2016. gadā mājsaimniecību ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 140 eiro, kas ir par 1,6 % mazāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 167 eiro mēnesī, bet reģionos izdevumi bija mazāki: Pierīgā – 157 eiro, Zemgalē – 144 eiro, Kurzemē –111 eiro, Vidzemē – 110 eiro un Latgalē – 99 eiro mēnesī. 2016. gadā mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 14 % no tās rīcībā esošajiem ienākumiem.

2016. gadā pāri ar bērniem mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 216 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 14,4 % no viņu rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 18 gadiem mājokļa izdevumiem tērēja 162 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 23 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Ievērojami mazākas summas mājokļa uzturēšanai tērēja vienas personas mājsaimniecības. Vienas personas (līdz 64 gadiem) mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 121 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 20,6 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt vientuļo vecākā gadagājuma personu (no 65 gadiem) mājsaimniecības mājoklim tērēja 89 eiro mēnesī, un viņām šie izdevumi veidoja ievērojami lielāku daļu no rīcībā esošajiem ienākumiem – 27,6 %.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi statistiskas datus, kas saistīti ar Līgo tradīcijām.

Tradicionāli Līgo svētkos Jāņiem pin ozollapu vainagus, un svinību vietas rotā ar bērzu meijām. Latvijā 38,1 tūkstoti hektāru klāj ozoli un oši, kas teritorijas ziņā aptuveni atbilst Ērgļu novada platībai. Ozoli un oši aizņem 1,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā. Savukārt bērzi aizņem 902 tūkst. hektāru Latvijas teritorijas, kas varētu noklāt gandrīz visu Jēkabpils novadu. Bērzi veido 28,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā.

Miestiņu, ko ceļ galdā Līgo vakarā, tradicionāli gatavo no miežiem. 2014. gadā alus darītāji iegādājās 24,1 tūkstošus tonnu Latvijā audzēto alus miežu, kas ir gandrīz 5 reizes vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu – 5,2 tūkstoši tonnu. To ietekmēja rekordlielā miežu kopraža, kas bija gandrīz divas reizes lielāka salīdzinājumā ar 2013. gadu (2014. gadā – 409,5 tūkst. t, 2013. gadā – 222,3 tūkst. t). Tas ir lielākais miežu kopražas rādītājs kopš 1994. gada (476,8 tūkst. t).

2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, mājsaimniecību patēriņa izdevumi palielinājās par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr inflācijas ietekmē reāli nopirktās pārtikas daudzums ir samazinājies

Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati rāda, ka mājsaimniecību izdevumi uzturam vidēji mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, 2011.gadā bija Ls 54 (2010.gadā – Ls 50) jeb vidēji 28,8% no visiem patēriņa izdevumiem (2010.gadā – 28,3%). Pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem mājsaimniecības tērēja par 7,0% vairāk nekā 2010.gadā. Savukārt šo produktu patēriņa cenas 2011.gadā pieauga par 8,4%.

Pārrēķinot šos izdevumus salīdzināmajās cenās, var konstatēt, ka izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem faktiski saruka par 1,3%. Turklāt samazinājums vērojams vairākus gadus pēc kārtas. Mājsaimniecību ierobežoto ekonomisko resursu dēļ līdzekļi tiek taupīti uzturam.

Pēc Eiropas Parlamenta (EP) palīgā saucieniem radīt kompetentu pretsvaru masīvajam finanšu institūciju lobijam Briselē 2011. gada jūnijā tika nodibināts sabiedrisks «pretbanku lobijs» Finance Watch. Tās vadītājs Tjerī Filiponā pats ilgus gadus ir bijis baņķieris, bet, aizvien vairāk pārliecinājies par banku sociālo bezatbildību, pārgājis nosacīti pretējā nometnē. Nosacīti pretējā kaut vai tāpēc, ka tīra savtīguma motivētās bankas līdz ar to zāģē arī zaru, uz kura pašas sēž.

Der Spiegel jūs nodēvējis par «labo baņķieri». Vai tā ir?

Tas ir interesants nosaukums. Labs uzmanības piesaistei. Es tiešām esmu bijis baņķieris, bet vairs ne. Vai tādēļ esmu labais baņķieris? Banku darbība un finanses mani interesē aizvien, tomēr tagad es uz to skatos no cita leņķa – no sabiedriskajām nevis privātajām interesēm.

Vai situācija ir tik traka un šie divi skatu leņķi ir tik lielā pretstatā, ka «slikto baņķieru» līdzsvarošanai jāmeklē kādu labo?

Viņi nav slikti, bet nepietiekami. Privātas intereses ir leģitīmas un normālas, tā ir daļa no dzīves, un tās mums dzīvīgai ekonomikai ir pat nepieciešamas. Bet tās nav pietiekamas. Tāpēc politikas veidotājiem – vēlētām amatpersonām, regulatoriem – ir jādzird arī šā stāsta otru pusi – sabiedrisko interešu pusi un kādu iespaidu privātās intereses uz to atstāj, lai tad jau pieņemtu savus lēmumus.

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2014. gadā bija vidēji 299 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 1,24 eiro jeb 0,4% mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,6%, patēriņa izdevumi saruka par 1,0%.

Patēriņa izdevumu kāpums 2014. gadā turpinājās tikai galvaspilsētā – Rīgā. Mājsaimniecības Rīgā 2014. gadā tērēja 377 eiro – par 3,3% jeb 12 eiro vairāk nekā 2013. gadā.

2014. gadā pilsētu mājsaimniecību tēriņi pieauga par 0,1% un sasniedza vidēji 322,95 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izdevumi laukos bija vidēji 250 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī – par 1,9% mazāk nekā 2013. gadā.

Mājsaimniecības atturīgi izmantoja patēriņam savā rīcībā esošo ienākumu. To varēja ietekmēt gan Latvijas pievienošanās eirozonai, gan ekonomiskā nestabilitāte, kā arī citi faktori. Patēriņa izdevumu samazinājumu laukos papildus ietekmēja lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu kritums un Krievijas ieviestie importa ierobežojumi.

2016. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 333 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 17 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,3 %.

No visām mājsaimniecībām pērn visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 406 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7 % jeb 18 eiro vairāk nekā 2015. gadā. Mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 5,9 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4,0 % jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

«Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7 %, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem. Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2016. gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8 % jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš,» skaidro CSP.

Lai Latvija sekmīgi attīstītos, būtu jāpārtrauc «slaucamās govs Rīgas» badināšana, savā slejā žurnālā Kapitāls raksta investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Pievēršoties valsts depopulācijas problēmai, Rungainis aicina izvairīties no «apdzīvoto vietu uzsēdināšanas uz žēlastības dāvanu adatas».

«Mums ir cilvēki vietās, kur nav un nebūs darba, jo radīt šīs darbavietas tur ir un vienmēr būs pārāk dārgi. Mums ir darbs tur, kur trūkst cilvēku. Mums trūkst cilvēku ar iemaņām un specialitātēs, kas radītu augstāku pievienoto vērtību. Mums ir par daudz cilvēku specialitātēs, kas Latvijā - ar pašreizējo un vēlamo ekonomikas struktūru - nav un nebūs vajadzīgas,» situāciju raksturo investīciju baņķieris.

Viņš norāda, ka loģiski būtu vairot cilvēku skaitu tajās vietās, kur vajag un var vairāk pelnīt, nevis piesaistīt cilvēkus bezcerīgās vietās, uzsēdinot šos cilvēkus un apdzīvotās vietas uz žēlastības dāvanu adatas.

Šobrīd izskatās, ka Latvija turpina lēni drāzties iekšā sienā – valsts zaudē iedzīvotājus, bet izglītības sistēma ražo nepietiekami kvalificētus cilvēkus – lieliskus gultu klājējus, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Raidījumā Dienas rīts Ģ. Rungainis uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmas saražotie cilvēki varbūt ir lieliski gultu klājēji un sēņu lasītāji, bet nav matemātiķi, fiziķi un ķīmiķi.

Tāpat viņš norādīja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums apstiprina Latvijas statusu kā valsts ar vieniem no zemākajiem nodokļiem, bet nākotnē vajadzētu nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu, kā arī risināt demogrāfijas jautājumus. «Ilgtermiņā valsts, kas zaudē 1,2% iedzīvotāju gadā nevar cerēt uz ekonomikas attīstību. Līdz ar to jābūt politikai, kas to reversē. Šobrīd izskatās, ka turpinām lēni drāzties iekšā sienā,» sacīja Ģ. Rungainis.

Telekomunikāciju uzņēmumiem varētu būt interese par Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group (MTG) biznesu Baltijas valstīs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis

Viņš pieļāva, ka par MTG biznesu Baltijas valstīs varētu būt interese Zviedrijas koncernam Telia, kas Zviedrijas mediju grupu varētu iegādāties caur SIA Lattelecom vai SIA Latvijas Mobilais telefons.

Tāpat interesi varētu izrādīt jaunais Bite Group īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners.

Rungainis arī atzina, ka interesi varētu izrādīt investori no Krievijas, kam jau ir bizness Latvijā. Tomēr investīciju baņķieris uzskata, ka diez vai Krievijas investori atklāti izrādīs interesi par MTG, jo tādējādi būs sagaidāma vietējo iedzīvotāju pretestība.

Pastāv arī iespēja, ka par MTG Baltijas biznesu interesi varētu izrādīt kāds investors, kas patlaban nav pārstāvēts Baltijas valstī, tādējādi rodot iespēju ienākt Baltijas valstu tirgū. «Ja gadījumā MTG pārdos savu Baltijas biznesu, iespējamo investoru skaits var būt paliels, ņemot vērā, ka šādu darījumu tirgū negadās bieži,» piebilda Rungainis.

Gadījumā, ja valsts būtu lēmusi par labu Latvijas Krājbankas glābšanai, tad tas izmaksātu ap 150 līdz 200 miljoniem latu. No ekonomikas pieauguma viedokļa 2011. gadam Krājbankas maksātnespējas pasludināšana varētu būt labāks risinājums nekā tās glābšana, tomēr bankas slēgšana iznīcina vērtības ilgākā laika posmā, Db.lv norādīja investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

«Ir skaidrs, ka Krājbankas problēma - ap 100 miljonu latu iztrūkums, skaidrs arī tas, ka daļa no kredītportfeļa (aptuveni 20%), ir jārēķina kā zaudējumi. Ja valsts gribētu glābt Krājbanku, tad Latvijas valstij bankā būtu jāinvestē 150 – 200 miljoni latu. Tomēr šādā gadījumā pastāv jautājums – ko pēc tam ar banku darīt,» norāda Ģ. Rungainis.

Viņš skaidro, ka pēc tam, kad banka tiktu glābta – tā visticamāk būtu jāpārdod. Savukārt šie 150 līdz 200 miljoni latu, ko valsts ieguldītu bankā, būtu jāņem no valsts budžeta. «Tā kā konsolidēt no nodokļiem vairs nedrīkst, tad bankai paredzamie izdevumi būtu jāņem kā papildus Iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums,» norāda investīciju baņķieris. Pēc Krājbankas rekpitalizācijas banka nesāktu izdalīt kredītus, tā, visticamāk, būtu jāsadala labajā un sliktajā bankā kā Parex, bet šinī procesā radušies zaudējumi būtu jākonsolidē.

«Kā baņķieris uzskatu, ka būtu pareizi, ja LK [Latvijas Krājbanka] tiktu sanēta. Šo ideju apspriedu, tiekoties ar Brazovska kungu [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis] šodien, un ideja viņam neizsauca alerģiju,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Vladimira Antonova tēvs baņķieris Aleksandrs Antonovs.

«Ja valsts puse tam piekritīs, mēs ļoti ātri sastādīsim sanācijas plānu, jo menedžments, kas strādāja LK, manā uzskatā bija labākais Latvijā. Sanācija ir procedūra, kura saskaņā ar plānu tiek veikta tad, kad banka ir pasludināta par maksātnespējīgu. To veic regulatora struktūras kopā ar bankas īpašniekiem. Līdz ar to būtu iespējams atgriezt Krievijas kompāniju naudu, ne visu, bet tie, kuru nauda ir iestrēgusi bankas bilancē, domāju, būtu ar mieru, un mēs viņiem izmaksātu naudu saskaņā ar grafiku. Saistības pret juridiskajām personām, kuru apjoms ir pietiekami liels, var tikt strukturētas. Respektīvi, arī šo naudu saskaņā ar grafiku varētu atgriezt. Šobrīd LK ir ļoti nozīmīgi mantiskie aktīvi, jo mēs savā klientu kreditēšanas politikā precīzi ievērojām ķīlu izņemšanu - pie mazākā defolta riska mēs pārņēmām ķīlas, kā rezultātā Krievijā vien mums ir nozīmīgi aktīvi. Mantiskie aktīvi var tikt pārdoti, pārvēršot tos naudā. Neņemšu nosaukt termiņus, taču tie ir saprātīgi, un mūsu speciālisti varētu izrēķināt ar precizitāti līdz kvartālam,» viņš skaidrojis.

Arī Latvijas ekonomikas attīstības pamata jeb muļļāšanās scenārijs ar dažu procentu iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu nozīmēs, ka lielai daļai iedzīvotāju tuvākajos gados dzīve nekļūs labāka, un iepriekšējā krīze turpināsies, norāda Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Muļļāšanās scenārija gadījumā jaunas darbavietas neradīsies, un iedzīvotāju ienākumi neaugs pietiekami strauji, lai būtiski uzlabotu labklājības līmeni, uzsvēra baņķieris.

Viņa vērtējumā lauzt tendenci, ka Latvijas ekonomikā notiek divu ātrumu attīstība, īstermiņā nav iespējams. Viņš pat esot pārliecināts, ka īstermiņā diemžēl to izdarīt nevarēs, jo risinājums tam varētu būt tikai ilgtermiņa reformas valstī.

«Pašlaik ir diskusija, kad pārvarēsim krīzi un atgriezīsimies situācijā, kāda bija pirms tam - 2006.gadā. Tomēr jāsaprot, ka tas nekad nenotiks. Pasaule un Latvija šajā laika periodā ir ievērojami mainījusies. Šodien runājam par Latviju, kurā, iespējams, ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, un demogrāfiskās situācijas dēļ uz katru strādājošo sociālais slogs kļūst arvien lielāks. Infrastruktūra, kas valstij jāuztur, ir pārāk liela esošajiem ienākumiem,» uzskata Mančinskis.

Datu aizsardzības regulas ieviešana var sniegt iespēju nodarboties ar reketu, uzskata baņķieris Ģirts Rungainis.

«Problēma ir tajā, ka jau šobrīd ir apstiprināts uzraugošās iestādes budžets un šajā budžetā ir paredzēta daudzu simtu tūkstošu soda naudu iekasēšana. Līdzīgi kā tas ir realizējies, piemēram, maksātnespējas likumdošanas gadījumā, šeit ir iespēja nodarboties ar reketu – izveidot grupu, kas sastāv no jurista, datu speciālista un vēl kādiem speciālistiem, doties pie uzņēmumiem, izaicināt uz šīs regulas neievērošanu un ar draudiem tiesāties izspiest naudu,» baņķieris Ģirts Rungainis norādīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot jaunās Datu aizsardzības regulas ieviešanu.

Rungainis uzskata, ka šāda situācija iespējama, jo Latvija piekopj postpadomju, nevis Rietumu praksi. Tas varētu būt redzams arī regulas ieviešanā. «Rietumu piegājiens ir tāds, ka likumdošana tiek ievērota pēc būtības. Mums ir postpadomju sistēma, respektīvi, mēs ievērojam pēc burta,» sacīja baņķieris.

4.maijā kinoteātrī Splendid Palace notiks režisores Ievas Ozoliņas dokumentālās filmas Mans tēvs baņķieris pirmizrāde. Filma ir autobiogrāfisks detektīvstāsts, kurā režisore seko līdzi sava tēva TOP Bankas prezidenta Borisa Osipova gaitām 90. gados, līdz brīdim, kad viņš 1994. gadā pazuda ar 6 miljoniem noguldītāju naudas. Visus šos gadus viņa liktenis un atrašanās vieta nebija zināma, līdz pirms trim gadiem Interpols paziņoja, ka Malaizijā pieteicies cilvēks ar tēva vārdu un personas kodu, informē filmu studija Mistrus Media.

Filmas darbība notiek mūsdienu Latvijā un Malaizijā, šķetinot 90. gadu vēstures notikumus, sākot no pirmajām kapitālisma iezīmēm līdz komercbanku uzplaukumam, apskatot TOP bankas gadījumu kā vienu no spilgtākajiem 90. gadu banku krīzes piemēriem.

Filma ir autores personīga nesenas Latvijas vēstures rekonstrukcija, aplūkojot tā laika notikumu nospiedumus cilvēku biogrāfijās un atceroties pagātnes notikumus, kuros tika ierauta viņas ģimene, kā arī autores personīgais ceļš pie tēva 20 gadus vēlāk. Tā ir režisores pirmā filma, kas drosmīgi vēsta par savu un savas ģimenes dzīvi jaunā kapitālisma apstākļos un likteņa pavērsieniem pēc tam.

Pašmāju degvielas tirgotāja Kool Latvija degvielas uzpildes stacijām (DUS) Augšlīgatnē un Ādažos pievienojušās vēl divas DUS – Valmierā un Sauriešos. Piektdien, 8.jūnijā tās tiek atklātas klientiem, portālu Db.lv informēja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Papildus degvielas iegādei un veikalam abās stacijās būs pieejamas arī ātrās ēdināšanas iespējas – burgeri, smalkmaizītes, kafija u.c.

Db.lv jau vēstīja, ka vēl šogad iecerēts atklāt Kool stacijas Jelgavā un pie Rīgas apvedceļa Babītes novadā, netālu no Piņķiem. Uzņēmuma nākotnes plānos ir izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā.

Pirmais Kool veikals kopā ar DUS tika atklāts pērn rudenī, Augšlīgatnē. Savukārt šogad februārī Rīgā, Kr.Barona ielā tika atvērts Kool ērtas iepirkšanās veikals bez degvielas uzpildes iespējām.

Jau vēstīts, ka piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA «KOOL Latvija».

Igaunija līdz 2030. gadam kļūs bagātāka par Somiju, uzskata investīciju baņķieris Joakims Heleniuss.

«Ja nedaudz paveiksies, tad jau divdesmito gadu otrajā pusē Igaunija var apsteigt Somiju,» sarunā ar laikrakstu Äripäev sacīja J. Heleniuss. Investīciju baņķieris norādīja, ka Igaunija apsteigs Somiju, ja valdība turpinās īstenot savu pašreizējo pamatpolitiku.

J. Heleniuss arī uzsvēra, ka Igaunija var lepoties ar daudz elastīgāku un nobriedušāku ekonomiku nekā Somija. «Somijai pašlaik ir augstāks valsts parāda līmenis. Tas nozīmē, ka somu valdība nevarēs samazināt nodokļus un ir iespējams, ka tie palielināsies,» klāstīja J. Heleniuss.

Tāpat investīciju baņķieris uzskata, ka Igaunija var viegli pievilināt ārvalstu investorus – valstī ir zemi nodokļi un «saprātīgas» dzīves izmaksas.

Pagājušajā gadā par korupciju pirmajā instancē notiesātas 34 valsts amatpersonas, kas ir mazākais notiesāto skaits pēdējo deviņu gadu laikā.

Tomēr piecas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados tiesas priekšā stājušās personas, kuras mēģinājušas piekukuļot ceļu policiju. Šie secinājumi izriet no krimināllietu statistikas apkopojuma, ko publicējis Sabiedriskās politikas centrs Providus.

2012.gadā bija vismazākais notiesāto Valsts policijas amatpersonu skaits kopš 2004.gada - 12 notiesātie, savukārt pēdējos divos gados radikāli pieaudzis notiesāto robežsargu skaits - 10 notiesātie pērn salīdzinājumā ar nevienu 2010.gadā.

Pērn notiesāts arī viens Saeimas deputāts un viens prokurors, pa divām amatpersonām no Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī pa vienai amatpersonai no muitas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Autotransporta direkcijas. Notiesāts arī viena novada domes priekšsēdētājs.

Notiesāts uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem cietumā – tāds bija Nīderlandes tiesas spriedums latvietim, kurš šajā valstī tika pieķerts ar teju pieciem kilogramiem kokaīna bagāžā. Kaut par līdzīgiem pārkāpumiem latvieši ārvalstīs tiek pieķerti visai regulāri, «tipiskais narkokurjers » parasti nav latviešu inteliģences pārstāvis, vēsta laikraksts Diena.

Tomēr tieši tā bijis šajā gadījumā – Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka notiesāts ticis divu prestižu Latvijas orķestru klarnetists Kristaps Catlaks. Mūziķi līdz šādam solim esot novedusi neapdomīga aizņemšanās no «nepareizajiem cilvēkiem».

«2012. gada 19. martā Amsterdamas lidostā tika aizturēts Latvijas pilsonis, kurš ieradās ar lidojumu no Peru galvaspilsētas Limas. Viņa bagāžā tika atrasts nedaudz mazāk par pieciem kilogramiem kokaīna. 4. jūlijā tiesa piesprieda viņam 30 mēnešu cietumsodu. Prokurors bija pieprasījis 36 mēnešus, » laikrakstu informējusi Nīderlandes prokuratūras pārstāve Nataša Keizere.

Valdība otrdien atbalstījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūgumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt birojam 4205 latus, kas nepieciešami, lai izpildītu tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru atcelts KNAB savulaik pieņemtais lēmums par kādai privātpersonai piederošās naudas arestu un nolemts šai privātpersonai atdot tai piederošo naudu.

KNAB nespēja izpildīt šo tiesas spriedumu un pastāvēja risks, ka nauda no biroja var tikt piedzīta piespiedu kārtā, jo minētos naudas līdzekļus – 4205 latus jeb 7800 ASV dolārus – ir piesavinājies bijušais KNAB darbinieks Jānis Imša.

Jau vēstīts, ka J. Imša savulaik piesavinājās naudu, kuru KNAB bija izņēmis krimināllietu ietvaros. Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2010. gadā pieņemtu lēmumu, J. Imša atzīts par vainīgu krimināllietās izņemtās naudas piesavināšanā un notiesāts ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem.

Saskaņā ar Augstākās tiesas spriedumu, no J. Imšas par labu KNAB piedzenami vairāk nekā 102 tūkst. latu, taču minētā kaitējuma kompensācija nav saņemta.

2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tādējādi 2019. gadā Latvijā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits un izdevumu apjoms.

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9%, sasniedzot 6,4 miljonus, izdevumi – par 14%, sasniedzot 268,1 miljonu eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4% (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2% (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4% (246,3 tūkst.). Par 3,7% pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro.

Lai arī 48,5% vienas dienas ceļotāju Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1%. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3%) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

Royal Bank of Scotland (RBS) paziņojusi par plāniem likvidēt 2 600 darba vietas.

Banka izplatītajā paziņojumā norāda, ka gada laikā no šobrīd esošajām 16 777 darbavietām tiks likvidētas 2 000 darba vietas apdrošināšanas struktūrvienībā, bet 600 privātpersonu apkalpošanas struktūrvienībā.

«Mēs smagi strādājam, lai restrukturizētu RBS un atmaksātu nodokļu maksātājiem viņu sniegto atbalstu, un darba vietu likvidēšana ir šī procesa smagākā daļa,» teikts bankas paziņojumā.

Db.lv jau ziņoja, ka Lielbritānijas valdība savu globālās finanšu krīzes skarto banku izdzīvošanai tērēja 850 miljardus sterliņu mārciņu.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.