SIA Mārupes Siltumnīcas turpina modernizāciju; kopējās investīcijas jaunu siltumnīcu būvniecībā un gaismas intensitātes paaugstināšanā sasniegs 8 miljonus eiro.

SIA Mārupes Siltumnīcas DB veidotajā Latvijas lielāko lauksaimniecības uzņēmumu TOP ir otrais pēc apgrozījuma 2017. gadā. Tas būtiski uzlabojis savu sniegumu, salīdzinot ar 2016. gadu, lielāko lauksaimniecības uzņēmumu sarakstā pakāpjoties par divām pozīcijām. Savukārt uzņēmuma īpašniece SIA Sabiedrība Mārupe pārtraukusi liellopu audzēšanu un TOP pērn noslīdējusi par četrām pozīcijām, un ieņem 11. vietu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2017. gadā SIA Mārupes Siltumnīcas apgrozījums bija 10,63 miljoni eiro, dārzeņu audzētājs pērn guvis peļņu, kas pārsniedz 800 tūkstošus eiro. Labos finansiālās darbības rezultātus sabiedrības valdes loceklis un līdzīpašnieks Kaspars Brunovskis skaidro ar papildu apgaismojuma ierīkošanu siltumnīcās viena hektāra platībā, kas ļauj gurķus audzēt visa gada garumā. «Jaunajās siltumnīcās tika investēti četri miljoni eiro. Papildu apgaismojums, kas ir 330 vati (W) uz vienu kvadrātmetru, nodrošina augstu gaismas intensitāti un ļauj gūt trīs reizes lielāku ražu. Gurķi tur jūtas kā karstas vasaras dienas pusdienlaikā,» klāsta K. Brunovskis.

Dārzeņu audzētājs Mārupes Siltumnīcas šogad plāno investēt automatizācijas līniju ieviešanā, kuras pērn ar pandēmiju saistīto neskaidrību dēļ tika pārceltas uz vēlāku laiku, informē uzņēmumā.

Izmantojot bankas Citadele finansējumu, kopējās investīcijas sasniedz 1,2 miljonu eiro pērn un 1,1 miljonu eiro šogad.

Mārupes Siltumnīcas attīstības plānus pandēmija nav mainījusi, tomēr pērn pieņemts lēmums par gadu pārcelt automatizācijas līniju ieviešanu, ņemot vērā pandēmijas izraisīto nenoteiktību ar iekārtu piegādes termiņiem.

Lai uzlabotu ražošanas efektivitāti, kā arī darbinieku darba apstākļus, ieguldot ap 700 tūkstošus eiro, šogad plānots ieviest piesvēršanas līnijas un gurķu iepakošanas līnijas automatizācijas iekārtas. Iecerēts arī uzstādīt recirkulācijas sistēmu, tādējādi samazinot patērēto mēslojuma un izmantotā ūdens apjomu.

Pieprasījums pēc vietējās pārtikas kāpj, taču darbaspēku nozarē piesaistīt ir problēma, teic "Mārupes Siltumnīcās" valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

SIA "Mārupes Siltumnīcas" piederošajos 8,6 hektāros Jaunmārupes siltumnīcās tiek audzēti tomāti un gurķi, un nodarbināti vairāk nekā 120 cilvēki. Aktīvās sezonas laikā uzņēmumā ik gadu nepieciešami apmēram desmit papildus darbinieki, taču piesaistīt šādu skaitu vietējo darbinieku ir izaicinājums, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

"Problēmu mums rada tas, ka jaunākās paaudzes cilvēki šajā nozarē strādāt nevēlas," norāda M.Kravale. Tam par iemeslu esot tas, ka darbs ir gan fiziski smags, gan atalgojums ārzemēs par līdzīgu darbu - augstāks.

Mazcenu alejā, Jaunmārupē, dārzeņkopības uzņēmums SIA "Mārupes siltumnīcas" šodien atklās jaunos salātu lapu siltumnīcu, informē uzņēmumā.

Uzņēmums siltumnīcas izveidē investējis izveidē investējis 3,8 miljonus eiro, tostarp 3,1 miljonu eiro veido "SEB bankas" aizdevums, bet 700 000 eiro - uzņēmuma līdzekļi. Projektam ir apstiprināts arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai programmas "Investīcijas materiālajos aktīvos" atbalsts 1,5 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumā norāda, ka 0,7 hektāru platībā uzbūvētā modernā siltumnīca nodrošinās lapu salātu audzēšanu visu gadu. Tostarp siltumnīcas būvniecība tika pabeigta pērn nogalē, un ir iesēti jau pirmie salāti.

Lapu salāti tiek sēti un audzēti kūdras substrātā, neizmantojot plastmasas podiņus. Savukārt salātu gaismošanai tiek izmantotas LED gaismas, kuru spilgtumu iespējams pielāgot, tādējādi samazinot elektrības patēriņu.

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Dārzeņu audzētājs SIA «Mārupes siltumnīcas» pagājušajā gadā strādāja ar 9,969 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 38,9% un sasniedza 1,152 miljonus eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn «Mārupes siltumnīcu» ražošanas platība samazinājās par vienu hektāru. Tāpat atzīmēts, ka aizvadītajā gadā kompānija pabeidza vienas siltumnīcas demontāžu.

2019.gadā uzņēmums plāno maksimāli izmantot esošās ražošanas tehnoloģijas, kā arī pievērst uzmanību produkcijas audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, kā arī ražas novākšanas un uzglabāšanas tehnoloģiju tālākai modernizācijai.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2017.gadā «Mārupes siltumnīcas» strādāja ar 10,63 miljonu eiro apgrozījumu un 829 262 eiro peļņu.

Uzņēmums ir reģistrēts 2008.gadā un tā pamatkapitāls ir 7,437 miljoni eiro. Kompānijas īpašnieks ir «Sabiedrība Mārupe».

Latvijas modulāro katlumāju ražotājs SIA EcoHeat Technologies ir pabeidzis un nodevis ekspluatācijā jauna konteinertipa katlumāju kompleksu SIA Mārupes Siltumnīcas, kas sastāv no 2 biomasas ūdens sildāmajām katliekārtām ar katras iekārtas jaudu 0.95MW un kopējo katlumājas jaudu 1.9 MW.

Jaunajā katlumājā siltumenerģijas ražošana notiek izmantojot vietējos, atjaunojamos energoresursus – šķeldu, kas ļaus Mārupes Siltumnīcām būtiski samazināt dabasgāzes patēriņu. EcoHeat Technlogies modulārās katlumājas ir pilnībā Latvijā izstrādāts un ražots risinājums.

Investīcijas katlumājā ir nedaudz vairāk par miljonu eiro un jaunais katlumāju risinājums ļaus ievērojami ietaupīt izmaksas uz energoresursiem. Piemēram, pie šī brīža cenām, ar šķeldu iespējams saražot 1 Mw h siltuma, kas izmaksā 30-35 eiro, kamēr ar dabasgāzi 1Mw h šobrīd saražot izmaksā aptuveni 55 eiro.

“Uzbūvējot šķeldas katlu māju, mēs diversificējām mūsu siltumapgādes avotus. Izmantojot apkurē šķeldu, mēs būtiski palielinām siltuma īpatsvaru, kas iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, jo jau līdz šim daļu apkures nodrošinājām ar siltumu, kas iegūts no biogāzes. Šķelda ir Latvijas vietējais enerģijas avots ar stabilu un izmaksu ziņā izdevīgu piedāvājumu. Pāreja uz šo vietējo risinājumu papildina mūsu kā Latvijas ražotāja produkcijas ražošanas ciklu, proti, tagad mūsu dārzeņi ir ne tikai audzēti Latvijā, bet tas darīts, izmantojot no Latvijas izejvielām ražotu siltumu,” saka Maruta Kravale, SIA Mārupes Siltumnīcas valdes locekle.

"Swedbank" piešķīrusi gandrīz 1,5 miljonu eiro aizdevumu augu izejmateriālu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Onava" siltumnīcas kompleksa būvniecībai, informē bankas pārstāvji.

Lauku atbalsta dienesta un "Swedbank" piešķirtie līdzekļi tiks ieguldīti jauna siltumnīcas kompleksa būvniecībā.

"Onava" īpašnieks Vilnis Onkelis norāda, ka augošie realizētās produkcijas apmēri un pieprasījums radījuši nepieciešamību, kā arī atbilstošus priekšnoteikumus ražošanas bāzes izveidošanai, lai varētu nodrošināt labāku piegādāto augu kvalitāti, apkalpošanas servisu un būtiski plašāku sortimentu.

Multifunkcionālajās siltumnīcās būs iespēja audzēt, izmēģināt un klientiem demonstrēt pasaules jaunākās un perspektīvākās puķu šķirnes.

"Onava" ir vairumtirdzniecības uzņēmums, dārzniecībām piedāvājot jaunstādus, sīpolpuķes un puķu podus. Uzņēmums atrodas Jūrmalā, Bulduros un pēc būvniecības pabeigšanas, pārcelsies uz Piņķiem, Mārupes novadā.

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Komersanti, kuriem pagaidām apturēta valsts atbalsta saņemšana obligātā iepirkuma (OI) ietvaros, pērn budžetā iemaksājuši teju 14 miljonus eiro

Izvērtējot principiālo elektriskā pieslēguma shēmu atbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām, Ekonomikas ministrija (EM) par neatbilstošām atzinusi 134 komersantu, kuri līdz šim saņēmuši valsts atbalstu OI ietvaros, iesniegtās shēmas. Līdz brīdim, kamēr tās netiks precizētas, šīm stacijām, kā arī vēl 13 elektrostacijām, kas vispār nav iesniegušas pieslēguma shēmas, valsts atbalsts ir apturēts. Nozares pārstāvji uzskata, ka nepilnības tik daudzu staciju darbā varētu liecināt par pašas ministrijas nekompetenci.

Iespaidīgi maksājumi

Visvairāk jeb 1,02 miljonus eiro valsts budžetā pērn samaksājis uzņēmums Tech- nological Solutions, kurš nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, komercdarbības un vadzinību konsultācijām, kā arī kabeļu telekomunikācijas pakalpojumiem. Technological Solutions valdes loceklis Toms Nāburgs pagaidām nekomentē to, kā varētu mainīties uzņēmuma samaksāto nodokļu apjoms, ja atbalsts netiks atjaunots, jo iesniegti visi nepieciešamie papildinājumi un galīgais lēmums par turpmāko atbalsta saņemšanu vēl nav pieņemts. EM skaidro, ka tas varētu notikt šīs nedēļas laikā. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka 2018. gadā SIA Technological Solutions peļņa sasniegusi 116,64 tūkstošus eiro, bet apgrozījums – 5,75 miljonus eiro, kas ir viens no lielākajiem starp komersantiem, kuriem pagaidām apturēts valsts atbalsts OI ietvaros.