Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

AS Telekom Baltija amatpersonu sarakstā reģistrētas izmaiņas, liecina Lursoft dati.

Šā gada 23. jūlijā uzņēmuma padomi atstājis SIA BD 62 un SIA ComformLV īpašnieks Andrejs Pestuns, kurš uzņēmuma padomē darbojās jau kopš 1999. gada augusta.

Uzņēmuma padomei pievienojās SIA Vinest līdzīpašnieks un valdes loceklis Andrejs Kizmans.

2014. gadā Telekom Baltija apgrozīja 4,061 miljonu eiro, kas bija mazāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums pērno gadu aizvadīja ar 540,207 tūkstošu eiro zaudējumiem. Telekom Baltija 2014. gadā bija darba devējs 52 darbiniekiem.

1999. gada augustā dibinātais Telekom Baltija nodrošina telekomunikāciju operatora Triatel darbību.

Uzņēmums Venta Global Limited iegādājies 265,7 tūkstošu AS Telekom Baltija (Triatel) akciju, kas ir 80.1% no kopējā akciju skaita, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šim lielākais akcionārs bija AS Baltic Telekom.

Venta Global Limited pārstāv Nikolajs Storoževs, kurš ir arī vadošā telekomunikāciju uzņēmuma Lanck Telecom pārstāvis Baltijas valstīs.

Pārējās uzņēmuma akcijas vēljoprojām pieder AS Baltic Telekom.

Abi uzņēmumi plāno cieši sadarboties, lai paaugstinātu uzņēmuma vērtību, kā arī sniegtu vēl labāku servisu un pakalpojumus saviem klientiem, norāda AS Baltic Telekom valdes loceklis Jevgenijs Zolotarevs.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Latvijas telekomunikāciju operators Triatel (AS Telekom Baltija) informē, ka plāno koncentrēties uz nišas tirgu, piedāvājot papildu iespējas tieši reģionos, kuros ir salīdzinoši vājāka IT komunikāciju pieejamība, nevis sacensties ar nozares lielā trijnieka kompānijām.

AS Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Viktors Topors norāda, ka Triatel plāno palielināt savu piedāvājumu klāstu Latvijas reģionos.

V. Topors informē, ka šobrīd notiek darbs pie klientu konsultēšanas un tehniskā atbalsta sniegšanas pilnveidošanas. «Šodienas situācija un salīdzinoši lielā konkurence ir ievērojami samazinājusi pakalpojumu cenas, tādēļ tikai ar cenu vairs nav iespējams noturēt klientu lojalitāti. Visu izšķir kvalitāte,» uzskata V. Topors.

Jaunā klientu apkalpošanas stratēģija paredz, ka Triatel klientu serviss darbosies tieši un nepastarpināti, tā būs «vienas pieturas aģentūra», kad klients, sazinoties ar uzņēmumu, uzreiz var saņemt nepieciešamo informāciju vai konsultāciju.

Bite Latvija pērnā gada ienākumi – 61 milj. eiro; EBITDA peļņa – 12,7 milj. eiro

Pagājušais gads Latvijas telekomunikāciju tirgū ir noslēdzies ar nemainīgu lietotāju skaitu – tāpat kā 2013. gada beigās, arī 2014. gadā Latvijā bija 2,59 milj. aktīvu SIM karšu. Taču, neskatoties uz nemainīgu lietotāju skaitu, mobilo sakaru tirgū kopējie ieņēmumi (neiekļaujot Telekom Baltija datus, kas strādā ar Triatel zīmolu) ir samazinājušies par 5%. Proti, ja 2013. gadā kopējie ieņēmumi bija 338,9 milj. eiro apmērā, tad 2014. gada beigās – 321,9 milj. eiro, tā ir aprēķinājis Civitta analītiķis Mārtiņš Bajārs.

Pērn neliels apgrozījuma pieaugums bija valstī jaunākajam mobilo sakaru operatoram Bite Latvija, bet Tele2 un LMT piedzīvoja apgrozījuma samazinājumu. Pērn par 1% ir samazinājusies arī mobilo sakaru operatoru kopējā EBITDA peļņa (neiekļaujot Telekom Baltija datus), kas 2014. gadā bija 94,9 milj. eiro.

Baltic Telekom (BT), holdings, kas ir iekļāvis savas akcijas NASDAQ OMX Baltijas First North alternatīvajā tirgū, ir ieinteresēts iegādāties līdz 75% Baltijas telekomunikāciju un mediju kompāniju akciju, tā paziņojis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Zolotarevs (Gene Zolotarev).

Par ideālām tiekot uzskatītas mazās nišu kompānijas ar vismaz 3 miljonu EUR apgrozījumu. «Kompānija pirmajā gadā plāno tērēt līdz 5 miljoniem EUR akciju iegādei,» skaidro Zolotarevs, piebilstot, ka BT varētu darboties kā finanšu investors. Pagājušajā mēnesī BT paziņoja, ka nozīmējuši Deloitte par savu investīciju konsultantu mērķa kompāniju noteikšanai. «Darījumi varētu tikt finansēti skaidrā naudā, akcijās vai kā parādsaistības,» skaidro Zolotarevs.

Pēc nozares avota datiem, telekomunikāciju sektorā darījuma vērtība parasti veidojot 7x līdz 8x EBITDA. Vietējie baņķieri kā atbilstošus iesakot Lietuvas telekomunikāciju uzņēmumus.

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Veicot pakalpojumu kvalitātes uzraudzību elektronisko sakaru jomā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par interneta pakalpojuma kvalitāti, kas atspoguļo noslodzes ietekmi uz faktisko pieslēguma ātrumu konkrētos brīžos, informē SPRK.

Mērījumi ilgstošos laika periodos veikti atsevišķās apdzīvotās vietās Latvijā – Saldus novadā, Talsos, Jelgavā un Rīgā. Apkopojot mērījumu rezultātus, var secināt, ka pat vietās, kur pieslēguma ātrums ir salīdzinoši augsts, tas maksimālās noslodzes brīžos dažkārt sasniedz zemas vērtības.

Interneta pakalpojuma kvalitātes stabilitāti iespējams novērtēt ilgstošākā laika periodā, veicot sērijveida mērījumus vienā un tajā pašā vietā ar vienādiem mērīšanas nosacījumiem. Šāda veida mērījumus SPRK veic BITE Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos atsevišķās vietās Latvijā, tostarp Rīgā.

Nākamnedēļ, 10.-13.augustā Rīgā norisināsies 5. jubilejas Starptautiskā telekomunikāciju konference un izstāde Telco Trends 2015.

Forums notiek Latvijā, jo valsts veiksmīgi realizē Eiropa 2020 stratēģiju, kuras ietvaros jau pēc pieciem gadiem ES teritorijā tiks izvērsti platjoslas tīkli: visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs iespēja sērfot internetā ar ātrumu virs 30 Mbit/sek. Pašlaik Latvija ir viena no pirmajām vietām ES infrastruktūras būvēšanas tempu ziņā, vienlaicīgi gan interneta, gan mobilo sakaru tarifus saglabājot viszemākos Eiropā.

Telco Trends nozares eksperti pastāstīs, kādas pūles un līdzekļi ir nepieciešami, lai izveidotu platjoslas paradīzi, kā operatoriem izdodas saglabāt zemas izmaksas lielmēroga investīciju gadījumos infrastruktūrā, kā arī to, kā uzņēmējdarbību ietekmē jaunās ES likumdošanas iniciatīvas.

Latvijas telekomunikāciju nozarē pagaidām vēl neatrisināts jautājums ir par fiksēto sakaru operatora Lattelecom un mobilo sakaru operatora LMT iespējamo apvienošanos. Jāpiebilst, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā šāda apvienošanās vēl nav notikusi. Igaunijā fiksēto un mobilo sakaru operatori apvienojās 2014. gadā, Lietuvā tas notika šāgada oktobra sākumā, otrdien raksta laikraksts Diena.

Viens no nozīmīgiem jautājumiem, kas saistīts ar Lattelecom un LMT apvienošanos, ir par ietekmi uz klientiem, vispirms jau par iespējamu pakalpojumu cenu pieaugumu, kā arī par izmaiņām, kas saistītas ar konkurenci telekomunikāciju tirgū. Kā liecina Igaunijas pieredze, fiksēto un mobilo sakaru operatoru apvienošanās nav atstājusi negatīvas sekas uz konkurenci, tāpat pakalpojumu cenas nav pieaugušas. Kā Dienai stāsta apvienotā telekomunikāciju uzņēmuma Eesti Telekom valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms, «mēs nekādā ziņā nejūtamies kā monopols, jo konkurence Igaunijas telekomunikāciju tirgū ir pietiekami spēcīga. Arī pakalpojumu cenas pēc apvienošanās nav mainījušās».

Mobilo sakaru operators BITE ir kļuvis par Eiropas Aviācijas tīkls (EAT) virszemes tīkla partneri Baltijas valstīs – izmantojot BITES un citu partneru tīkla infrastruktūru, EAT nodrošinās Starptautiskās aviācijas grupas – «British Airways», «Iberia», «Aer Lingus» un «Vueling» – aviosabiedrību pasažieriem lidojumos virs Eiropas, tostarp Baltijas valstīm, ātrgaitas bezvadu internetu, pastāstīja BITES vadītājs Kaspars Buls.

Vienošanās paredz, ka šī pakalpojuma nodrošināšanai Latvijā un Lietuvā tiks izmantota BITES tīkla infrastruktūra, bet Igaunijā – tās partnera, telekomunikāciju uzņēmuma «Elisa Eeesti», tīkla infrastruktūra.

EAT projektu īsteno globālo mobilo satelīta komunikāciju pakalpojumu sniedzējs «Inmarsat» un telekomunikāciju sabiedrība «Deutsche Telekom», ar kuru BITE ir parakstījusi ilgtermiņa sadarbības līgumu par datu pārraides pakalpojumu sniegšanu Baltijas valstīs. Šim mērķim tiks izmantots integrēts satelīta un virszemes tīkls, ko veido aptuveni 300 LTE bāzes stacijas Eiropā, tostarp Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tādējādi BITES datu pārraides tīklam kā EAT tīkla sastāvdaļai būs būtiska loma interneta nodrošināšanā pasažieriem, kuri lido pāri Baltijas valstīm.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

AS Telekom Baltija, kura darbojas ar zīmolu Triatel, padomes sēdē veiktas izmaiņas uzņēmuma padomes amatos un valdes sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Par padomes priekšsēdētāju iecelts Jevgenijs Zolotarevs, bet padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumi uzticēti Aleksandram Korčjomkinam, līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs un padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Pestuns turpmāk ieņems padomes locekļa amatu.

Izmaiņas veiktas arī uzņēmuma valdes sastāvā – no amata atbrīvots līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa, bet viņa vietā iecelts līdzšinējais valdes loceklis Viktors Topors, no jauna par valdes locekli iecelts Vladimirs Torčiks.