Šā gada pirmajā pusgadā Ergo Baltijas valstīs uzrādīja teicamus parakstīto prēmiju un peļņas rezultātus, kā arī pārspēja tirgus rādītājus visos apdrošināšanas segmentos.

Ergo parakstīto prēmiju apmērs sasniedza 89,3 miljonus eiro, un tas ir par 15% vairāk nekā pērn šajā periodā. Ergo Baltijā divkāršoja peļņas apmēru, salīdzinot ar darbības rezultātiem pērn. Šajā pusgadā tā bija 5,22 miljoni eiro eiro, informē apdrošinātājs.

Šī gada divos ceturkšņos Ergo apsteidza vidējos tirgus rādītājus Baltijas valstīts visos apdrošināšanas segmentos, kā arī palielināja savu tirgus daļu līdz 13,2%. Baltijas apdrošināšanas tirgus auga par 6,2%, savukārt Ergo – par 15%. Latvijā tirgus auga par 7,6%, bet Ergo pieaugums sasniedza 16,6%. Igaunijā apdrošināšanas tirgus un Ergo izaugsme bija attiecīgi 4,6% un 15,3%, savukārt Lietuvā – 6,4% un 11,9%. Arī Ergo noslēgto apdrošināšanas līgumu skaits Baltijā pieauga par 17%.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi DnB NORD Bankas meitas uzņēmuma SIA DnB Nord līzings maksātnespējas lietu.

Par to liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts. Maksātnespējas lieta ierosināta 18.septembrī.

DnB NORD Līzings ir nenokārtotas parādsaistības pret Shop Service, un proti, DnB NORD Līzings neveica faktoringa maksājumus noslēgto līgumu ietvaros, Db pavēstīja R. Skrinda. «Kopumā pēc Shop Service un mātes uzņēmuma SIA Tapeks finanšu datiem, DnB NORD Līzings parādā ap pusmiljonu latu,» tā administratore.

Viņa uzsver, ka saskaņā ar 2008.gada pārskatu, DnB NORD Līzings 2008.gadu ir beidzis ar zaudējumiem 207.36 tūkstošu latu apjomā, kas veido vairāk kā pusi no DnB NORD Līzings pamatkapitāla (300 tūkstoši latu). Tikmēr Komerclikuma 219.pants nosaka: ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. «Ir pamats uzskatīt, ka DnB NORD Līzings radušās problēmas tās saimnieciskās darbības veikšanā un līdz ar to arī turpmāk DnB NORD Līzings var rasties problēmas norēķināties ar klientiem, ne tikai ar Shop Service,» skaidro R. Skrinda.

DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš pēc DNB bankā nostrādātiem 13 gadiem, no kuriem astoņi gadi pavadīti, veicot bankas valdes priekšsēdētāja un prezidenta pienākumus, no šā gada 1.septembra nolēmis šo amatu atstāt, informē DNB bankas pārstāve Teika Lapsa.

Ozoliņš savus turpmākos plānus patlaban neatklāj, sacīja Lapsa.

No 1.septembra par DNB bankas prezidentu kļūs Osmunds Skars, kas pašlaik ir DNB Hjūstonas filiāles (ASV) vadītājs.

«Esmu strādājis šajā bankā gandrīz 13 gadus, un šo periodu ir raksturojis intensīvs un rezultatīvs darbs - banka šajā laikā ir attīstījusies no 14.bankas Latvijas finanšu sektorā līdz vienai no vadošajām universālajām bankām. Kāds ir teicis, ka dzīve ir mūsu izvēļu kopsumma. Biju plānojis mainīt karjeru jau 2008.gadā, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzskatīju par savu pienākumu neatstāt banku un savus kolēģus šajā saspringtajā periodā,» skaidro Ozoliņš.

DnB Nord bankas akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums par bankas akciju izslēgšanu no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta, informēja bankā.

DnB NORD Bankas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Teika Lapsa skaidro, ka DnB Nord bankas lielākajam akcionāram – Norvēģijas lielākā finanšu uzņēmuma DnB Nor un Ziemeļvācijas lielākās bankas Nord/LB kopuzņēmumam Bank DnB Nord A/S – pieder vairāk nekā 99.9 % no DnB Nord bankas akcijām.

Bankas lielākais akcionārs pašlaik un arī turpmāk nodrošinās DnB NORD Banku ar visu nepieciešamo finansējumu, un nav plānota nepieciešamība piesaistīt kapitālu ar biržas palīdzību, tādēļ tika pieņemts lēmums akcijas no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta izslēgt.

ERGO apdrošinātāju grupa Baltijas valstīs šogad deviņos mēnešos prēmijās parakstījusi 104.2 miljonus eiro, tostarp Latvija veido mazāko daļu.

Šā gada deviņos mēnešos ERGO grupas peļņa bija 11.2 miljoni eiro, saglabājot iepriekšējā gada rezultātus. «Neskatoties uz vispārējo ekonomikas lejupslīdi, ERGO apdrošinātāju grupa Baltijas valstīs ir saglabājusi pozitīvus darbības rādītājus,» informēja ERGO Latvija.

Lielāko daļu no ERGO kopējām parakstītajām prēmijām veido ERGO Lietuvas dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību devums – 39.8 miljoni eiro. Igaunijā to apjoms veido 38.8 miljonus eiro un Latvijā parakstītas prēmijas 25.2 miljonu eiro apjomā. Baltijas valstīs ERGO grupas parakstīto prēmiju lielāko daļu veido KASKO (28.7%), OCTA prēmijas (27.9%) un īpašuma apdrošināšana (25.4%).

Šā gada trīs ceturkšņos apdrošināšanas kompānijas Ergo parakstīto prēmiju apmērs sasniedza 134 miljonus eiro, un tas ir par 14% vairāk, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, informē kompānijas pārstāvji.

Ergo Baltijā palielināja peļņas apmēru par 42%, salīdzinot ar darbības rezultātiem pērn, nopelnot 5,13 miljonus eiro. Ergo klientiem izmaksāto atlīdzību apmērs Baltijas valstīs mērojams ar 65 miljoniem eiro, kas ir par 13,3% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pērn.

Pirmajos deviņos šī gada mēnešos Baltijas apdrošināšanas tirgus auga par 6,6%, savukārt Ergo – par 13,8%. Ergo apsteidza vidējos tirgus rādītājus Baltijas valstīs visos apdrošināšanas segmentos. Lielākie Ergo izaugsmes virzītāji nedzīvības apdrošināšanā bija transportlīdzekļu apdrošināšanas veidi (OCTA, KASKO), savukārt dzīvības apdrošināšanā – pakalpojumi, kas tiek nodrošināti ar banku starpniecību.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25. jūlijā parakstījis līgumu ar Norvēģijas nedzīvības apdrošinātāju “Gjensidige Forsikring ASA”, lai iegādātos tam piederošo, Lietuvā bāzēto meitas uzņēmumu “ADB Gjensidige”, ieskaitot tā filiāles Latvijā un Igaunijā.

Līdz ar šo darījumu ERGO paplašinās darbību Baltijas valstīs, nostiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū.

Lai darījums tiktu noslēgts, tam jāsaņem vairāku atbildīgo iestāžu, tostarp Lietuvas, Latvijas un Igaunijas konkurences regulatoru, apstiprinājums. Tikai pēc veiksmīgas darījuma pabeigšanas “ADB Gjensidige” juridiski pāries ERGO īpašumā. Līdz tam abi uzņēmumi turpinās darboties atsevišķi.

Noslēdzoties pirkuma procedūrai, “ADB Gjensidige” tiks integrēts ERGO uzņēmumos Baltijas valstīs un tiks apvienoti abu apdrošinātāju darbības procesi. Darījuma gaita neietekmēs klientus, partnerus un brokerus – visi spēkā esošie līgumi tiks turpināti un tiks nodrošināts apdrošināšanas segums. “Gjensidige” zīmols saglabāsies līdz darījuma pabeigšanai, vēlāk pakāpeniski pārejot uz ERGO zīmolu.

Pārvaldes problēmu dēļ sairst Vācijas apdrošinātājam Ergo piederošā Baltijas apdrošināšanas grupa Ergo Life Insurance, kuru tas nesen izveidoja, apvienojot savas dzīvības apdrošināšanas kompānijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, piektdien vēstī Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev, atsaucoties uz vairākiem kompānijas bijušajiem darbiniekiem Igaunijā.

Pēc viņu apgalvotā, problēmas Ergo sākušas vajāt jau pirms četriem gadiem, kad savus amatus atstāja trīs Ergo Life Insurance valdes locekļi, kā arī vairāki citi vadoši darbinieki.

Ņemot vērā, ka daudznacionālajai grupai Ergo Baltijas valstu tirgi ir margināli, vācieši 2004.gadā nolēma izveidot Baltijas mēroga pārvaldi, pārejot uz tā dēvēto matriksa menedžmenta modeli. Pēc diviem gadiem sākās vēl viens menedžmenta «panbaltizācijas» vilnis, kura dēļ pārvaldības funkcijas izplūda, raksta Aripaev, atsaucoties uz Ergo eksdarbiniekiem.

«2006.gadā katrā Baltijas valstī palika pa vienam menedžerim, bet funkcijas trijās valstīs tika pildītas saskaņā ar matriksa formulu,» laikrakstam pastāstījis kāds bijušais Ergo darbinieks Igaunijā, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Šī gada sākumā Ergo Apdrošinātāju Grupa mainīja savu juridisko formu un apvienoja savas trīs nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības Latvijā, Igaunijā un Lietuvā vienotā Eiropas komercsabiedrībā (SE) Ergo Insurance.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, šī ir otrā Ergo izveidotā vienotā Eiropas komercsabiedrība Baltijas valstīs, jo kopš 2011.gada Ergo arī dzīvības un veselības apdrošināšanas segmentos darbojas kā vienota Eiropas komercsabiedrība Ergo Life Insurance SE.

Tādējādi Ergo Baltijas valstīs šobrīd pārstāv divas Eiropas komercsabiedrības - Ergo Insurance SE un Ergo Life Insurance SE.

Ergo jau bija ieviesis vienotu un integrētu starpvalstu vadības pieeju Baltijas valstīs, tāpēc apvienošanās ir konsekvents solis, lai arvien vairāk tuvinātu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmumus. Turklāt, tuvojoties Maksātspējas II (Solvency II) prasībām un kapitāla optimizācijai, apvienošanās sniedz arī vairākas priekšrocības, atzīst Ergo Apdrošinātāju Grupas valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Kestutis Bagdonavičus.

30. oktobrī DNB Latvijas filiāle, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA sastāvdaļa, svinīgi atklāja savas jaunās, modernās biroja telpas Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē. Svinīgajā pasākumā piedalījās uzņēmuma vadība, Norvēģijas vēstniece Latvijā, Jaunās Teikas biroju īpašnieki no Eften Capital, jaunā biroja tapšanas partneri – Colliers Latvia un Lauder Architects, NCCL, ABSL pārstāvji kā arī DNB ilgtermiņa sadarbības partneri, iezīmējot nozīmīgu soli filiāles izaugsmē un tālākajā attīstībā Latvijā.

Jaunās telpas, kurās šobrīd strādā aptuveni 500 darbinieku, ir būtisks solis DNB bankas investīcijās filiāles turpmākajā izaugsmē. Plānojot turpināt palielināt darbinieku skaitu tuvāko gadu laikā, filiāle nodrošina ne tikai mūsdienīgu un ērtu darba vidi, kura radīta uzklausot darbinieku skatījumu par ērtu darba vietu, bet arī īpaši aprīkotas apmācību telpas, kas palīdzēs sagatavot jaunos speciālistus, tostarp nodrošinot norvēģu valodas apmācības ar atalgojumu apmācību laikā.

Jaunais birojs veidots ar ideju par Norvēģijas darba vides ienešanu Rīgas darbinieku ikdienā. Neoficiāli saukts par “mazo Norvēģiju”, DNB birojs lepojas ar iekļaujošu darba vidi, iekārtojumā redzamajām Norvēģijas dabas un kultūras detaļām. Par Norvēģijas un Latvijas biznesa un kultūras saitēm, kurās ir iespēja iesaistīties arī DNB Latvijas filiāles darbiniekiem, lielu pateicību sakām mūsu sadarbības partneriem no Norvēģijas Karalistes vēstniecības un Norvēģijas Tirdzniecības kamerai Latvijā (Norwegian Chamber of Commerce in Latvia).

1. aprīlī ERGO Baltijas valstu valdē gaidāmas pārmaiņas, informē uzņēmuma pārstāvji.

ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs Deniss Sazonovs iecelts par starptautisko finanšu vadītāju ERGO Group AG, kas ir viena no lielākajām apdrošināšanas grupām Eiropā.

Deniss Sazonovs sāks darbu jaunajā amatā ar šī gada 1. aprīli. Viņš darbu ERGO uzsāka pirms 16 gadiem – 2001. gadā kā aktuāra asistents Rīgas Fēnikss dzīvības apdrošināšana AAS (vēlāk ERGO Latvija Dzīvība AAS). 2007. gadā Deniss Sazonovs turpināja darbu ERGO jau valdes locekļa amatā, uzņemoties atbildību par dzīvības un veselības apdrošināšanu, pensiju biznesu un investīcijām. Vēlāk, mainot atbildības jomu, viņš valdes locekļa amatā uzņēmās uzraudzīt finanšu, investīciju un IT jomu Baltijā. Papildus Deniss Sazonovs darbojās ERGO Funds AS valdē un padomē, kā arī ERGO Invest SIA padomes priekšsēdētāja amatā.

DnB NORD Banka no šā gada rudens mainīs nosaukumu uz DNB, jo Norvēģijas finanšu grupa DnB NOR pērnā gada nogalē kļuva par vienīgo DnB NORD grupas īpašnieku.

2005. gada beigās, izveidojoties DnB NORD Grupai - Norvēģijas finanšu grupas DnB NOR un Ziemeļvācijas bankas NORD/LB kopuzņēmumam, tā dibināšanas līgumā tika paredzēta iespēja DnB NOR bankai atpirkt visas DnB NORD Grupas akcijas.

Balstoties uz pārliecību, ka Baltijas valstīm un Polijai, kur ir pārstāvēta DnB NORD Grupa, ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu, un vēloties paplašināt savu darbību šajā reģionā, 2010. gada nogalē DnB NOR pārņēma savā īpašumā visas DnB NORD Grupas akcijas.

Lai nodrošinātu intensīvāku grupas banku integrāciju, DnB NOR pieņēmusi lēmumu šā gada vēlā rudenī vienlaicīgi mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan arī DnB NOR nosaukumu un tādējādi no šā gada nogales visa grupa strādās ar vienu zīmolu – DNB, informēja bankā.

Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

Ar šā gada 1.septembri ERGO Baltijas apdrošinātāju grupas valdei pievienosies Ingrīda Ķirse, kura pildīs valdes locekles pienākumus un būs atbildīga par veselības, dzīvības apdrošināšanas un pensiju biznesa veidu attīstību Baltijas valstīs. Ingrīda Ķirse būs arī ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles vadītāja.

ERGO Baltijas apdrošinātāju grupas valdes priekšsēdētājs Kestutis Bagdonavičius norāda: «Mēs esam pateicīgi valdes loceklim Denisam Sazonovam par ieguldīto darbu, uz laiku apvienojot savus un I.Ķirses pienākumus valdē. Turpmāk viņš atbildēs par savu tiešo pārraudzības jomu - finansēm un investīcijām.»

Ingrīda Ķirse ERGO strādā jau kopš 2001.gada, savu karjeru uzsākot ERGO Latvijas sabiedrībās kā juriste un vēlāk kā Personāla nodaļas vadītāja.

2007.gadā viņa tika iecelta par valdes locekli un pildīja šos pienākumus līdz 2010.gadam. No 2010.gada līdz 2011. gada 1.jūlijam Ingrīda Ķirse pildīja ERGO Veselības un dzīvības apdrošināšanas attīstības nodaļas vadītājas pienākumus Baltijas valstīs, kā arī bija ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles vadītāja.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO Baltijas valstīs 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos parakstīja prēmijas aptuveni 150 miljonu eiro apmērā, un tas ir par 11,3% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. ERGO tirgus izaugsme Baltijā ir 11,5%, kamēr vidēji tirgus audzis par 6,8%. Kopumā ERGO Baltijas valstīs aizņem 14% no tirgus, informē uzņēmuma pārstāvji.

2016. gada deviņos mēnešos ERGO klientiem Baltijas valstīs izmaksāja vairāk nekā 80,5 miljonus eiro. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu laika posmu, palielinājies par aptuveni 24%. Tomēr, neraugoties uz izmaksāto atlīdzību apjoma pieaugumu visos lielākajos apdrošināšanas veidos, ERGO aizvadītos šī gada trīs ceturkšņus Baltijā noslēdza ar peļņu 3,5 miljonu eiro apmērā.

Komentējot darbības rezultātus 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos, ERGO valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Dr. Kestutis Bagdonavičius norāda: «Parakstīto prēmiju apjoma pieaugums, apsteidzot tirgus līmeni visās trīs Baltijas valstīs, ir veiksmīgi īstenots ERGO ilgtermiņa izaugsmes stratēģijas mērķis. Taču darbības rezultātu nedzīvības apdrošināšanā ietekmēja pieteikto atlīdzību apjoma pieaugums.»

DnB NORD Bankas grupa uzkrājumu dēļ nedrošiem kredītiem 2010. gadā uzrādījusi 31,1 miljonu latu zaudējumus, kas ir 2,8 reizes mazāki nekā pirms gada, bet vēl vieni no lielākajiem, salīdzinot ar citām bankām.

2010. gadā DnB NORD grupas neto uzkrājumu apjoms nedrošiem kredītiem sasniedza 51,8 miljonus latu, kas ir divkārt mazāki, nekā pirms gada, liecina bankas sniegtā informācija.

Lai segtu zaudējumus, 2010. gadā DnB NORD Banka palielināja kapitāla bāzi par 24,8 miljoniem latu un 31. decembrī DnB NORD grupas pašu kapitāls Latvijā bija 162,6 miljoni latu.

DnB NORD grupas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2010. gadā sasniedza 20,4 miljonus latu, bet ieņēmumi no pamatdarbības bija 50,6 miljoni latu.

Kopējie DnB NORD grupas aktīvi Latvijā 2010. gada beigās bija 1,8 miljardi latu, kas ir 5,3% mazāki nekā pirms gada. DnB NORD grupas kredītportfelis pirms uzkrājumiem 2010. gada beigās veidoja 1,6 miljardus latu, kas ir par 7% mazāk nekā pirms gada. Pērn jaunizsniegto kredītu apjoms sasniedza 167,5 miljonus latu, tostarp uzņēmumu darbībai un attīstībai tika izsniegti kredīti 134 miljonu latu apmērā.

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

DNB grupa Latvijā 2015. gada pirmo pusgadu ir noslēgusi ar tīro peļņu 8,1 miljona eiro apmērā. Šī gada otrā ceturkšņa tīrā peļņa bijusi 4 miljoni eiro - šis rezultāts ir līdzvērtīgs gada pirmajā ceturksnī sasniegtajam peļņas apmēram.

Bankā norāda, ka šādu peļņu bija iespējams sasniegt, pateicoties stabilam procentu ieņēmumu un komisiju ieņēmumu līmenim, kā arī stingrajai izmaksu kontrolei.

Pastāvīgi īstenotās sabalansētās kredītpolitikas rezultātā 2015.gada otrajā ceturksnī DNB bankas izveidotais uzkrājumu līmenis tika noturēts ļoti zemā līmenī, tam sasniedzot 386 tūkstošus eiro.

DNB grupas neto depozītu portfelis 2015.gada otrā ceturkšņa beigās sasniedza 1,2 miljardus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pagājušā gada otrā ceturkšņa beigās. Piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu attiecība sasniedza 74%, kas ir par 11 procentu punktiem vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā periodā.

Ergo Apdrošinātāju grupa Baltijas valstīs šī gada pirmajā ceturksnī parakstījusi prēmijas vairāk nekā 37,5 miljonu eiro (26,25 miljonu latu) apmērā, kas nodrošināja pieaugumu par 13,3%, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Ergo peļņa sasniegusi 165,7 tūkstošus eiro (116 tūkstošus latu). Pirmajā ceturksnī Ergo klientiem Baltijā apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāja 20,9 miljonus eiro (15 miljonus latu).

Ergo Latvijā tika sasniegts lielākais parakstīto prēmiju pieaugums: 47% - nedzīvības apdrošināšanā un 31% - dzīvības apdrošināšanā, kopējam parakstīto prēmiju apjomam sasniedzot 10,3 miljonus eiro (7,21 miljonu latu). Savukārt Ergo Lietuvā sasniedza Baltijā lielāko nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjomu 15,6 miljonu eiro (10,9 miljonu latu) apmērā.

Šā gada pirmajā pusgadā AAS Ergo parakstīto prēmiju apjoms Baltijas valstīs pārsniedza 77,6 miljonus eiro.

Savukārt peļņa no uzņēmumu darbības bija 2,5 miljoni eiro. Tas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar pērn šajā pašā periodā fiksēto 0,14 miljonu eiro peļņas rādītāju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kā atzīst Ergo valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Kestutis Bagdonavičus, grupas uzņēmumiem Baltijas valstīs ir lieliski darbības rezultāti, kas sasniegti saskaņā ar rentablas izaugsmes stratēģiju.

Kompānijas vadītājs skaidro, ka peļņas pieaugums ir saistīts ar pozitīvo darbības rezultātu, galvenokārt pateicoties samazinātai zaudējumu attiecībai nedzīvības apdrošināšanā. Savukārt parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu visās trijās Baltijas valstīs veicināja dzīvības un veselības apdrošināšana. Ergo dzīvības apdrošināšanas apjoma pieaugumu sekmēja sadarbība ar bankām.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos apdrošināšanas kompānijas ERGO parakstīto prēmiju apjoms Baltijā nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas tirgū sasniedz 66 miljonus eiro (ap 46,2 milj. Ls), kas ir par 3% vairāk nekā pērn šajā laikā.

ERGO informēja Db.lv, ka atlīdzībās Baltijā pusgadā izmaksāti virs 42 miljoniem eiro (ap 29,4 milj. Ls). Tajā skaitā lielākais ERGO atlīdzību pieteikumu skaits saņemts Igaunijā, kur apdrošināšanas atlīdzībās klientiem izmaksāti 16 miljoni eiro. ERGO apdrošinātāju grupā Baltijā lielākā izmaksātā atlīdzība sasniedz gandrīz miljonu eiro, kas tika izmaksāta Lietuvā pēc sprādziena piena kombinātā. Savukārt Latvijā lielākā izmaksātā atlīdzība bija par nozagto kravu un tā veidoja vairāk nekā 92 tūkstošus eiro.

Šogad pusgadā ERGO dzīvības apdrošināšanas bizness Baltijā uzrādījis 2,48 miljonu eiro (ap1,7 milj. Ls) peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Baltijas nedzīvības apdrošināšanas biznesā ERGO šā gada sešu mēnešu rezultātu neatklāj, vien norāda, ka Latvijā kompānijai bijusi 195,6 tūkstošu eiro (ap 136,9 tūkst. Ls) peļņa. ERGO arī skaidro, ka pērn ziemas sezonā lielais izmaksāto atlīdzību apjoms bijis galvenais faktors, kas samazināja ERGO nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībās gūto peļņu Baltijā. ERGO nedzīvības apdrošināšanā Baltijā klientiem izmaksāja atlīdzības 33,4 miljonu eiro (ap 23,4 milj. Ls) apjomā, kas ir par 6,7% vairāk nekā pērn šajā laikā.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.