Latvijas telekomunikāciju operators Triatel (AS Telekom Baltija) informē, ka plāno koncentrēties uz nišas tirgu, piedāvājot papildu iespējas tieši reģionos, kuros ir salīdzinoši vājāka IT komunikāciju pieejamība, nevis sacensties ar nozares lielā trijnieka kompānijām.

AS Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Viktors Topors norāda, ka Triatel plāno palielināt savu piedāvājumu klāstu Latvijas reģionos.

V. Topors informē, ka šobrīd notiek darbs pie klientu konsultēšanas un tehniskā atbalsta sniegšanas pilnveidošanas. «Šodienas situācija un salīdzinoši lielā konkurence ir ievērojami samazinājusi pakalpojumu cenas, tādēļ tikai ar cenu vairs nav iespējams noturēt klientu lojalitāti. Visu izšķir kvalitāte,» uzskata V. Topors.

Jaunā klientu apkalpošanas stratēģija paredz, ka Triatel klientu serviss darbosies tieši un nepastarpināti, tā būs «vienas pieturas aģentūra», kad klients, sazinoties ar uzņēmumu, uzreiz var saņemt nepieciešamo informāciju vai konsultāciju.

Telekomunikāciju operatora Triatel piedāvājums internetam automašīnā ir interesanta ideja ar līdz galam nenoslīpētu izpildījumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viedtelefonu īpašniekiem jau vairākus gadus piekļuve internetam nav problēma – samaksā dažus eiro mēnesī un rakņājies tīmeklī cik uziet, pat ja sēdi nomaļa ezera krastā vai autobusa pieturā lielceļa malā. Klēpjdatoru un daudzu planšetdatoru lietotāji ir sliktākā situācijā, jo liela daļa no šīm ierīcēm ir bez mobilā tīkla atbalsta. Tātad atliek pieslēgties internetam caur telefonu vai meklēt vēl vienkāršāku risinājumu.

Alternatīva ir telekomunikāciju operatoru piedāvātie mobilie WiFi interneta komplekti, kurus var paņemt līdzi, dodoties ceļā. Viens no tādiem – Triatel piedāvātais un šajā pavasarī pilnveidotais piedāvājums – nonāca arī mūsu rīcībā. Tas tiek reklamēts kā automašīnas komplekts, taču uzreiz jāsaka, ka pēc būtības šim produktam ar auto nav nekāda sakara. Ja nu vienīgi tas, ka komplektā iekļauts auto lādētājs.

Nākamnedēļ, 10.-13.augustā Rīgā norisināsies 5. jubilejas Starptautiskā telekomunikāciju konference un izstāde Telco Trends 2015.

Forums notiek Latvijā, jo valsts veiksmīgi realizē Eiropa 2020 stratēģiju, kuras ietvaros jau pēc pieciem gadiem ES teritorijā tiks izvērsti platjoslas tīkli: visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs iespēja sērfot internetā ar ātrumu virs 30 Mbit/sek. Pašlaik Latvija ir viena no pirmajām vietām ES infrastruktūras būvēšanas tempu ziņā, vienlaicīgi gan interneta, gan mobilo sakaru tarifus saglabājot viszemākos Eiropā.

Telco Trends nozares eksperti pastāstīs, kādas pūles un līdzekļi ir nepieciešami, lai izveidotu platjoslas paradīzi, kā operatoriem izdodas saglabāt zemas izmaksas lielmēroga investīciju gadījumos infrastruktūrā, kā arī to, kā uzņēmējdarbību ietekmē jaunās ES likumdošanas iniciatīvas.

Bite Latvija pērnā gada ienākumi – 61 milj. eiro; EBITDA peļņa – 12,7 milj. eiro

Pagājušais gads Latvijas telekomunikāciju tirgū ir noslēdzies ar nemainīgu lietotāju skaitu – tāpat kā 2013. gada beigās, arī 2014. gadā Latvijā bija 2,59 milj. aktīvu SIM karšu. Taču, neskatoties uz nemainīgu lietotāju skaitu, mobilo sakaru tirgū kopējie ieņēmumi (neiekļaujot Telekom Baltija datus, kas strādā ar Triatel zīmolu) ir samazinājušies par 5%. Proti, ja 2013. gadā kopējie ieņēmumi bija 338,9 milj. eiro apmērā, tad 2014. gada beigās – 321,9 milj. eiro, tā ir aprēķinājis Civitta analītiķis Mārtiņš Bajārs.

Pērn neliels apgrozījuma pieaugums bija valstī jaunākajam mobilo sakaru operatoram Bite Latvija, bet Tele2 un LMT piedzīvoja apgrozījuma samazinājumu. Pērn par 1% ir samazinājusies arī mobilo sakaru operatoru kopējā EBITDA peļņa (neiekļaujot Telekom Baltija datus), kas 2014. gadā bija 94,9 milj. eiro.

AS Telekom Baltija amatpersonu sarakstā reģistrētas izmaiņas, liecina Lursoft dati.

Šā gada 23. jūlijā uzņēmuma padomi atstājis SIA BD 62 un SIA ComformLV īpašnieks Andrejs Pestuns, kurš uzņēmuma padomē darbojās jau kopš 1999. gada augusta.

Uzņēmuma padomei pievienojās SIA Vinest līdzīpašnieks un valdes loceklis Andrejs Kizmans.

2014. gadā Telekom Baltija apgrozīja 4,061 miljonu eiro, kas bija mazāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums pērno gadu aizvadīja ar 540,207 tūkstošu eiro zaudējumiem. Telekom Baltija 2014. gadā bija darba devējs 52 darbiniekiem.

1999. gada augustā dibinātais Telekom Baltija nodrošina telekomunikāciju operatora Triatel darbību.

Aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi telekomunikāciju un sakaru nozarē ir telekomunikāciju operatora Bite īpašnieka maiņas sākšana, plašās apraides 800 megahercu (Mhz) frekvences atvēršana Latvijas telekomunikāciju operatoriem, kā arī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā vienošanās par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu visā Eiropas Savienībā (ES) no 2017.gada 15.jūnija.

24.decembrī Bite nāca klajā ar paziņojumu, ka uzņēmuma māteskompānijai Bite Finance International BV jeb BITE Group jau drīzumā būs jauns īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners (Providence).

Darījumu ir paredzēts pabeigt 2016.gada pirmajā ceturksnī.

Darījuma summa netiek atklāta.

Svarīgs solis mobilā interneta attīstībai lauku reģionos bija 1.jūlijā Latvijas telekomunikāciju operatoriem atvērtā plašās apraides 800 Mhz frekvence - šī frekvence nodrošina mazāku datu caurlaidību, toties lielāku uztveramības attālumu.

Latvijas Mobilā telefona (LMT) valdes priekšsēdētājs Juris Binde aģentūrai LETA norādīja, ka 800 MHz frekvences ieviešana LMT ļaus ievērojami paplašināt pārklājumu visā Latvijas teritorijā, kas jau tagad nosedz 90% teritorijas.

Uzņēmums Venta Global Limited iegādājies 265,7 tūkstošu AS Telekom Baltija (Triatel) akciju, kas ir 80.1% no kopējā akciju skaita, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šim lielākais akcionārs bija AS Baltic Telekom.

Venta Global Limited pārstāv Nikolajs Storoževs, kurš ir arī vadošā telekomunikāciju uzņēmuma Lanck Telecom pārstāvis Baltijas valstīs.

Pārējās uzņēmuma akcijas vēljoprojām pieder AS Baltic Telekom.

Abi uzņēmumi plāno cieši sadarboties, lai paaugstinātu uzņēmuma vērtību, kā arī sniegtu vēl labāku servisu un pakalpojumus saviem klientiem, norāda AS Baltic Telekom valdes loceklis Jevgenijs Zolotarevs.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.