternatīva gadījumā, ja ziemā apsīktu dabasgāzes piegādes.

Krievija ir gandrīz pilnībā pārtraukusi dabasgāzes piegādes Vācijai, ko Berlīne uzskata par atriebību par sankcijām, kas noteiktas Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

Energoresursu imports no Krievijas joprojām ir būtisks Eiropas enerģijas vajadzību apmierināšanai, paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs laikā, kad Ukrainu atbalstošās valstis apsver iespējas noteikt embargo Krievijas fosilajam kurināmajam.

"Pašlaik nevienā citā veidā nav iespējams nodrošināt energoresursu piegādes Eiropai siltuma ražošanai, transportam, elektrībai un rūpniecībai," paziņoja Šolcs.

Viņš norādīja, ka Krievijas energoresursi ir būtiski Eiropas ikdienai, tādēļ pret energoresursiem sankcijas nav vērstas.

"Tas bija apzināts lēmums ļaut Vācijas uzņēmumiem turpināt sadarbību ar Krieviju attiecībā uz enerģijas piegādēm," paskaidroja Vācijas kanclers.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Vācijas un citu valstu noteiktās sankcijas Krieviju skārušas smagi.

Bažas, ka Krievijai piemēroto sankciju dēļ Vācija nespēs pietiekamā daudzumā nodrošināt energoresursus saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, pamudinājušas vairākus Vācijas politiķus ierosināt valstij paļauties uz atomenerģiju ilgāk nekā plānots.

Ukrainā iebrukušās Krievijas armijas pārstāvji informējuši Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) vadošos darbiniekus, ka spēkstacija tagad atrodas Krievijas atomenerģijas korporācijas "Rosatom" īpašumā, pavētījis Ukrainas Nacionālā Atomenerģijas uzņēmuma "Enerhoatom" vadītājs Petro Kotins.

"Tā dēvētās militāri civilās administrācijas pārstāvji ieradās stacijā un sapulcēja vadību. Uzvārdus viņi nenosauc, runā tikai, ka viņi ir militāri civilās administrācijas pārstāvji," stāsta Kotins.

"Viņi paziņoja, ka šī tagad ir "Rosatom" stacija un ka tā Ukrainai vairs nepieder. Būtībā, ka ir atnākuši šeit uz ilgu laiku un šī tagad ir ordas teritorija, tāpēc atomstacijai ir jāstrādā atbilstoši "Rosatom" rīkojumiem," notikušo atstāsta Ukrainas uzņēmuma vadītājs.

Jau iepriekš tika ziņots, ka "Rosatom" piedalījās Zaporižjas AES sagrābšanā.

Beļģija otrdienas vakarā atvienoja no sava elektrotīkla vēl vienu kodolreaktoru, valstij turpinot pakāpenisku atteikšanos no atomenerģijas izmantošanas.

Tianžas atomelektrostacijas (AES) 2.reaktors Vācijas robežas tuvumā tika atvienots no valsts elektrotīkla plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika). Tas bija darbojies 40 gadus, vēstīja ziņu aģentūra "Belga", atsaucoties uz operatoruzņēmumu "Engie Electrabel".

Tianžas AES 2.reaktors ir otrais no septiņiem Beļģijas kodolreaktoriem, kuru ekspluatāciju ir paredzēts izbeigt līdz 2035.gadam. Pirmais reaktors pie Antverpenes tika apturēts pērnā gada septembrī.

Abi pirmie apturētie kodolreaktori bija pazīstami to drošības problēmu dēļ. To darbība vairākkārt bija uz laiku apturēta, kopš 2012.gadā tika konstatētas plaisas reaktoru spiediena tvertnēs, kā arī citu problēmu dēļ.

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?