Kukuļņemšanā aizdomās turētais līdzšinējais uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis nogādāts Rīgas Centrālcietumā.

Magonis tika aizturēts pagājušajā ceturtdienā, un sestdien, beidzoties aizturēšanas termiņam, Rīgas rajona tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) savas īslaicīgās aizturēšanas vietas nav, taču parasti birojs aizturētos pirmās diennaktis izvieto tā dēvētajās septītajās debesīs - septītajā stāvā Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā Čiekurkalna iekšlietu iestāžu kompleksā.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē aģentūra LETA noskaidroja, ka nu jau bijusī amatpersona pirmdienas vakarā nogādāta Rīgas Centrālcietumā. Magonis ir izvietots korpusā, kurā atrodas pirmo reizi apcietinātas personas. Kamerā viņš šobrīd atrodas viens. Pārvaldē skaidroja, ka tā ir ierasta prakse, kad pirmo reizi apcietinātas personas sākotnēji netiek izvietotas kamerās kopā ar pārējiem apcietinātajiem.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Palielinoties NATO spēku klātbūtnei Baltijas valstīs un pieaugot militāro kravu pārvadājumu apjomam pa dzelzceļu, ir nepieciešamas papildu investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, un to apmērs var sasniegt līdz pat vienam miljonam eiro, aģentūrai LETA norādīja VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Pēc LDz iniciatīvas Magonis piektdien tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), lai pārrunātu NATO kravu pārvadāšanai nepieciešamās ilgtermiņa investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā. Tikšanās laikā nolemts izveidot darba grupu, kurā darbotos Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas (AM), LDz un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Kā pēc tikšanās skaidroja Vējonis, darba grupa arī identificēs konkrēto vajadzību lielumu un finansējuma apmēru. Viņš arī norādīja, ka investīcijas varētu finansēt no valsts budžeta, attiecīgi līdzekļus iedalot no AM līdzekļiem. Taču finansējumu arī varot piesaistīt no NATO piešķirtiem līdzekļiem, kā arī esot iespējami citi finansējuma avoti.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera (V) priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Pašlaik Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka publicēts tiek valsts iestāžu amatpersonu atalgojums.

Šodien likumā tika noteikts, ka iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas pienākošās naudas summas katru mēnesi jāpublicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi.

Informācijai par iestādes amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un pienākošām naudas summām iestādes mājaslapā internetā būs jāatrodas ne mazāk kā desmit gadu. Ministru kabinets noteiks iestādes, amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un pienākošās naudas summas nebūs publicējamas valsts drošības apsvērumu dēļ.

Koordinatora lomu uzņemsies LDz Cargo loģistika; nozarei vēl daudz jautājumu.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis. Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis.

Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Šis gan ir tikai pirmais konkrētais risinājums, ko LDz Cargo loģistika (LDzCL) izstrādāšot, jo Satiksmes ministrija (SM) būšot aktīvs pasūtītājs. Diskusijā iesaistītie atzina, ka vienota piedāvājuma izveide ir paveicama, jo visas iesaistītās puses tajā ir ieinteresētas, taču bažas pagaidām raisa LDzCL spēja un prasme šo uzdevumu veikt.

Pieprasījums pēc IT speciālistiem un programmētājiem pēdējos gados strauji aug ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, padarot šo par vienu no vislabāk atalgotajām nozarēm darba tirgū. Salīdzinot IT jomas darbinieku atalgojumu Baltijas valstīs, Latvijā šobrīd algas ir vislielākās, svārstoties pat ap 3000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Līdzīgi kā citās jomās, arī IT sektorā algas atšķiras atkarībā no darbinieka specializācijas, prasmēm un pieredzes. IT speciālista atalgojums Latvijā pēdējos gados strauji audzis - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi saņēma vidēji 2644 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Software Development Academy" pērn visā Baltijā veikts pētījums par atalgojumu IT nozares darbiniekiem rāda, ka Latvijā atalgojums nozares speciālistiem jau pērnā gada nogalē sasniedza 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tādējādi vidējā darba samaksa pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par 13,5%. Salīdzinājumam, vidējais atalgojums, vērtējot situāciju visos sektoros kopumā, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 1100 eiro pirms nodokļu samaksas.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Līdzšinējais uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis aizturēšanas laikā mēģinājis bēgt, vēsta laikraksts Postimees.

Magoni mēģināts aizturēt uz Igaunijas-Latvijas robežas, kad viņš ar šoferi atgriezies no Igaunijas. Ignorējot aicinājumu apstāties, abi metušies bēgt. Bēgšanas laikā automašīna attīstījusi ātrumu līdz 200 kilometriem stundā.

Bēgšanas mēģinājums beidzies pēc vairākiem kilometriem, kur notikuši ceļa remontdarbi un bēgļu automašīnai nācies samazināt ātrumu.

Magoni aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki. Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma ziņoja, ka nepilnu pusmiljonu eiro liels kukulis tika atrasts Magoņa automašīnā viņa aizturēšanas brīdī.

Krievijas rūpniecības milzis šobrīd meklē telpas vagonu būves rūpnīcai Jelgavā; Latvijas dzelzceļš ieinteresēts piedāvājumā.

Kaimiņvalsts korporācija UralVagonZavod (UVZ) caur savām struktūrām ir gatava atvērt dzelzceļa vagonu būves un remonta rūpnīcu Jelgavā, par publiski līdz šim neafišētu projektu sarunā ar DB stāsta VAS LDz prezidents Uģis Magonis. Viņaprāt, tas varētu būt pat reālāks par vagonu būves rūpnīcas izveides ieceri Daugavpilī, kur līdzdalīgs varētu būt arī LDz.

Arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš apstiprina, ka pie viņa ir bijuši UVZ pārstāvji, kuri gan vairāk ir ievākuši informāciju projekta sagatavošanai, taču nav bijuši lēmuma pieņēmēji. Šobrīd ir skaidrs, ka tiek meklētas telpas, un pilsēta, protams, ir ļoti ieinteresēta šādas rūpnīcas izveidē. Latvijai ir vajadzīgas gan darba vietas, gan potenciālais gala produkts – vagoni, norāda Jelgavas mērs.

Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadītājs Uģis Magonis pagājušajā gadā par darbu uzņēmumā saņēmis 100 929 eiro, liecina valsts amatpersonas deklarācija.

Kā ienākumus Magonis norādījis arī Nordea bank Finland Latvijas filiāli - 30 000 eiro un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu - 421 eiro.

Magonis deklarējis parādsaistības 217 670 eiro apmērā, savukārt bezskaidrā naudā viņš bankā uzkrājis 22 216 eiro un 1249 ASV dolārus.

LDz vadītājam pieder 2009.gada Mercedes Benz CL, kā arī 2007.gada kuteris Formula 310SS un 1990.gada VAZ 2109. Tāpat viņam pieder trīs zemes gabali Ādažu novadā un dzīvoklis Rīgā.

Magonis atdevis aizdevumu 52 000 eiro apmērā, palielinājis kredītu - 30 000 eiro apmērā, savukārt alimentos izmaksājis 17 074 eiro.

Atalgojuma norādīšana darba sludinājumā nesniedz pilnu priekšstatu par darba samaksu konkrētā amatā

Atalgojums

Turklāt šāda norma nevajadzīgi iejaucas pušu līgumu slēgšanas brīvībā. Nav pierādījumu, ka normas leģitīmais mērķis – reemigrācijas veicināšana – būtu attaisnojies. Praksē ir redzams, ka darba sludinājumos norma tiek apieta, norādot atalgojumu plašā amplitūdā. Latvijā vērojams būtisks darbaspēka trūkums un speciālistu pārvilināšana kļūst arvien aktuālāka, kā rezultātā dati par darbiniekam izmaksājamo atalgojumu ir komercnoslēpumu saturoša informācija, tik strikts ir Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis, ko DB pauž organizācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sana Stūre.

Saņem aizrādījumus

Jau nepilnu gadu jāievēro Saeimā pieņemtās izmaiņas Darba likumā, kas paredz darba sludinājumos norādīt arī attiecīgā amata algas amplitūda. Vēl joprojām šajā jautājumā var runāt par viedokļu sadursmi. Savukārt uzraudzīt Darba likumā pieminēto normu ievērošanu, tostarp arī sludinājumos norādāmo informāciju, pienākums ir Valsts darba inspekcijai (VDI), kas līdz augusta vidum, kopš jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīža, bija saņēmusi desmit iesniegumu par atalgojuma nenorādīšanu darba sludinājumos. Lielākā daļa šo pārkāpumu apstiprinājās vai tika konstatēta daļēji. Par pārkāpumiem VDI izteica darba devējiem mutvārdu aizrādījumu, stāsta iestādes Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa. Viņa piebilst, ka VDI nav saņēmusi negatīvas atsauksmes par jauno likuma normu, bet laikā, kad jaunie grozījumi tikko stājās spēkā, uzņēmumi vērsās VDI pēc konsultācijas, lai precizētu jaunās tiesību normas piemērošanas prasības.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir pārliecinātas, ka nekavējoties ir jāveic kardināla reforma valsts pārvaldes motivācijas sistēmā, lai iespējami ātri Latvija nonāktu pie mazas, efektīvas un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes. Reforma ir jāuzsāk, par pilotprojektu izvēloties Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), paredzot, ka topošajam iestādes ģenerāldirektoram ir adekvāts, ar privāto sektoru, valsts kapitālsabiedrībām un vismaz ar Igauniju konkurētspējīgs atalgojums, kurš ir atkarīgs no organizācijas darbības rezultātiem.

Abas lielākās uzņēmēju organizācijas uzskata, ka reforma ir jāveic ar mērķi nepalielināt valsts izdevumus, vienlaikus paredzot VID vadītājam rīcības brīvību esošā budžeta ietvaros pašam veidot iestādes vadošo menedžeru komandu un viņu motivācijas sistēmu.

Līdzšinējā pieeja motivācijas sistēmā tik nozīmīga amata izpildītājiem ir bijusi zem jebkādas kritikas, tādēļ lielākās uzņēmēju organizācijas atbalstīs valdības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas centienus meklēt veidus, kā aizsākt šo nozīmīgo reformu valsts pārvaldē, teikts izplatītajā paziņojumā. Uzņēmēji uzskata, ka reforma jāveic nekavējoties, lai Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sagaidītu savas labklājības pieaugumu vismaz līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

«Kopumā ņemot, valsts uzņēmumu vadīt ir grūtāk, jo ir daudz lielāka birokrātija, īpašnieks it kā ir viens - valsts, bet tā mentalitāte mainās. Nāk citas partijas, grib atkal kaut ko citu, plus vēl spiediens - tu it kā strādā, bet ar skatu atpakaļ, ka jebkurā brīdī var atnākt un pateikt - tu te vairs neesi vajadzīgs,» intervijā laikrakstam Diena, vaicāts, vai vadīt valsts uzņēmumu ir vieglāk nekā privāto vai grūtāk, sacījis va/s Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs un prezidents Uģis Magonis.

«Domā - ko tad man darīt? Varbūt pagaidīt līdz vēlēšanām un apskatīties situāciju, un pēc tam darboties tālāk? Patlaban situācija nav sevišķi veselīga valsts uzņēmumam, valdes locekļiem,» turpinājis U. Magonis.

Jautāts, vai tas saistīts ar satiksmes ministra aiziešanu, viņš sacījis: «Nē, kopumā.»

«Mēs arī esam darba devēji, bet, no otras puses, - darba ņēmēji. Principā valsts ir uztaisījusi mūs, valsts uzņēmuma valdes locekļus, kā visneaizsargātākos darba ņēmējus pasaulē,» Dienai skaidrojis Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs.

Oktobra sākumā Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt izskatīt krimināllietu, kurā korupcijā apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Tiesas sēde ir ieplānota 5.oktobrī plkst.10, taču atbilde no Igaunijas par iespēju nodrošināt Osinovska attālinātu dalību šajā sēdē pagaidām vēl tiesā nav saņemta.

Iepriekš tiesa apmierināja apsūdzētā Osinovska lūgumu piedalīties tiesas sēdēs attālināti, realizējot starptautisko tiesisko sadarbību ar Igauniju.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) ir gatava būvēt dzelzceļa stacijās sabiedriskās tualetes, bet ne tās uzturēt, šodien konferencē Latvija ilgt-spēja? sacīja LDz vadītājs Uģis Magonis.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados uzņēmuma sadarbība ar pašvaldībām ir uzlabojusies. Ja pirms pāris gadiem izveidojās laba sadarbība ar Siguldas pašvaldību, tad vēlāk jau situācija uzlabojās arī ar Cēsīm, Jūrmalu u.c.

Runājot par sabiedrisko tualešu izbūvi reģionu dzelzceļa stacijās, Magonis uzsvēra, ka LDz ir gatava tās izbūvēt, bet ne uzturēt.

«Sabiedriskās tualetes ir publiska infrastruktūra, tāpēc visas ēkas, ko LDz uzbūvētu, būtu jānodod apsaimniekot attiecīgajai pašvaldībai,» atzina Magonis.

Tiks pastiprināts darbs pie pārvadāto kravu apjoma palielināšanas satiksmē starp abām valstīm, tiekoties Rīgā ar Kazahstānas dzelzceļa vadītāju Askaru Maminu vienojās VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Iepriekšējo gadu laikā vērojama pakāpeniska kravu apjoma palielināšanās satiksmē starp Latviju un Kazahstānu. 2009. gadā kravu starp abām valstīm tika pārvadāts 1,15 milj. t kravu, bet 2012. gadā jau 2,6 milj. t. Savukārt šī gada septiņos mēnešos pārvadājumi veidoja 1,9 milj. t, kas ir par 35% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Ievērojamākais pieaugums kravu pārvadājumos vērojams akmeņogļu, naftas produktu un kokvilnas kravām. Naftas produkti virzienā no Kazahstānas šogad pārvadāti 1,12 milj. tonnu apjomā, savukārt ogļu kravas veidoja 1,16 milj. t.

«LDz jau vairākus gadus strādā pie kravu pārvadājumu diversificēšanas. Pagaidām mūsu pārvadājumos dominē kravas no Krievijas, kas sastāda vairāk nekā 65% no kopējo kravu apjoma. Ņemot vērā, ka Krievija attīsta savas ostas, kravu apjoma pieaugums mūsu virzienā nākotnē varētu nebūt tik straujš kā mēs to vēlētos. Tāpēc rūpīgi strādājam, lai piesaistītu arī citas kravas, un sadarbībai ar Kazahstānu šajā jomā ir ļoti lielas izaugsmes iespējas,» norāda U. Magonis.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis kopumā atzinīgi vērtē Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātās Transporta attīstības pamatnostādnes 2013. – 2020. gadam (TAP), jo tas ir ļoti būtisks dokuments ne tikai nozares dalībniekiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem, ņemot vērā šīs nozares īpatsvaru IKP, valsts budžetā nomaksāto nodokļu kopapjomā un, protams, nodarbināto skaitu.

Kaut arī daži nozares dalībnieki cenšas atrast trūkumus šajā dokumentā, U. Magonis uzsver, ka dokuments ir pārdomāts un sistēmisks, pat daudzsološs. Tas gan iespējams vienīgi tad, ja valsts un pašvaldību iestādes, nozares dalībnieki patiešām mērķtiecīgi un konsekventi īstenos šajā dokumentā minēto.

DB jau rakstīja, ka transporta nozares ekspertu vērtējumi par TAP līdz šim ir ļoti atšķirīgi – no kārtējā bezjēdzīgā dokumenta, kas noguls uz plauktiņa, līdz kopumā kvalitatīvam dokumentam, kura īstenošanai gan trūkst skaidrojuma.

TAP nodrošina līdzsvarotas attīstības iespējas visiem transporta veidiem Latvijā, spriež LDz vadītājs. Skaidri definētās valsts stratēģiskās prioritātes septiņu gadu perspektīvā transporta nozarē gan infrastruktūras, gan nozares pārvaldības attīstībai ļautu, no vienas puses, palielināt kravu tranzīta pakalpojumu apjomu un to pievienoto vērtību un, no otras puses, nodrošinātu iedzīvotāju mobilitātes iespējas.