Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Mums ir liela interese, lai Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas pēc iespējas vairāk un aktīvāk būtu redzamas ASV tirgū, preses konferencē pēc tikšanās ar ASV tirdzniecības pārstāvi Ketrīnu Taju, sacīja Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta šeit redzēt arī ASV uzņēmumus.

Rinkēvičš norādīja, ka šodienas tikšanās ir bijusi lieliska iespēja apspriest Latvijas un ASV divpusējās ekonomiskās attiecības. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Tajai pēc tikšanās būs iespēja tikties ar Latvijas uzņēmumiem un pārrunāt gan investīciju, gan sadarbības iespējas.

Ārlietu ministrs norādīja, ka sarunas laikā pārrunāta arī "Rail Baltica" attīstība, un arī šajā jautājumā Latvija gribētu redzēt ASV investīcijas.

Rinkēvičs pauda atzinumu, ka Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības dialogs, lai arī reizēm ne viegli, tomēr attīstās pozitīvi. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kontakti starp Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku jautājumos par ekonomiku Valdi Dombrovski un Taju ir labi.

Eiropas Savienībā (ES) tiek veidotas papildus sankciju paketes pret Krieviju un Baltkrieviju, "Latvijas Radio 1" raidījumā "Krustpunktā" stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš skaidroja, ka visas Krievijas bankas vēl nav atslēgtas no SWIFT sistēmas, kā arī papildus var uzlikt sankcijas kriptovalūtu tirgošanai un pirkšanai un Krievijas kuģu nonākšanai ES ostās.

Turklāt, kā uzsvēra ministrs, ir nepieciešams visas sankcijas, kas tiek uzliktas Krievijai, pielāgot arī Baltkrievijai. Šādā veidā tiek mazināta iespēja Krievijas valdībai apiet noteiktās sankcijas.

Rinkēvičs atgādināja, ka ļoti būtiska ir sankciju ievērošanas pārbaude, tāpēc esot nepieciešams veidot speciālas dienesta grupas, kas izsekos līdzi, vai sankcionētie cilvēki joprojām neiegūst peļņu no īpašumiem vai uzņēmumiem Eiropā vai citās valstīs, kur pret viņiem ir vērstas sankcijas.

Algu iesaldēšana valdes un padomes locekļiem pirmām kārtām attieksies uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kas faktiski nav konkurējošas tirgū un saņem valsts budžeta finansējumu 80% apmērā, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents atzina, ka tas nav šī gada jautājums un ka šai diskusijai ir jābūt plašākai.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

Prezidents atklāja, ka grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs, taps sadarbībā ar Valsts kanceleju, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, lai nenotiktu dublēšanās.

Prezidents norādīja, ka vēlreiz vēlas atgriezties pie diskusijas par to, vai kapitālsabiedrības forma ir pareizākā topošajam vienotajam sabiedriskajam medijam - VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM). Viņš atklāja, ka ir runājis ar atsevišķiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem par to, ka, iespējams, jāskatās uz Igaunijas modeli, kur sabiedriskais medijs ir nodibinājums.

"Visu cieņu tam, ko dara žurnālisti, bet samērīgums pretim privātajam sektoram vai pretim pelnošiem uzņēmumiem ir mazliet citādāks," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tomēr līdz galam nav korekti no SEPLP puses teikt, ka atalgojuma aprēķināšanai piemērotas Valsts kancelejas vadlīnijas, jo tās bija attiecinātas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir konkurējošas un pelnošas, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd pamatā saņem valsts budžeta dotāciju.

Līdztekus prezidents norādīja, ka neapšauba topošā vienotā LSM darba apjomu, bet nav nedz izskaidrojams, nedz saprātīgs tāds lēciens atalgojumā.

"Domāju, ka neviens nediskutētu par 20-30% pieaugumu, bet pamatot šāda veida lietas ir grūti," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka algu iesaldēšana būtu terminēta, līdzīgi kā tiek runāts par terminētu algas iesaldēšanu tām amatpersonām, kurām atalgojuma pieaugums ir garantēts.

"Tai brīdī, kad mums ekonomika uzlabosies, tai brīdī, kad mēs redzēsim attīstību, es domāju, ka tad varbūt šīs diskusijas nebūtu," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, kāpēc par LSM valdes atalgojumu netika runāts pirms mēneša vai diviem, prezidents norādīja, ka tad vēl šis atalgojums nebija zināms, tas bijis pārsteigums visiem.

"Brīdī, kad ir jārunā par algām, tad viss ir kārtībā saskaņā ar likumiem, normatīviem - perfekta birokrātija. Bet ir arī cilvēku gaidas un reālijas," teica prezidents.

Tāpat prezidents atklāja, ka būs diskusija arī par tām kapitālsabiedrībām, kas konkurē privātajā tirgū un kas lielā mērā ir monopolisti.

Prezidents atgādināja, ka gala lēmums ir Saeimas rokās.

Kā ziņots, Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Vjetnamas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentu Dujhionu Doanu (Doan Duy Khoung) 17. jūlijā atklāja Latvijas-Vjetnamas Biznesa forumu. Ārlietu ministru vizītē Vjetnamā pavada AS «Grindeks», AS «Wasserkabel Baltic», SIA «X Infotech», SIA «HORTUS Digital», SIA «Vārpas 1», SIA «Impexwood» un SIA «Nordichem Europe», kā arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos Vjetnamas biznesa kopienas pārstāvjus, ministrs akcentējis Latvijas ieinteresētību veidot un attīstīt ekonomiskos kontaktus, un norādījis, ka Dienvidaustrumāzijas tirgus kopumā kļūst arvien pievilcīgāks Latvijas uzņēmējiem. «Valdībai ir jāstrādā pie labvēlīgas biznesa vides veidošanas, tikmēr uzņēmēji var nākt klajā ar efektīviem risinājumiem iepretim šodienas un nākotnes izaicinājumiem,» teica ministrs.

E. Rinkēvičs paudis pārliecību, ka Latvijas biznesa delegācijas pārstāvētās nozares atspoguļo perspektīvās sadarbības jomas ar lielu izaugsmes potenciālu: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženiertehniskie risinājumi, farmācija un ķīmiskā rūpniecība, kokrūpniecība, kā arī izglītība. Lai gan šobrīd prioritāri raugāmies uz preču un pakalpojumu eksportu kā galvenajām ekonomiskās sadarbības jomām, Latvija ieinteresēta sadarbībā ar Vjetnamu arī investīciju jomā. Ministrs izteicis cerību, ka 2019. gadā tiks ratificēti 30. jūnijā parakstītie ES nolīgumi ar Vjetnamu Brīvās tirdzniecības un Ieguldījumu aizsardzības jomā, kas dos impulsu ciešākai ekonomiskajai sadarbībai.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 74. sesijas ietvaros Ņujorkā tikās ar Baltkrievijas Republikas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību, īpaši ekonomisko, sadarbību starptautiskajās organizācijās un drošības politikas jautājumus, informē Ārlietu ministrija.

Tikšanās laikā E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par aktīvo politisko dialogu starp Latviju un Baltkrieviju, ko būtu jāuztur arī turpmāk. Tāpat Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts, jo tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju pagājušā gadā pieauga par vairāk kā 22% un pozitīvā dinamika saglabājusies arī šī gada pirmajā pusgadā.

«Mēs pozitīvi vērtējam Latvijas un Baltkrievijas Starpvaldību komisijas darbu. Nākošās sēdes norise gaidāma š.g. 2. oktobrī Minskā. Esam gandarīti par sēžu norises regularitāti un darbs Starpvaldību komisijas ekspertu darba grupās parāda, ka mūsu starpā ir savstarpējā interese sadarbību paplašināt,» pauda E.Rinkēvičs.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2022. gada 7. martā Rīgā uzņēma Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken). Amatpersonas pārrunāja drošības situāciju reģionā, Krievijas karu pret Ukrainu, kā arī jautājumus saistībā ar energoresursu piegāžu diversifikāciju Baltijas valstu reģionā.

E. Rinkēvičs pateicās ASV par Latvijas teritorijā papildu izvietotajiem spēkiem un apliecināja Latvijas kā uzņemošās valsts gatavību nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu. Tāpat ministrs aicināja pagarināt ASV spēku un spēju klātbūtni Baltijas valstīs, nodrošinot pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas. “Mēs augstu novērtējam ASV līderību un stingro atbalstu NATO austruma flanga aizsardzībā un nostiprināšanā. Latvijas un Baltijas valstu drošības interesēs ir pastāvīga ASV militārā klātbūtne,” uzsvēra ārlietu ministrs.

Tikšanās laikā E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Krievijas karam pret Ukrainu būs nopietnas ilgtermiņa sekas visas Eiropas drošībā un aizsardzībā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien pēc tikšanās Rīgas pilī ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) kritizēja ministriju komunikāciju ar sabiedrību.

Sākotnēji prezidents kritiku veltīja Finanšu ministrijas (FM) skaidrojošajam darbam gaidāmo nodokļu izmaiņu jomā, vēlāk kritiku izvēršot plašāk un attiecinot arī uz citām ministrijām.

FM trešdienas rītā pāris stundas pirms sākuma atcēla plānoto preses konferenci par nodokļu politikas pārskatīšanas rezultātiem. FM skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, jo iespējamais nodokļu pārskatīšanas scenārijs joprojām bija guvis tikai daļēju atbalstu koalīcijas partneru vidū, turklāt vienprātības par izmaiņām nav bijis arī otrdien notikušajā nodokļu politikas koordinācijas darba grupas sociālo un sadarbības partneru vidū, kur rosināts turpināt darbu, lai tos tuvinātu. Plašākai sabiedrībai neafišētas diskusijas par nodokļu izmaiņām rit jau mēnešiem.

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Ja apdrošināšanas nozare nepratīsies, valstij būs jāreaģē, komentējot atsevišķu kompāniju pieeju atlīdzību pieteikumiem pēc spēcīgām lietavām, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" prezidents uzsvēra, ka šī ir liela problēma. Proti, pēc pērn piedzīvotās vētras valsts mudināja apdrošināties.

"Pēkšņi izrādās, ka šie plūdi nav tie plūdi, un šīs lietavas nav tās lietavas," teica prezidents, uzsverot, ka sagaida Latvijas Bankas, kas tieši atbild par apdrošināšanas sektora uzraudzību, kā arī attiecīgo ministriju iesaisti.

"Tas ir arī pašu apdrošinātāju goda jautājums. Kāpēc jūs domājat, ka cilvēki jums tagad ticēs, ja jūs vienā brīdī sakāt - ziniet tas, kas līgumā ir ierakstīts, vēl nav viss, paskatieties mūsu mājaslapā, tur ir vēl pāris noteikumi. Ja pati nozare nevārēs ar šo tikt galā, tad jāskatās, ko mēs varam darīt likuma ziņā," teica Rinkēvičs.

Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) – Padome 15.jūnijā tikās ar ārlietu ministru, jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Tikšanās laikā pārrunāta līdzšinējā sadarbība ar Valsts prezidenta kanceleju ārvalstu vizīšu organizēšanā un iekšpolitikas jautājumu risināšanā, kopīgas domapmaiņas platformas attīstīšanu valsts konkurētspējas veicināšanai, kā arī to, kā izcelt un novērtēt sekmīgi strādājošus Latvijas uzņēmējus un uzņēmumus.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis: “Latvijas iztrūkst neatkarīga domnīca, kas nodrošinātu izpētē un analītikā balstītas politikas reformas, kas būtu par pamatu tautsaimniecības attīstībai un ierosinājumiem politikas veidotājiem, nevalstiskām organizācijām un sabiedrībai.

Priekšlikumam pievienojās E. Rinkēvičs, piebilstot, ka viņa vēlme ir veidotu tādu domapmaiņas vidi, kas sniegtu idejas, kā veicināt valsts konkurētspēju un tautsaimniecības attīstību.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmajām politiskajām konsultācijām ar partijām ir apņēmies vēl mēģināt panākt plašu jauno valdības koalīciju, tāpēc aicinās sarunas turpināt piecus politiskos spēkus.

Paziņojumā masu medijiem pēc sarunām ar Saeimas partijām Rinkēvičs norāda, ka no "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības (NA) un "Progresīvajiem" esot saņēmis "principiālu atbalstu" viņa izvirzītajiem valsts attīstības mērķiem un veicamajiem neatliekamajiem darbiem.

"Respektējot politisko spēku programmatisko redzējumu un šo spēku līdzšinējo darbību parlamentā", Rinkēvičs uzskata, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu. "Šāds valdības modelis būtu optimāls un rīcībspējīgs, veicot konkrētus risinājumus virknē Latvijas iedzīvotājiem būtiskos jautājumos," uzsvēris Valsts prezidents.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis "Jaunās vienotības" (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs preses konferencē pauda pārliecību, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu ātrā laikā. "Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka neformālās konsultācijās, kas ir notikušas, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, viņš guva pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt pie tā, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Indijas galvaspilsētā Ņūdeli tikās ar Indijas Republikas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru (Subrahmanyam Jaishankar), paužot gandarījumu par Latvijas un Indijas sadarbības aktivizēšanu kopš Latvijas vēstniecības atvēršanas Ņūdeli 2014. gadā un pauda cerību, ka Indija tuvākajā laikā Rīgā varētu atvērt savu vēstniecību.

Latvijas ārlietu ministrs vērsa arī uzmanību uz augošo studentu skaitu no Indijas, kuri par augstākās izglītības studiju vietu ir izvēlējušies Latviju. Turklāt Indijas studentu skaits Latvijā pastāvīgi pieaug, piemēram, 2018.-2019. gadā sasniedzot 2070 studentus, kas ir 25% no visiem ārvalstu studentiem.

Ministrs vērsa uzmanību, ka Latviju interesē sadarbības paplašināšana ar Indiju tādās tradicionālās jomās kā transports un loģistika, izglītība, vienlaikus saskatot ievērojamas perspektīvas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektorā.

"Kā piemērs tam ir viens no Latvijas vadošajiem telekomunikāciju operatoriem "Latvijas Mobilais Telefons", kas 2019. gada nogalē aizvadīja veiksmīgu izpētes vizīti Ņūdeli un Bangalūrā, kā arī piedalījās Indijas-Eiropas 29 biznesa forumā. Latvijas uzņēmumi ir gatavi piedāvāt plaša spektra IKT pakalpojumus un tehnoloģiskos risinājumus. Veiksmīgi īstenojot 5G tīkla palaišanu Latvijā, 5G jomā redzam neskaitāmas sadarbības iespējas arī starptautiskā mērogā," akcentēja E. Rinkēvičs.

Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš oficiālās vizītes laikā Itālijā tikās ar vietējiem uzņēmējiem un augstskolu pārstāvjiem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), apaļā galda diskusijā Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijā ir daudz, ko piedāvāt Itālijas uzņēmumiem.

"Mēs koncentrējamies uz inovatīviem un tehnoloģiski ietilpīgiem risinājumiem, lai veicinātu digitālo risinājumu attīstību un zaļās enerģijas projektus. Itālija jau šobrīd ir iesaistījusies "Rail Baltica" projekta attīstībā un potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru arī citās nozarēs, kā piemēram, bioekonomika, biomedicīna vai viedā enerģētika," norādīja Latvijas prezidents.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka aizsardzības nozares attīstība un inovāciju paātrināšana ir viens no Latvijas galvenajām prioritātēm. Diskusijā viņš arī norādīja, ka Latvija ir nodibinājusi Dronu koalīciju, kurā tā ir gatava sadarboties ar Itāliju.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nosūtījis vēstuli vairākām atbildīgajām valsts institūcijām, aicinot risināt «taksometru jautājumu» Rīgas lidostā, liecina ministra Twitter kontā publicētā vēstule.

«Tas ir valsts reputācijas, tūrisma attīstības un investīciju piesaistīšanas jautājums,» norāda E. Rinkēvičs.

Vēstulē ministrs norāda, ka vairākkārt saņēmis rakstiskas un mutiskas sūdzības par taksometru sniegto pakalpojumu kvalitāti no Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem, kuri ielido starptautiskajā lidostā Rīga.

«Piemēram, no lidostas pasažieriem, īpaši, ārvalstu tūristiem, par braucienu līdz Rīgas centram tiek prasīta nesamērīgi augsta maksa par veikto pārvadājumu. Turklāt pieguļošajā lidostas teritorijā ir vērojams liels skaits taksometru, taču pasažieriem, kuri ielido, nākas ilgstoši gaidīt taksometru,» raksta E.Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs norāda, ka ir iepazinies ar 2017.gada 23.marta Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu, kas paredz, ka lidostai ir pienākums demontēt automātisko barjeru, kas atrodas lidostas teritorijā piekļūšanai taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā jeb pie atlidošanas.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz uz laiku apturēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Ja grozījumi tiks pieņemti, publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojums nākamos divus gadus nedrīkstēs pārsniegt šā gada 31.augustā noteikto apmēru.

Valsts prezidents lūdz Saeimu šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Vēstulē Saeimas Prezidijam E.Rinkēvičs norāda, ka Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, lai valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldība būtu efektīva un pārredzama, kā arī to valdes un padomes locekļiem noteiktā atlīdzība būtu konkurētspējīga, bet arī samērīga.

"Sabiedrības interesēs ir gūt maksimālu labumu no publiskas personas īpašumā esošajiem aktīviem, un to izmantošanai ir jāatbilst valsts vai pašvaldības izvirzītajiem mērķiem," uzsver Valsts prezidents.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 74. sesijas ietvaros Ņujorkā ticies ar Indijas Republikas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru (Subrahmanyam Jaishankar). Tikšanās laikā puses pārrunājušas abu valstu politisko dialogu, tostarp sadarbību ekonomikā un starptautiskajās organizācijās, kā arī starptautisko attiecību aktualitātes.

E.Rinkēvičs paudis gandarījumu, ka Latvijas un Indijas politiskās attiecības līdzšinējo piecu gadu laikā ir izteikti aktivizējušās, tāpēc Latvija ir ieinteresēta turpināt pozitīvo dinamiku un stiprināt dialogu. Indijas vēstniecības atvēršana Rīgā, kā arī aktīva augsta līmeņa vizīšu apmaiņa ļautu intensificēt attiecības abu valstu starpā.

«Latviju un Indiju vieno konstruktīvs ekonomiskais dialogs, un mēs ceram uz pozitīviem praktiskās sadarbības projektiem. Ļoti laba sadarbība ir izglītības eksporta jomā. Ir īpaši jāatzīmē pieaugošais Indijas studentu skaits Latvijas augstskolās,» sarunas laikā paudis E.Rinkēvičs.

E.Rinkēvičs arī uzaicināja Indijas ārlietu ministru apmeklēt Latviju.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".