Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņojis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Berkovs norādījis, ka parlamenta kārtības rullis neļauj atkārtoti nodot parlamentam noraidītu likumprojektu tās pašas sesijas laikā.

Berkova paziņojums vēl vairāk sarežģījis Mejas centienus panākt atbalstu jau divkārt noraidītajam Brexit līgumam.

Kā ziņots, saskaņā arī ar britu mediju atzinumu trešais balsojums par Mejas panākto Brexit vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Brexit atbalstītājs Naidžels Farāžs plāno sestdien sākt 14 dienu protesta gājienu, lai atbalstītu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), bet šodien Anglijā atbalsta demonstrāciju Brexit sarīkojuši zvejnieki.

Neliela zvejas laivu flotile iebraukusi Ņūkāslā pie Tainas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību «nāvessodam, ko [premjerministres] Terēzas Mejas izstāšanās vienošanās vai parlamenta locekļu aizkavētais Brexit izpildīs Lielbritānijas zvejniecībai un piekrastes kopienām».

Bijušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs ceturtdien pauda milzu sašutumu par deputātu lēmumu atbalstīt Mejas priekšlikumu Brexit atlikt.

Mejas priekšlikums paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto Brexit vienošanos, un, ja vienošanās tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kas paredzēta 29.martā, tiks atlikta līdz 30.jūnijam.

Vakar, kad tapa šis komentārs, vēl nebija zināmas šā rīta ziņas, vai britu premjerministre Terēza Meja ir izturējusi savas partijas iniciēto neuzticības balsojumu un vēl ir partijas līdere un valdības vadītāja.

Taču, lai ko arī nebūtu nesis balsojums, skaidrs ir viens – Lielbritānija ir sašķelta. Turklāt dalījuma līnijas ir vairākas. Viena iet starp Brexit piekritējiem un noliedzējiem, otra – starp tiem, kuri uzskata, ka pašreizējā vienošanās ir labāka par nekādu, un tiem, kas iestājas par Brexit bez vienošanās, un tad jau vēl ir tie, kuri vēlas atkārtotu referendumu. Skaidrs ir viens, pašreizējā Brexit vienošanās, kuru panākusi T. Meja, neapmierina Brexit piekritējus, taču izskatās, ka labāku nav iespējams dabūt. Kā tvītoja Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas prezidents, pašreizējā vienošanās ir vienīgā iespējamā un to pārskatīt nav iespējams.

Protams, tā nostāda Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā tad, kad tā bija pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tas ir labāk, nekā izstāties bez vienošanās, lai gan to atbalsta daudzi populistiski politiķi. Tikai viens no vairākiem simtiem piemēru. Ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, tad līdz divpusēju līgumu noslēgšanai šīs valsts lidsabiedrību lidmašīnas nevarēs lidot uz ES valstu lidostām un ES valstu lidsabiedrības nelidos uz Lielbritānijas lidostām. Brexit piekritēji bija iedomājušies, ka miglainā Albiona noliegs brīvu darbaspēka plūsmu, bet varēs saglabāt brīvu preču un pakalpojumu plūsmu. Liels bija šoks, kad ES pateica, ka tā nav zviedru galds, kur var izvēlēties, ko gribas, bet to, kas nepatīk, atstāt uz galda. Žurnāls The Economist raksta – ja T. Meja amatu zaudēs, sāks birt brīnumaini politiķu solījumi, kādas tik izcilas vienošanās ar ES netiks panāktas pašreizējās vietā.

Lielbritānijas parlaments pirmdienas vakarā atkārtoti noraidīja visus Brexit plānus, kas bija izstrādāti kā premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās alternatīvas, nepilnas divas nedēļas pirms gaidāmās valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Tā sauktajos indikatīvajos balsojumos neviena no četrām alternatīvām neguva deputātu vairākuma atbalstu, tomēr vislielākais atbalsts bija priekšlikumiem sarīkot otru referendumu un vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES.

Pirmais scenārijs, kas paredzēja aicināt valdību vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES, tika noraidīts ar 276 balsīm pret 273.

Otrais scenārijs «Kopējais tirgus 2.0» paredzēja pieņemt Mejas «Breksita» nosacījumus, bet pieprasīt viņai vienoties par jaunu ES muitas saskaņojumu un dalību ES vienotajā tirgū. Tas tika noraidīts ar 282 balsīm pret 261.

Trešais scenārijs par otra referenduma plāniem tika noraidīts ar 292 balsīm pret 280.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka bezvienošanās Brexit nozīmētu, ka Latvija nākotnē būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā, piemēram, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2020.gadā tās varētu būt par 23 miljoniem eiro lielākas. Tāpat Brexit gadījumā Latvija saņems mazāk ES fondu līdzekļu, jo Apvienotā Karaliste vairs neveiks iemaksas.

«Tautsaimniecībai tas par labu nenāks,» sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī atzīmēja, ka ES struktūrfondu naudai ir nozīmīga ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi. «Latvijas tautsaimniecība zināmā mērā ir atkarīga no šiem līdzekļiem. Esmu pat kādreiz teicis, ka esam tā kā uzsēdināti uz adatas,» piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Britu aktīvus, spēji tuvojoties Brexit datumam, populāri atzīt par tuvu neinvestējamiem.

Finanšu tirgus dalībnieki jau kādu laiku nezina, ko īsti darīt ar vairākiem britu aktīviem, pār kuriem pastāvīgu ēnu uztur Brexit jautājums. Valdot šādam fonam, britu akcijas var mēģināt saukt par vienām no pašām nemīlētākajām pasaulē – tālu no patiesības tas nav. EPFR Global apkopotie dati liecina, ka investori no šīs valsts akcijām naudu noplūdina jau 10 mēnešus pēc kārtas. Savukārt Bank of America Merrill Lynch globālo fondu pārvaldnieku aptaujā secināts, ka tieši Apvienotā Karaliste janvārī izpelnījusies visnemīlētākā reģiona, kur ieguldīt, statusu.

Ik pa laikam bijuši aktuāli spriedumi, ka britu uzņēmumiem varētu palīdzēt mārciņas cenas samazināšanās, kas, šķiet, ir Brexit komplekta sastāvdaļa (vājāka vietējā valūta ir balsts valsts ražotājiem un eksportētājiem). Tomēr pēdējā laikā jau tiek vērtēts, ka posts no Brexit procesa, ja tas nonāks kādā investoriem sliktākā gultnē, varētu būt krietni lielāks nekā potenciālie guvumi no valūtu svārstībām.

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit, kurā ir pieejama informācija par Brexit procesu, sekām un iespējamiem sagatavošanās pasākumiem, informē ministrijā.

Sarunās par Apvienotās Karalistes (AK) Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus.

Ministrija informē, ka informācija sadaļā regulāri tiks atjaunota un papildināta arī ar citu valsts pārvaldes institūciju sniegto informāciju par Brexit.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES notiks 2019. gada 30. martā. Sarunas par AK Izstāšanās līgumu jāpabeidz šogad. ES prioritāte sarunās ir nodrošināt sakārtotu AK izstāšanās procesu un tā tiesisko noteiktību. Vienlaikus gan ES, gan AK veic pasākumus, lai sagatavotos pārmaiņām, kas iestāsies gan gadījumā, ja laikus spēkā stāsies Izstāšanas līgums, gan gadījumā, ja neizdosies panākt vienošanos.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu, pavēstījis kāds augsta ranga avots Eiropas Savienībā (ES).

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Tikmēr Lielbritānijā piektdien turpināsies premjerministres Terēzas Mejas vadīto konservatīvo un opozīcijā esošo leiboristu sarunas par iespējamo izeju no Brexit strupceļa. Valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzinis, ka gadījumā, ja sarunas būs neveiksmīgas, Brexit , domājams, nāksies atlikt uz ilgāku laiku.

Šobrīd paredzēts, ka Lielbritānijai no ES jāaiziet 12.aprīlī, lai gan parlaments joprojām nav apstiprinājis Mejas panākto Brexit vienošanos. Lai izvairītos no bezvienošanās Brexit, izstāšanās datums jāatliek uz vēlāku laiku, taču Meja vēlas, lai Brexit tiktu atlikts uz iespējami īsāku laiku. Lai to nodrošinātu, premjerministrei jāpanāk vienošanās ar leiboristu līderi Džeremiju Korbinu sarīkot balsojumu parlamentā par trīskārt jau noraidīto Brexit vienošanos līdz 10.aprīlim, kad Briselē paredzēts ārkārtas samits. Ja tas neizdosies, valdība parlamentam piedāvās vairākas turpmākās rīcības iespējas, lai deputāti «noteiktu, kādu kursu ievērot».

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt Brexit līdz 30.jūnijam, pieļaujot arī iespēju, ka Apvienotā Karaliste aiziet no bloka agrāk, ja parlaments beidzot apstiprina jau trīskārt noraidīto Brexit vienošanos.

«Apvienotā karaliste uzskata, ka [Brexit] pagarinājumam jābeidzas 2019.gada 30.jūnijā. Ja puses spēj [vienošanos] ratificēt pirms šī datuma, valdība uzskata, ka šis periods jāizbeidz agrāk,» teikts Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā Mejas vēstulē.

Tikmēr Tusks, kā pavēstījis kāds augsta ranga ES avots, piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu.

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Britu aktīvi uz politiskās neskaidrības fona izskatās gluži vai neinvestējami

Jau ilgi viens no riskiem, kas ietekmē investoru skatījumu uz Apvienotās Karalistes aktīviem, ir Brexit jautājums. Pēdējo dienu laikā Eiropas Savienības (ES) ministri vienojušies par britu izstāšanās noteikumiem. Tiesa gan, tas nebūt nenozīmē, ka tam piekritīs Apvienotās Karalistes parlaments. Gandrīz līdz decembra vidum gaidāmas dažādas ar Brexit saistītas noklausīšanās, kam kulminācija būs britu politiķu nobalsošana par šo jautājumu (12. decembris). Notiekošo sarežģī arī ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi, ka esošā Brexit vienošanās var apdraudēt ASV-Apvienotās Karalistes tirdzniecības darījumus. D. Tramps izteicies, ka pašreizējā vienošanās lieliska ir vien ES. Tiek teikts, ka Trampa iebildumi ir par punktu, ka Apvienotā Karaliste ES muitas zonā paliek vēl 21 pārejas mēnesi (tas nozīmē, ka aktuāli paliek ES tarifi un standarti), kuru laikā var tikt panākta pilnīgāka vienošanās par šo reģionu tirdzniecības noteikumiem. Var netikt izslēgts, ka šis pārejas periods tiek pagarināts uz mūžu, ziņo Bloomberg. Būtībā tādējādi tiek apšaubīta britu spēja kaut kad panākt pašiem savus tirdzniecības noteikumus ar citām valstīm, ko savukārt vēlas redzēt izšķirīgāka Brexit aizstāvji.

Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons britu ietekmīgāko laikrakstu slejās netiek novērtēts kā spilgts līderis, kurš varētu izvest Lielbritāniju no ieilgušās krīzes saistībā ar Brexit. Gluži pretēji, tiek prognozēts, ka situācija tikai saasināsies, jo, kā apgalvo vairums britu politisko komentētāju, Džonsona kļūšana par valdības vadītāju ir būtiski paaugstinājusi risku, ka notiks bezvienošanās izstāšanās no ES.

Pesimistiskākie apgalvo, ka tas ir gandrīz nenovēršami. Pats Boriss Džonsons savā pirmajā runā ir uzsvēris, ka Lielbritānija jebkurā gadījumā no ES izstāsies līdz 31. oktobrim, jo to vēlas iedzīvotāju vairākums, kas nobalsoja par Brexit. Līdz ar to B. Džonsons arī kategoriski ir noraidījis atkārtota referenduma iespējamību. Lai gan jaunais premjerministrs bravūrīgi apgalvo, ka atšķirībā no līdzšinējās valdības vadītājas Terēzas Mejas viņš panāks jaunu, daudz labāku izstāšanās līgumu ar ES, bloka līderu līdzšinējie apgalvojumi ir bijuši ļoti cieti: līguma saturs pēc būtības pārskatīts netiks, tā ka par to B. Džonsons, izskatās, var aizmirst. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir paziņojis, ka atcels antidemokrātisko Īrijas atbalsta plānu. Proti, pašreizējais līgums paredz, ka līdz tirdzniecības sarunu noslēgšanai starp Lielbritāniju un ES nebūs cietas robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas de facto nozīmē, ka Lielbritānija paliek kopējā ES muitas savienībā. Šis punkts līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens sarunās par izstāšanās līgumu.

Eiropas Savienības (ES) vēstnieki līdz nākamajai nedēļai atlikuši lēmuma pieņemšanu par to, uz cik ilgu laiku atliekama Lielbritānijas izstāšanās no ES, piektdien pēc sarunām Briselē pavēstīja diplomāti.

27 ES dalībvalstis ir vienisprātis, ka Brexit ir jāatliek uz laiku pēc 31.oktobra, tomēr šobrīd vēl turpinās sarunas par to, cik ilgs laiks varētu tikt atvēlēts.

Vēstnieki vienojušies, ka lēmums tiks pieņemts rakstiskā procedūrā, nevis līderu ārkārtas samitā, un viņu nākamā sanāksme gaidāma pirmdien.

ES dalībvalstis jau trešdien vēstnieku sanāksmē principā piekrita atlikt Brexit uz laiku pēc 31.oktobra.

«Visi bija vienisprātis, ka termiņu ir nepieciešams pagarināt, lai izvairītos no bezvienošanās Brexit,» pēc trešdienas sanāksmes ziņu aģentūrai AFP sacīja avots.

Atbilstoši līdzšinējam plānam paredzēts, ka Lielbritānijai jāizstājas no ES 31.oktobrī, bet Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdienas vakarā lūdza ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsojis par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netiek apstiprināta Brexit vienošanās, automātiski iedarbojas likums bezvienošanās Brexit novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā jālūdz ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Pārstāvju palātas deputāti ar 322 balsīm par un 306 pret atbalstīja konservatīvo deputāta Olivera Letvina iesniegto priekšlikumu, ka pirms vienošanās ratifikācijas jāpieņem likums tās izpildei.

Pēc Letvina priekšlikuma pieņemšanas valdība atsaukusi šodien paredzēto balsojumu par Brexit vienošanās ratifikāciju.

Džonsons pēc balsojuma paziņoja, ka turēsies pie līdzšinējā izstāšanās termiņa - 31.oktobra - un nelūgs ES pagarināt termiņu un ka valdība nākamnedēļ iesniegs Brexit īstenošanai nepieciešamo likumprojektu.

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā, informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lai izvairītos no sarežģījumiem, pastāvīgi uzturoties Lielbritānijā pēc 2020.gada 31.janvāra, ĀM turpina aicināt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus reģistrēties "pastāvīgā" jeb "settled" vai "pagaidu" jeb "pre-settled" iedzīvotāja statusam.

"Pēc vēlēšanām Lielbritānijā un jaunā parlamenta sesijas atklāšanas ir skaidrs, ka janvāra beigās Brexit būs. Tādējādi ĀM uzstājīgi aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē," norādīja ministrijā.

Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem, līdz 30.novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3 400 jauni reģistrācijas pieteikumi.

Lielbritānijas raidorganizācija «Sky News» izveidojusi ziņu kanālu bez jaunumiem par Brexit, šādi vēršoties pie nokaitinātajiem skatītājiem, kuri vairāk nekā trīs gadus ilgās Brexit sāgas dēļ vispār pārtraukuši skatīties ziņu programmas.

Jaunais kanāls bez Brexit darbu sāks trešdien un raidīs darbadienu vakaros, kamēr «Sky News» galvenajā kanālā turpinās «detalizēti atspoguļot visus Brexit aspektus», kā arī sniegs ziņas par notikumiem valstī un pasaulē.

Kā norādīja «Sky News», tas jaunu kanālu izveidojis pēc vasarā publicētas aptaujas, ka trešdaļa britu pilnībā izvairās no ziņām.

Vairāk nekā 70% respondentu tajā vainoja Brexit, sakot, ka viņi ir «pārāk nokaitināti par politiskajām debatēm ap to», bet 40% aptaujāto sacīja, ka «jūtas bezspēcīgi, lai ietekmētu notikumus», paziņoja «Sky».

««Sky News Brexit-Free» ir drosmīga pieeja, taču, ieklausoties sabiedrības viedoklī pēdējās nedēļās un mēnešos, tas ir kaut kas, ko mūsu skatītāji uzskatīs par vērtīgu,» paziņoja «Sky News» vadītājs Džons Railijs. «Brexit ir vēsturisks stāsts, kuram ir liela ietekme, un mēs turpināsim tā visaptverošu atspoguļošanu.»

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nākotnē ietekmēs arī finanšu tehnoloģiju kompānijas, kas nodrošina maksājumus starp dažādu valstu klientiem

Taču maksājumu iestādes rēķinās ar abiem iespējamiem potenciālajiem Brexit scenārijiem, tādēļ nodrošinājušās, lai klienti neizjustu izstāšanos ne finansiālā, ne pārskaitījumu ērtības ziņā.

Ceturtā daļa

Patlaban aizvien nav skaidra Brexit norise, un miglā tīta līdz ar to ir arī ārpusbanku maksājumu sistēmu darbība nākotnē un tas, kā izstāšanās ietekmēs šo kompāniju klientus. Pērnā gada augustā Lielbritānijas valdība izteicās, ka, ja notiks Brexit bez vienošanās, tad daļa maksājumu var sadārdzināties un to apstrāde kļūt ilgāka nekā līdz šim. Jāatzīmē, ka nebanku maksājumu kompānijas Eiropā kļūst aizvien iecienītākas, jo klienta reģistrācijas process ir ātrāks, arī komisijas maksas pārskaitījumiem starp valstīm nereti ir daudz lētākas nekā bankām.

Lielbritānijas neizstāšanās no Eiropas Savienības (ES) vairs nav iespējama, un to ir atzinuši pat tie britu politiķi, kuri iestājas pret «Brexit», šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Pēc viņa paustā, pat ja Lielbritānijā tiktu sarīkots atkārtots «Brexit» referendums, viss nebūtu tik vienkārši, turklāt joprojām nevar izslēgt, ka referenduma rezultāts būtu tāds pats kā pirms divarpus gadiem. «Tas nav tik vienkārši, un es domāju, ka to ceļu nevajag iet nevienam,» izteicās Zīle.

Politiķis atzina, ka, lai arī ļoti daudzi, tai skaitā viņš pats, Lielbritāniju nākotnē labprātāk redzētu ES valstu saimē, tomēr nebūtu pareizi tagad mēģināt pārliecināt britu politiķus par nepieciešamību rīkot atkārtotu referendumu vai kā citādi mainīt lēmumu, kas pieņemts, balstoties uz demokrātiskā procesā paustu vēlētāju vairākuma viedokli.

Komentējot Lielbritānijas nespēju nobalsot par «Brexit» vienošanos, Zīle pieļāva, ka šī iemesla dēļ varētu būt neliela pretimnākšana no ES puses. «Es domāju, ka šeit ir politiskās gribas jautājums. Tomēr divas puses Eiropas demokrātijās sarežģītā brīdī var atrast abpusēji pieņemamus risinājumus,» uzskata EP deputāts.

Līdz brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ir palicis mazāk nekā pusgads. Fakts, ka līdz šim nav panākta konkrēta vienošanās starp ES un Apvienoto Karalisti tiek salīdzināts ar tumšu mākoni, kas samilzt virs Eiropas iedzīvotājiem. Šobrīd aktuāls ir jautājums – kas notiks, ja pirms 29. marta nebūs panākta vienošanās?

Brexit būtiski ietekmēs daudzas jomas, taču, iespējams, viena no lielākajām neskaidrībām ir tieši gaisa satiksmē. Ja vienošanās netiks panākta, tad Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti ar slēgtām robežām. Lidmašīnas, kuras lidos no Lielbritānijas, nevarēs nosēsties ES lidostās, ja vien netiks noslēgti abpusēji līgumi – tiks pieņemts ES Komisijas lēmums vai izsniegtas pagaidu valsts atļaujas gaisa transportam.

Pastāv variants, ka lidojumi bez līguma pēc Brexit oficiālās iestāšanās notiks saskaņā ar ICAO (Starptautiskās Civilās Aviācijas Organizāciju) un tās gaisa telpas brīvību, kas paredz, ka lidmašīnām ir tiesības lidot pāri valstu robežām bez lidmašīnas nosēšanās. Saskaņā ar ICAO aviokompānija varētu veikt nosēšanos kādā no valstīm, lai, piemēram, uzpildītu degvielu bez pasažieru izkāpšanas vai iekāpšanas, kā arī ļautu no lidmašīnām izkāpt tikai tiem pasažieriem, kuri ir ieradušies dzimtajā valstī; vai veic iesēšanos lidmašīnā, lai nonāktu dzimtajā valstī. Diemžēl nav skaidrs vai šajā gadījumā var paļauties uz ICAO noteikto brīvību, tādēļ pastāv iespēja, ka lidojumi no Apvienotās Karalistes netiks veikti, kamēr netiks noslēgti līgumi.

Eiropas Savienība atrodas pārmaiņu priekšā, taču, kāda tā būs pēc izmaiņām, pašlaik ir grūti spriest, jo vēl joprojām nav skaidrības par Brexit, par to, kāds būs jaunais Eiropas Parlamenta deputātu sastāvs, kāda būs jaunā Eiropas Komisija.

Tāda ES, kāda tā ir bijusi, tā vairs nebūs, jautājums ir par to, kāda tā būs un kā šīs pārmaiņas izjutīs Latvija. Par ES nākotni jau līdz šim ir bijušas daudz un dažādas diskusijas, ir apspriesti un diskutēti arī vairāki tās iespējamie attīstības scenāriji. Vienlaikus joprojām miglā tītais Brexit, un līdz ar to arī tā iespējamās sekas – ģeopolitiskā situācija pasaulē, ieskaitot divu pasaules lielāko ekonomiku – ASV un Ķīnas – konfrontāciju tieši preču tirdzniecībā – rada jaunus izaicinājumus nevis tikai atsevišķām bloka valstīm, bet gan visai ES kopumā.

Mainās prioritātes

Lai varētu raudzīties uz tālāku perspektīvu, vispirms ir jāsaprot, kādā situācijā ES atrodas pašlaik. «Eiropa kļūst drošāka, jo 2015. un 2016. gada notikumi, terora akti, piespieda apdomāties un veikt virkni pasākumu, tādējādi vairāk rūpējoties par iekšējo drošību,» vērtē nu jau 15 gadus Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa norāda, ka, strādājot Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā, šo drošības faktora prioritizāciju nevar nepamanīt, un to vēl vairāk rāda ES 2021.–2027. gada budžeta projekts un tā apspriešanas gaita. «Pašlaik robežapsardzība ir katras valsts kompetencē, taču tām valstīm, kurām ir ārējās robežas, ir vajadzīgs pastiprinājums, un ES ārējās robežapsardzības vienība Fronteks tiks pastiprināta, 600 darbinieku vietā tajā būs ap 10 000 un palīdzēs tieši tām dalībvalstīm, kurām ir ārējās robežas,» skaidro I. Vaidere. Viņasprāt, tādējādi arī Latvijā pieaugs darba vietu skaits, un tas tiks finansēts no ES centrālā budžeta. «Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka Eiropā arvien spēcīgāks kļūst sociālais pīlārs, līdz šim visas šīs lietas bija dalībvalstu kompetencē,» norāda I. Vaidere. Viņasprāt, pašlaik šajā jomā ir liela atšķirība, piemēram, Francijā un Beļģijā salīdzinājumā ar Latviju darba ņēmējiem ir ļoti augsti sociālā nodrošinājuma apmēri. Minēto iemeslu dēļ arī ir vēlme pēc sociālā nodrošinājuma harmonizācijas. «Šajā jautājumā ir arī zināmi riska elementi, jo, ja pārāk nodrošināmies attiecībā uz darba ņēmējiem, tad problēmas būs darba devējiem,» brīdina I. Vaidere. Viņa norāda, ka tieši šī iemesla dēļ šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē, kuras tad arī raugās, cik lielu slogu var uzlikt uzņēmējiem, kā atbalstīt darba ņēmēju. «Sociālajā pīlārā uzmanība tiek veltīta arī veselības jautājumiem, kas arī vienmēr ir bijuši dalībvalstu kompetencē, bet tagad tam ir paredzēti 413 milj. eiro, kas it kā nav ļoti daudz, taču nauda veselības politikai, pētījumiem Latvijas kontekstā būtu kā iespējas un arī atbalsts,» norāda I. Vaidere.