Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

Apvienotās Karalistes (AK) uzsāktais Brexit process ir aktualizējis virkni jautājumu, tostarp arī jautājumu par kravu un pasažieru pārvadājumu uz/no Lielbritānijas organizēšanu pēc AK izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Ņemot vērā to, ka 2019. gada 30. martā AK kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES, ja vien nelūgs termiņa pagarinājumu, un šī brīža informāciju par iespējamiem izstāšanās nosacījumiem, tiek izskatīti divi scenāriji – AK izstāšanās ar vienošanos jeb Izstāšanās līgumu un AK izstāšanās bez vienošanās. Tas, kādā veidā notiks AK izstāšanās, noteiks arī prasības, kas jāievēro uzņēmumiem, veicot pārvadājumus uz un no Lielbritānijas.

Ja vienošanās starp AK un ES netiks panākta, ārkārtas pagaidu pasākumu ietvaros līdz 2019. gada beigām un atbilstoši ES Regulai par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina kravu autopārvadājumu un pasažieru autopārvadājumu pamatsavienojamību saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, starptautiskos kravu autopārvadājumus starp Lielbritāniju un ES dalībvalstīm varēs veikt bez izmaiņām, izmantojot tos pašus kontroles dokumentus, ar kuriem pārvadājumus Eiropas Savienībā veic šobrīd, proti, Kopienas atļaujas apliecinātās kopijas.

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Bafets pievilcīgākās ieguldīšanas iespējas saskata ASV, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saistībā ar investīcijām vienmēr ļoti interesanti uzzināt, ko domā pasaules paši lielākie veiksminieki šajā jomā. Spilgtākā personībā uz šīs skatuves, šķiet, jau ilgstoši ir Berkshire Hathaway vadītājs – leģendārais investors Vorens Bafets. Par ieradumu kļuvis tas, ka V. Bafets februāra beigās minētās kompānijas akcionāriem izsūta vēstuli, kurā viņš dalās pārdomās par notikumiem pasaules investīciju vidē un mēdz dot arī dažādus mājienus saistībā ar savas stūrētā uzņēmuma politiku. Tāpat kāri tiek tverti viņa padomi par investīcijām un dzīvi kopumā. Rezultātā - ikgadējā V. Bafeta vēstule akcionāriem kļuvusi par lasāmvielu, kura būtu jāizburto cauri katram sevi cienošam investoram; savukārt Volstrītā tā kļuvusi pat par obligāto lasāmvielu. Protams, palīdz arī tas, ka Bafets, kas ir viens no bagātākajiem pasaules iedzīvotājiem, mēdz arī izteikties visai asprātīgā un kolorītā manierē.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

«Ja UK beigu beigās paliks EU, tad gribētos piestādīt viņiem rēķinu par šo pēdējo gadu čakaru, ko viņi radījuši. Tā vietā, lai strādātu ES nākotnes vārdā, liela daļa aparāta visās ES dalībvalstīs ņemas ar šo «Drama Queen»... :(

Jau sāk apnikt,» tā tvīto Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs. Jāteic, ka drāmas karalienes alias Lielbritānijas sarīkotajām kaislībām pagaidām gals vēl nav redzams. Lielā mērā izšķiroši būs trīs datumi – 12., 13. un 14. marts. Proti, 12. martā parlamentā paredzēts atkārtots balsojums par premjerministres Terēzas Mejas izstāšanās plānu. Ir liela varbūtība, ka parlamentārieši to atkal noraidīs, jo tajā nav ietverta «cietā Brexit» aizstāvju prasība atrisināt jautājumu par robežas atjaunošanu starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju.

Ja Mejas plāns tiek noraidīts, tad 13. martā parlamentārieši balsos par tā dēvēto bezvienošanās Brexit, ko daudzi uzskata par vissliktāko scenāriju, vispirms jau pašai Lielbritānijai. DB jau rakstīja, ka šādā gadījumā Lielbritānijai varētu pietrūkt importēto preču, tostarp pārtikas un medikamentu. Ja parlamentārieši nobalso pret šādu scenāriju, tad 14. martā tiks balsots par izstāšanās termiņa – 29. marta – pagarināšanu. Jāteic, ka T. Meja stingri iestājas pret izstāšanās termiņa pagarināšanu. «Mūsu primārajam fokusam ir jābūt vienošanās panākšanai un aiziešanai no ES 29. martā. Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem dos noteiktības sajūtu, ko tie ir pelnījuši,» teikusi premjeministre.

Ārlietu ministrija nosūtījusi vēstules nozaru ministrijām, Latvijas Bankai, Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, aicinot aktualizēt rīcības plānus bezvienošanās Brexit gadījumā.

Saskaņā ar 2019. gada 10. aprīļa ārkārtas Eiropadomes lēmumu Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) datums ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Tādējādi, ja vien atlikušo trīs mēnešu laikā nestājas spēkā Izstāšanās līgums vai netiek lemts par atkārtotu 50. panta pagarinājumu, AK kļūs par trešo valsti ārpus ES jau šā gada 1. novembrī.

Ņemot vērā AK iekšpolitiskās norises un to, ka AK parlaments jau vairākas reizes balsojumā noraidījis ES-AK sarunu rezultātā panākto vienošanos par Izstāšanās līgumu un tam pievienoto politisko deklarāciju par ES-AK nākotnes attiecību ietvaru, šobrīd bezvienošanās Brexit scenārija risks ir augstāks nekā jebkad iepriekš.

Lai saņemtu Eiropas Parlamenta (EP) piekrišanu Lielbritānijas izstāšanās līgumam, ir jāgarantē pilsoņu tiesību aizsardzība, savā trešdien pieņemtajā rezolūcijā uzsvēris EP, tādējādi paužot bažas par iedzīvotāju tiesībām saistībā ar plānoto Brexit vienošanos, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka EP īpaši pauž bažas par Lielbritānijā pašlaik īstenoto Eiropas Savienības (ES) pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmu. Deputāti ir noraizējušies par to, ka ES iedzīvotāji nesaņem fizisku apliecinājumu viņu tiesībām uzturēties Lielbritānijā, kā arī par shēmas, kas paredz fizisku pieteikumu iesniegšanu, ierobežoto pieejamību.

EP deputāti arī apšauba Izstāšanas līgumā paredzētās Lielbritānijas "neatkarīgās iestādes" patieso neatkarību un veidu, kā to plānots izveidot, norādot, ka viņi labprāt izveidotu kopēju EP un Lielbritānijas parlamenta izstāšanās kontroles mehānismu.

EP pieņemtais teksts aicina uzsākt informācijas kampaņas, lai iedzīvotājus sagatavotu, un mudina 27 ES dalībvalstu valdības pieņemt konsekventus pasākumus, lai aizsargātu Lielbritānijas pilsoņus to teritorijās.

Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.

Saskaņā ar grafiku, par kuru vienojušies eirozonas valstu vadītāji, trešdien Grieķija iesniegs oficiālu lūgumu par aizdevumu uz diviem gadiem, ko jau trešdienas rītā paredzētajā telefonkonferencē apspriedīs eirogrupas finanšu ministri.

Savukārt līdz ceturtdienai Atēnām jāiesniedz jau precīzs un detalizēts reformu plāns, kas ļautu tām saņemt jaunu palīdzības finansējumu un nepieļautu banku sektora sabrukumu, pēc otrdien notikušā eirozonas ārkārtas samita pavēstīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja Grieķijas iesniegto reformu plānu apstiprinās Eiropas Komisija (EK), Starptautiskai Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB), sestdien atkal pulcēsies eirogrupas finanšu ministri, lai lemtu, vai rekomendēt sarunu uzsākšanu par jaunu ierobežotu palīdzības programmu.

Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.

Šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma ministrs atzina, ka kompromiss ir jāmeklē un to būs ļoti grūti panākt, lai gan neviens nevēlas, lai Grieķija aiziet no eirozonas, bet referenduma rezultātu pagaidām citādi uztvert nevarot.

«Protams, referendumā ir pausta Grieķijas iedzīvotāju griba, kura jārespektē. Tomēr šoreiz ir jārespektē arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vēlme, jo šaubos, ka kādas valsts pilsoņi vēlētos maksāt par Grieķijas pieļautajām kļūdām pirms desmit gadiem. Tāpat ir skaidrs, ka nākotnē šis gadījums var veidot domino efektu arī citās valstīs, kas varētu atstāt daudz nopietnāku iespaidu uz eirozonu kā tādu un ar to ir jārēķinās,» sacīja Rinkēvičs.

Ceturtdien Luksemburgā notikusī eirozonas finanšu ministru sanāksme beigusies bez jebkādas vienošanās par Grieķijas parādu krīzi, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Eirogrupā nav [panākta] vienošanās, tviterī raksta Dombrovskis. Spēcīgs signāls Grieķijai nopietni iesaistīties sarunās.

Grieķijas sarunas ar Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, šonedēļ izvērtušās arvien asākā vārdu apmaiņā, un amatpersonas sāka jau atklāti apspriest iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.

Trešdien, Luksemburgas sanāksmes priekšvakarā, Grieķijas centrālā banka pirmo reizi nāca klajā ar brīdinājumu, ka valstij draud atteikšanās no Eiropas kopīgās valūtas vai pat aiziešana no ES, ja tā nespēs panākt vienošanos.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdienas vakarā paziņoja, ka vairs neļaus Grieķijas bankām izmantot valsts parādu kā kredītu ķīlu.

ECB ar šādu lēmumu liedz Grieķijas bankām svarīgu avotu naudas līdzekļu iegūšanai, pastiprinot spiedienu uz Grieķijas jauno valdību, lai tā panāktu vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas Finanšu ministrija ātri reaģēja uz ECB lēmumu, uzstājot, ka valsts banku sistēma «vēl arvien ir adekvāti kapitalizēta un pilnīgi aizsargāta», jo vēl ir pieejami citi likviditātes kanāli.

ECB nāca klajā ar šo paziņojumu dažas stundas pēc jaunā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka pirmajām sarunām ar ECB vadītāju Mario Dragi, kurās Varufakis mēģināja panākt Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Grieķijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma 240 miljardu eiro apmērā nosacījumu maiņu.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons britu ietekmīgāko laikrakstu slejās netiek novērtēts kā spilgts līderis, kurš varētu izvest Lielbritāniju no ieilgušās krīzes saistībā ar Brexit. Gluži pretēji, tiek prognozēts, ka situācija tikai saasināsies, jo, kā apgalvo vairums britu politisko komentētāju, Džonsona kļūšana par valdības vadītāju ir būtiski paaugstinājusi risku, ka notiks bezvienošanās izstāšanās no ES.

Pesimistiskākie apgalvo, ka tas ir gandrīz nenovēršami. Pats Boriss Džonsons savā pirmajā runā ir uzsvēris, ka Lielbritānija jebkurā gadījumā no ES izstāsies līdz 31. oktobrim, jo to vēlas iedzīvotāju vairākums, kas nobalsoja par Brexit. Līdz ar to B. Džonsons arī kategoriski ir noraidījis atkārtota referenduma iespējamību. Lai gan jaunais premjerministrs bravūrīgi apgalvo, ka atšķirībā no līdzšinējās valdības vadītājas Terēzas Mejas viņš panāks jaunu, daudz labāku izstāšanās līgumu ar ES, bloka līderu līdzšinējie apgalvojumi ir bijuši ļoti cieti: līguma saturs pēc būtības pārskatīts netiks, tā ka par to B. Džonsons, izskatās, var aizmirst. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir paziņojis, ka atcels antidemokrātisko Īrijas atbalsta plānu. Proti, pašreizējais līgums paredz, ka līdz tirdzniecības sarunu noslēgšanai starp Lielbritāniju un ES nebūs cietas robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas de facto nozīmē, ka Lielbritānija paliek kopējā ES muitas savienībā. Šis punkts līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens sarunās par izstāšanās līgumu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Rīgā, 15. jūnijā, tikās ar Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) valsts ministru lordu Martinu Kalananu (Lord Martin Callanan), lai pārrunātu aktuālos Brexit jautājumus, tostarp sociālās drošības nodrošināšanu Gērnsijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

E. Rinkēvičs pauda bažas, ka šobrīd atlicis mazāk kā gads līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES datumam, kas ir 2019. gada 29. marts. «Līdz oktobra Eiropadomei, kad jāpanāk vienošanās par visu Izstāšanās līgumu kopumā, atlikuši vien trīs mēneši. Vienošanās par Izstāšanās līguma projektu dotu iespēju pilnībā pievērsties diskusijām par plānoto deklarāciju par nākotnes attiecību ietvaru starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti. Mūsu bažas rada lēnais progress izstāšanās sarunās, jo nav panāktas vienošanās par būtiskiem izstāšanās jautājumiem,» uzsvēra ministrs.

Vienlaikus E. Rinkēvičs pozitīvi novērtēja sākotnējās ES un Apvienotās Karalistes sarunas par nākotnes sadarbību aizsardzībā, drošībā un ārpolitikā.

Pēdējās nedēļās pasaules finanšu tirgos dominē sarkanā krāsa, turklāt sevišķi nemierīgi lielākie tirgi izskatās dažu pēdējo tirdzniecības sesiju laikā. Interesanti gan ir tas, ka vairāki pasaules slavenākie un veiksmīgākie investori vienmēr norādījuši - izpārdošanas un krīzes gluži kā par spīti ir labākie brīži pirkumu izdarīšanai.

Piemēram, Barons Rotšīlds jau 18. gadsimtā mācīja: "Pērc, kad uz ielām ir asinis." Būtībā - nestabilāki periodi izmanīgajiem sniedz arī iespējas. Savukārt mūsdienu investoru leģenda "Berkshire Hathaway" vadītājs Vorens Bafets teicis – esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi, un bailīgs tad, kad citi ir alkatīgi.

Protams, viens ir pateikt, bet otrs – reāli izdarīt. Vienmēr ir viegli teoretizēt, ka pie šādām nedienām arī tu iesi uz pilnu banku un būsi akciju pircējs, nevis pārdevējs. Realitāte gan bieži vien ir cita un būtiska daļa bravūras, pienākot šādiem momentiem, kad it kā ir iespēja balsot ar savu naudu (kura vienā mirklī draud izkust), lielākajai daļai pazūd. Patiesībā lielākajai daļai pastiprināta aktivitāte šādos brīžos arī nav ieteicama.

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Ja vien pašreizējie finanšu satricinājumi pasaulē neizvērtīsies jaunā krīzē, ir pamats cerībām, ka kritums Grieķijas tautsaimniecībā sevi ir izsmēlis

Neraugoties uz to, ka vēl pirms pusgada bija pamats bažām, ka Grieķijas finanšu likstas būs par pamatu jaunām problēmām visas Eiropas monetārās savienības ietvaros, patlaban pavīd neliela cerība uz uzlabojumiem. Par to zināmā mērā varētu liecināt aģentūras Standard & Poor’s veiktais valsts kredītreitinga paaugstinājums par vienu pakāpi.

Tiesa tas nenozīmē, ka Egejas jūras rietumu piekrastes valstij naudu var aizdot bez jebkādas saspringšanas. Paaugstinājums nozīmē vien to, ka Grieķijas finanšu stāvoklis vairs nav tāds, lai šīs valsts emitētajiem vērtspapīriem tiktu piešķirts tā dēvētais «atkritumu» jeb «junk» statuss. Kredītreitinga izmaiņas, iespējams, var uzskatīt par subjektīvu skatījumu, taču to pašu nevar teikt par datiem, kuri tiek aprēķināti pēc kādas konkrētas metodoloģijas, un arī šajā ziņā Grieķijas sakarā var runāt par uzlabojumiem.

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.