Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Gandrīz puse no Nīderlandes iedzīvotājiem vēlētos, lai ekonomiski stiprās monetārā reģionā valstis, kas ietver Vāciju, izveido savu valūtu savienību, liecina sabiedrisko aptauju kompānijas Maurice de Hond veiktās aptaujas rezultāti.

Šobrīd jauna veida eirozonu, kur ir tikai ekonomiski stiprās valstis, vēlas 47% aptaujāto Nīderlandes iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka šā gada maijā to vēlējās 39% aptaujāto. Tāpat aptaujas dati atklāja, ka šobrīd 32% Nīderlandes iedzīvotāju vēlas, lai valsts izstātos no eirozonas. Tikmēr 43% norādījuši, ka šajā sakarā vēlas referendumu.

Arī Nīderlandes nodokļu maksātāji, līdzīgi kā Vācijā, satraukušies par eirozonas vājo dalībvalstu glābšanas izmaksām. Šobrīd Nīderlandes premjers Maks Rutte gan noliedzis, ka valsts varētu atgriezties pie guldeņa. Atteikšanās no eiro, pēc premjera vārdiem, būtu katastrofāla uz eksportu orientētajai Nīderlandes ekonomikai.

Nīderlandei un Latvijai ir vēsturiski labas ekonomiskās attiecības, kuras apstiprina šonedēļ notiekošā Nīderlandes karaļa Vilema Aleksandra valsts vizīte Latvijā un Baltijā

Iepriekšējā nedēļā notikušajā Baltijas žurnālistu vizītē Nīderlandē karalis Vilems Aleksandrs norādīja, ka priecāsies redzēt, kā Baltijas valstis attīstījušās 16 gadu laikā, kopš viņš šo reģionu apmeklēja pirmo reizi. Vizītes laikā plānots tikties ar Nīderlandes un Latvijas biznesa semināra Get Connected dalībniekiem Rīgas brīvostas pārvaldē.

Līdzīgas vērtības

Ekonomiskās attiecības starp Latviju un Nīderlandi Vilems Aleksandrs raksturo kā labas, vienlaikus norādot, ka tās vienmēr var būt labākas. Tāpēc valsts vizītei ar paralēli notiekošām ekonomiskajām misijām ir nozīmīga loma. Vizīte Latvijā būs fokusēta uz loģistikas jautājumiem, Igaunijā – uz lauksaimniecību, bet Lietuvā – uz enerģētiku. Nīderlandes karalis arī norāda, ka jau vēsturiski Nīderlandei un Baltijas valstīm ir bijušas labas attiecības un tirdzniecība caur Hanzas savienību bija mugurkauls Nīderlandes attīstībai Tālajos Austrumos XVI un XVII gadsimtā. Šodien Baltiju un Nīderlandi vieno līdzīgas vērtības un ekonomiskā sadarbība. Karalis akcentē, ka kopība ir svarīga, jo īpaši sarežģītos laikos, kad tuvojas Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Kārtējo reizi pa aplinku ceļiem atklātībā nākušie fakti par Parex bankas akcionāru līgumu liek uzdot nepatīkamus jautājumus par amatpersonu atbildību pret nodokļu maksātājiem

Pagājušās nedēļas nogalē Latviju sasniedza ziņa no ne pārāk tālās Nīderlandes parlamenta, kurā šīs valsts finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms stāstīja, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savulaik veikto ieguldījumu Latvijas Parex bankas glābšanā ir nodrošinājusi ar savu akciju pārdošanas opciju. Latvijā sākās zināma šūmēšanās, jo izskatās, ka Parex bankas pūra lādei nav dibena un ik pa laikam no tās izspraucas jau atkal jauns pārsteigums. Latvijas amatpersonas tikmēr steidza mierināt satrauktos prātus sev raksturīgā veidā – stāstot, ka visi līgumi ir konfidenciāli. Zemteksts laikam bija: ko tas holandietis vispār atļaujas muldēt! Bet nekas, Latvijas nodokļu maksātāj, tu guli mierīgi tālāk, jo neko vairāk mēs tev šā kā tā neteiksim! Un, pats galvenais, lai kādi līgumi arī nepastāvētu, no Parex bankas tapinātajai Citadelei tas investoru atrast netraucēs!

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Sniedzot savu ekspertu pienesumu valstij, tautsaimniecībai un sabiedrībai akūti nepieciešamu strukturālo reformu īstenošanā, Latvijas Banka pirms mēneša publicēja un nodeva politikas veidotājiem detalizētus un ar aprēķiniem pamatotus ekspertu priekšlikumus veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai, kas apkopoti Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā.

Priekšlikumi paredz skaidru risinājumu un rīcības plānu medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, veselības aprūpes finansējuma palielināšanai un efektīvam, caurredzamam finansējuma izlietojumam ar valsts un privātu apdrošinātāju iesaisti, vienlaikus paredzot iespēju, ka valsts noteiktais pakalpojumu grozs būtu vienlīdz pieejams visiem sabiedrības locekļiem.

Jāatzīmē, ka vēlāk valdības apspriešanai un lēmuma pieņemšanai sagatavotajā Veselības ministrijas (VM) Konceptuālā ziņojuma Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu projektā un atbilstošajā ziņā medijiem Latvijas Bankas priekšlikuma nav. Lai Ministru kabinetam un citām iesaistītajām pusēm būtu droša iespēja iepazīties ar mūsu sagatavoto koncepciju, tātad izvērtēt visas iespējas veselības aprūpes finansēšanai un pieņemt labāko iespējamo lēmumu, Latvijas Banka 10. augustā katram personiski nosūtīja tās sagatavoto koncepciju drukātā veidā.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Nekustamā īpašuma Rīgā, Priedaines ielā 20 attīstītāja SIA Homburg Zolitude īpašnieks Nīderlandes investīciju fonds Homburg Eastern European Fund B.V., kas pārstāv 800 Nīderlandes privātos investorus/pensionārus, iesniedzis Valsts kancelejā brīdinājumu par ārvalstu investora prasību pret Latviju un strīda nodošanu izskatīšanai Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā. Prasījuma kopējā summa pēc šī brīža aplēsēm ir 11 763 899 eiro, informē uzņēmums.

Brīdinājums pamatots ar Latvijas valdības un Nīderlandes valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas stājās spēkā 1995.gada 1.aprīlī. Līgums, cita starpā, paredz veicināt abu valstu ekonomisko sadarbību un aizsargāt Nīderlandes investoru ieguldījumus Latvijas teritorijā un otrādi. Homburg norāda, ka līgums Latvijai uzliek pienākumu nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret Nīderlandes investoru ieguldījumiem un ar nepamatotiem vai diskriminējošiem līdzekļiem neierobežot ieguldījuma darbību, vadību, uzturēšanu, izmantošanu vai atsavināšanu.

Uzņēmums uzskata, ka pašreiz vairāku savstarpēji saistītu un viens otru papildinošu apstākļu dēļ ir izveidojusies situācija, kas Homburg Zolitude liedz jebkādas iespējas rīkoties ar investīciju objektu - daudzstāvu dzīvojamo ēku Rīgā, Priedaines ielā 20, un arī nekas neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties. Uzņēmums norāda, ka līdzšinējā Rīgas domes rīcība ir novedusi pie stāvokļa, kad investors ir zaudējis visas īpašumu raksturojošās pazīmes.

Par godu Latvijas pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, Nīderlande dāvinās Latvijai jaunu tulpju šķirni, informē Latvijas prezidentūras pārstāve Lāsma Lapinska.

Ceturtdien, 23.aprīlī Nīderlandes vēstniecība Latvijā rīkos Tulpju dienu. Diena sāksies ar semināru Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Šajā seminārā pārstāvji no augkopības un dārzkopības kopienām Latvijā un Nīderlandē pārrunās vēsturiskās iezīmes un mūsdienu tendences pavasara sīpolpuķu dārzu veidošanā un stādīšanā. Semināra partneris SIA Onavo no Bulduriem dalīsies ar semināra dalībniekiem savā pieredzē un zināšanās.

Rīkotāji ir uzaicinājuši arī Džosu Bīlenu (Jos Beelen), Nīderlandes uzņēmuma JUB pārdošanas menedžeri Austrumeiropas reģionā sniegt eksperta viedokli par Nīderlandes dārzkopības nozari. JUB ir viens no pasaules lielākajiem puķu sīpolu piegādātājiem mehāniskai stādīšanai publiskajās zaļajās zonās, un kopš 2010.gada uzņēmums var lepoties ar tiesībām piegādāt preces arī Nīderlandes karaļnamam. JUB ir labs piemērs Nīderlandes dārzkopības nozares īpašajai spējai meklēt un atrast neordinārus risinājumus, tā pieeja uzņēmējdarbībai ir starptautiski orientēta. Pateicoties šādai neordinārai domāšanai, nīderlandiešu augkopības nozare ir spējusi radīt daudzus inovatīvus risinājumus.

Francijas prezidenta vēlēšanas ir Eiropas politisko ziņu zenītā, taču turpat netālu drīzumā ir gaidāms vēl viens liels notikums, kas var kalpot par vējrādi Francijas vēlēšanām un, iespējams, Eiropas ģeopolitiskajai nākotnei.

Nīderlandes prezidenta vēlēšanas notiks 15. martā, un šobrīd cīņa par valdības krēslu ir izveidojusies starp diviem kandidātiem, Gērtu Vilderu - populistiskās Party of Freedom (PVV) partijas pārstāvi, un esošo premjerministru Marku Riti, kas vada daudz konservatīvāko People's Party for Freedom (VVD).

Eiropas tirgi aktīvi sekos līdzi Nīderlandes vēlēšanām ne tikai, lai saprastu, kā un kurš varētu uzvarēt Francijas prezidenta vēlēšanās, bet arī, lai liktu likmes par/pret Eiropas Savienības dezintegrāciju, vēsta The Daily Mail.

Eiropas finanšu tirgi šogad ir ļoti augoši. Eiropas Stoxx 600 indekss, spēcīgas ekonomikas dēļ, sasniedzis 3% atzīmi un 2016. gadā tas pieauga par vairāk nekā 9%. Tomēr Eiropas Savienības destabilizācija varētu satricināt līdz šim stabili augošos Eiropas finanšu tirgus.

Parādu nastas nomocītā Grieķija no Nīderlandes nesaņems turpmāku palīdzību, priekšvēlēšanu debašu laikā apsolījis valsts premjers Marks Rute. Viņš arī pieļāva, ka Atēnām tomēr nāksies pamest eirozonu.

Televīzijas debašu laikā Nīderlandes premjers uzsvēra, ka Grieķija ir saņēmusi starptautisko palīdzību jau divreiz un tas ir pietiekoši. Viņš arī norādīja, ka Nīderlande atbalstītu Grieķijas aizdevuma programmas nosacījumu mīkstināšanu, ja Atēnas nelūgtu papildus finanšu līdzekļus. Tomēr - «Pēc vairākiem aprēķiniem, mēs uzskatām, ka tas [nosacījumu mīkstināšana] prasīs papildus izmaksas. Grieķijai sava māja jāsaved kārtībā,» sacīja Nīderlandes premjers.

«Es gribu, lai Grieķija paliek kopā ar mums. Tomēr grāvji ap šo valsti ir pietiekami dziļi. Aiziešana no eirozonas var kļūt par neizbēgamu. Tas ir Grieķijas lēmums,» klāstīja M. Rute.

Militārā policija turpina izmeklēt Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonu rīcību, Latvijas armijas vajadzībām pārņemot tā dēvētos brāķa pretmīnu kuģus no Nīderlandes, raksta Neatkarīgā.

Pārmetumus izpelnījās toreizējais Jūras spēku komandieris Aleksandrs Pavlovičs, kuram nācās skaidroties, kāpēc lietotajiem kuģiem neilgi pēc to iegādes radušās dažādas tehniskas problēmas, nācies veikt gandrīz miljonu latu vērtu remontu, kā arī kālab dokumentācija ir flāmu valodā un jāpārtulko.

Komandieris mutiski vienojies ar Nīderlandes pusi par viena mīnu kuģa piegādi Latvijai citā, nevis līgumā noteiktajā laikā. Notikušas jau vairākas pārbaudes, bet vairāk nekā gadu tā arī nav izsmeļošas informācijas, kādus pārkāpumus ir vai nav izdarījis A.Pavlovičs.

Neatkarīgās avots pirms vairāk nekā mēneša informēja, ka A. Pavloviča rīcībā neesot atklātas pretlikumības, tomēr oficiāli Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību preses daļas pārstāvis Normunds Stafeckis Neatkarīgajai atbildēja, ka Militārā policija, sadarbojoties ar citām tiesībsargājošajām institūcijām, joprojām veic nepieciešamās procesuālās darbības, lai izvērtētu amatpersonu darbību.

Japānas kompānija Mitsubishi Motors par vienu eiro pārdos savu Nīderlandes rūpnīcu (NedCar) vietējam autobusu ražotājam VDL Groep. Rūpnīca tiks pārdota ar noteikumu, ka 1,5 tūkstoši tur strādājošo nezaudēs savu darbu.

Rūpnīcas pārdošana ļaušot autobūves kompānijai lielāku uzmanību pievērst attīstības tirgiem, kuros izaugsme tiek paredzēta straujāka nekā attīstītajās valstīs. Japānas kompānija šogad uzsākusi ražošanu Indonēzijā un Taivānā, kā arī nodarbojas ar Ķīnas un Brazīlijas tirgu izpēti, vēsta Reuters.

Darbības gadā, kas beidzās pērnajā martā, Nīderlandes NedCar rūpnīcā Japānas autobūves kompānija saražoja 5% no visām savām automašīnām. Ražošanas apjomi šajā rūpnīcā kritušies no 200 tūkstošiem tās ziedu laikā līdz 50 tūkstošiem. Kompānija norāda, ka Nīderlandes rūpnīcas pārdošanas darījums izraisīs 28 miljonu Japānas jenu (352 miljonus ASV dolāru) lielus zaudējumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Arī Latvijas vēstnieks paudis sašutumu par Nīderlandes galēji labējās Brīvības partijas (PVV) izveidoto vietni sūdzībām par austrumeiropiešu viesstrādniekiem, vēsta Leta.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis informēja, ka Latvijas vēstnieks Nīderlandē Māris Klišāns kopā ar Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas kolēģiem ir nosūtījis atklātu vēstuli Nīderlandes parlamentam, presei, valdībai un partiju vadītājiem par to, ka partija PVV izveidojusi mājaslapu, kurā nīderlandiešiem iespējams izteikt neapmierinātību par Centrāleiropas un Austrumeiropas darbaspēku Nīderlandē.

Vēstulē izteikta vēlme, lai pret visām tautām izturas vienlīdzīgi, un cerība, ka Nīderlandes sabiedrība un politiskie līderi distancēsies no šīs «nožēlojamās iniciatīvas». Par šo problēmu vēstnieki ir runājuši arī Nīderlandes Ārlietu ministrijā.

Lielākā daļa Nīderlandes iedzīvotāju uzskata, ka valstij jāatjauno sava vecā valūta guldenis, liecina publiskotā Maurice de Hond aptauja, vēsta Reuters.

Aptauja liecina, ka novembra sākumā 58% Nīderlandes iedzīvotāju uzskatīja, ka valstij jāatgriežas pie guldeņa izmantošanas, savukārt 52% ir pārliecināti, ka Grieķijai jāpamet eirozona. Tāpat 69% Nīderlandes iedzīvotāju uzskata, ka Grieķija neizpildīs savas taupības apņemšanās.

Nīderlandes nodokļu maksātāji ir saniknoti par augsto cenu, kas jāmaksā glābjot parādu krīzes nomocītas eirozonas valstis. Aptaujātie Nīderlandes iedzīvotāji ir pesimistiski noskaņoti par vienotās valūtas eksistenci un bažījas, ka nākošās valstis, kuras vajadzēs glābt, būs Itālija un Spānija, ziņo Reuters.

Db.lv jau vēstīja, ka līdzīgā aptaujā, kuru veica Forsa institūts, secināts, ka pie Vācijas markas vēlētos atgriezties 54% vāciešu. Tāpat vairākums vāciešu esot pret turpmākas palīdzības sniegšanu Grieķijai.

Nīderlande apsūdz Rumāniju šantāžā, jo uz Rumānijas robežas konfiscētas tulpju kravas, ziņo BBC.

Deputāte Estere de Lange sacījusi, ka Bukareste praktizē «vecās skolas šantāžu».

Par tulpju konfiskācijas iemeslu tiek uzskatīts Nīderlandes drauds bloķēt Rumānijas pievienošanos Eiropas bezvīzu Šengenas zonai. Saskaņā ar Nīderlandes teikto Rumānija līdz ar Bulgāriju nav darījusi pietiekami, lai apkarotu korupciju.

Savukārt Bukarestes amatpersonas izteikušās, ka Nīderlandes tulpes varētu būt inficētas ar bīstamām baktērijām.

Pirmdien Rumānijas iestādes konfiscējušas 15 kravas ar Holandes sīpoliem un trīs no tām nosūtījušas atpakaļ Nīderlandes piegādātājiem.

Nīderlande ir galvenais ziedu piegādātājs Rumānijas tirgum - pērn eksportēti deviņi miljoni sīpolu. Tādēļ Nīderlandē šis strīds jau ieguvis apzīmējumu ziedu karš.

No š.g. 4. līdz 5. jūnijam Latvijas koka apstrādes uzņēmumi brauc tirdzniecības misijā uz Nīderlandi un Beļģiju, lai tiktos ar potenciālajiem aģentiem un izplatītājiem, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Misijā piedalās Būvnieku Alianse, Eco House International, Staļi un Riga Chair. LIAA pārstāvēs vēl 14 Latvijas uzņēmumus no mēbeļu ražošanas, pārtikas un metālapstrādes industrijām, kas izrādīja interesi atrast aģentus vai izplatītājus Nīderlandes tirgū.

4. jūnijā Latvijas Koka karkasu ražotāji un mēbeļu ražotāji piedalīsies Nīderlandes aģentu asociācijas VNT rīkotajā Vēstniecību tirgū (Embassy Market), kurā zīmolus un ražotājus prezentēs Latvijas, Austrijas un Polijas vēstniecības.

Pasākumu ar savu klātbūtni pagodinās un atklās Nīderlandes lielākās uzņēmēju apvienības MKB Nederland priekšsēdētājs Maikls van Strālens (Michael van Straalen). Prezentāciju par Latviju un mūsu ražojumu konkurētspēju sniegs LIAA pārstāvniecības Nīderlandē vadītāja Egita Aizsilniece-Ibema.

Francijas un Nīderlandes aviokompānijas "Air France-KLM" izdzīvošana nav garantēta, ja koronavīrusa pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze turpināsies, svētdien brīdināja Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hūkstra.

Francijas un Nīderlandes valdībai katrai pieder 14% grupas akciju, un tās nacionālajās aviokompānijās iepludinājušas miljardiem eiro, lai palīdzētu pārciest pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas nozarē.

"Tā [izdzīvošana] nav garantēta," intervijā Nīderlandes televīzijai NPO sacīja Hūkstra, uzsverot uz nepieciešamību samazināt izdevumus.

Pavasarī Francijas valdība "Air France" aizdevumos piešķīra septiņus miljardus eiro, bet Nīderlandes valdība KLM nodrošināja 3,4 miljardu eiro aizdevumu. KLM glābšanu nepieciešams papildināt ar daudzpusīgu restrukturizācijas plānu, kā arī apņemšanos atjaunot veiktspēju un konkurētspēju, norāda Hūkstra.

"Air France-KLM" tīrie zaudējumi šogad otrajā ceturksnī pieauguši līdz 2,6 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,8 miljardu eiro zaudējumiem pirmajā ceturksnī.