Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25. jūlijā parakstījis līgumu ar Norvēģijas nedzīvības apdrošinātāju “Gjensidige Forsikring ASA”, lai iegādātos tam piederošo, Lietuvā bāzēto meitas uzņēmumu “ADB Gjensidige”, ieskaitot tā filiāles Latvijā un Igaunijā.

Līdz ar šo darījumu ERGO paplašinās darbību Baltijas valstīs, nostiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū.

Lai darījums tiktu noslēgts, tam jāsaņem vairāku atbildīgo iestāžu, tostarp Lietuvas, Latvijas un Igaunijas konkurences regulatoru, apstiprinājums. Tikai pēc veiksmīgas darījuma pabeigšanas “ADB Gjensidige” juridiski pāries ERGO īpašumā. Līdz tam abi uzņēmumi turpinās darboties atsevišķi.

Noslēdzoties pirkuma procedūrai, “ADB Gjensidige” tiks integrēts ERGO uzņēmumos Baltijas valstīs un tiks apvienoti abu apdrošinātāju darbības procesi. Darījuma gaita neietekmēs klientus, partnerus un brokerus – visi spēkā esošie līgumi tiks turpināti un tiks nodrošināts apdrošināšanas segums. “Gjensidige” zīmols saglabāsies līdz darījuma pabeigšanai, vēlāk pakāpeniski pārejot uz ERGO zīmolu.

1. aprīlī ERGO Baltijas valstu valdē gaidāmas pārmaiņas, informē uzņēmuma pārstāvji.

ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs Deniss Sazonovs iecelts par starptautisko finanšu vadītāju ERGO Group AG, kas ir viena no lielākajām apdrošināšanas grupām Eiropā.

Deniss Sazonovs sāks darbu jaunajā amatā ar šī gada 1. aprīli. Viņš darbu ERGO uzsāka pirms 16 gadiem – 2001. gadā kā aktuāra asistents Rīgas Fēnikss dzīvības apdrošināšana AAS (vēlāk ERGO Latvija Dzīvība AAS). 2007. gadā Deniss Sazonovs turpināja darbu ERGO jau valdes locekļa amatā, uzņemoties atbildību par dzīvības un veselības apdrošināšanu, pensiju biznesu un investīcijām. Vēlāk, mainot atbildības jomu, viņš valdes locekļa amatā uzņēmās uzraudzīt finanšu, investīciju un IT jomu Baltijā. Papildus Deniss Sazonovs darbojās ERGO Funds AS valdē un padomē, kā arī ERGO Invest SIA padomes priekšsēdētāja amatā.

Ar šā gada 1.septembri ERGO Baltijas apdrošinātāju grupas valdei pievienosies Ingrīda Ķirse, kura pildīs valdes locekles pienākumus un būs atbildīga par veselības, dzīvības apdrošināšanas un pensiju biznesa veidu attīstību Baltijas valstīs. Ingrīda Ķirse būs arī ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles vadītāja.

ERGO Baltijas apdrošinātāju grupas valdes priekšsēdētājs Kestutis Bagdonavičius norāda: «Mēs esam pateicīgi valdes loceklim Denisam Sazonovam par ieguldīto darbu, uz laiku apvienojot savus un I.Ķirses pienākumus valdē. Turpmāk viņš atbildēs par savu tiešo pārraudzības jomu - finansēm un investīcijām.»

Ingrīda Ķirse ERGO strādā jau kopš 2001.gada, savu karjeru uzsākot ERGO Latvijas sabiedrībās kā juriste un vēlāk kā Personāla nodaļas vadītāja.

2007.gadā viņa tika iecelta par valdes locekli un pildīja šos pienākumus līdz 2010.gadam. No 2010.gada līdz 2011. gada 1.jūlijam Ingrīda Ķirse pildīja ERGO Veselības un dzīvības apdrošināšanas attīstības nodaļas vadītājas pienākumus Baltijas valstīs, kā arī bija ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles vadītāja.

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

No šā gada 17.septembra apdrošināšanas sabiedrība ERGO Latvija AAS un ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle maina centrālā biroja atrašanās vietu uz biroju Rīgas centrā, Skanstes ielā 50.

Jaunajā vietā atradīsies gan ERGO centrālais birojs, gan atlīdzību nodaļa, kur arī turpmāk būs iespējams klātienē iegādāties apdrošināšanas polises un pieteikt apdrošināšanas gadījumus atlīdzību saņemšanai.

Līdz šim ERGO Latvija AAS un ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles centrālais birojs, kā arī zaudējumu regulēšanas nodaļa atradās Rīgā, Ūnijas ielā 45.

Ingrīda Ķirse, ERGO valdes locekle Baltijā, norāda, ka turpmāk ERGO atradīsies tuvāk galvaspilsētas centram darījumu rajonā.

Lai gan zaudējumu atlīdzības var pieteikt dažādos veidos, saglabājas to iedzīvotāju īpatsvars, kuri izvēlas apdrošināšanas gadījumu pieteikt un atlīdzību saņemt klātienē. Apkopotā statistika liecina, ka ERGO centrālo biroju gadā apmeklē vidēji 21500 klienti, kuri galvenokārt piesaka zaudējumus veselības un transportlīdzekļu apdrošināšanā.

Apdrošinātājs "Ergo" savā pakalpojumu portfelī iekļāvis jaunu apdrošināšanas veidu - vēža apdrošināšanu, informē uzņēmumā.

Šāds produkts izveidots, apzinoties augstos onkoloģisko saslimstību rādītājus un nepieciešamību pēc finansiāla atbalsta, ar ko saskaras vēža slimnieku ģimenes. Ļaundabīga audzēja diagnozes gadījumā tas nodrošina finansiālu aizsardzību tūlītējai ārstēšanās procesa sākšanai, kā arī paredz atlīdzību vēža agrīnās stadijās.

Atkarībā no apdrošinājuma summas apdrošināšana sedz līdz 100 000 eiro un bez papildu maksas sniedz atbalstu arī apdrošinātā nepilngadīgo bērnu saslimšanas gadījumā.

"Ergo Life Insurance SE" Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads stāsta, ka vēža apdrošināšanas programma jau veiksmīgi ieviesta Lietuvā un Igaunijā, kur "Ergo" klientiem tā palīdzējusi sākt tūlītēju ārstēšanos bez bažām par ģimenes finansiālajām iespējām.

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

No šī gada 1. janvāra par jauno ERGO valdes priekšsēdētāju Baltijas valstīs kļuvusi Urzula Deška (Ursula Deschka), kura turpmāk ieņems arī ERGO Latvijas filiāļu vadītājas amatu.

Urzula Deška ERGO apdrošinātāju grupā strādā kopš 2017. gada un iepriekš bijusi valdes locekle divos ERGO grupas veselības apdrošināšanas uzņēmumos un no 2020. gada arī apdrošināšanas pakalpojumu tiešās pārdošanas uzņēmumā Vācijā. Viņa ieņēmusi dažādus augstākā līmeņa amatus vadošajās apdrošināšanas kompānijās.

Turpmāk Urzulas Deškas pārziņā būs ERGO biznesa attīstība un virzība Baltijas valstīs. Ar nozīmīgo pieredzi, kas iegūta Vācijas apdrošināšanas tirgū, viņa turpinās attīstīt un pilnveidot ERGO darbību Baltijas tirgū, lai uzņēmums arī nākotnē saviem klientiem nodrošinātu augstākās kvalitātes apdrošināšanas pakalpojumus un kā līdz šim būtu viens no augstāk novērtētajiem darba devējiem un iecienītākajiem zīmoliem Baltijā.

Sabrukušā veikala Zolitūdē īpašniece SIA Tineo vērsusies Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasību par 1,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzības piedzīšanu no Ergo Insurance SE, aģentūru LETA informēja Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

2012.gadā Tineo iegādājās ēku Priedaines ielā, no nekustamā īpašuma attīstītāja SIA Homburg Zolitude, kuru vēlāk izīrēja Maxima vajadzībām. Tineo ir vairākkārt norādījusi, ka ēkas iegādāšanās brīdī nekas nav liecinājis par būvkonstrukciju bojājumiem.

Tā paša gada 25.septembrī Tineo noslēdza apdrošināšanas līgumu ar Ergo Insurance par visu būvniecības risku polisi, kura bija spēkā arī Zolitūdes traģēdijas dienā.

Kā aģentūrai LETA norādīja Ergo Insurance pārstāvis Ivars Vismanis, valsts veiktajās ekspertīzēs krimināllietas ietvaros noskaidrots, ka projektēšanas kļūda bijis galvenais negadījuma cēlonis īpašuma sabrukšanai, un to savā paziņojumā medijiem norāda un atzīst arī Tineo. Taču noslēgtajā apdrošināšanas līgumā papildu citiem nosacījumiem nebija iegādāts segums, kas paredz zaudējumu atlīdzināšanu projektēšanas laikā pieļauto kļūdu dēļ, skaidroja Vismanis.

Par abu apdrošināšanas sabiedrību Ergo valdes locekli Baltijas valstīs ir ievēlēts Tarmo Kolls (Tarmo Koll), informē Ergo komunikācijas vadītāja Inese Kronberga.

No 1. decembra Tarmo Kolls ir sācis pildīt Ergo Insurance SE valdes locekļa pienākumus, bet no 11. decembra šo pašu amatu viņš ieņem arī Ergo Life Insurance SE apdrošināšanas sabiedrībā. Tarmo Kolls būs atbildīgs par apdrošināšanas sabiedrību Ergo operatīvo darbību Igaunijā.

Tarmo Kolls Ergo uzņēmumos strādā jau 14 gadus, pildot Ergo Insurance SE aktuāra pienākumus.

«Tarmo Kollam ir ilggadēja pieredze apdrošināšanā un lieliska izpratne par nozares jautājumiem. Viņam ir laba reputācija nozarē, un viņš tiek atzinīgi novērtēts gan mūsu uzņemumā, gan tirgū kopumā. Viņš ir vadītājs, kurš ar savām spējām un zināšanām motivēs arī citus darbiniekus,» stāsta Kestutis Bagdonavičus, Ergo valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs.

#Mierizlīgums paredz, ka Ergo Insurance, neatzīstot nekādu savu atbildību, samaksās 1,037 miljonus eiro Tineo un 578 100 eiro Maxima Latvija.

Baltijas valstu apdrošināšanas kompānija ar Vācijas kapitālu Ergo Insurance, kas bija apdrošinājusi 2013.gadā sagruvušo Zolitūdes veikala Maxima ēku, samaksās Lietuvas mazumtirdzniecības veikalu operatora Maxima Grupe meitasuzņēmumam Maxima Latvija un ēkas īpašniecei SIA Tineo 1,615 miljonus eiro.

Tas paredzēts 8.janvārī noslēgtajā Ergo Insurance, Maxima Latvija un Tineo mierizlīgumā, ko 16.janvārī apstiprinājusi Viļņas apgabaltiesa, ziņu aģentūru BNS informējusi tiesas pārstāve Vaida Jurkevičūte.

Pēc viņas teiktā, tiesa atzinusi, ka mierizlīgums nav pretrunā likumu normām un sabiedrības interesēm un nepārkāpj pušu tiesības un likumīgās intereses, tādēļ prasība to apstiprināt un izbeigt lietu apmierināta.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nelabvēlīgā Konkurences padomes (KP) lēmuma dēļ nākamgad varētu pieaugt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Drīzumā gaidāms KP lēmums, kas, pēc raidījumā paustā, ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. LTAB sodam esot piekritusi. Taču soda nauda samaksāšana tikšot uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

KP lēmums saistīts ar apdrošināšanas kompānijas "Balcia Insurance" ("Balcia"), kura iepriekš gribēja kļūt par OCTA pakalpojumu sniedzēju. "Balcia" vērsās LTAB, lūdzot to uzņemt par biedru. Biedrība uzņēmumu uzņēma par biedru un uzdeva līdz noteiktam termiņam samaksāt iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā 7000 eiro. Tā kā uzņēmums attiecīgos maksājumu neveica, tika pieņemts lēmums to no biedrības izslēgt.

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus arī šogad «liek pasvīst» apdrošinātājiem, no kuriem dažiem neizdodas izlīst no zaudējumiem, bet dažiem samazinās peļņa.

Tā liecina Db.lv apkopotie publicētie pieejamie dati par nedzīvības apdrošinātāju finanšu rādītājiem šogad deviņos mēnešos.

Faktiski tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta šogad deviņos mēnešos uzrādījusi 888 tūkstošu latu zaudējumus, kas ir par 30,8% mazāki nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Anglijas RSA Insurance Group piederošā Balta bruto prēmijās šogad deviņos mēnešos parakstījusi 22,95 miljonus latu.

Vācijas investoriem piederošais nedzīvības apdrošinātājs Ergo šogad deviņos mēnešos strādājis ar 369,7 tūkst. Ls peļņu , kas gan ir par 60% mazāka nekā pērn šajā laikā, liecina finanšu pārskats. Ergo prēmijās parakstījusi 10,2 miljonus latu.

Kā ik gadu, arī šogad 15.septembrī tiek veikta OCTA apdrošināšanas risku jeb BONUS-MALUS klašu pārrēķināšana.

Pēc Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, BONUS-MALUS klase šogad uzlabojusies 356 985 autoīpašniekiem, kas ir par 0,65% mazāk nekā pērn, bet pasliktinājusies 171 240 autoīpašniekiem, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu ir par 2,12% vairāk. BONUS-MALUS klase nav mainījusies 796 240 autoīpašniekiem, bet sākumklase piešķirta 40 573 jaunajiem autoīpašniekiem.

«Lai arī kopumā to autoīpašnieku skaits, kam BONUS-MALUS klase uzlabojusies, ir nedaudz samazinājies, iepriecina pieauguma rādītāji augstākajās/labajās klasēs. Tā, piemēram, ja salīdzina zemāko un augstāko klasi, tad labākajā jeb 17. BONUS-MALUS klasē autoīpašnieku skaits ir pieaudzis par 11081, tikmēr sliktajās klasēs pieaugums ir nebūtisks,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) salīdzinājis dažādos OCTA agregatoros jeb kalkulatoros pieejamās cenas un secinājis, ka pērkot OCTA starpnieku mājaslapās, autoīpašnieki katru reizi pārmaksā vidēji 11-14%.

Turklāt nereti starpnieka norādītā polises cena ir būtiski augstāka par tās cenu, pērkot to pa tiešo apdrošinātāju mājaslapā.

Šobrīd Latvijā ir vairāki apdrošināšanas starpnieku interneta portāli, kuros var iegādāties OCTA. Ievadot transportlīdzekļa datus, katrā no tiem var redzēt cenu piedāvājumu no dažādām apdrošināšanas sabiedrībām. Tomēr, neraugoties uz šajos portālu sludināto informāciju par it kā visizdevīgākajām OCTA cenām, patiesībā autoīpašniekam tās tiek uzrādītas jau ar iekļautu apdrošināšanas starpnieka atlīdzību. Tādējādi autoīpašnieki iegādājas OCTA, pārmaksājot par polisi, nenojaušot, ka, pērkot polisi pa tiešo apdrošinātāja mājaslapā, tās cena būtu par vidēji 11-14% zemāka.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka pēdējos desmit gados (no 2007.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim) OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 22,10 miljonu eiro apmērā, informē LTAB.

Vidēji ik gadu valsts un pašvaldību iestādes no apdrošinātājiem atlīdzībās saņem 2 – 3 miljonus eiro.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās 2016. gadā izmaksājuši 790 885 eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tostarp riteņbraucējiem atlīdzībās izmaksāti 216 519 eiro, gājējiem - 574 366 eiro, kas ir attiecīgi par divām reizēm un 47% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt salīdzinot ar 2012. gadu pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā divas reizes vairāk, bet cietušajiem riteņbraucējiem gandrīz trīs vairāk.

«Atlīdzības cietušajiem gājējiem gadu no gada palielinās, un pērn apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 2 reizes lielāku summu, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības īpaši strauji palielinājušās tieši pērn, un, salīdzinot ar 2012.gadu, ir gandrīz trīskārt lielākas,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Mainījies Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes sastāvs No pirmdienas, 30.maija LTAB valdes priekšsēdētāja pienākumus sāk pildīt Jānis Abāšins.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, kurš LTAB vadījis kopš 2004.gada oktobra, turpinās darbu valdes locekļa statusā, savukārt valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste savu amatu atstājusi.

J. Abāšins kopš 2013. gada pildīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidenta pienākumus un līdztekus LTAB valdes priekšsēdētāja pienākumiem šo amatu saglabās arī turpmāk. Līdzdarbošanās dažādos projektos un vēlme padarīt darbu efektīvāku ir būtiski nostiprinājušas abu organizāciju sadarbību, tādēļ izmaiņas LTAB vadībā ir vēl viens solis funkciju un kompetenču konsolidācijā, lai sasniegtu LTAB un LAA mērķus, skaidro J. Abāšins.

Ergo Life Insurance SE Latvijas filiāle nolēmusi apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta izsludināto (VID) ierēdņu un darbinieku veselības apdrošināšanas konkursu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā DB skaidroja Ergo Veselības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā Gints Konrads, iepazīstoties ar iepirkumu nolikumu konkursā, apdrošināšanas kompānijas pārstāvji konstatējuši nepilnības izvirzītajās konkursa prasībās pretendentiem, kas neatbilst pieņemtai praksei apdrošināšanā un ir pretrunā ar apdrošināšanas būtību.

G. Konrads kā piemēru min iespēju uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir VID darbiniekiem apdrošināt arī valsts iestādē strādājošo darbinieku radiniekus un faktiskos dzīvesbiedrus (tas nozīmē, ka pastāv risks, ka kā dzīvesbiedru var norādīt jebkuru personu). Šāda prasība ir pretrunā Publisko iepirkumu likumam, jo tā nenodrošina izdevīgākā pakalpojuma iegādi iestādes darbiniekiem, atstājot negatīvu iespaidu uz apdrošināmo risku.

Lietuvas mazumtirdzniecības veikalu operatora Maxima Grupe meitasuzņēmums Latvijā Maxima Latvija kopā ar sabrukušā veikala Zolitūdē īpašnieku Tineo vērsies tiesā pret apdrošinātāju Ergo Insurance, lai panāktu 5,34 miljonu eiro apdrošināšanas kompensācijas izmaksu.

Maxima informēja, ka kompānija vērsusies tiesā Viļņā saistībā ar Ergo lēmumu neizmaksāt kompensāciju pēc tam, kad 2013.gada novembrī sagruva veikals Rīgā.

«Kompānijas nolēma vērsties tiesā saistībā ar to, ka apdrošināšanas kompānija atkāpās no savām saistībām un nekompensēja zaudējumus pēc tam, kad Maxima Latvija un Tineo īpašums saistībā ar trešo pušu kļūdām projektēšanā un būvniecībā tika bojāts traģiskajā incidentā Rīgā 2013.gada novembrī. Īpašums bija apdrošināts Lietuvā Ergo Insurance,» informēja Maxima Grupe.

Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem teikts, ka Maxima Latvija informēja Ergo Insurance par notikušo jau 2013.gadā, iesniedza apdrošināšanas kompensācijas pieprasījumu, tomēr kompensāciju tā arī nesaņēma.

Maxima un Tineo bija apdrošināšanas polise, kur nav ietverts segums, par kuriem uzņēmumi vēlas saņemt atlīdzību, norāda ERGO Insurance SE Juridiskā un darbības atbilstības departamenta vadītāja Baltijā Edita Borevičiene.

Noslēgtās polises apdrošināšanas segums neparedz atlīdzību par zaudējumiem saistībā ar būvniecības projektēšanas procesā pieļautām kļūdām vai, piemēram, konstrukciju nepilnībām, nepiemērotiem materiāliem.

Maxima un Tineo iesniegtā prasība Viļņas tiesā pret apdrošināšanas sabiedrības Lietuvas filiāli ir saistīta ar zaudējumiem, kas radušies šiem abiem uzņēmumiem, 2013. gada novembrī sabrūkot ēkai Rīgā, Zolitūdē. Atteikums prasībā ir sniegts tikai attiecībā uz abu minēto uzņēmumu Lietuvas filiālē apdrošināšanas līgumu.

Db.lv jau rakstīja, ka Lietuvas mazumtirdzniecības veikalu operatora Maxima Grupe meitasuzņēmums Latvijā Maxima Latvija kopā ar sabrukušā veikala Zolitūdē īpašnieku Tineo vērsies tiesā pret apdrošinātāju Ergo Insurance, lai panāktu 5,34 miljonu eiro apdrošināšanas kompensācijas izmaksu.

Lielāko daļu no īpašuma apdrošināšanas atlīdzībām veido ūdensvadu avārijas. Tomēr, apdrošinot mājokli, ne vienmēr tiek ņemti vērā konkrētajā dzīvesvietā pastāvošie riski, liecina apdrošinātāju novērojumi.

«Joprojām, apdrošinot mājokli, bieži vien tiek aizmirsts izvērtēt tieši konkrētai dzīvesvietai raksturīgos riskus. Piemēram, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem būtu jāapsver arī civiltiesiskā apdrošināšana, jo cauruļvadu plīsumu gadījumos pastāv liels risks radīt zaudējumus arī kaimiņiem. Iedzīvotāji arī salīdzinoši maz apdrošina mājokļa iedzīvi, bet tieši tā cieš aptuveni 70% mājokļu nelaimes gadījumu,» saka Swedbank P&C Insurance Latvijas filiāles vadītājs Pēters Kabūns.

Swedbank P&C Insurance dati liecina, ka pērn 56% mājokļu apdrošināšanas gadījumu radījuši cauruļvadu plīsumi, kuru dēļ appludināta dzīvojamā platība. Savukārt 21% mājokļu apdrošināšanas gadījumu izraisījusi atmosfēras ūdeņu iekļūšana dzīvojamā telpā. Vidējais zaudējumu atlīdzības apmērs cauruļvadu noplūdes gadījumā ir aptuveni 400 lati.

Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) aicina motobraucējus neaizmirst savlaicīgi iegādāties OCTA, lai pasargātu sevi un citus satiksmes dalībniekus no nevajadzīgām likstām un tēriņiem, kas var rasties ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā.

Pagājušajā gadā apdrošinātājiem pieteikti 427 CSNg, kuros bijis iesaistīts mototransporta līdzeklis. No tiem 208 gadījumos mototransportlīdzekļa vadītājs bijis CSNg izraisītājs, bet 219 gadījumos – cietušais. Šie ir statistiski zemākie rādītāji pēdējos piecos gados, kas saistīti ar CSNg, kuros bijuši iesaistīti mototransportlīdzekļi.

Šie dati ļauj cerēt, ka mototransportlīdzekļu vadītāji kļuvuši apzinīgāki, un arī citi satiksmes dalībnieki rīkojas uzmanīgāk, redzot uz ceļa motociklu vai mopēdu. «Tomēr iepriekšējo gadu statistika rāda, ka arī mototransporta izraisītie negadījumi var būt ar pietiekami smagām sekām. Tā 2016.gadā apdrošinātājiem pieteiktas trīs no piecām vēsturiski lielākajām atlīdzībām par mototransportlīdzekļa nodarītiem zaudējumiem. Tāpat aizpērn bijusi arī statistiski lielākā vidējā atlīdzība par mototransportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

Starp visiem neapdrošinātajiem mototransportlīdzekļiem, ar kuriem izraisīti ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), pārliecinoši dominē mazlitrāžas (līdz 50 cm3) spēkrati, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2013. – 2017.gadu.

No pēdējos piecos gados notikušajiem 102 gadījumiem, ko izraisījuši neapdrošināti mototransportlīdzekļi, lielākajā daļā (54,9%) vainojami mazlitrāžas motocikli vai mopēdi. «Šī ir ļoti svarīga atziņa, kas apliecina, ka daudzu mazlitrāžas mototransportlīdzekļu vadītāji joprojām aizmirst, nezina vai ļaunprātīgi ignorē to, ka kopš 2011.gada arī šādiem spēkratiem jāiegādājas OCTA,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2017.gadā ar neapdrošinātu mototransportlīdzekli kopumā izraisīti 25 negadījumi, kas ir otrs lielākais skaits pēdējo piecu gadu laikā. «Lai arī kopējais CSNg skaits, kuru izraisītājs bijis motocikla vai mopēda vadītājs, pēdējos gados samazinās, tomēr joprojām, īpaši motosezonas sākumā, novērojam motobraucēju vieglprātību attiecībā uz savas atbildības apdrošināšanu,» skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka šogad (līdz 25.aprīlim) jau reģistrēti 4 CSNg, ko izraisījis neapdrošināts mototransportlīdzeklis.