Latvijas aviokompānija AS «Air Baltic Corporation» ieķīlājusi sava meitas uzņēmuma SIA «Air Baltic Training», kas sniedz aviācijas apmācību pakalpojumus, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» dati.

AS «Air Baltic Corporation» par labu AS «Swedbank» ieķīlājusi 2845 SIA «Air Baltic Training» kapitāldaļas, nodrošinot prasījumus 5,6 miljonu eiro apmērā, kas izriet no kredītlīnijas līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 10.aprīlī.

SIA «Air Baltic Training» reģistrēta 2010.gadā un tās pamatdarbība ir dažādu ar aviāciju saistītu apmācību sniegšana. Uzņēmums sniedz apmācības aviokompānijām un dažādiem ar aviācijas nozari saistītiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām. Kompānijas pamatkapitāls ir 2845 eiro, un tā pilnībā pieder AS «Air Baltic Corporation».

2017.gadā SIA «Air Baltic Training» strādāja ar apgrozījumu 3,019 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 261 tūkstotis eiro.

Automašīnu nomas un līzinga pakalpojumu sniedzējs Sixt Rīgā atklās pašapkalpošanās velosipēdu nomu, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Sixt velo nomā» būs aptuveni 130 divriteņi, un nomas centri atradīsies Rīgas centrā un galvaspilsētas rajonos.

Velonomas atklāšana gaidāma dažas dienas pirms Rīgas pilsētas svētkiem, 14. augustā.

Sixt Latvija darbību uzsāka 2010. gadā, uzņēmumam Transportent kļūstot par Sixt Rent a Car un Sixt Leasing franšīzes partneri Baltijas valstīs.

Db.lv jau rakstīja, ka a/s Air Baltic Corporation šā gada martā atteicās no pērn noslēgtā zemes nomas līguma par velonomas punktu ierīkošanu un apsaimniekošanu zemesgabalos, tādējādi atsakoties no velonomas pakalpojuma Baltic Bike nodrošināšanas.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 28.oktobrī pieņēma lēmumu noraidīt Lietuvā reģistrētās bankrotējušās AS flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu pret VAS Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation, informē AT.

Kā galvenos lēmuma motīvus Civillietu departaments minēja to, ka atzīšanas sekas būtu pretrunā Latvijas Republikas sabiedriskajai kārtībai un apdraudētu Latvijas Republikas nacionālo drošību. Pilns lēmuma teksts ar motīviem būs pieejams 4.decembrī. AT lēmums nav pārsūdzams.

Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu informēt Latvijas Republikas Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu par iespējamu Satversmes 1.panta pārkāpumu, neparedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos valsts drošības infrastruktūras objektu liettiesiskā statusa aprobežojumus, kā arī ierobežojumus rīcībai ar tiem privāto tiesību jomā.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.oktobrī izskatīja Valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation blakus sūdzības par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai Lietuvas aviosabiedrībai FlyLAL, informē AT.

Tiesa apmierināja vairākus lietas dalībnieku pieteiktos lūgumus, uzklausīja puses un paziņoja, ka lēmumu pasludinās 28.oktobrī plkst. 10.

Šīsdienas tiesas sēdē tiesa apmierināja divus lidostas Rīga lūgumus. Viens no tiem pievienot lietai Lietuvas apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Un otrs lūgums – pievienot lietas materiāliem atzinumu, kurā Lietuvas Konkurences padome sniedz savu viedokli par lietu, kas Lietuvas tiesas pirmajā instancē tiek izskatīta pēc būtības. Tāpat tiesa apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu pievienot lietai Viļņas apgabaltiesas 2014.gada decembra tiesas sēdes protokola kopiju. Tiesa apmierināja pieteicējas flyLAL lūgumu pievienot lietai pierādījumus par atbildētāju izsniegtajām komercķīlām.

Rīgas apgabaltiesa pēc 16 tiesas sēdēm divu gadu garumā ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Martina Bertolta Flika prasību un atcelt visus iepriekš piemērotos nodrošinājuma līdzekļus, kas liedza veikt izmaiņas Air Baltic Corporation kapitālā un kas pastarpināti ietekmēja līdzekļu atgūšanas procesu Latvijas Krājbankas kreditoriem.

Tāpat tiesa lēma no B.Flika piedzīt par labu Latvijas Krājbankai tiesāšanās izdevumus, informē Krājbankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Martins Bertolts Fliks kā bijušais BAS 50% kapitāldaļu turētājs 2013. gada sākumā cēla prasību pret Satiksmes ministriju un Latvijas Krājbanku par 2011. gada 30. novembrī noslēgtā AS Air Baltic Corporation akciju pirkuma līgumu, kas slēgts starp Latvijas Krājbanku, BAS un Satiksmes ministriju, atzīšanu par spēkā neesošo. Venlaikus B.Fliks lūdza atzīt nevis savas, bet gan BAS īpašuma tiesības uz minētajām Air Baltic Corporation akcijām, lai gan viņš vairs nebija BAS dalībnieks.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš aizgājis no SIA Air Baltic Corporation padomes priekšsēdētāja amata, liecina Lursoft dati.

Andris Liepiņš Latvijas nacionālās aviokompānijas padomē darbojās jau no 2012. gada februāra sākuma , savukārt novembrī iecelts par VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāju.

Padomē savus amatus turpina ieņemt AS RB Rail padomes loceklis Nikolajs Sigurds Bulmanis un Kaspars Briškens.

Air Baltic Corporation, kas pērn nodrošināja 1086 darbavietas, aizvadītajā gadā uzlabojis savus finanšu rādītājus, palielinot gan uzņēmuma neto apgrozījumu, gan peļņu. Iesniegtajā gada pārskatā, kas bija jau 18. kopš akciju sabiedrības dibināšanas, redzams, ka aizvadītajā gadā lidsabiedrība apgrozījusi 278,806 miljonus eiro un nopelnījusi 2,02 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Visvairāk kārotais darba devējs Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, ir valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia, tāpat igauņi labprāt strādātu tehnoloģiju kompānijā Skype, citējot CV Keskus aptaujas datus, vēsta BBN.

Trešais iekārojamākais darba devējs Igaunijā ir telekomunikāciju nozares uzņēmums Elion.

Jau ziņots, ka Latvijā, saskaņā ar visu trīs karjeras un darba portālu – CV Market Latvija, WorkingDay Latvia un CV Online - veikto pētījumu rezultātiem, Latvijā iekārojamākais darba devējs ir valsts a/s Latvenergo. Topu augšgalā ir arī tādas kompānijas kā a/s Swedbank, SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Lattelecom un a/s Swedbank.

Vortāla CV Market Latvija iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments trešdien apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu atlikt lietas izskatīšanu AS ,flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumā par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi, informē AT.

Lietas dalībniece šādu lūgumu tiesas sēdē izteica, jo Lietuvā tiesvedībā ir process par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Lietuvā lieta izskatīta pirmajā instancē un gaida izskatīšanu apelācijas kārtībā. Lūgumam pievienojās arī lidosta Rīga. Nākamais lietas izskatīšanas datums Augstākajā tiesā tiks nolikts pēc nolēmuma pieņemšanas Lietuvā.

Iepriekšējā tiesas sēdē šī gada 28.janvārī Augstākā tiesa apmierināja lidostas Rīga lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas Rīga nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu. Tiesa arī uzdeva pieteicējai flyLAL iesniegt pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.

Septembra pirmajā pusē izskanēja informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kopumā Covid-19 krīzes seku mazināšanai VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. eiro vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.

Lursoft izpētījis, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.

Valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft informācija. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, bet 21,86% gadījumu ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

SIA Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation pirmdien nenotika, jo neviens nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu 1 milj. latu apmērā, informē AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Uz izsoli gan ieradās kompānijas Eurobalt Junipro pārstāvji, kas vēlējās piedalīties izsolē bez prasītā nodrošinājuma iemaksas, kas ir pretēji izsoles noteikumiem.

Šādā veidā Eurobalt Junipro, kura jau iepriekš bija mēģinājuši ierosināt Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespēju uz apstrīdētu prasījumu pamata, centās panākt sev izdevīgu risinājumu, pārkāpjot izsoles noteikumus.

Par tālāko lietas risinājumu administrators lems tuvākajā laikā, informē KPMG.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics un bankas Snoras administrators Neils Hanters Kūpers izsolē pārdos Latvijas Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas Biroji piederošās prasījumu tiesības pret AS Air Baltic Corporation, informē KPMG pārstāvji.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Izsole notiks 4. novembrī plkst. 11 Ganību dambī 17A. Pretendentiem līdz izsoles dienai ir jāieskaita Latvijas Krājbankas norādītajā kontā pirkuma nodrošinājums 1 milj. latu apmērā.

Latvijas Krājbanka un banka Snoras aizdeva bijušajam Air Baltic Corporation (ABC) akcionāram Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) vairākus desmitus miljonu latu, savukārt BAS ir aizdevusi un investējusi līdzekļus ABC. Ņemot vērā, ka BAS nepildīja savas saistības pret bankām (saistības vairāk nekā 65,5 milj.eiro apmērā), Latvijas Krājbanka un banka Snoras realizēja komercķīlu, kas bija vienīgais nodrošinājums šiem aizdevumiem.

2012.gadā Kurzemes Biznesa inkubatorā Liepājā darbību sākuši 13 jauni uzņēmumi, kas darbojas zaļo tehnoloģiju, pārtikas pārstrādes, informāciju tehnoloģiju, aviācijas, dizaina un citās jomās.

Liepājā Kurzemes Biznesa inkubatora paspārnē šobrīd darbojas 42 uzņēmumi, kopā nodarbinot 140 darbiniekus. Kopš inkubatora izveidošanas Liepājas uzņēmumi nodokļos valsts un pašvaldības kasē samaksājuši vairāk nekā 650 tūkstošus latu.

Kopš Kurzemes Biznesa inkubatora izveidošanas Liepājā atbalstu saņēmuši aptuveni 60 jaunie uzņēmumi, no kuriem daļa biznesa inkubatoru jau atstājuši un veiksmīgi turpina darboties patstāvīgi, piemēram, reklāmas aģentūra Addiction, suņu ekskrementu savākšanas kastītes Afterdog Bio Box attīstītāji ADD un ziepju ražotāji Art Soapworks.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Pagājušā gada iekārotāko darba devēju pirmajā pieciniekā atrodas Latvenergo, Lattelecom, Swedbank, Latvijas Mobilais telefons un Latvijas Valsts meži, liecina SIA WorkingDay Latvia internetā veiktais pētījums.

Sestajā vietā iekārotāko darba devēju sarakstā ierindojas Statoil Latvija, septīto vietu aizņem Latvijas Banka, astoto – Latvijas Gāze, devītajā atrodas Latvijas Dzelzceļš, bet desmitajā – Air Baltic Corporation.

Pētījums tika veikts pērnā gada decembrī un šā gada janvārī interneta vidē aptaujājot 2000 respondentus.

2011. gada iekārotāko darba devēju topa augšgalā šādā secībā atradās Latvijas Mobilais telefons, Latvenergo, Lattelecom, Swedbank un Statoil Latvija, bet 2010. gadā – Air Baltic Corporation, Latvijas Mobilais telefons, Latvenergo, Lattelecom un Swedbank.

Iekārojamāko darba devēju topa augšgalā pērn lielas izmaiņas nav notikušas - darba ņēmēji visvairāk vēlas strādāt uzņēmumos Latvenergo un Lattelecom, bet par trešo vietu cīnās Latvijas Mobilais telefons un Swedbank, paziņoja personāla atlases kompānijas WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.

2012.gadā darba ņēmēji visaugstāk bija novērtējuši iespēju strādāt AS Latvenergo, un šis uzņēmums savas pozīcijas topa augšgalā saglabājis arī pērn.

Jaunākajā pētījumā otrs iekārotākais darba devējs ir SIA Lattelecom, trešais - LMT, ceturtais - SIA Swedbank, piektais - VAS Latvijas Valsts meži.

2013.gada iekārotāko darba devēju topa augšgalā būtiskas izmaiņas nav notikušas - pirmās divas vietas ir palikušas nemainīgas, par trešo vietu notiek sīva cīņa starp Latvijas Mobilo telefonu un Swedbank. Savas pozīcijas ir uzlabojis Air Baltic Corporation, pakāpjoties par četrām vietām un ierindojies sestajā vietā. 2010.gadā Air Baltic Corporation iekārotāko darba devēju vidū ieņēma godpilno pirmo vietu.

AS Ventbunkers šodien izplatītā paziņojumā pauž pārsteigumu par satiksmes ministra Ulda Auguļa izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, ka AS Ventbunkers kā nacionālās aviokompānijas investora kandidatūra vairs netiek izskatīta.

AS Ventbunkers neesot saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas airBaltic vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. AS Ventbunkers norāda, ka jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ tika novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.

Neskatoties uz to, ka šā gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers, uzņēmums vēl joprojām neesot saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.

Eva Ciniņa, AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja, komentē: «Mēs esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu Ventbunkers kā airBaltic investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu, un, neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču tajā pašā laikā tas izskaidro to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai Ventbunkeram būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.»

Latvijas iekārojamākie darba devēji pērn bija Latvenergo, Latvijas Mobilais telefons, Lattelecom, Swedbank, Latvijas Valsts meži, Tele2 liecina šonedēļ publicētie karjeras un darba portālu veiktie pētījumi.

Vortāla CV Market Latvija iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

2. SIA Latvijas Mobilais Telefons

3. SIA Lattelecom

4. SIA Tele2

5. A/s Swedbank

6. A/s Latvijas Gāze

7. A/s Latvijas valsts meži

8. SIA Draugiem

9. Latvijas Banka

10. A/s Air Baltic Corporation

WorkingDay Latvia iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

2. SIA Lattelecom

3. A/s Swedbank

4. SIA Latvijas Mobilais telefons

5. A/s Latvijas valsts meži

6. SIA Statoil Latvija

7. Latvijas Banka

8. A/s Latvijas Gāze

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 200 latu naudas sodu uzlicis bijušajam a/s Air Baltic Corporation valdes loceklim Bertoltam Martinam Flikam (Bertolt Martin Flick) par neatļautu amatu savienošanu, liecina informācija KNAB mājaslapā.

2011. gada 8. martā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par a/s Air Baltic Corporation valdes locekli Bertoltu Martinu Fliku, KNAB konstatēja, ka B.M.Fliks nav ievērojis likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteiktos amata savienošanas ierobežojumus, kā arī nav ievērojus citus likumā noteiktos ierobežojumus.

Saskaņā ar likuma normām B.M.Flikam bija aizliegts savienot valsts amatpersonas amatu ar amatiem privātās institūcijās.

KNAB secināis, ka B.M.Fliks administratīvo pārkāpumu izdarījis apzināti.

Lēmums par soda piešķiršanu stājās spēkā šā gada 21. novembrī, jo B. M. Fliks to vairākkārt pārsūdzējis dažādās tiesu instancēs, tostarp Administratīvajā rajona tiesā, Rīgas apgabaltiesā, kā arī apstrīdēja to KNAB priekšniekam. 21. novembrī pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Saeima ceturtdien pieņēma lēmumu, ar kuru piekrīt AS Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai, informē Saeimas Preses dienests.

Lēmuma projektu atbalstīja 45 deputāti, pret bija 13 un atturējās 2.

Saskaņā ar lēmumu Saeima atļauj finanšu ministram līdz 80 miljoniem eiro palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, AS Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Dotācija nepieciešama nacionālās aviosabiedrības turpmākās attīstības nodrošināšanai.

Saeimas lēmumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt to, lai darījumam nebūtu negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Tāpat lēmumā atzīmēts, ka airBaltic un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām Latvija pievienojusies, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.

Motivēt, iesaistīt, aizraut, pārbaudīt – tās ir dažas no funkcijām, ko organizācijas un personāla vadītāji cenšas īstenot, izmantojot darbā spēļu elementus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To izmantošana uzņēmumu mērķu sasniegšanā angliski tiek dēvēta gamification, ko latviski jau ir pieņemts tulkot kā spēļošanu. Tā nozīmē iepriekš definētu noteikumu izmantošanu konkrētām biznesa vajadzībām – tās galvenais mērķis ir caur spēles elementiem motivēt darbiniekus sasniegt labākus rezultātus, kā arī iesaistīt viņus būtisku lēmumu pieņemšanā. Par spēli Prognožu birža a/s Air Baltic Corporation šogad saņēmusi Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas Gada balvu. Šī birža ļauj par 10% uzlabot biznesa lēmumu kvalitāti un aviosabiedrībai ietaupīt aptuveni vienu miljonu eiro gadā, aplēsusi kompānija.

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Rīgas apgabaltiesa šodien atlika lietas izskatīšanu Latvijas nacionālās lidsabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) meitaskompānijas SIA Baltic Airlines prasībā pret Latvijas Krājbanku (Krājbanku), kurā apstrīdēta komercķīlas tiesību izmantošana.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, lietas izskatīšana tika atlikta pēc abu pušu lūguma, lai varētu vienoties par tiesvedības apturēšanu. Tāpat nav nozīmēts nākamās tiesas sēdes datums, jo lietu nodos izskatīšanai citam sastāvam.

Lietas izskatīšana norisinās aiz slēgtām durvīm, jo tiek skarts komercnoslēpums, plašāka informācija netiek sniegta. Šajā lietā trešās personas statusā ir Satiksmes ministrija (SM).

«Prasības pieteikumu tiesā iesniedzu ar mērķi aizstāvēt kompānijas Baltic Airlines intereses,» iepriekš laikrakstam Dienas Bizness skaidroja Baltic Airlines valdes loceklis Alnis Vītols. Viņš uzsvēra, ka pārsūdz Krājbankas realizēto Baltic Airlines, nevis airBaltic komercķīlu. «Sīkākas pārsūdzības detaļas es jums pat gribot nevaru atklāt, jo visas līgumsaistības ir konfidenciālas, es nevaru atklāt ne strīda būtību, ne citu ar šo faktu saistīto informāciju,» piebilda A. Vītols, norādot, ka pārstāv tikai un vienīgi Baltic Airlines, nevis kāda konkrēta māteskompānijas airBaltic akcionāra intereses.

Auditorkompānija KPMG Baltics veiks nacionālās lidsabiedrības airBaltic 2011.-2015.gada darbības padziļināto izpēti, atbilstoši valdības dotajam uzdevumam.

Kā uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš: «Atbilstoši Ministru kabineta 19.novembra sēdē lemtajam, Satiksmes ministrijai tika uzdots piesaistīt neatkarīgu ekspertu, lai veiktu nacionālās aviokompānijas airBaltic 2011.-2015.gada darbības padziļināto izpēti. Tās rezultātā jāvērtē airBaltic padomes un valdes darbība, nodrošinot aviokompānijas finanšu darbību, juridisko lietu vešanu kā arī komercdarbību. Tāpat arī jāsniedz atzinumu par uzņēmuma biznesa plānā Horizon 2021 definēto mērķu un sasniedzamo rezultātu atbilstību faktiskajai situācijai. Atsaucoties SM uzaicinājumam, savus piedāvājumus iesniedza četras lielākās Latvijā darbojošās starptautiski atzītās auditorkompānijas.»

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paplašinājusi savu darbību Tallinā, uzsākot lidojumus trīs jaunos maršrutos uz Malagu, Kopenhāgenu un Briseli.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Tagad airBaltic no Tallinas kopumā piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs Igaunijā. Līdz gada beigām no Tallinas uzsāksim lidojumus uz vēl vienu jaunu galamērķi – Zalcburgu Austrijā. Tāpat esam nolēmuši uz dažiem mēnešiem pagarināt lidojumus maršrutā Tallina–Malaga arī ziemas sezonā, par kuru lielu interesi Igaunijas pasažieri izrādīja jau pirms lidojumu uzsākšanas.»

airBaltic no Tallinas piedāvā tiešos lidojumus uz Amsterdamu, Berlīni, Londonu, Oslo, Parīzi, Stokholmu, Vīni, Viļņu un tagad arī uz Malagu, Briseli un Kopenhāgenu, kā arī savienojošos reisus caur Rīgu. Papildu tam airBaltic arī paziņojusi par tiešo lidojumu sākšanu trīspadsmitajā maršrutā no Igaunijas galvaspilsētas uz Zalcburgu Austrijā. Sezonālie tiešie reisi starp šīm divām pilsētām tiks uzsākti 2019. gada 21. decembrī.