Gandrīz puse no Nīderlandes iedzīvotājiem vēlētos, lai ekonomiski stiprās monetārā reģionā valstis, kas ietver Vāciju, izveido savu valūtu savienību, liecina sabiedrisko aptauju kompānijas Maurice de Hond veiktās aptaujas rezultāti.

Šobrīd jauna veida eirozonu, kur ir tikai ekonomiski stiprās valstis, vēlas 47% aptaujāto Nīderlandes iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka šā gada maijā to vēlējās 39% aptaujāto. Tāpat aptaujas dati atklāja, ka šobrīd 32% Nīderlandes iedzīvotāju vēlas, lai valsts izstātos no eirozonas. Tikmēr 43% norādījuši, ka šajā sakarā vēlas referendumu.

Arī Nīderlandes nodokļu maksātāji, līdzīgi kā Vācijā, satraukušies par eirozonas vājo dalībvalstu glābšanas izmaksām. Šobrīd Nīderlandes premjers Maks Rutte gan noliedzis, ka valsts varētu atgriezties pie guldeņa. Atteikšanās no eiro, pēc premjera vārdiem, būtu katastrofāla uz eksportu orientētajai Nīderlandes ekonomikai.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā diasporas latvieši plāno atgriezties lielākoties tuvāko piecu gadu laikā, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā pētījuma sākotnējie rezultāti.

Zinātniskā projekta vadītāja Inta Mieriņa šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus informēja par pētījuma sākotnējiem rezultātiem, uzsverot, ka šie pagaidām ir tikai sākotnējie dati un pēc pilnveidošanas tie var nedaudz mainīties.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, no latviešu tautības cilvēkiem tuvāko piecu gadu laikā Latvijā noteikti plāno atgriezties 24%, šādu iespēju apsver 27%, bet pie noteiktiem apstākļiem atgrieztos 32%. Tikmēr atgriezties noteikti neplāno 2%, bet tuvāko piecu gadu laikā, visticamāk, neatgriezīsies 11%.

Vēl ir daudz tādu latviešu, kuri dzimtenē plāno atgriezties vecumdienās, bet tuvāko sešu mēnešu laikā atgriezties dzimtenē plāno vien niecīga daļa aptaujāto latviešu.

Pirmdien, 30. martā Latvijā nosēdīsies pēdējais īpašais "airBaltic" reiss no Frankfurtes un Latvijā būs atgriezušies 2276 Latvijas valstspiederīgie, kuri izmantoja Ārlietu ministrijas atbalstu pēc 14. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu.

No 14. marta līdz 30. martam airBaltic veica 21 īpašo reisu no 8 valstīm un kopumā uz Latviju pirmdienas vakarā būs atvesti 2276 cilvēki, Db.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. "Mūsu uzstādījums bija palīdzēt tiem ceļotājiem, kuri uz ārvalstīm bija izbraukuši līdz brīdim, kad valstī tika izsludināta krīzes situācija, tomēr, neslēpšu, ka situāciju mēģināja izmantot cilvēki, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Mums nav iespēju pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā cilvēks bijis tūrisma braucienā, vai arī nolēmis atgriezties Latvijā, jo zaudējis darbu un mājās atrasties šobrīd ir izdevīgāk," sacīja J. Beķeris.

Pašreizējā situācija jau apzināta un par to tiks ziņots valdībā, jo patlaban Ārlietu ministrija pastarpināti risinājusi arī reemigrācijas problēmu, kas, iespējams Covid-19 krīzes laikā var sasināties.

Ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem jādod skaidrs signāls, ka valsts ir gatava sniegt atbalstu visiem, kas vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, trešdien, 2.martā, uzsvēra deputāti Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēdē.

«Mums jāmeklē optimālākais veids, kā motivēt ārzemēs dzīvojošos tautiešus atgriezties dzimtenē. Jāsniedz palīdzīga roka, domājot gan par materiālo atbalstu, gan skatot iespējas nodrošināt citu palīdzību - vai tas būtu saistīts ar mājokļa jautājumu vai izglītības pieejamību bērniem. Tie ir jautājumi, kas rūpīgi jāapsver, domājot par izmaiņām Repatriācijas likumā,» norāda Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Kā uzsver Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, jaunais Repatriācijas likuma projekts nonācis būtiskas izvēles priekšā. «Būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā,» pauž I.Latkovskis.

Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm.

Kā žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa, 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.

Kā uzsvēra Mieriņa, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvija emigrācijā dzīvojošo tautiešu vidū «nav norakstīta pavisam». «Situācija varētu mainīties, ja cilvēkiem būs iespēja nodrošināt ģimeni. Tad arī varētu atgriezties vairāk tautiešu, nekā to patlaban plāno,» stāstīja pētniece.

Pēdējā laikā dažādos līmeņos plaši tiek diskutēts par to, kā sekmēt Latvijas iedzīvotāju remigrāciju, tiek izstrādāti plāni un stratēģijas, meklēti finanšu līdzekļi, aizmirstot, ka ģimenēm, kas vēlas atgriezties, bieži vien nepieciešamas nevis finansiāls atbalsts, bet labvēlīga attieksme un informācija.

Viens no būtiskākajiem aspektiem, ko ģimenes vērtē, lemjot par atgriešanos, ir bērna iespējas iekļauties izglītības vidē. Pagaidām šajā jomā trūkst valstiska līmeņa rīcības, un lielākā daļa no paveiktā balstās uz privāto iniciatīvu.

Piemēri, kas darbojas

Daļa no Latvijas iedzīvotājiem, kuri šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs, aizbrauca lielā kredītu sloga ietekmē, ko radīja piedzīvotā finanšu krīze. Ja valsts vēlas sekmēt iedzīvotāju atgriešanos, jāstrādā tieši pie šī aspekta, veicot pārrunas ar bankām u.tml. Kas attiecas uz skolēnu iekļaušanos izglītības sistēmā, jāuzsver, ka šajā jomā jau ir piemēri, kas lieliski darbojas. Atliek tikai pārņemt stafeti no nevalstiskajām organizācijām un tām skolām, kuras jau šobrīd to īsteno.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī konkurētspējīgas algas, tas motivēs vēl vairāk cilvēku atgriezties. Izsludinot jaunas vakances savā ražotnē un birojā Mārupē, mēs arvien biežāk saņemam pieteikumus no latviešiem, kuri jau ilgstoši dzīvo ārpus dzimtenes, bet patlaban apsver iespējas atgriezties.

Ar dalītām jūtām medijos lasu uzņēmēju žēlošanos par darbaroku trūkumu. No vienas puses, tā ir problēma, ar kuru dažkārt saskaramies arī mēs un kuras risināšanai noderētu politiski lēmumi. No otras puses, tas ir arī jautājums gan par biznesa modeļiem un to, cik efektīvi strādā ražotājs, gan par izglītības sistēmu valstī. Mēs zinām, ka vidusskolās jaunieši nepietiekami apgūst fiziku, par maz iet mācīties uz inženieriem, līdz ar to trūkst kvalificētu speciālistu apstrādes rūpniecībā.

Daļu no profesijām, kuru darbinieki ir mums nepieciešami, Latvijas izglītības sistēma nesagatavo vai arī šādu speciālistu ar noteiktām kvalitātēm un zināšanām kosmētikas nozarē Latvijā ir par maz. Kosmētikas tehnoloģiju studiju Latvijā nav. Mēs to esam pieņēmuši – paši skolojam savus speciālistus un piesaistām darbarokas no saistītām nozarēm, piemēram, farmācijas un pārtikas tehnoloģijas.

Patlaban ekspremjers un kādreizējais Tautas Partijas vadītājs Aigars Kalvītis «īsti nevēlas» un patlaban nav gatavs atgriezties politikā, taču viņš neizslēdz iespēju, ka kāds no viņa bijušajiem kolēģiem to varētu darīt.

«Es neesmu tādus plānus priekš sevis šobrīd analizējis un nedomāju, ka es īsti vēlos to šobrīd darīt. Tā kā ar mani ir diezgan mierīgi – es neesmu šobrīd gatavs atgriezties politikā,» tā, atbildot uz Latvijas Televīzijas raidījuma Labrīt, Latvija! jautājumu, vai viņš varētu atgriezties politikā, norāda A. Kalvītis.

Viņš gan pieļauj, ka kāds no viņa bijušajiem kolēģiem varētu nolemt no jauna iekarot politisko skatuvi. «Es pieļauju, ka kāds no maniem bijušajiem kolēģiem – vienalga, no kuras partijas tas būtu – varētu atgriezties, un, es domāju, tā pieredze, kas viņiem ir, ir tikai izmantojama. Jautājums, protams, ir, ka šī atgriešanās vienmēr ir daudz sarežģītāka, jo cilvēkiem nāk kāda bagāža līdzi, ar kuru viņiem ir jārēķinās. Jauniem politiķiem jau ir daudz vienkāršāk – viņiem jau īsti nav nekā un viņi sāk no tīras lapas šos jautājumus risināt,» skaidro bijušais politiķis.

Igaunijā organizētā projekta «Vedīsim talantus mājās» (Talendid koju, Bring Talents Home) ietvaros divu gadu laikā valstī atgriezušies 27 tās iedzīvotāji, raksta baltic-course.com.

«Ņemot vērā, ka atgriezties nav vienkārši, rezultāts ir labs un tam vajadzētu arī citus cilvēkus atgriezties atpakaļ Igaunijā,» norāda viens no projekta organizētājiem Arturs Elme (Artr Elme).

«Projekta laikā esam sapratuši, ka cilvēki ir gatavi atgriezties atpakaļ Igaunijā, tomēr tam priekšnoteikums ir interesants darbs ar labu atalgojumu,» viņš secina. Lai cilvēki brauktu atpakaļ uz Igauniju, algai neesot jābūt tikpat lielai kā Norvēģijā, bet tai jābūt tik lielai, lai Igaunijā būtu iespējams dzīvot labi, secina A. Elme.

Talendid koju Facebook lapā akcijai piektdien bija 1117 «sekotāju», novēroja Db.lv.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

2008.gadā Talsu novada Pastendē tika atklāta nīderlandiešu ražotāja Brabantia rūpnīca. Nīderlandes uzņēmums Latvijas meitasuzņēmumā ieguldīja aptuveni 5 miljonus eiro. Latvijas rūpnīca ražo veļas žāvētājus un gludināmos dēļus, kurus eksportē uz ārvalstīm ar atzīmi Made in Latvia. Ražotnē patlaban strādā 120 cilvēku, un pēc rūpnīcas vadītāja Georgija Buklovska teiktā intervijā, nav izslēgts, ka Latvijā ražošana tiks paplašināta.

Lēmums par to, ka Latvijā būs rūpnīca, tika pieņemts jau 2007.gadā, viņš stāsta. Kad rūpnīcu sāka būvēt, sākās krīze, un šis periods bija ļoti sarežģīts. Piemēram, kad pieņēmām darbā pirmos cilvēkus, uzreiz viņiem apsolījām, ka darba alga nekad netiks samazināta, bet tikai paaugstināta, kā minimums, inflācijas apmērā. Un lūk, inflācija 2008.-2009.gadā bija lielāka nekā 10%, bija krīze, taču solījumu mēs pildījām. Tas mums deva to darbinieku mugurkaulu, kuri līdz šim strādā ražotnē.

Pašreiz visi darba devēji žēlojas, ka viņiem nav darbinieku, vai jums nav šādu problēmu?

Mēs to īpaši neizjūtam. Ir neliela darbinieku mainība, taču vissvarīgākais, ko mēs jau sen sapratām – ir jābūt skaidrai personāla apmācības sistēmai, kas palīdz šo deficītu aizpildīt. Kad pie mums atnāk jauns darbinieks, viņš nestrādās pusgadu zemas kvalifikācijas amatā. Viņš tiks ļoti ātri apmācīts, lai varētu veikt sarežģītu darbu. Bet galvenais ir tas, ka uz vienu darbinieku stundā un dienā mēs saražojam vairāk, nekā ES vidēji.

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) iecerējis no nākamā gada izveidot aģentūru ar divām štata vietām, lai atbildētu uz tautiešu jautājumiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā. Ārzemēs dzīvojošie tautieši ir skeptiski pret šādu ieceri un iesaka vairāk uzmanības pievērst citiem aktuāliem jautājumiem, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Līdz SIF, kura pakļautībā atrodas Nacionālais integrācijas centrs (NIC), šī iecere nonākusi, jo ārvalstīs dzīvojošie tautieši zvanot uz atbildīgo iestādi – Ekonomikas ministriju. Tāpēc radusies iecere, ka to varētu uzņemties NIC. Pašlaik NIC nodarbojas ar informācijas sniegšanu par dzīvi Latvijā cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā no tā sauktajām trešajām valstīm (tās, kas neietilpst ES sastāvā). SIF projektu nodaļas vadītāja Alda Sebre stāstījusi: «Mēs jau esošajām NIC funkcijām varētu pielikt klāt mazu struktūrvienību, kas strādātu ar mūsu valstspiederīgajiem.» Šie divi darbinieki tautiešiem sniegtu informāciju par praktiskiem jautājumiem, piemēram, kā iespējams reģistrēties par bezdarbnieku, kā iekārtot bērnudārzā vai skolā savus bērnus, kur vērsties pēc psiholoģiskās palīdzības, ja piemeklējis kultūršoks. SIF pārstāve pieļāvusi, ka nākotnē darbinieku skaits struktūrvienībā varētu pieaugt, ja interese par atgriešanos palielināsies.

ASV sadzīves tehnikas ražotāja «Whirlpool» vadības pārstāvis atvainojās klientiem Lielbritānijā, kurus 11 gadu laikā skāruši incidenti ar veļas žāvētājiem, kā arī atsauca 500 tūkstošus veļas žāvētāju, kuriem pastāv aizdegšanās risks.

Veļas žāvētāji atsaukti nepilnus četrus gadus pēc tam, kad kompānija brīdināja cilvēkus par drošības problēmām.

«Whirlpool» viceprezidents Džefs Noels britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC sacīja, ka inženieri labojuši veļas žāvētājus, taču atzina, ka ir jāveic plašāki pasākumi problēmas risinājumam. «Mēs atvainojamies par klientiem radītajām problēmām,» viņš paziņoja.

Lielbritānijā no 2004.gada aprīlim līdz 2015.gada septembrim pārdoti vairāk nekā pieci miljoni zīmolu «Hotpoint», «Indesit», «Creda», «Swan» un «Proline» veļas žāvētāju, kuriem pastāv aizdegšanās riski.

Kompānija piedāvā bez maksas apmainīt veļas žāvētāju, stundu ilgu bezmaksas remontu, atlaidi jaunāka modeļa iegādei vai daļēju kompensāciju līdz 150 Lielbritānijas mārciņām (167 eiro). Kompānija neparedz papildu pasākumus tiem veļas žāvētājiem, kas jau ir remontēti drošības apsvērumu dēļ, lai gan daži no tiem ir aizdegušies arī pēc remonta.

Pēc astoņu gadu darba Google Cīrihes birojā Zigmārs Rasščevskis atgriežas Latvijā, lai strādātu kompānijā Clusterpoint, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zigmārs Google Cīrihes birojā bija serverpuses izstrādes vadītājs interneta meklētājam un vadīja 15 cilvēku komandu. Šajā kompānijā viņš nonāca pēc sava tagadējā kolēģa Jāņa Sermuliņa ieteikuma. Zigmārs Google nostrādāja astoņus gadus un vēlējās pamēģināt kaut ko citu. Latvijas datu bāzu programmatūras izstrādātāja Clusterpoint piedāvājums saskanēja ar to, ko viņš vēlējās darīt. «Pirmām kārtām mani interesēja tehnoloģija. Man Google bija pieredze liela izmēra sadalītā skaitļošanā, kas nozīmē, ka datu apstrāde tiek veikta uz daudziem serveriem. Sapratu, ka liela izmēra sistēmas ir lietderīgas praksē. Tāpēc gribēju izstrādāt datu apstrādes risinājumu – datubāzi, kas ir vispārīgāka nekā interneta meklētājs un ko varētu lietot organizācijas visā pasaulē. Ir daudz kompāniju, kas izstrādā datubāzes, bet Clusterpoint ir Rīgā, pazinu dibinātājus un šis bija pareizais brīdis, kad pārcelties,» stāsta Zigmārs.

Ministru kabinets atbalsta ieceri noteikt vienu institūciju, kas sniegtu koordinētu atbalstu no valsts pārvaldes puses Latvijas valsts piederīgajiem, kas vēlas atgriezties Latvijā, dažādos jautājumos par pārcelšanos un uzturēšanos Latvijā, tostarp vēl pirms atgriešanās Latvijā.

Pirmdien valdībā atbalstītajā Ministru kabineta atbildes vēstulē Saeimas Pieprasījumu komisijai teikts, ka, ilgstoši uzturoties ārpus Latvijas, cilvēkiem mazinās spēja orientēties valsts un pašvaldību institūcijās un to sniegtajos pakalpojumos. Patlaban izvēlētais risinājums - informācijas izvietošana vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā Latvija.lv - tikai daļēji risina problēmu, jo portālā pieejamais informācijas klāsts ir apjomīgs un galvenokārt piemērots standarta dzīves situācijām.

Vēstulē minēts, ka situācijas ir dažādas un bieži jārisina specifiski jautājumi. Turklāt, piemēram, ja pārcelšanos uz Latviju apsver ģimene, nepieciešamās konsultācijas var aptvert vienlaikus vairākas jomas. Taču patlaban Latvijā nav institūcijas, kas nodrošinātu integrētu pieeju starpnozaru jautājumu risināšanā.

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

Biznesa cilvēku ikdiena ir skrejoša – māksla ir veids, kā rast līdzsvaru

Tā uzskata mākslas galerijas Pegazs un moduļmāju ražošanas uzņēmuma Fabrika Rauna līdzīpašnieks Raivis Zabis. 13 gadus veidojis karjeru Krievijā, viņš nolēmis atgriezties Latvijā, lai attīstītu vietējo ražošanas un mākslas uzņēmumu. Viņš galeriju redz kā vietu, kur rast atelpu ikdienas steigā. Līdzīgi kā vērtspapīri, nekustamais īpašums, zelts un dārgmetāli, māksla ir viens no klasiskiem ieguldījumu veidiem. Viņš mākslas darbu iegādei pievērsās pirms vairākiem gadiem un sākumā pirka krievu mūsdienu mākslinieku darbus, jo lielāko daļu sava laika pavadīja Krievijā. Šobrīd viņa kolekcija mērāma vairākos simtos darbu un tajā parādās arī Latvijas mākslinieku darbi. Vairāk par to, kā digitālā pasaule ietekmē mākslas darbu apriti, mākslas darbu nomu un kādus darbus pats izvēlas, R. Zabis stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Vairāk nekā pusi ārvalstīs dzīvojošo Lietuvas pilsoņu neinteresē iespējas atgriezties dzimtenē, liecina pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas pasūtījuma veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

Tie rāda, ka par iespējām atgriezties dzimtenē interesējas 40% ārzemēs dzīvojošo Lietuvas pilsoņu. 17% respondentu atzina, ka iespējas atgriezties viņu neinteresē, bet vēl 43% atbildēja, ka tas viņiem nav aktuāli.

Visvairāk par iespējām atgriezties interesējas Lietuvas pilsoņi, kas dzīvo Krievijā (61%) un Lielbritānijā (51%). Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs ir vidēji 43%.

Pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas pasūtījuma aptauju pagājušā gada septembrī un oktobrī veica socioloģisko pētījumu kompānija Vilmorus. Tika aptaujāti 1720 Lietuvas pilsoņi, kas dzīvo 55 valstīs.

Tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā prokurors Māris Leja šodien tiesu debatēs bijušajām domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersonām lūdza piespriest reālus cietumsodus, taču tiesai apmierinot prokurora lūgumu, uz neilgu laiku cietumā varētu nākties atgriezties tikai vienai amatpersonai.

Prokurors lūdza tiesai debatēs bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piespriest sešus gadus un trīs mēnešus ieslodzījumā un viņa bijušajam vietniekam Pēterim Strancim četrus gadus un divus mēnešus ieslodzījumā, abiem nosakot arī mantas konfiskāciju.

Uzņēmējai Inārai Vilkastei prokurors lūdza piespriest vienu gadu un desmit mēnešus ieslodzījumā, kā arī daļēju mantas konfiskāciju.

Savukārt bijušajam departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam - vienu gadu, astoņus mēnešus un 25 dienas ieslodzījumā bez mantas konfiskācijas.

Prokurors debašu pārtraukumā žurnālistiem teica, ka gadījumā, ja tiesa bijušajām domes amatpersonām piespriedīs viņa prasītos sodus, tad ieslodzījumā varētu nākties atgriezties Štramam, taču arī viņš uzreiz varētu lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu. Prokurors gan precīzi nezināja teikt, cik ilgu laiku aizņems pirmstermiņa atbrīvošanas lūguma izskatīšana.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.