Četras arābu valstis pirmdien paziņojušas par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Kataru, apsūdzot to terorisma atbalstīšanā.

Diplomātiskās attiecības ar Kataru pārtraukuši Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Bahreina, Ēģipte un Saūda Arābija.

Visas četras valstis paziņojušas, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem.

Saūda Arābijas vadītā koalīcija, kas cīnās pret Jemenas šiītu nemierniekiem, paziņojusi, ka izslēdz Kataru, kas koalīcijas rīcībā bija nodevusi kara lidmašīnas.

Saūda Arābijas ziņu aģentūra SPA vēsta, ka Saūda Arābija pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Kataru un slēgusi ar to robežas, "lai pasargātu savu nacionālo drošību no terorisma un ekstrēmisma briesmām". Saūda Arābija apsūdz Kataru, ka tā atbalsta tādus ekstrēmistiskus grupējumus kā "Musulmaņu brālība", "Al Qaeda" un "Islāma valsts", kā arī Irānas atbalstītus grupējumus, kas darbojas Saūda Arābijas rietumos.

Pēc tam, kad ar Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu karaspēka palīdzību tika apspiesti Bahreinā notiekošie protesti, valsts karalis ir paziņojis, ka ārvalstu sazvērastība ar mērķi gāzt Bahreinas valdību ir sekmīgi novērsta, vēsta pasaules mediji.

Karalis gan nepaskaidroja, kādas tieši ārvalstis ir organizējušas sazvērastību, tomēr pēdējā laikā Bahreinas amatpersonas ir apvainojušas Irānu, ka tā iejaucas valstī notiekošajā. Irāna ir nosodījusi Bahreinā notikušo izrēķināšanos ar šiītu protestētājiem.

Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu un valdības drošības dienestu operācijā tika iznīcināta protestētāju izveidotā apmetne Bahreinas galvaspilsētas Manāmas Pērļu laukumā. Protesta akciju apspiešanas laikā bez vēsts pazuduši ir 100 cilvēki.

Bahreina ir svarīga naftas eksportētāja un atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā, valstī jau kopš 14. februāra ir notikušas protestētāju, galvenokārt šiītu, sadursmes ar valdības drošības spēkiem. Demonstranti pieprasa vairākas politiskas brīvības. Kopumā nemieros valstī bojā gājuši ir 14 un ievainoti 1 000 cilvēku.

Kopš 2011. gada sākuma Tuvie austrumi ir piedzīvojuši vairākus protestu viļņus. Tunisijā un Ēģiptē tika gāzti autoritārie valstu līderi, turklāt tagad pieaug spēkā arī nemieri Alžīrijā, Bahreinā, Irānā un Jemenā. Šie notikumi atstāj lielu iespaidu uz valstu ekonomisko situāciju, pasaules akciju tirgiem, liek baidīties par islāma fundamentālistu ietekmes palielināšanos un atsaucas uz naftas cenām.

Nemieru vilni aizsāka Tunisija, kur iedzīvotāji bija neapmierināti ar augsto korupcijas līmeni, vārda brīvības ierobežojumiem, bezdarbu un prezidenta Bena Ali autoritāro valdīšanas stilu. Pēc vairāku nedēļu (2010. gada decembris – 2011. gada janvāris) ilgiem protestiem prezidents bija spiests atkāpties. Notikumus Tunisijā dažkārt arī dēvē par Wikileaks revolūciju, jo tieši no tās tunisieši uzzināja par augsto korupcijas līmeni valstī.

Visdramatiskākie notikumi risinājās Ēģiptē, kur ielās izgāja pat miljons cilvēku, lai pieprasītu 30 gadus valdījušā prezidenta Hosni Mubaraka tūlītēju atkāpšanos un ārkārtas stāvokļa atcelšanu. Ēģipte tiek uzskatīta par ietekmīgāko arābu valsti, tāpēc šeit notiekošajam sekoja līdzi visa pasaule. Protesti iesākās 2011. gada 25. janvārī un ilga 18 dienas. Tie beidzās ar Hosni Mubaraka atkāpšanos un varas nodošanu armijai. Protestu laikā pasaules akciju tirgi piedzīvoja kritumus, palielinājās naftas cena un spēcīgi tika ietekmēta Ēģiptes ekonomika, liekot baidīties par investīciju aizplūšanu no valsts. Valsts varas transformācijas apstākļos rodas arī pamatotas bažas, ka pie varas varētu nonākt radikālā Musulmaņu Brālība.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Turpinās pieaugt sadursmes Persijas līča valstī Bahreinā. Kopš 14. februāra valsts piedzīvo politisku nestabilitāti un plaša apmēra demonstrācijas. Ievērojot Bahreinas stratēģiski svarīgo atrašanās vietu un to, ka tā ir viena no galvenajām naftas eksportētājām, notiekošais šeit var atsaukties uz visu pasauli, ir pārliecināti eksperti.

Protesta akcijas iedvesmoja notikumi Tunisijā un Ēģiptē. Bahreinas iedzīvotāji devās galvaspilsētas Manāmas ielās, lai pieprasītu režīma maiņu un konstitucionālas monarhijas ieviešanu. Nākošajās dienās protesti pārauga vardarbīgās sadursmēs ar valsts policiju un armiju. Rietumvalstis ir aicinājušas Bahreinas valdību ievērot savaldību un protestētājus būt atbildīgiem, tomēr abas puses ir noskaņotas visai kareivīgi.

14. februārī valsts iedzīvotāji pulcējās Manāmas ielās, kur iesaistījās sadursmēs ar policiju. Dienu vēlāk, 15. februārī, demonstranti ieņēma Manāmas Pērļu laukumu, kur centās uzsliet teltis, tādā veidā atkārtojot Ēģiptes notikumus. 17. februārī situācija kļuva saspīlētāka, pilsētas ielās izvietojās armija un vardarbīgā ceļā atbrīvoja laukumu.

Katara paziņojusi, ka tā sākusi pārvadāt kravas caur Omānu, lai apietu Persijas līča valstis, kuras ar to pārtraukušas diplomātiskās attiecības un liegušas piekļuvi ūdens transportceļiem.

Parasti kravu tranzīts uz Kataru notiek caur Dubaijas Džebelali ostu, no kurienes tās ar mazākiem kuģiem nogādā galamērķi. Taču kopš 5.jūnija Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) pievienojušies Saūda Arābijai, Bahreinai un Ēģiptei, liedzot Katarai piekļuvi to ūdens transportceļiem.

Kataras ostas pārvalde norāda, ka tās kravas tagad tiks transportētas caur Omānas ostām Soharu un Salālu.

AAE, Bahreina, Ēģipte, Jemena un Saūda Arābija pagājušajā pirmdienā paziņoja, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem. Arī šo valstu kuģi un lidmašīnas nedodas uz Kataru.

Šīs valstis apsūdzējušas Kataru par ekstrēmistu grupējumu atbalstīšanu, taču Doha šos apgalvojumus noliedz.

Jo trakāka izskatās situācija pasaulē, jo pievilcīgāki pasaules bagātajiem šķiet īpašumi Londonā, ziņo Bloomberg.

Arvien plašāks ārvalstu pilsoņu loks iegādājas mājas un dzīvokļus Lielbritānijas galvaspilsētā, liecina nekustamā īpašuma kompānijas Knight Frank LLP dati. Grieķi un spāņi palielina investīcijas, jo to ekonomikas «grīļojas», bet aziāti meklē nodrošinājumu pret inflāciju.

Londonas īpašumi piesaista investorus, kas saskaras ar finanšu un politisko nestabilitāti savu valstu tirgos, stāstījis Knight Frank pārstāvis Laiems Beilijs (Liam Bailey). Tunisijas un Ēģiptes līderu gāšana, kas izraisījusi sacelšanās Lībijā, Bahreinā un Jemenā, iespējams, veicinās lielāka Tuvo Austrumu naudas apjoma ieplūšanu Londonā, jo turīgie meklē veidus, kā pasargāt savu bagātību, skaidrojis eksperts.

Latvijā nodokļu sistēma ir pievilcīgākā Baltijas valstu vidū, bet kopumā 190 pasaules valstu vidū tā ir 13.pievilcīgākā, liecina jaunākais Pasaules Bankas un audita kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) ziņojums par nodokļu sistēmām pasaulē.

Igaunija reitingā Paying Taxes 2018 (Nodokļu maksāšana 2018) ierindojas 14.vietā, bet Lietuva - 18.vietā.

Reitingā norādīts, ka Latvijā uzņēmumu kopējā nodokļu likme ir 35,9%, mūsu valstī nodokļu nomaksai patērētais laiks ir 169 stundas, bet veicamie maksājumi ir septiņi. Savukārt Igaunijā nodokļu likme ir 48,7%, patērētais laiks - 50 stundas, bet veicamo maksājumu skaits ir astoņi. Lietuvā nodokļu kopējā likme uzņēmumiem ir 42,7%, nodokļu nomaksai patērētais laiks - 109 stundas, bet maksājumu skaits - 11.

Vidējā ES un EFTA nodokļu likme ir 39,6%, administrēšanas laiks ir 161 stunda, bet veicamo maksājumu skaits ir 12. Pasaulē kopumā vidējā uzņēmumu nodokļu likme ir 40,5%, nodokļu aprēķināšanai un samaksai nepieciešamas 240 stundas un 24 maksājumi.

Ievārījuma ražotājs Pure Food strādā pie Tuvo Austrumu valstu iekarošanas, otrdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Ievārījuma un augļu un ogu piedevu ražotājs Pure Food paplašina eksporta tirgus un tuvāko mēnešu laikā plāno nosūtīt produkciju uz Dubaiju.

Veiksmīga uzņēmumam bija dalība nesen notikušajā Gulfood izstādē Dubaijā, kur kompānija startējusi kopīgi ar sadarbības partneri, kas izplatīs augļu ogu piedevas Tuvo Austrumu valstu tirgos. Potenciālie klienti ir piena kombināti, saldējuma un konditorejas izstrādājumu ražotāji, kam uzņēmums realizēs ogu un augļu piedevas. Pure Food mārketinga vadītājs Pēteris Žimants atklāj, ka šo valstu iedzīvotāji ļoti mīl saldumus. Turklāt vērojama jogurta tirgus attīstība, un tas var dot labu handikapu Pure Food kā industriālo piedevu ražotājam. Pirmo mērķi uzņēmums ir sasniedzis - iegūts partneris, kas Tuvo Austrumu valstīs tirgos Pure Food produkciju. Nākamais - jāuzsāk produkcijas piegādes, kas varētu notikt jau tuvāko mēnešu laikā. Šajā laikā paredzēta arī klientu apmācība Omānā, Kuveitā, Bahreinā un Irānā. Tirgus potenciāls šajā reģionā ir milzīgs, vērtē Pure Food vadība.

Aerodium lidotājs Toms Īvāns (25) ieguva 2. vietu Flight Fighters - starptautiskās sacensībās lidošanā vēja tunelī.

Sacensības aizvadītajā nedēļas nogalē notika Gravity Indoor Skydiving Bahreinā. Tajās kopumā gan individuālajās, gan komandu disciplīnās piedalījās 85 pasaules labākie lidotāji no Bahreinas, Austrālijas, Singapūras, Francijas, Lielbritānijas un citām valstīm. Sacensību kopējais balvu fonds bija 100 000 USD.

VIDEO:

«Sacensībās piedalījos prestižajā freestyle disciplīnā. Tā ir sarežģītāka par citām, jo, lai tajā piedalītos, ir jāizstrādā horeogrāfisks priekšnesums. Tiek vērtēta ne tikai triku izpildes precizitāte un sarežģītība, bet arī izveidotā horeogrāfija un sinhronitāte ar mūziku. Man pašam izaicinoši bija tas, ka, atšķirībā no visiem citiem dalībniekiem, ikdienā lidoju un trenējos atvērtā tipa vēja tunelī, taču sacensības notiek tuneļos, ko ieskauj sienas. Adaptēšanās rada vēl papildus piepūli, lai demonstrētu labu sniegumu, » stāsta T. Īvāns.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 16. marta rītā bija 97,22 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,04 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas samazināšanos no pagājušajā nedēļā sasniegtajiem vairāk nekā 100 ASV dolāriem par barelu veicinājusi notikusī dabas katastrofa Japānā, kas varētu samazināt pieprasījumu pēc «melnā zelta».

Taču tajā pat laikā nemieri Bahreinā un Lībijā neļauj naftas cenai samazināties tālāk, neskatoties uz to, ka OPEC sola palielināt ražošanu, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies nemieru skartajās naftas ražotājvalstīs, vēsta Associated Press.

Londonā Brent naftas cena palielinājusies par 0,11 ASV dolāriem līdz 108,52 dolāriem par barelu.

Eiropas Savienība (ES) otrdien publicēja 17 ārpus ES esošu valstu un atkarīgo teritoriju melno sarakstu, kuras tā atzīst par nodokļu paradīzēm, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem.

ES viceprezidents Valdis Dombrovskis pēc ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksmes sacīja, ka vairāk nekā 40 citas valstis un teritorijas tika iekļautas tā sauktajā «pelēkajā sarakstā» un tās tiks novērotas, līdz tās pilnībā apņemsies veikt reformas.

«Nodokļu paradīzes nepazudīs no mūsu radariem, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu» uz tām, teica Dombrovskis.

ES paziņoja, ka melnajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas bija atteikušās sadarboties un mainīt savu attieksmi pēc gandrīz vienu gadu ilgām konsultācijām.

Šajā sarakstā ir iekļautas Amerikāņu Samoa, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Barbadosa, Dienvidkoreja, Grenada, Guama, Makao, Māršala salas, Mongolija, Namībija, Palau, Panama, Samoa, Sentlūsija, Trinidāda un Tobago, un Tunisija.

Jaunās Holivudas filmas Mission Impossible: Fallout lidošanas ainas ir uzņemtas pasaulē lielākajā vēja tunelī, ko speciāli Toma Krūza pasūtījumam būvēja Aerodium, informē uzņēmumā.

Pasaules lielākajam vēja tunelim ir 6,5 m x 3,5 m liela lidošanas zona. Tajā vienlaicīgi var brīvi lidot 7 cilvēki. Lidot var arī horizontāli, kas ir jauna, unikāla pieredze un rada vistuvākās sajūtas izpletņlēkšanai. Iekārta ir četrstāvu mājas augstumā, un tās darbināšanai nepieciešama 3200 kW jauda - ar tādu pietiktu 200 privātmājām.

Lai arī lidošanas ainu filmēšana aizņēma tikai 3 dienas, treniņi tām Warner Brothers studijā Londonā ilga gandrīz gadu. Holivudas kino zvaigznes galvenais lidošanas treneris bija Aerodium lidotājs Ēriks Osmanis, kurš atzīst, ka: «Strādāt ar Tomu Krūzu bija liels pagodinājums! Treniņu plānošana bija izaicinošs uzdevums, lai tie būtu maksimāli efektīvi un pēc iespējas īsāki, saistībā ar Toma aizņemto grafiku. Katra minūte bija svarīga un mēs to nevarējām izniekot. Toms ir cilvēks, kurš daudz un smagi strādā pie tā, lai kaut ko sasniegtu. Lidošanu viņš apguva ātri, kā rezultātā bijām spējīgi horeogrāfijā ielikt sarežģītākus lidošanas manevrus un trikus».

Ievārījumu ražotājs Pure Food šogad plāno apgrozīt 15 miljonus Ls, kas ir par trim miljoniem vairāk nekā pagājušajā gadā.

Pure Food valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis Db informē, ka izaugsmi plānots sasniegt tikai un vienīgi uz eksporta rēķina, jo vietējais tirgus ierobežotās pirktspējas dēļ, visticamāk, nepieaugs. Pamats šādam mērķim ir – pērn uzsākts darbs jaunos eksporta tirgos, kur šogad plānots audzēt apjomus.

Savukārt šogad kompānija iecerējusi izvērsties Tuvo Austrumu valstīs. Db jau vēstīja, ka Pure Food paplašina eksporta reģionu un jau tuvāko mēnešu laikā plāno nosūtīt produkciju uz Dubaiju. Uzņēmums jau ieguvis partneri, kas Tuvo Austrumu valstīs tirgos Pure Food produkciju. Tāpat paredzēta arī klientu apmācība Omānā, Kuveitā, Bahreinā, Irānā un citas valstīs. Tirgus potenciāls šajā reģionā ir milzīgs, vērtē Pure Food vadība.

Apvienoto Nāciju kultūras organizācija tiekas reizē gadā, lai apstiprinātu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu vietu pievienošanu saglabāšanas sarakstam, kurā šobrīd iekļautas 1121 «izcilas universālas nozīmes» vietas, ziņo CNN.

Šogad 29 iekļauto vietu vidū bija arī viena jaukta tipa mantojuma vieta - Paratija un Ilja Grande Brazīlijā.

Minētajām vietām ir jāiekļaujas vismaz vienā vai vairākos no desmit kritērijiem, tai skaitā «demonstrējot cilvēku radošuma meistarību» vai «ārkārtēju dabas skaistumu», vai jābūt izcilam tradicionālai agrīno cilvēku apmetnes piemēram.

Dažkārt valstis pavada gadus attīstot mantojuma vietas, kuru iekļaušana sarakstā nākotnē veicina tūrismu, tādējādi dodot iespēju turpmāku restaurācijas un aizsardzības darbu veikšanai.

2019.gadā iekļautās kultūras un dabas mantojuma vietas:

Amerikas Savienotās Valstis: Frenka Loida Raita 20.gs. arhitektūra

Apvienotā Karaliste: Džodrela Benka observatorija

«Ja jūs vēlaties izvairīties no dabas katastrofām, jūs varētu apsvērt iespēju pārcelties uz Igauniju,» raksta slate.com.

Atbildot pats uz savu jautājumu: «Kuras valstis ir vismazāk pakļautas dabas katastrofām?», medijs atbild: «Droši vien Igaunija, Katara, Bahreina, Apvienotie Arābu Emirāti un Andora.»

EM-DAT, katalogā, kurā apkopota informācija par vairāk nekā 11 tūkstošiem lielu dabas katastrofu, neesot ierakstu par nāvi nesošiem plūdiem, sausumiem, zemestrīcēm vai spēcīgām vētrām nevienā no šīm valstīm laika posmā no 1900. līdz 2009.gadam. Tāpat neesot izdevies atrast informāciju par šādiem incidentiem arī pēc 2009.gada. Medijs norāda, ka pieminētais EM-DAT ir zelta standarts attiecībā uz šo statistiku.

Apmēram ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju dzīvo 17 valstīs, kuru ūdens resursi ir ārkārtīgi nepietiekami to vajadzībām, liecina otrdien publicēts ziņojums.

Pasaules resursu institūta (WRI) Ūdensvadu ūdens riska atlantā valstis tika novērtētas pēc ūdens resursu nepietiekamības, sausuma riska un upju plūdu riska.

17 vissmagāk skartajās valstīs «lauksaimniecība, rūpniecība un pašvaldības vidēji gadā patērē 80% no pieejamajiem virszemes un pazemes ūdeņiem», konstatēja WRI.

«Kad pieprasījums sacenšas ar piedāvājumu, pat nelieli sausuma šoki [..] var radīt smagas sekas» – tādas kā nesenās ūdens krīzes Keiptaunā, Sanpaulu un Indijas lielpilsētā Čennajā.

17 valstis ar vislielāko ūdens resursu nepietiekamību ir Katara, Izraēla, Libāna, Irāna, Jordānija, Lībija, Kuveita, Saūda Arābija, Eritreja, Apvienotie Arābu Emirāti (AAAE), Sanmarīno, Bahreina, Indija, Pakistāna, Turkmenistāna, Omāna un Botsvāna.

Eiropas Savienība (ES), atbildot uz Irānas kodolprogrammas draudiem, ieviesusi embargo Irānas naftai, ziņo Reuters. Embargo gan spēkā stāsties pakāpeniski.

Tādējādi pasaules lielvaras mēģina finansiāli sagraut šo valsti, lai tā padotos Rietumu spiedienam un neturpinātu savu urāna bagātināšanas programmu.

Jāpiebilst, ka ASV prezidents Baraks Obama nesen kā parakstījis likumu, kas ietver jaunas sankcijas pret Irānu. To mērķis ir izolēt Irānas centrālo banku no globālās finanšu sistēmas. Jāpiebilst, ka caur Irānas centrālo banku notiek visi maksājumi par Irānas naftas un gāzes sektora darījumiem. Faktiski sankcijas skars Irānas naftas nozari, liekot citu valstu firmām izvēlēties starp sadarbību ar Irānas finanšu sektoru un centrālo banku vai arī ar ASV ekonomiku un finanšu sektoru. Proti, ASV varēs liegt pieeju savai finanšu sistēmai visām tām finanšu iestādēm, kas ar šo valsti sadarbojās «pārāk daudz» vai sadarbojas vispār. Lai neradītu pārāk lielu šoku naftas tirgum un tām citu valstu iestādēm, kas aktīvi sadarbojas ar Irānu, šis likums stāsies spēkā pamazām – sešu mēnešu laikā, ziņo Reuters. Tiesa gan, likums atļauj izņēmumus, ja tas ir ASV nacionālajās interesēs vai ja pārāk kropļos tirgu. Šāds jauns ASV likums varētu būt apgrūtinājums tādām valstīm, kas pērk Irānas naftu un kurām nav īpašu alternatīvu – Ķīnai, Indijai, Turcijai, Dienvidkorejai, Japānai. Nozīmīgi Irānas naftas pircēji ir arī Eiropā – Itālija (no Irānas tā saņem 13,3% no visas importētās naftas), Spānija (9,6%), Grieķija (34,7%) un Francija (4,4%). Šobrīd daudzām Eiropas valstīm, kuras pērk Irānas naftu, būs jāmeklē alternatīva.

Pasaules plašsaziņā tiek apspriests, vai Saūda Arābija ar palielinātu ieguves apjomu spēs kompensēt Irānas naftas embargo dēļ radušos zaudējumus. Latvijas degvielas tirdzniecības eksperti vērtē, ka tas gan nav būtiskākais jautājums. Svarīgāk ir apsvērt, kā naftas tirgus reaģētu uz militāru konfliktu starp Irānu un ASV ar sabiedrotajiem.

To iesaka arī investīciju analītiķi, iesakot ieguldīt kompānijās, kuru darbība nav pakļauta situācijai pašlaik riskantajā Ormuza jūras šaurumā. ASV investīciju analītiķi no Hard Assets Investor lēš, ka karadarbības gadījumā naftas cena varētu palēkties līdz pat 200 dolāriem par barelu.

Latvija Statoil Degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns saka, ka piegāžu tirgū netrūkst, tāpēc šādi lēcieni ir naftas tirgus reakcija tikai uz iespējamajiem riskiem.

Arī «arābu pavasarī satricinājumi nebija tik lieli cik risks,» viņš saka par militāro darbību Lībijā pagājušajā gadā, kas lika celties degvielas cenām Eiropā. Pēc konflikta atrisināšanās cena gan palikusi iepriekšējā augstajā līmenī. K. Skrābāns atzīst, ka tirgū ne vienmēr viss notiek pēc ierastās loģikas, piemēram, ka lielāks piedāvājums nozīmē zemāku cenu. Tādēļ pat lielāka naftas ieguve Saūda Arābijā, kam it kā vajadzētu stabilizēt cenu, pati par sevi neko daudz nenozīmē. «Vai tas darbosies praksē, rādīs laiks, proti, tirgus reakcija,» saka Skrābāns.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Tirdzniecības centrā Galleria Riga piektdien apmeklētājiem durvis vērs pasaulē pazīstamais muzikālais restorāns Ciro’s Pomodoro.

T/c Galleria Riga atvērts pēc skaita jau 13. restorāns Ciro’s Pomodoro tīklā un pirmais Baltijas valstīs. Jauno restorānu uz franšīzes līguma pamata atvērusi SIA Future Invest, kam t/c Galleria Riga 7. stāvā pieder autentiskais īru krogs Trinity un drīzumā atvērs austeru bāru Oyster Baar, savukārt vasarā atvērs vēl četru dažādu koncepciju restorānus uz t/c Galleria Riga 8. stāva jumta terases. Restorānu tīkla Ciro’s Pomodoro īpašnieku Čiro Orsini (Ciro Orsini) par darbības uzsākšanu Latvijas tirgū pārliecinājis kompānijas Future Invest valdes priekšsēdētājs – uzņēmējs Edgars Beitāns. Restorāna atvēršanā ieguldītās investīcijas netiek atklātas.

Starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām iekļāvusi Baltkrieviju un Bahreinu «interneta ienaidnieku» sarakstā, vēsta BBC.

Minētās valstis pievienojušās vēl desmit citām (Birma, Ķīna, Kuba, Irāna, Ziemeļkoreja, Saūda Arābija, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Vjetnama), kurās notiek internetu ierobežojoši pasākumi.

Organizācija norāda, ka Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieviesis dažādus pasākumus, ar kuru palīdzību internetā var apkarot pret režīmu vērstu noskaņojumu.

«Bloķēto vietņu skaits ir pieaudzis un «kluso protestu» laikā internets Baltkrievijā daļēji nedarbojās. Aizturēti ir daudzi Baltkrievijas interneta lietotāji un blogeri,» norāda Reportieri bez robežām. Tāpat Baltkrievijā pastiprināti novērošanas pasākumi internetā, bet valsts galvenais tīmekļa pakalpojumu sniedzējs nereti liedz piekļuvi sociālajiem tīkliem.

Vācija vērš spiedienu uz Eiropas Savienības (ES) institūcijām centienos panākt straujāku Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas gaitu, otrdien vēsta laikraksti, vienlaikus Lielbritānijā un ASV masveida vakcinācija jau sākusies.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles birojs un Vācijas Veselības ministrija vēlas, lai Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pārceļ farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas apstiprināšanas datumu uz agrāku laiku - no 29.decembra uz 23.decembri, vēsta laikraksts "Bild", atsaucoties uz saviem avotiem.

Kavēšanās ar lēmuma pieņemšanu raisa šaubas par "ES spējām rīkoties", laikrakstam sacījis avots.

Berlīnes neapmierinātību īpaši pastiprina tas, ka "BioNTech" ir vācu uzņēmums, un tā vakcīnas jau tiek izmantotas Lielbritānijā un ASV, kamēr pašā Vācijā trešdien vēl vairāk tiks pastiprināts karantīnas režīms, slēgti mazāk svarīgie veikali un skolas.

ASV amatpersonas WikiLeaks publicēto diplomātu saraksti nosaukušas par starptautisko drošību apdraudošu un apņēmušās veikt ļoti agresīvus pasākumus, lai vainīgos sodītu un neko tādu nākotnē vairs nepieļautu. Taču ar kādām sekām, globāli raugoties, mēs nākotnē pēc šī notikuma varam rēķināties?

Ne jau dažiem pasaules līderiem ASV diplomātu iekšējā pļāpu čatā veltīti tādi sulīgi epiteti kā «ballīšu lauva Berluskoni», «teflona Merkele» vai «lēnā pīle Etingers» būtiski graus starpvalstu attiecības. Jebkuras demokrātiskas valsts televīzijas šovos dažādas amatpersonas ne tā vien tiek sauktas un apsmietas. Tāpat nav īpaši pārsteidzoši, ka valstu – ne tikai ASV – vēstniecības pamatā nodarbojas ar dažādas ekonomiskas, politiskas, drošības u.c. informācijas vākšanu un ziņošanu savu valstu atbildīgajām amatpersonām. Arī tas, ka Latvijas vēstniecība ASV galvenokārt ziņojusi par Latvijas attiecībām ar Krieviju un, šķiet, ļoti pamatoti kritizējusi Latvijas un Krievijas biznesa un politikas pārāk ciešo saistību, nav pārsteidzošs un diplomātisko šoku radošs fakts. Protams, var uzjautrināties par to, kā amerikāņi redz pārējo pasauli, tomēr par «pilnīgi visas» informācijas nepārdomātu publiskošanu, iespējams, priecāties ir naivi.