Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Investīciju kompānija «BaltCap» apstiprinājusi, ka meklē pircēju tai piederošajai akciju kontrolpaketei Lietuvas uzņēmumā «Keturi kambariai», kas pārvalda Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters», savukārt kafejnīcu tīkls plāno paplašināties.

«BaltCap» investīciju fondam «Lithuania SME Fund» pieder 70,5% «Keturi kambariai» akciju, bet atlikušie 29,5% akciju pieder «Keturi kambariai» vadībai.

«Caffeine Roasters» sabiedrisko sakaru pārstāvis Nids Ķuberis otrdien izplatījis paziņojumu, kurā apstiprina Lietuvas plašsaziņas līdzekļos pēdējās dienās izplatījušos informāciju, ka «BaltCap» vēlas aiziet no «Caffeine Roasters».

Viņš arī norādījis, ka «Caffeine Roasters», kam pašlaik ir 62 kafejnīcas, plāno paplašināt tīklu līdz 100 kafejnīcām, un, lai to īstenotu, paredzēts investēt divus miljonus eiro.

«Pagājušajā nedēļā izplatījusies neoficiālā informācija par «Caffeine» pārdošanu radīja lielu troksni, tāpēc paziņojums par paplašināšanos kādam var šķist rupjš mēģinājums noliegt baumas. Es neko nenoliedzu. Šajā gadījumā abas vēstis atbilst patiesībai - «BaltCap» patiešām meklē pircēju sev piederošajām akcijām un mēs patiešām sākam ātru tīkla paplašināšanu,» norāda Ķuberis.

Paplašinot “Caffeine” kafejnīcu tīklu, Siguldā atvērta pirmā “Caffeine” kafejnīca ārpus galvaspilsētas.

Kopumā šī ir jau 22. kafejnīca šajā tīklā, informē uzņēmums.

Rīgas lidostā atvērta vēl viena Caffeine kafejnīca 

Paplašinot "Caffeine" kafejnīcu tīklu, Rīgas lidostā darbu sākusi otrā "Caffeine" kafejnīca,...

“Uz “Caffeine” cilvēki nāk pēc izcilas kafijas un novērtē vidi, kur var patīkami pavadīt laiku, mācīties, strādāt vai būt kopā ar draugiem un domubiedriem. Šīs pašas vajadzības ir arī cilvēkiem ārpus galvaspilsētas, tāpēc ticam, ka “Caffeine” novērtēs arī siguldieši,” saka “Caffeine” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

2020.gada janvārī kafejnīcu tīkla "Caffeine" īpašniece SIA "Coffee Inn" tika pievienota mazumtirgotājam SIA "Narvesen Baltija". "Narvesen" iekļauts "Reitan" uzņēmumu grupā, kas pārstāvēta Ziemeļvalstīs un Baltijā arī ar tādiem zīmoliem kā "Narvesen", "Pressbyrån", "R-kiosk" un "7-Eleven".

Kafejnīcu tīkls "Caffeine" tika izveidots 2007.gadā Viļņā.

Bankas Citadele vadītājs un valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms (Johan Åkerblom) iesniedzis paziņojumu bankas padomei par atkāpšanos no amata personisku iemeslu dēļ.

Savā paziņojumā valdei Akerbloms izteica pateicību par sešiem Citadelē pavadītajiem gadiem, kuru laikā banka ir sasniegusi nozīmīgus panākumus. "Tas nav viegls lēmums, taču personisku iemeslu vadīts esmu nolēmis atkāpties no amata. Esmu pārliecināts, ka Citadele veiksmīgi turpinās iesākto darbu jaunā vadībā un izmantos izaugsmes iespējas," norāda J. Akerbloms.

Valde, saprotot un pieņemot Johana Akerbloma lēmumu, izsaka atzinību par viņa ieguldījumu bankas Citadele attīstībā. "Mēs pilnībā respektējam Johana lēmumu atkāpties no amata, un banka iespējami ātrā laikā meklēs atbilstošu pēcteci. Līdz tam Johans turpinās pildīt bankas vadītāja pienākumus,” saka Aiga Volksone, bankas Citadele Mārketinga un korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju un turpinātu bankas izaugsmi, banka Citadele nekavējoties uzsāks darbu pie jauna vadītāja meklēšanas.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā iegādāts par 61% vairāk jaunu hibrīdauto nekā šajā pašā laikā pirms gada, aģentūru LETA informēja "Citadele Leasing" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas apkopoto informāciju.

Pirmajā ceturksnī audzis ne tikai pieprasījums pēc hibrīdauto, bet arī automašīnām, kas aprīkotas ar gāzes dzinēju - tās iegādātas par 33% vairāk nekā pirms gada. Kopējais darījumu skaits jauno auto tirgū piedzīvojis kritumu 9% apmērā.

Biežāk pirktāko zīmolu topā pirmās piecas pozīcijas ieņem "Toyota", "Volkswagen", "Škoda", "Dacia" un "Renault" automašīnas. "Toyota", "Volkswagen" un "Škoda" ir trīs populārākie auto ražotāji gan privātpersonu, gan juridisko personu segmentā.

Pirmajā ceturksnī privātpersonas visbiežāk iegādājušās tādus auto modeļus kā "Toyota Rav4", "Toyota Yaris Cross" un "Toyota Corolla". Tikmēr juridiskās personas aktīvāk iegādājušās "Toyota Hillux", "Toyota Corolla" un "Renault Master".

Banka Citadele 2023. gadā privātpersonu un uzņēmumu segmenta klientiem Baltijā jaunos aizdevumos kopumā izsniegusi 897 miljonus eiro, no tiem 115 miljoni eiro izsniegti aizdevumos, kas veicina pāreju uz zaļo ekonomiku.

Tāpat banka Citadele pērn vairākas reizes paaugstināja noguldījumu procentu likmes, un klientu noguldījumu apjoms gada beigās sasniedza 3 830 miljonus eiro.

“Esam gandarīti, ka, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko vidi 2023. gadā, esam turpinājuši nodrošināt saviem klientiem iespējami labāko un kvalitatīvāko pieredzi finanšu jautājumos. Mums bija rekordaugsti rezultāti un portfeļa kvalitāte ir vēl vairāk uzlabojusies. Ņemot vērā ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, nodrošinājām, ka banka darbojas ar vēl spēcīgākiem kapitāla un likviditātes rādītājiem. Tāpat liels darbs ieguldīts stratēģisko alternatīvu izvērtēšanā, un mēs turpinām iespējamo scenāriju, tostarp sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma potenciāla izskatīšanu,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), bankas Citadele valdes priekšsēdētājs.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Reitan Convenience Latvia” 2022. gadā strādājis ar uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē lielāko apgrozījumu – 80,3 miljoniem eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2021. gadā.

Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem un loģistikas ķēžu pārrāvumiem, stratēģiskie lēmumi par tīkla attīstību ļāvuši krietni uzlabot finanšu rezultātus un piecas reizes samazināt zaudējumus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

“Reitan Convenience Latvia” darbības rezultātus 2022. gadā ir ietekmējis gan Krievijas uzsāktais noziedzīgais iebrukums Ukrainā, kas lika uzņēmumam nekavējoties lemt par atteikšanos no Krievijā un Baltkrievijā ražotu produktu iepirkšanas un pārdošanas, gan straujais energoresursu cenu kāpums, kas arī bija viens no lielākajiem neparedzētajiem pērnā gada izaicinājumiem. Augsto izmaksu ietekmi ļāva samazināt energoefektivitātes risinājumi, tomēr kopumā uzņēmums strādājis 429 000 eiro lieliem zaudējumiem. Tas gan ir būtisks uzlabojums pret 2021. gadu, kad uzņēmuma finanšu rezultātus spēcīgi ietekmēja Covid-19 pandēmija.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Narvesen Baltija” 2020. gadā strādājis ar 61 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, un 2,4 miljonu eiro zaudējumiem.

Vienlaikus, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ir veiktas investīcijas tirdzniecības tīkla un infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā.

“Aizvadītais gads “Narvesen” ir bijis pilns izaicinājumu, kas saistīti gan ar tirdzniecības telpu maksimālā apmeklētāju daudzuma ierobežojumu un aizliegumu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus tirdzniecības vietu telpās, gan būtisko ienākošo un izejošo tūristu plūsmas samazinājumu. Visi šie apstākļi ievērojami samazināja uzņēmuma iespēju pilnvērtīgi strādāt, tāpēc, salīdzinot ar 2019. gadu, kad darbojāmies normālos apstākļos, arī vērojams apgrozījuma un peļņas samazinājums. Mūsu prioritāte pandēmijas sākumā bija nodrošināt drošus darba apstākļus franšīzes ņēmējiem un darbiniekiem un drošu iepirkšanos mūsu klientiem. Pandēmija nav mazinājusi mūsu ticību biznesa izaugsmes potenciālam, kā rezultātā 2020. gadā “Narvesen” un “Caffeine” tirdzniecības tīkla attīstībā investējām 1,3 miljonus eiro,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Paplašinot "Caffeine" kafejnīcu tīklu, Rīgas lidostā darbu sākusi otrā "Caffeine" kafejnīca, kas kopumā ir jau 21. kafejnīca šajā tīklā, informē uzņēmums.

"Vissvarīgākais mūsu darbā ir just, kas klientam visvairāk vajadzīgs un pielāgoties viņa paradumiem. Lidostas klienti ir citādi nekā "Caffeine" viesi pilsētas centrā: ja Rīgā klients nāk pēc kafijas un novērtē vidi, kur var patīkami pavadīt laiku, mācīties, strādāt vai pasēdēt ar draugiem, lidostā cilvēki nereti steidzas, un viņiem maltītei un kafijai atliek pavisam nedaudz laika," saka valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Šobrīd kafejnīca nodrošina darbu sešiem baristām, bet turpmāk to skaitu plānots palielināt līdz astoņiem darbiniekiem. Atšķirībā no pilsētas kafejnīcām lidostā pieejami ne tikai "Caffeine" raksturīgie kafijas dzērieni, bet arī daudz plašāks ēdienu sortiments.

Bankas Citadele meitasbanka Lietuvā mainīs juridisko formu un kļūs par bankas Citadele filiāli, teikts bankas paziņojumā Nasdaq Riga.

Turpinot īstenot Citadeles grupas stratēģiju kļūt par primārās izvēles banku Baltijā, AS Citadele banka (banka Citadele) ir saņēmusi konceptuālu apstiprinājumu no Lietuvas Bankas uzsākt meitas sabiedrības AB Citadele bankas reorganizācijas procesu, apvienojot to ar AS Citadele banka. Iesniegumu par reorganizāciju šobrīd izskata Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis skaidro, ka bankas reorganizācija Lietuvā nozīmē tās juridiskā statusa maiņu no meitas sabiedrības uz filiāli. Šāds lēmums pieņemts, lai varētu ātrāk ieviest jaunus bankas digitālos pakalpojumus Lietuvā un īstenotu efektīvāku grupas pārvaldību.

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 952 000 eiro apmērā SIA “Projektu ekspertu grupa” saules elektrostacijas būvniecībai Jēkabpils novadā.

Saules parku, kas atradīsies netālu no Baļotes ezera, Jēkabpils novada Kūku pagastā, plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada vasarā. Spēkstacijas kopējā platība aizņems 3,75 ha, kur tiks izvietoti vairāk kā 3800 saules paneļi ar kopējo jaudu 2,38 MW. Kopējais saražotās elektrības apjoms gadā plānots 2,3 GWh apjomā, kas būs pietiekami, lai ar elektroenerģiju spētu apgādāt aptuveni 1100 mājsaimniecību Latvijā.

“Esam gandarīti par ilggadējo sadarbību ar banku Citadele un sadarbības partneriem, kas palīdz īstenot šo projektu, izvēloties optimālākās piegādes un tehniskos risinājumus, sekojot līdzi jaunākajām tirgus tendencēm. Elektrības pārdošana paredzēta sadarbībā ar uzņēmumu SIA “Virši Renergy”. Paralēli saules parka izbūvei Kūku pagastā esam uzsākuši arī sagatavošanās darbus nākamajiem projektiem Ogres novadā un Jēkabpils novadā, plānojot 2025. gadā sasniegt kopējo ražošanas jaudu 5MW. Turpinām izvērtēt jaunu saules parku attīstības iespējas, kā arī esam ieinteresēti investoru piesaistē, lai attīstītu jaunus projektus un būtiski paplašinātu mūsu elektrostaciju portfeli”, stāsta SIA “Baltex nami” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ratnieks.

Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018. gadā turpināsies izaugsme.

Citadele bankas eksperti uzskata, ka šī brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām.

Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, – pēdējā ceturksnī tā ir 51,34 punkts. Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Pēdējā ceturksnī optimistisks noskaņojums bija vērojams visās tautsaimniecības jomās. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji; kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 19.maijā pieņēmusi lēmumu atļaut veikt likvidējamai ABLV Bank, AS (ABLV) kredītu portfeļa daļas, kas izsniegta privātpersonām hipotekārās kreditēšanas ietvaros jeb ar ABLV klientiem noslēgto daļu tipveida līgumu, pāreju akciju sabiedrības ''Citadele banka'' (Citadele banka) īpašumā atbilstoši 30.martā. iesniegtajam ABLV likvidatoru priekšlikumam.

Izvērtējot iesniegtos dokumentus, FKTK secinājusi, ka, iesniedzot ABLV uzņēmuma pārejas priekšlikumu un kā attiecīgo darījuma partneri izvēloties Citadele banka, ABLV likvidatori ir rīkojušies atbilstoši noteiktajam principam – nodrošināt ABLV kreditoru interešu aizsardzību.

Citadele iegādāsies ABLV Bank hipotekāro kredītu portfeli  

Banka Citadele parakstījusi uzņēmuma pārejas līgumu ar likvidējamo ABLV Bank par tai...

Izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst tirgus nosacījumiem un ABLV likvidācijas plānam, tiks atgūti līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai.

Minētā ABLV kredītu portfeļa pāreja uz Citadele banka notiks pakāpeniski un plānots, ka tā noslēgsies 2021. gada otrajā pusē. Ar tiem ABLV klientiem, kuru hipotekārie kredīti tiks pārvesti uz Citadele banka, gan Citadele banka, gan ABLV sazināsies personīgi, lai informētu par tālākajiem soļiem, kas tiks veikti saistībā ar konkrētā kredīta pāreju uz Citadele banka.

Veicot kredītu pāreju uz Citadele banka, kredītu līgumu nosacījumi paliks nemainīgi. Līdz pārejas paziņojuma saņemšanai klientiem ir jāturpina pildīt savas saistības tāpat kā līdz šim, veicot kredītu atmaksu uz ABLV kontu.

Banka «Citadele» dividendes no pagājušajā gadā gūtās peļņas nemaksās, liecina «Firmas.lv» publicētā informācija.

Akcionāru kārtējā sapulcē bankas «Citadele» 2017. gadā gūto peļņu 1,257 miljonu eiro apmērā nolemts atstāt nesadalītu, lai stiprinātu bankas kapitāla bāzi.

Pagājušā gada beigās bankas «Citadele» iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa bija kopumā 81,828 miljonu eiro apmērā. Arī bankas «Citadele» 2016. gadā gūto peļņu 36,278 miljonu eiro apmērā tika nolemts atstāt nesadalītu.

Banka «Citadele» pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 1,257 miljonu eiro apmērā, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2016 .gadā. Savukārt bankas «Citadele» aktīvi 2017. gada 31. decembrī bija 2,545 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% jeb 84,181 miljonu eiro vairāk nekā 2016. gada beigās, kad bankas aktīvi bija 2,63 miljardi eiro.

Pirmo trīs dienu laikā, kopš banka Citadele sāka izmaksāt valsts garantēto atlīdzību «ABLV Bank» klientiem, kopumā atlīdzību saņēmuši 1087 «ABLV Bank» klienti. Kopējā izmaksātā summa no 3. līdz 5. martam ir 17,3 miljoni eiro, informē banka Citadele Korporatīvās komunikācijas virziena vadītāja Ieva Prauliņa.

«Kopumā valsts garantētās atlīdzības izmaksa norit mierīgi. Taču aicinām ņemt vērā, ka, nākot uz banku bez iepriekšēja pieteikuma, var būt nepieciešams uzgaidīt. Vislielākā klientu aktivitāte ir ap pusdienlaiku, tādēļ aicinām bankas apmeklējumam izvēlēties pēcpusdienu, kad klientu aktivitāte ir mazāka,» norāda bankā.

No piecām filiālēm, kur tiek veikta valsts garantētās atlīdzības izmaksa, vislielākā klientu aktivitāte ir vērojama klientu apkalpošanas centrā «Mols», savukārt vismazākā – Jūrmalas filiālē. Tādēļ aicinām klientus apmeklējumam pēc iespējas izvēlēties Jūrmalas filiāli, bet Rīgā – filiāli «Citadele» Republikas laukumā 2A vai filiāli «Laimdota» Kr. Barona ielā 20-1.

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Reitan Convenience parakstījis vienošanos par Baltijas kafejnīcu ķēdes Caffeine Roasters iegādi, kas ietver 60 kafejnīcas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kafejnīcu ķēdes iegāde ir daļa no Reitan Convenience stratēģijas nostiprināt convenience store jeb mazā formāta veikalu līderpozīcijas Eiropas tirgū.

Ar 531 tirdzniecības vietu Reitan Convenience uzņēmumu grupa, kas pārstāv tādus zīmolus kā Narvesen, R-kiosk un Lietuvos Spauda, jau šobrīd ieņem spēcīgu tirgus pozīciju Baltijas valstīs.

«Caffeine Roasters ir viens no spēcīgākajiem kafejnīcu zīmoliem Baltijā. Uzņēmuma kafejnīcas atrodas stratēģiski labākajās vietās lielākajās pilsētās. Mēs plānojam audzēt mūsu biznesu Baltijā un turpmāk meklēsim iespējas, kā paplašināt Caffeine Roasters tīklu arī citās valstīs,» norāda Jūhanness Sangness (Johannes Sangnes), Reitan Convenience izpilddirektors.

Caffeine Roasters ir dibināts Viļņā, 2007. gadā. Šobrīd šajā tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

Lietuvas Konkurences padome piektdien atļāvusi mazumtirgotāja «Narvesen Baltija» mātes uzņēmumam Norvēģijas «Reitan Convenience» iegādāties Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters» («Caffeine»), paziņojusi padome.

Decembrī šādu atļauju deva Latvijas Konkurences padome.

«Reitan Conveniece» Baltijas kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādāsies no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam pieder 70,5% «Caffeine Roasters» akciju un Lietuvas uzņēmuma «Keturi kambariai», kam pieder atlikušās 29,5% akcijas.

«Caffeine Roasters» ir dibināts Lietuvā 2007.gadā, un patlaban kafejnīcu tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

«Reitan Conveniece» pieder 531 tirdzniecības vietas, kas pārstāv tādus zīmolus kā «Narvesen Baltija», «R-kiosk» un «Lietuvos Spauda». «Reitan Convenience» pieder 2250 veikali septiņās valstīs, ieskaitot «Narvesen» Norvēģijā, Latvijā un Lietuvā, «7-Eleven» Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā, «Northland» Norvēģijā, «Pressbyran» Zviedrijā, «R-kioski» Somijā un Igaunijā un «Lietuvos spauda» Lietuvā.

Lidostā “Rīga” atklāta jauna “Caffeine” kafejnīca, kas ir ceturtā "Caffeine" kafejnīca Rīgas lidostā un 28. kafejnīca tīklā kopumā.

Investīcijas kafejnīcas izveidē netiek atklātas.

Kafejnīca ir pieejama lidostas apmeklētājiem, kas izgājuši cauri drošības kontroles punktiem un atrodas drošības zonā.

Ierasto "Caffeine" produktu klāstu jaunajā kafejnīcā papildina produkti, kas piemēroti dažādiem ēšanas paradumiem. Izmaiņas ieviestas, atsaucoties uz klientu vēlmēm un paradumu maiņu - tendenci izvēlēties veselīgākus un ilgtspējīgākus produktus, kā arī vēlmi lidostā uzturēties mājīgākā un nepiespiestākā atmosfērā.

"Caffeine" pārvaldītāja "Reitan Convenience Latvia" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,982 miljoni eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr kompānijas zaudējumi saruka 3,1 reizi - līdz 548 985 eiro.

No 22.augusta sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS «PNB Banka» klientiem. Lai optimizētu izmaksu procesu un sakārtotu klientu plūsmu, katrai AS «PNB Banka» klientu grupai izstrādāta kārtība, kā saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Daļai klientu ne šodien, ne tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski. Arī pārējos klientus Citadeles pārstāvji aicina iespēju robežās plānot vizīti nākamajās dienās un nedēļās. Ņemot vērā pieteikuma apstrādes laiku un cilvēku skaitu, kam primāri nepieciešams pārskaitīt VSAA maksājumus, paredzams, ka izmaksu process aizņems vismaz mēnesi.

Kārtība, kādā AS «PNB Banka» klientiem pieteikties valsts garantētajām atlīdzībām:

- Privātpersonas, VSAA pensiju un pabalstu saņēmēji, ar kontu bankā Citadele

Klientiem, kuri paspējuši atvērt kontu Citadelē līdz 22. augustam, garantētā atlīdzība automātiski tiks ieskaitīta norēķinu kontā. Klientiem nekur nav jādodas.

Kļūstot par daļu no Citadeles grupas, SIA "UniCredit Leasing" Baltijā turpmāk sauksies "Citadele Leasing", informē banka "Citadele".

4. janvārī, noslēdzoties darījumam starp AS "Citadele banka" un "UniCredit S.p.A.", "Citadele" kļuvusi par SIA "UniCredit Leasing" Baltijā, tai skaitā piederošā meitasuzņēmuma SIA "UniCredit Insurance Broker", 100 % daļu īpašnieku, pabeidzot 2019. gada decembrī uzsākto uzņēmuma iegādes procesu.

Darījums paredz SIA "UniCredit Leasing" uzņēmuma nosaukuma maiņu, kā rezultātā SIA "UniCredit Leasing" no janvāra kļūst par "Citadele Leasing". Tāpat arī SIA "UniCredit Insurance Broker" kļūst par SIA "CL Insurance Broker".

Nosaukumu izmaiņa neietekmēs esošos SIA "UniCredit Leasing" un SIA "UniCredit Insurance Broker" klientus. Visi noslēgtie līgumi un visas saistības paliks spēkā saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem.

Banka «Citadele» šogad deviņos mēnešos nodokļu likumu izmaiņu dēļ strādājusi ar zaudējumiem 5,567 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt bankas «Citadele» grupas peļņa samazinājusies vairākkārt un šogad deviņos mēnešos bija 2,635 miljoni eiro.

«2017.gada rezultātu negatīvi ietekmēja 23,2 miljonu eiro izdevumi, kas saistīti ar atliktā nodokļa aktīva norakstīšanu Latvijas uzņēmumu ienākumu nodokļu likumdošanas izmaiņu rezultātā,» teikts finanšu pārskata vadības ziņojumā, piebilstot, ka bankas peļņa pirms nodokļa aktīva norakstīšanas bija 17,6 miljoni eiro, bet koncerna peļņa - 25,9 miljoni eiro.

Bankas «Citadele» resursu direkcijas vadītājs Kaspars Jansons aģentūrai LETA atzīmēja, ka atliktā nodokļa aktīva norakstīšana neietekmē bankas nākotnes plānus un nav saistīta ar bankas pamatdarbības rezultātiem. «Bankas »Citadele« pamatdarbības ienākumi ir pieauguši, un kredītportfeļa kvalitāte turpina uzlaboties. Šis ir grāmatvedisks efekts, ko izraisīja šovasar parlamentā apstiprinātās nodokļu reformas. Toties nākotnē šīm reformām būs pozitīva ietekme,» viņš uzsvēra.

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir kļuvis optimistisks, atklāj Citadele Index jaunākais pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji. Eksperti uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos skaidro ar pozitīvām izmaiņām globālā un Baltijas ekonomikā, jaunu struktūrfondu pieejamību un nodokļu reformu.

Citadele Index liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī optimisma slieksni ir pārkāpuši ražotāji, būvnieki un pakalpojumu sniedzēji. Tirgotāji ir vienīgā no nozarēm, kas optimisma slieksni nav sasniegusi. «Ražotājus un pakalpojumu sniedzējus pozitīvi ietekmē ekonomikas uzrāviens pasaulē, kas palīdz kāpināt eksporta apjomus. Būvniekiem šobrīd labus darba apjomus nodrošina privātais sektors, kas ir aktīvāk sācis izmantot banku piedāvātās kreditēšanās iespējas. Turklāt drīzumā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi. Lai arī pasaules tirdzniecība ir aktivizējusies, Latvijas tirgotāju komforta līmenis galvenokārt ir atkarīgs no iekšējā patēriņa un pirktspējas, kur tik straujas izmaiņas nenotiek,» skaidro bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.