Dārzeņu audzētājs SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «Citadele banka» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas devējs ir SIA «Sabiedrība Mārupe», savukārt parādnieks ir tā saistītais uzņēmums SIA «Zaļā dārzniecība». Abu uzņēmumu lielākie dalībnieki ir četras privātpersonas - Helmuts Balderis-Sildedzis un Anita Baldere-Sildedze, un Kaspars Brunovskis un Kristīne Brunovaska-Marinaki.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 647 tūkstoši eiro, un tā reģistrēta piektdien, 22.februārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Sabiedrība Mārupe» šobrīd ir aktuālas 15 komercķīlas, savukārt SIA «Zaļā dārzniecība» aktuālas astoņas komercķīlas.

SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrēta 1992.gadā un uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un tirdzniecība, kā arī ar lauksaiminecību saistīto pakalpojumu nodrošināšana. 2017.gadā SIA «Sabiedrība Mārupe» apgrozījums bija 5,837 miljoni eiro un uzņēmums strādāja ar 59 tūkstošu eiro lielu peļņu. Tas nodarbināja vidēji 75 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 494 tūkstošus eiro.

SIA Sabiedrība Mārupe 2012.gadā apgrozījusi 5,392 milj.Ls, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaugums par 19,71%, liecina Lursoft dati.

Pārskata gada peļņa pieaugusi teju trīs reizes, pakāpjoties līdz 660,319 tūkst.Ls pēc nodokļu nomaksas. Sabiedrības Mārupe konsolidētais apgrozījums 2012.gadā bijis 9,041 milj.Ls, bet kopējā koncerna peļņa – 1,008 milj.Ls.

Savā iesniegtajā gada pārskatā Sabiedrība Mārupe norāda, ka 2012.gadā turpinājušas pieaugt ražošanas resursu cenas, taču, neskatoties uz to kāpumu, pērn uzņēmums pastiprināti strādājis pie visu resursu lietderīgas un efektīvas izmantošanas. Izskatot ražošanas rādītājus, gada nogalē SIA Sabiedrība Mārupe pieņēmusi lēmumus par vairāku nozaru turpmāku pārstrukturizāciju vai darbības pārtraukšanu.

Ar bankas Citadele līdzfinansējumu uzņēmums SIA Sabiedrība Mārupe palielinās konkurētspēju Baltijas tirgū, izbūvējot biogāzes un dabasgāzes koģenerācijas stacijas.

Tās ļaušot uzņēmumam uzlabot ražošanas efektivitāti, samazināt siltuma ražošanas izmaksas un gūt papildus ienākumus no elektrības ražošanas. Jaunie projekti ļaušot videi draudzīgā veidā pārstrādāt gan laukkopības un siltumnīcu saimniecības ražošanas augu atliekas, gan lopkopības nozares kūtsmēslus, pārstrādes procesā iegūstot gan elektrību, gan siltumu.

Patlaban ar bankas Citadele līdzfinansējumu SIA Sabiedrība Mārupe ir pabeigusi projekta realizācijas 1. etapu. Laikā no 2011. gada maija līdz 2012. gada janvāra vidum ir izbūvēta 1 MW jaudas biogāzes koģenerācijas stacija, 6 MW apkures katls, siltuma akumulējošā tvertne un tehnoloģiskās iekārtas, kas ļaus uzkrāt saražoto siltumu un izmantot to siltumnīcām. Tāpat ir veikti sagatavošanas darbi 2 MW jaudas dabasgāzes koģenerācijas stacijas būvniecībai.

Šajā pavasarī SIA Mārupes siltumnīcas gurķi ienākušies aptuveni nedēļu agrāk nekā pagājušajā gadā, sacīja siltumnīcas ražošanas daļas vadītāja Maruta Kravale.

«Pirmie gurķi iesēti 5.janvārī un patlaban aizņem 3,6 hektārus stikla siltumnīcās. Pagājušajā piektdienā novākti aptuveni 700 kilogrami, savukārt līdz šodienai esam novākuši jau deviņas tonnas,» sacīja Kravale.

Viņa norādīja, ka Latvijas gurķi atšķiras no importa produkcijas gan ar garšu, gan smaržu, lai gan arī Spānijā vai Holandē gurķi tiek audzēti ar līdzīgu tehnoloģiju. Agronome atzina, ka tirgū jau pirms mēneša parādījušies viltojumi - jaunie gurķi ar Mārupes uzlīmi, kuru izcelsmes valsts esot Polija.

Līdzās jauno gurķu ražai Mārupes siltumnīcā drīzumā ienāksies arī tomāti. Pērn pirmās ražas bija maija sākumā, šogad tās jau būs aprīļa vidū. Tomāti stādīti trīs hektāros, un plānotā agro tomātu raža varētu būt 38 tonnas mēnesī.

Jaunmārupē lauksaimniecības produktu ražotāja SIA Sabiedrības Mārupe biogāzes koģenerācijas stacijā, veicot iekārtu apsekošanu, bojā gājuši divi cilvēki, bet viens cietis, uzzināja aģentūra LETA.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste, glābēji informāciju par negadījumu Mazcenu alejā 37 saņēmuši plkst.16.56 un, ierodoties notikuma vietā, jau pamanījuši no ēkas iznestu vienu cilvēku bez dzīvības pazīmēm. Pārmeklējot koģenerācijas staciju, tika atrasts vēl viens cietušais, kura dzīvību ārstiem glābt neizdevās.

Abi bojāgājušie bijuši vecumā ap 30 gadiem un strādājuši uzņēmumā SIA Sabiedrība Mārupe, pastāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis. Trešais cietušais centies savus kolēģus izglābt, bet arī saindējies ar gāzi un nogādāts slimnīcā, viņa dzīvībai briesmas nedraudot.

Par 50 000 eiro (35 000 latu) kukuļa pieprasīšanu un tā daļas pieņemšanu apsūdzēto bankas Citadele bijušo darbinieku Kristapu Putānu Rīgas rajona tiesa šodien atzina par vainīgu nevis kukuļņemšanā, bet neatļautā labumu pieņemšanā. Viņš tika sodīts ar 250 stundu piespiedu darbu bez papildsoda, informē tiesa.

Lai gan šodien lietā tika pasludināts saīsinātais spriedums un tā motīvi būs zināmi vien 25.jūnijā, no sprieduma rezolutīvās daļas var secināt, ka tiesa daļēji valstij piederošās Citadeles bijušo darbinieku, visticamāk, nav atzinusi par valsts amatpersonu, kā apsūdzībā to bija norādījusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne.

Šodien pasludināto spriedumu desmit dienu laikā no 25.jūnija varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā.

Kā ziņots, tiesa Putāna krimināllietu izskatīja vienā dienā - 13.jūnijā. Apsūdzētais savas faktiskās darbības pilnībā atzina un izdarīto nožēloja, vienīgi prokurorei Zaļūksnei un advokātam Jānim Rozenbergam bija strīds par to, vai Putānam, strādājot daļēji valstij piederošajā Citadelē, ir bijis valsts amatpersonas statuss. No šī apstākļa arī bija atkarīga apsūdzētā noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija.

Pašmāju degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A atzīmējis spāru svētkus jaunajā projektā Mārupē. Plānots, ka projekts tiks nodots ekspluatācijā šī gada decembrī, informē uzņēmumā.

Jaunais projekts Mārupē paredz kompleksa izveidi ar kopējo apbūves platību 8000 m2, un to veidos degvielas uzpildes stacija (DUS), kafejnīca, āra atpūtas zona un automazgātava.

«Projekts Mārupē ir stratēģiskais projekts, kas ir šī gada nozīmīgākais notikums uzņēmumā. Līdz ar tā atklāšanu spersim būtisku soli ne tikai sava staciju tīkla attīstībā, atklājot modernāko staciju projektu Latvijā, bet arī uzliksim «latiņu» degvielas uzpildes staciju attīstībai Latvijā,» uzskata AS VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Jaunajā DUS tiks uzstādīti kopumā 6 jaunākās paaudzes degvielas sūkņi, izbūvēta atsevišķa uzpildes vieta smagajam transportam, savukārt uz katras degvielas sūkņu saliņas klientiem būs pieejama visu kategoriju degviela (95. un 98. markas benzīns, dīzeļdegviela), kā arī izlejamais logu mazgāšanas šķidrums, savukārt uz vienas no saliņām klientiem būs pieejama arī autogāze.

Vakar Jaunmārupē lauksaimniecības produktu ražotāja SIA Sabiedrība Mārupe biogāzes koģenerācijas stacijā bojāgājušie darbinieki nav lietojuši gāzmaskas, šorīt Latvijas Radio pastāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvis Uģis Kozlovskis.

Pēc viņa teiktā, sākotnējā informācija liecina, ka biogāzes koģenerācijas stacijas darbiniekiem vai nu nebija nodrošināti individuālie aizsardzības līdzekļi - gāzmaskas - vai arī šie līdzekļi vienkārši netika lietoti.

Tieši gāzmasku nelietošana, visticamāk, izraisījusi negadījuma smagās sekas. Tomēr tā ir tikai sākotnējā versija, bet precīzi notikušā apstākļi tiks skaidroti izmeklēšanā, kas VDI turpinās, Latvijas Radio sacīja Kozlovskis. Viņš piebilda, ka strādāšana biogāzes koģenerācijas stacijā nav bīstama, ja vien tiek lietoti pareizie aizsardzības līdzekļi.

Vakar vakarā Jaunmārupē, lauksaimniecības produktu ražotāja SIA Sabiedrība Mārupe biogāzes koģenerācijas stacijā, veicot iekārtu apsekošanu, bojā gājuši divi cilvēki, bet viens cietis.

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Latvijas dārzeņu audzētāji sāk novākt pirmās tomātu ražas.

Biedrības Latvijas Dārznieks valdes priekšsēdētājs un dārzeņu audzētāja Sabiedrība Mārupe siltumnīcu kombināta vadītājs Jānis Bērziņš klāstīja, ka dažos lielveikalos, iespējams, jau Lieldienās varēs iegādāties šogad pirmos Latvijā audzētos tomātus.

«Mārupē gan vēl nebūs,» aģentūrai BNS atzina Bērziņš, taču informēja, ka dažas audzētavas, kas ir agrāk iegādājušās tomātu stādus no Somijas, jau sāk vākt pirmās tomātu ražas. Vienlaikus dārzeņu audzētājs norādīja, ka pirmās ražas ir nelielas, tāpēc tās tiek sadalītas lielveikalu ķēdēm un tiek tirgotas tikai dažās lielākajās tirdzniecības vietās. «Ja būs, tad būs kādā no lielākajiem lielveikaliem,» minēja Bērziņš.

SIA Mārupes siltumnīcas ar bankas Citadele līdzfinansējumu ir izbūvējusi jaunas siltumnīcas gurķu audzēšanai arī ziemas sezonā, informē bankas pārstāvji.

Turpmāk gada aukstajos mēnešos Latvijā audzētie gurķi konkurēs ar Spānijā, Polijā un citās valstīs audzētajiem dārzeņiem. Šonedēļ siltumnīca tiek stādīti gurķu stādi, lai jau pēc mēneša Latvijas iedzīvotāji varētu veikalos iegādāties Latvijā audzētos gurķus.

Mārupes siltumnīcas ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas audzēs gurķus arī ziemas sezonā. Latvijā lielākais dārzeņu audzētājs siltumnīcās jaunā projekta būvniecībai un iekārtošanai ieguldījis 2,2 miljonus eiro, izbūvējot 5000 kvadrātmetru lielu jaunu siltumnīcu ar ziemas apstākļiem atbilstošu apgaismes tehniku.

«Ideju smēlāmies no līdzīgām siltumnīcām Somijā. Mūs iedrošināja Igaunijas labais piemērs, kur arī ziemā tiek ražoti vietējie gurķi, taču līdz Latvijas tirgum tie nenonāk, jo ir gana liels pieprasījums vietējā tirgū,» stāsta Mārupes siltumnīcas līdzīpašnieks un vadītājs Kaspars Brunovskis. «Ja līdz šim savās siltumnīcās varējām audzēt gurķus un tomātus no marta līdz oktobrim, tad tagad varēsim ievākt ražu visu gadu,» viņš piebilst.

Dārzeņu ražošanas izmaksas pieaug, taču cenu kāpumu ierobežo lētais imports, piektdien raksta laikraksts Dienas bizness.

Ražošanas izmaksas šoziem sadārdzinājusi bargā ziema, kad dārzniekiem siltumnīcu apsildīšanai nācās tērēt vairāk resursu. Arī citas izmaksas - elektrība, gāze - pieaugušas salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kā rezultātā šā gada pirmās gurķu ražas cena ir nedaudz augstāka. Z/s Galiņi aplēses liecina, ka šogad janvārī un februārī pret iepriekšējo gadu elektroenerģijai cena augusi par 35%, degvielai - par 11 %, bet sēklām - par 3 - 4 %.

Pirmās gurķu ražas cenas šogad ir par 8 santīmiem kilogramā augstākas nekā pērn, stāsta SIA Sabiedrība Mārupe līdzīpašniece, k/s Baltijas dārzeņi komercdirektore Kristīne Brunovska. Tas skaidrojams ar gāzes cenu pieaugumu, kas šogad februārī bijis tādā pašā rekordaugstā līmenī kā 2008. gadā. Tā kā februāris bija ļoti auksts mēnesis, tad nācies daudz vairāk apsildīt siltumnīcas, un gāzes patēriņš Mār­upē pieaudzis par 10 %. Tādējādi kopumā par gāzi februārī nācies samaksāt aptuveni par 30 % vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, un tas atspoguļojas preces cenās. «Mēs gribējām noturēt pagājušā gada cenu līmeni, taču gāzes cenas šo situāciju koriģēja,» skaidro K. Brunovska. Salīdzinoši augstākas cenas vērojamas arī kaimiņvalstī Igaunijā ražotajiem gurķiem un arī Spānijas gurķiem, jo bargais aukstums skāra visu Eiropu. Vēl gan esot grūti izteikt jelkādas prognozes par turpmākajām cenu izmaiņām. Lai samazinātu produkcijas pašizmaksu un nebūtu tik liela atkarība no gāzes cenām, mārupieši šobrīd attīsta koģenerācijas stacijas projektu, ko varētu pabeigt šopavasar. Mārupē gurķus audzē vairāk nekā trīs hektāru platībā.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Trīs piena kooperatīvās sabiedrības, kas apvienojušās kopīga piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, nodibinājušas jaunu uzņēmumu SIA Latvijas piens.

Par to liecina Lursoft informācija. Piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai Dzēse jaunajā uzņēmumā pieder 25 % kapitāldaļu, Lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai Piena Partneri KS – 25 %, bet 50 % īpašnieks ir Lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrība Trikāta KS. Jaunais uzņēmums reģistrēts Jaunmārupē, Mazcenu alejā, kur atrodas Piena Partneri KS un Sabiedrība Mārupe.

Trikāta KS vadītājs Uldis Krievārs Db atzina, ka jaunais uzņēmums izveidots saistībā ar jaunveidojamo piena pārstrādes uzņēmumu, taču no detalizētiem komentāriem atteicās, sakot, ka plašāka informācija tiks sniegta decembra vidū, kad būs izvēlēta projekta attīstīšanas vieta.

Aizejošā gada laikā Db.lv lasītāji visvairāk interesējušies par Draugiem.lv un Skype birojiem, gada nozīmīgākajām būvēm, situāciju saistībā ar Swedbank, nepabeigtu un pamestu atrakciju parku Ķīnā, SPA kompleksa būvniecību Liepājā, autobūves kompānijas Honda Motor «noslīkušo» rūpnīcu un investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa piedāvājumu pārdot Latviju Krievijai.

Vislielāko lasītāju uzmanību izpelnījās ieskats Draugiem.lv jaunajā birojā, kuru sociālais portāls rudenī ierīkoja Mārupē. Draugiem.lv jaunais birojs izceļas ar neparastu iekārtojumu.

Lasītājus arī interesēja nozīmīgāko gada būvju apkopojums. Būvniecību joprojām stutē Eiropas Savienības (ES) finansēti projekti, bet privātu pasūtījumu ir maz, vēstīja DB. Pie naudīgākajiem Rīgā pabeigtajiem objektiem var nosaukt divus apjomīgus un nozīmīgus satiksmes infrastruktūras objektus - Dienvidu tilta otro kārtu un vienu no Austrumu maģistrāles posmiem.

SIA «Mārupes Siltumnīcas» saņēmusi bankas Citadele finansējumu 707 tūkstošu eiro apmērā, ko uzņēmums plāno ieguldīt dārzeņu ražošanas infrastruktūras modernizēšanā un jaunu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanā.

Lai dārzeņiem augšanas procesā labāk nodrošinātu tīra ūdens apgādi, siltumu un gaismu, uzņēmums «Mārupes Siltumnīcas» modernizēs ražošanas infrastruktūru. Audzēšanas procesam nepieciešamo ūdens daudzumu nodrošinās, izveidojot divus jaunus ūdens urbumus un uzstādot ūdens attīrīšanas sistēmas.

Savukārt nepieciešamā siltuma un ogļskābās gāzes ražošanai uzstādīs koģenerācijas iekārtu ar nepieciešamo infrastruktūru. Kristīne Brunovska, SIA «Mārupes Siltumnīcas» līdzīpašniece: «Pēdējos divos gados uzņēmums nav veicis būtiskas investīcijas vai ieviesis jaunumus, tāpēc šogad plānojam gan maksimāli izmantot jau esošās iespējas, gan arī ieviest jaunas produkcijas audzēšanas tehnoloģijas. Investīcijas nodrošinās dārzeņu audzēšanai labvēlīgākus apstākļus, kā arī samazinās riskus, kas saistīti ar audzēšanai būtisku resursu, piemēram, tīra ūdens, siltuma un gaismas nepieciešamību. Šis ir kārtējais solis ceļā uz pilnīgu ražošanas procesa modernizāciju, bet darāmā vēl ir daudz – vēl ir ko uzlabot.»

Aizvadītajā gadā ZS Ezerkauliņi samazinājuši atklātā lauka dārzeņu platības, kā arī sašaurinājuši audzēto lauka dārzeņa sortimentu, liecina Lursoft uzņēmuma vadības ziņojumā publicētā informācija.

Kā norāda uzņēmuma vadība, dārzeņu audzēšanā ļoti liela nozīme ir darbaspēka pieejamībai un izmaksām, taču, tā kā arī 2012.gadā nav bijušas vērojamas pozitīvas tendences ar darbaspēka nodokļu likmju izmaiņām, tad gada sākumā Ezerkauliņi atteikušies no to kultūru audzēšanas, kurās nepieciešams būtisks roku darbs.

Pērn ZS Ezerkauliņi strādājuši ar 390,33 tūkstošu latu apgrozījumu, kas ir par 24,3% mazāk nekā 2011.gadā. Pārskata gadu dārzeņu audzētājs noslēdzis ar 24,53 tūkstošu latu zaudējumiem. Kā norāda uzņēmuma vadība, zaudējumus veido ieguldījuma īpašumu pārvērtēšana, kuru vērtība pērn samazināta par 24 tūkstošiem latu, kā arī uzņēmuma saimnieciskajai darbībai lieko pamatlīdzekļu pārdošana.

Lai arī pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits emigrācijas dēļ pēdējos gados sarucis par vairākiem desmitiem tūkstošu, 2012. gadā vērojama tendence pieaugt jaundzimušo skaitam, un gribētos ticēt, ka šis rādītājs nav īslaicīgs, norādīja Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja Aija Žīgure LNT raidījumā 900 sekundes.

Iedzīvotāju skaitu ietekmē divi faktori – migrācija un dabiskais pieaugums. 2012. gadā bija vērojamas pozitīvas tendences dabiskajā pieaugumā, jo, salīdzinot ar 2011. gadu, palielinājies dzimstības līmenis un 12 Latvijas novados dabiskais pieaugums uzrādīja pozitīvu rādītāju, savukārt, piemēram, Mārupē dabiskā pieauguma rezultātā ir palielinājies iedzīvotāju skaits, stāstīja A. Žīgure. Tāpat pozitīvs faktors ir tas, ka arvien vairāk ģimeņu lemj par labu diviem vai trim bērniem, viņa norāda.

«Gribētos ticēt, ka 2012. gada dzimstības rādītāji nav tikai īslaicīgas izmaiņas, bet tā būs pozitīva tendence arī ilgākā laika posmā,» pauda A. Žīgure.

Dārzeņu audzētāja SIA Mārupes siltumnīcas aizvadītajā gadā izaudzējusi 4,982 tūkstošus tonnu gurķu un tomātu, liecina Lursoft dati.

Sešu hektāru uzņēmuma siltumnīcu platībās audzēti gurķi, bet vēl 3,6 hektāru siltumnīcu lielā platībā – tomāti.

2013.gadā SIA Mārupes siltumnīcas apgrozījusi 9,045 miljonus eiro, kas ir par 13,96% vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2012.gadu, kad dārzeņu audzētāja peļņa bijusi 639,29 tūkstoši eiro, pagājušajā gadā tā samazinājusies par 40,07%, noslīdot līdz 383,126 tūkstošiem eiro.

2014.gadā SIA Mārupes siltumnīcas plāno maksimāli intensīvi izmantot esošās ražošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot produkcijas audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, kā arī izaudzētās produkcijas novākšanas un uzglabāšanas tehnoloģiju tālākai modernizācijai. Turpmākajos gados uzņēmums paredzējis siltumnīcās ieviest nepieciešamo aprīkojumu, lai siltumnīcu darba procesi būtu pēc iespējas mehanizēti.

Tiek prognozēts, ka tā saucamā Latvenergo amatpersonu lieta varētu turpināties pat divus gadus; tikmēr bijušais energokompānijas vadītājs Kārlis Miķelsons gatavojas sākt privāto biznesu, sestdien ziņoja telekompānija LNT.

Saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jūnijā kopumā aizturēja septiņus cilvēkus - piecus uzņēmuma vadošus darbiniekus un divas privātpersonas.

KNAB aizturētās Latvenergo koncerna amatpersonas ir Miķelsons, viņa vietnieks Aigars Meļko, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī Sadales tīkla Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis. Šajā lietā tika aizturēts arī biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, kuram bijuši kopēji darījumi ar Latvenergo amatpersonām un viņu radiniekiem un kura firma darbojusies kā Rīgas otrās termoelektrostacijas rekonstrukcijas konsultantu - Šveices kompānijas AF Colenco - aģents.

A/s Agrofirma Tērvete pagājušo gadu pabeidza ar 7,1 miljonu latu apgrozījumu, kas ir lielāks, nekā gadu iepriekš, kad uzņēmums strādāja ar 6,60 miljonu Ls apgrozījumu.

Savukārt kompānijas peļņa pērn bija aptuveni 1,4 miljoni latu, kas ir iepriekšējā gada līmenī. Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks pastāstīja, ka gads bijis stabils, bez lielām svārstībām. Šogad apgrozījumu un peļņu Tērvete plāno aptuveni pagājušā gada līmenī. Agrofirma nodarbojas ar piena un alus ražošanu, kā arī graudkopību, zirgkopību un tirdzniecību un sniedz ēdināšanas pakalpojumus.

Db veidotajā lielāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāja TOP 100, Agrofirma Tērvete pēc 2010. gada apgrozījuma ierindojās 1. vietā, aiz sevis atstājot a/s Jēkabpils labība un SIA Sabiedrība Mārupe. 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, uzņēmums apgrozījumu palielinājis par 13 %.

Genomikas uzņēmums SIA Latvia MGI Tech parakstījis līgumu ar SIA Piche par jaunu telpu būvniecību un īri Latvijas visenergoefektīvākajā industriālajā parkā.

Jaunais parks atrodas Mārupē – netālu no lidostas Rīga, kas durvis vērs jau 2019. gada pavasarī. Lidostas Parks ir šobrīd lielākais inovatīvo industriālo parku attīstītāja SIA Piche projekts. Nākamgad Piche plāno lidostas reģionā izbūvēt industriālos parkus vēl 50 000 kvadrātmetru platībā.

Pirmā Lidostas Parka projekta kārta 7 000 kvadrātmetru platībā ir izīrēta genomikas uzņēmumam SIA Latvia MGI Tech, un tā tiks būvēta pēc MGI prasībām un augstākajiem mūsdienu standartiem. Šī kompānija ir Ķīnas genomikas giganta BGI Group meitas uzņēmums, kas plāno Lidostas Parka telpās nodarbināt līdz 80 cilvēku.

BGI ir viens no pasaules lielākajiem genomikas uzņēmumiem, kura misija ir uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti ar zinātnes un tehnoloģiju palīdzību. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Šenžeņā, Ķīnā. BGI filiāles un pētniecības laboratorijas atrodas Ķīnas lielākajās pilsētās, kā arī Austrālijā, Āzijā, Eiropā un Ziemeļamerikā. Sabiedrība ir dibināta 1999. gadā un pašlaik nodarbina vairāk kā 6 000 darbinieku. Honkongas fondu biržā kotētā BGI Genomics akciju vērtība pārsniedz 3,8 miljardus eiro. Kompānijas pētījumu rezultāti tiek izmantoti medicīnas diagnostikā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, kriminālistikā u.c.

A/s Agrofirma Tērvete paplašinās alus ražotni, kas ļaus palielināt jaudu divas reizes.

Paredzēts investēt vecā alus pagraba rekonstrukcijā un jaunas alus vārītavas izveidē, kā arī iekārtu iegādē un loģistikas paplašināšanā. «Alus ražošanā plānojam jaunu vārītavu, papildus jaudu alus pagraba izveidē un jaunu loģistiku – noliktavas, kā arī būtisku lietu - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lai mēs būtu videi draudzīgāki,» stāsta a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Investīcijas alus ražotnē paredzētas 3,5 miljonu latu apmērā. Sagaidāms, ka jauda pēc projekta pabeigšanas palielināsies divas reizes, kas balstīsies uz jauniem dabiski raudzētiem produktiem – kvasu, veselības dzērienu un citiem. Detalizētāku informāciju par jaunajiem produktiem D. Dominieks pagaidām neatklāj.

SIA Mārupes Siltumnīcas turpina modernizāciju; kopējās investīcijas jaunu siltumnīcu būvniecībā un gaismas intensitātes paaugstināšanā sasniegs 8 miljonus eiro.

SIA Mārupes Siltumnīcas DB veidotajā Latvijas lielāko lauksaimniecības uzņēmumu TOP ir otrais pēc apgrozījuma 2017. gadā. Tas būtiski uzlabojis savu sniegumu, salīdzinot ar 2016. gadu, lielāko lauksaimniecības uzņēmumu sarakstā pakāpjoties par divām pozīcijām. Savukārt uzņēmuma īpašniece SIA Sabiedrība Mārupe pārtraukusi liellopu audzēšanu un TOP pērn noslīdējusi par četrām pozīcijām, un ieņem 11. vietu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2017. gadā SIA Mārupes Siltumnīcas apgrozījums bija 10,63 miljoni eiro, dārzeņu audzētājs pērn guvis peļņu, kas pārsniedz 800 tūkstošus eiro. Labos finansiālās darbības rezultātus sabiedrības valdes loceklis un līdzīpašnieks Kaspars Brunovskis skaidro ar papildu apgaismojuma ierīkošanu siltumnīcās viena hektāra platībā, kas ļauj gurķus audzēt visa gada garumā. «Jaunajās siltumnīcās tika investēti četri miljoni eiro. Papildu apgaismojums, kas ir 330 vati (W) uz vienu kvadrātmetru, nodrošina augstu gaismas intensitāti un ļauj gūt trīs reizes lielāku ražu. Gurķi tur jūtas kā karstas vasaras dienas pusdienlaikā,» klāsta K. Brunovskis.