Pēdējos gados tirgū sevi piesaka jauni spēlētāji – digitālie risinājumi, kas cilvēkiem ļauj ērtāk atrast autoservisu un uzzināt aptuvenās izmaksas.

Šobrīd tirgū šādi darbojas vismaz trīs kompānijas – TavsServiss.lv (nodrošina SIA Ralmix), servix.lv (SIA Servix Grupa) un tikko pievienojies Repairo (SIA Repairo). «Šāda veida platformu izveidojām Latvijā pirmie. Uzskatu, ka līdz šim mums nav tiešu konkurentu, jo nepiedāvājam salīdzināt auto remonta izmaksas, bet gan sniedzam pakalpojumu ar pievienoto vērtību, proti, atrast klientam ērtu, izdevīgu un kvalitatīvu auto remontu, sniedzam konsultāciju par labākajiem remonta risinājumiem, piedāvājam nogādāt un atgādāt auto uz servisu,» akcentē Alfrēds Lazdiņš, autoremonta aģentūras TavsServiss.lv līdzdibinātājs. Viens no servix.lv idejas autoriem Rūdolfs Roze norāda, ka katrs pakalpojumu piedāvātājs ir atšķirīgs, tādēļ tiešu konkurenci neizjūt. Platforma auto īpašniekiem ļauj bez maksas pāris minūšu laikā salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniedz iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus. «Veselīga konkurence ir nepieciešama, tā ir kā dzinulis, kas uzņēmumu stumj uz priekšu un liek attīstīties,» saka Undis Neilands, Repairo līdzdibinātājs.

Iznākot no «ēnas», vidējo autoservisu konkurētspēja ir samazinājusies; aicina ieviest sertifikāciju, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā gada otrajā pusē Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāka pastiprināti vētīt autoservisu nozari, kurā, pēc dienesta speciālistu un nozares pārstāvju teiktā, liela daļa uzņēmumu atrodoties «ēnā» – nodokļus maksā daļēji vai nemaksā nemaz.

300 jaunu maksātāju

Pārbaudīti tika 800 autoservisi, kas ir aptuveni 40% no visiem šāda veida uzņēmējdarbības veicējiem mūsu valstī. Pirms ķerties pie sodiem un represīvām metodēm, autoservisiem tika doti divi mēneši, kuru laikā varēja brīvprātīgi novērst nepilnības savā darbībā. Pēc VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones uzskata, preventīvās darbības bijušas ļoti veiksmīgas. Proti, automobiļu apkopes un remonta nozarē tika reģistrēts vairāk nekā 300 jaunu nodokļu maksātāju. Lielākā daļa no tiem – fiziskas personas.

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Ēnu ekonomika autoservisu sektorā sasniedz gandrīz 200 miljonus eiro gadā, informē Auto asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz asociācijas veikto pētījumu.

Valsts budžetam 2022.gadā secen ir gājuši 135 miljoni eiro kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi un 58 miljoni eiro kā iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, liecina pētījums.

Salīdzinot ar 2020.gada pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomika sektorā ir vēl kāpusi par 25%.

“Valsts budžeta ieņēmumu samazinājums autoservisu sektorā par teju 200 miljoniem eiro ir tikai viena problēma no ēnu ekonomikas īpatsvara. Būtiski ņemt vērā, ka beigās no šī cieš gan paši darbinieki, par kuriem netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan patērētāji, kuri saņemot nekvalitatīvu pakalpojumu nevar aizsargāt savas tiesiskās intereses, gan konkurenti, kuri cenšas attīstīt godīgu biznesu” norāda biedrības Auto asociācija valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Valsts vides dienests (VVD) turpina autoservisu pārbaudes kampaņu visā Latvijā, informē VVD.

10. un 11.decembrī Daugavpils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica kampaņveida pārbaudes Jēkabpils un Daugavpils pilsētās, kuru laikā tika kontrolēta vides aizsardzības prasību ievērošana transportlīdzekļu remontdarbnīcās (autoservisos).

Daugavpils pilsētā pārbaudes tika veiktas sadarbībā ar Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas darbiniekiem. Kampaņas laikā tika apsekoti 16 autoservisi, no kuriem 10 autoservisos tika konstatēts, ka piesārņojošā darbība tiek veikta bez C kategorijas apliecinājumiem, kā arī vienlaikus 3 autoservisos atklāti rupji pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanas jomā – uzkrāts liels daudzums nolietotu riepu, kā arī bīstamie atkritumi un veikta neattīrītu notekūdeņu novadīšana vidē - , par kuriem ierosinātas lietvedības par administratīvo pārkāpumu.

Redzot, ka auto īpašniekiem trūkst uzticības autoservisiem, "Repairo" izveido platformu, kas palīdz izvēlēties autoservisu un pieteikt remontu digitālā formā.

"Daudzi autoservisi joprojām ikdienā izmanto novecojušas metodes, lai pārvaldītu servisu un darbā ar klientiem. Tāpat bieži vien patērētājs neko nezina par blakus esošo remontdarbnīcu – nedz to, kā tur izskatās, nedz cenu politiku. Uzrunājam autoservisus, kuriem nav kauna parādīt savas telpas, pastāstīt par to, kā veidojas cena un kā tiek remontēta automašīna," teic Undis Neilands, "Repairo" līdzdibinātājs.

Platforma "Repairo.eu" darbojas kopš oktobra. "Jaunizveidotais produkts gūst atsaucību no autoservisiem un auto īpašniekiem. Šobrīd esam ļoti apmierināti ar iegūtajiem rezultātiem – rezultāti ir labāki, nekā bijām plānojuši, auto īpašnieki mājaslapu apmeklē regulāri un apjomi pieaug katru dienu," apgalvo U. Neilands.

Kopš maija beigām pircēji Rīgā un citās lielākajās pilsētās ieteikuši vairāk nekā 200 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kurās tie vēlas iespēju norēķināties ar maksājumu kartēm, taču pašlaik tā nav pieejama, informē SEB banka.

Visbiežāk vēlmi norēķināties ar maksājumu karti izrādījuši maiznīcas Mārtiņa beķerejas klienti un Centrāltirgus apmeklētāji. Mēneša laikā klientu ieteikumam atsaukušies turpat 50 uzņēmumu, ieviešot savā ikdienas darbībā SEB bankas piedāvātos POS termināļus.

SEB bankas izveidotajā lietotnē pircēju atzīmētās vietas liecina, ka lielākā interese par iespējām norēķināties bez skaidras naudas ir saistīta ar tādām biznesa jomām kā skaistumkopšana, sabiedriskā ēdināšana un autoservisi. Kopumā pircēji atzīmējuši dažādas tirdzniecības vietas vairāk nekā 1000 reižu, no kurām vispopulārākā ir maiznīca Mārtiņa beķereja, kas atzīmēta 160 reizes, un Rīgas Centrāltirgus, kuru iedzīvotāji atzīmējuši 40 reizes.

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

VID neturpinās nozaru pieeju ēnu ekonomikas apkarošanā; bizness norāda, ka pārbaudes nav neko mainījušas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pastiprinātus nodokļu kontroles pasākumus konkrētām nozarēm, cenšoties mazināt ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizsāka 2014. gadā. Pastiprinātām pārbaudēm tika pakļauti autoservisi, zobārstniecības un skaistumkopšanas nozare, tomēr, kā DB norāda iesaistītās asociācijas, pieeja bijusi neveiksmīga. Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas vietniece Edīte Alksne, kura reizē ir arī Starptautiskās Kosmētikas koledžas direktore, teic, ka VID nav vērsies pie asociācijas ar lūgumu palīdzēt un iesaistīties tā sauktajā nozaru pieejā. Pašā nozarē fakts, ka notiek pastiprinātas pārbaudes, nav radījis nedz nelegālo pakalpojumu sniedzēju piesardzību, nedz sakārtojis sektoru.

Lielākais izmaksāto atlīdzību pieaugums Latvijas apdrošināšanas tirgū šī gada deviņos mēnešos novērots dzīvības apdrošināšanas segmentā - 26,8% apmērā, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn. Tā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. Nozarē kopumā vērojama stabila izaugsme.

«Dzīvības apdrošināšana atgriezusies pie izaugsmes. Domājams, ka šī apdrošināšanas veida izaugsmi bremzēja nestabilā ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija Eiropā, kas uzņēmumiem un individuāliem klientiem traucēja pieņemt ilgtermiņa lēmumus, jo dzīvības apdrošināšana ir ilgtermiņa pakalpojums. Acīmredzot, piemēram, Brexit ažiotāža ir pierimusi. Otrs aspekts, kas redzams apkopotajos datos - līgumu skaits aug straujāk nekā iemaksāto prēmiju apmērs. Tas nozīmē to, ka dzīvības apdrošināšanu sāk iegādāties arī cilvēki ar mazāku rocību un uzkrājumu veidojošās polises kļūst “mazākas”, bet kopumā to ir vairāk. Cilvēki ir sākuši vairāk apdrošināt savu dzīvību, iegādājoties parastās dzīvības apdrošināšanas polises bez uzkrājumu veidošanas,» skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Alternatīvo finansētāju aizdevumu apjoms uzņēmumiem palielinās; nākotnē to loma turpinās pieaugt, taču bankas, visdrīzāk, sektors neizkonkurēs.

Alternatīvo finansētāju aizdevumu apjoms uzņēmumiem aug, kā liecina novērojumi, aktīvākie aizņēmēji ir transporta, tirdzniecības, ražošanas sektors. Būtiskākie aspekti, kādēļ aizdevēji atsaka uzņēmumiem, ir pārāk liela ienākumu atkarība no dažiem klientiem, finanšu necaurspīdība vai īss darbības laiks. Tirgus dalībnieki prognozē, ka nākotnē šo aizdevēju loma turpinās pieaugt, taču bankas, visdrīzāk, sektors neizkonkurēs.

Apjomi pieaug

Kā liecina alternatīvo finansētāju sniegtie dati, šajā gadā aizdevumu apjomus plānots audzēt, un iezīmējas arī aktīvākās nozares aizdevumu saņemšanā. Tā pagājušajā gadā AS Capitalia tika izsniegts finansējums uzņēmumiem 10,5 miljonu eiro apmērā, savukārt šogad plānots šo apjomu dubultot līdz 20 miljoniem eiro, stāsta AS Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Autoservisa rezervācijas platformā Autofi auto īpašnieki var pieteikt automašīnu remontu, attiecīgi pretī no servisiem saņemt piedāvājumus, kurus iespējams salīdzināt pēc dažādiem faktoriem – cena, laiks, kvalitāte, garantija un atsauksmes

Pie paša projekta uzņēmuma komanda sāka strādāt 2017. / 2018. gada mijā, bet oficiāli kompānija reģistrēta šā gada maijā. Uzņēmuma komandā ir četri cilvēki - divi somi, viens latvietis un viens azerbaidžānis. «Nolēmām realizēt šāda veida projektu, jo redzējām to, ka auto remonta industrija ir nesakārtota un necaurspīdīga. Daudzos gadījumos auto īpašnieks nesaņem attiecīgo kvalitāti vai garantiju par veikto servisu. Šo un vēl citu iemeslu dēļ vēlējāmies izveidot vienotu tirgus platformu, kas savienotu auto īpašniekus ar autoservisiem,» stāsta platformas līdzdibinātājs Undis Neilands. Biznesa ideja ir aizgūta no ārzemēm, un platformas izveidošanas ideja nākusi no somu kolēģa - kursa biedra, ar kuru kopā U.Neilands mācās Latvijas Universitātē. Somam bija ideja, ka kaut ko tādu varētu realizēt Baltijā, jo līdz šim tik lielā mērogā tas nebija izdarīts. Latvijas uzņēmējs norāda, ka pastāv līdzīgas platformas, bet tās strādā nedaudz citādi, piemēram, servisu darbību pieteikšana notiek manuāli, bet Autofi priekšrocība ir tā, ka viss notiek automātiski.

Jau aptuveni gadu netālu no Liepājas tiek ražotas virsbūves detaļas autosportam - rallija, drifta, rallijkrosa, autokrosa un citām automašīnām, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Aivis Tints.

Viņš stāsta, ka kolēģim Oskaram Šmitam bija izveidojies savs klientu loks, jo viņš jau šajā jomā bija strādājis. «Savukārt, man patīk rallijs un varu sevi dēvēt par auto fanu. Bija ļoti vilinoši sākt biznesu šajā nišā. Sākām veidot detaļu formas. Viena, otra, trešā automašīna, un tā uzņēmums ir izaudzis. Šobrīd četriem auto modeļiem virsbūves detaļas mēs varam nokomplektēt gandrīz pilnībā,» stāsta A.Tints. Sākotnēji uzņēmējdarbības uzsākšanai tika piesaistīts Altum līdzfinansējums, kā arī konsultācijas sniedza Liepājas biznesa inkubators.

Uzņēmums ražo automašīnu virsbūves detaļas, piemēram, spārnus, bamperus, sliekšņus un durvis. Detaļas ir atšķirīgas, ņemot vērā autosporta veidu. Kā skaidro A.Tints, uzņēmuma galvenais uzdevums ir šīs detaļas saražot pēc iespējas izturīgākas, elastīgākas, vieglākas, kā arī, protams, par pieņemamu cenu.

Foto: Caro/Hechtenberg/Scanpix/LETA

Tautsaimniecības sabremzēšanās Latvijā ir realitāte, taču, lai arī lēnāka, tomēr joprojām tiek plānota izaugsme

Vairākās nozarēs izaicinājums būs esošo ienākumu saglabāšana, nevis jaunu rekordu uzstādīšana – tādu ainu rāda dažādu nozaru un analītiķu atbildes.

Vienlaikus kategoriski tiek noliegta recesijas – krīzes – iespējamība.

"Ja arī ceļu būvētāji strādās mazāk, tad noteikti autoservisi strādās vairāk, un, ja kāds zaudē, tad kāds cits iegūst, taču tā nav krīze," tā, piemēram, saka finanšu eksperts Kazimirs Šļakota.

Visu rakstu lasiet jaunajā žurnālā "Dienas Bizness". Meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pašlaik pastiprināti strādā ar ēnu ekonomikas izskaušanu autoservisu nozarē, bet pēc tam plānots pievērsties zobārstniecībai, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Viņa stāstīja, ka VID ieviesis jaunu pieeju nodokļu administrēšanā, kas paredz vispirms identificēt nozari, kurai VID struktūrvienības pievērš pastiprinātu uzmanību. Pirmā šāda nozare ir autoservisi.

Jaunā pieeja ietver vairākus soļus. Vispirms sabiedrība un uzņēmēji tiek informēti par nozari, kurā pastiprināti tiks veikti uzraudzības pasākumi, aicinot uzņēmējus patstāvīgi sakārtot nodokļu saistību izpildi, dodot tam laiku divus mēnešus. Ja šajā laikā netiks gūti pozitīvi rezultāti, VID veiks preventīvos pasākumus konkrētiem komersantiem. Savukārt tiem komersantiem, kuri nodokļu saistību brīvprātīgas izpildes rezultāti nebūs snieguši vēlamos rezultātus, tiks veikti represīvie pasākumi - tematiskās pārbaudes, nodokļu auditi, nepieciešamības gadījumā iesaistot Finanšu policijas resursus.

Aizvadītais gads autoremontu un apkopju jomā ir bijis gana izaicinošs - galvenā problēma industrijā ir kvalificēta darbaspēka trūkums, secina autoservisu platformas servix.lv līdzīpašnieks Rūdolfs Roze.

"Esam piedzīvojuši, ka vairāki autoservisi trūkstošā darbaspēka dēļ ir bijuši spiesti samazināt apjomus vai pat pārtraukt darbību. Darbinieku trūkums lielā mērā izskaidrojams ar zemo atalgojumu, ko autoserviss ir gatavs maksāt darbiniekiem kā arī to, ka autoīpašnieki nav gatavi maksāt "reālo" cenu par autoremontu vai apkopi," norāda R.Roze.

Viņaprāt, nozari arī būtiski kropļo valdošais nelegālo autoremontdarbnīcu skaits, kas var piedāvāt savus pakalpojumus par zemāko cenu. Līdz ar to Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā un tehniskais stāvoklis automašīnām bieži vien ir katastrofāls.

Db.lv jau rakstīja, ka platforma servix.lv izveidota, lai auto īpašniekiem bez maksas pāris minūšu laikā būtu iespējams salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniegtu iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus.

Par sīkiem nodokļu parādiem uzņēmumu darbību aptur, par miljonu lieliem – apžēlo; precedents ar tālejošām sekām

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone vienā dienā pamanījusies izcelties ar diviem savstarpēji pretnostatāmiem apgalvojumiem. LNT rīta raidījumā 900 sekundes Pētersones kundze palepojusies, ka VID esot apturējis vairāk nekā 700 nelielu un vidēju autoservisu darbību. Gandrīz 700 autoservisiem VID uzrēķinājis administratīvos sodus, ap 200 konstatējis, ka neesot saņemtas visas nepieciešamās atļaujas – īsi un konkrēti, autoservisu rindas krietni paretinātas un VID nostrādājis kā savdabīgs klientu plūsmas vārstulis un virziena norādītājs. Pēc VID «autoservisu reida» gan esot tapuši vairāk nekā 500 jauni autoservisi, ziņo LETA, līdz ar to aina nav gluži tik drūma, ka aptuveni divarpus tūkstoši no aizvērto autoservisu darbiniekiem tagad būtu bezdarbnieki, taču jebkurā gadījumā VID vadītājas minētā statistika ir gana daiļrunīga.

Autoservisu un rezerves daļu veikalu tīkla "Gros Auto" komanda ir pārliecināta, ka šī krīze ir iespēju laiks, tikai jābūt gataviem mainīties un meklēt jaunus risinājumus.

Tāpēc kopš aprīļa, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma radīto situāciju, autoservisu tīkls radis risinājumu, kā nezaudēt klientus un ieviesis piedāvājumu bez maksas aizbraukt pakaļ klientu automašīnām, kurām nepieciešams remonts, un pēc apkopes tās nogādāt atpakaļ.

SIA "Gros Auto Grupa" pakalpojumu "Aizvedam/atvedam" ieviesusi, respektējot klientu vēlmi nedoties ārā no mājām un neapmeklēt sabiedriskas vietas, piemēram, autoservisus. Pakalpojums pagaidām ir pieejams Rīgā, Jūrmalā un Kuldīgā, kur atrodas arī uzņēmuma autoservisi, taču uzņēmuma pārstāvis Māris Feldbergs teic, ka, vadoties pēc pieprasījuma, pakalpojums varētu tikt attīstīts arī plašākā teritorijā.

Latvijā nav gadsimtiem ilgas patēriņa kultūras pieredzes, kāda ir rietumvalstīm. Mums nav ētikas robežu, cik tālu var iet, lai ietaupītu, un tas raksturīgs gan uzņēmējiem, gan preču un pakalpojumu pircējiem. Nav izpratnes par to, ka ilgtermiņā svarīga kvalitāte ir finansiāli izdevīgāka nekā iespēja šodien iztērēt par dažiem eiro mazāk, saka Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) pievērsies pelēkā sektora apkarošanai tieši automašīnu apkopes un remonta nozarē. Kā jūsu pārstāvētā asociācija vērtē VID rīcību?

VID pārbaudes – tā ir pēdējā aizsardzības līnija. Būtiskāks jautājums ir, kā civilizēt tirgu, lai cilvēki neizvēlētos darboties autoservisu biznesā tikai tāpēc, ka šajā nozarē redz iespēju veidot biznesu, nemaksājot nodokļus. Turklāt runa nav tikai par nodokļu nomaksu. Ir vēl vairāki būtiski jautājumi – par sociālo līdztiesību, respektīvi, vai tiem, kuri nodokļus nemaksā vai maksā daļēji, būtu jāsaņem tas pats sociālais nodrošinājums kā cilvēkiem, kas nodokļus maksā, arī jautājums par autoservisu darba kvalitāti un jautājums par kompetencēm, kas ir cilvēkiem, kuri autoservisos strādā. Vēl viens būtisks jautājums ir godīga konkurence. Valsts mērogā jādiskutē, vai tādā situācijā, kādā atrodas autoservisu tirgus, vispār iespējams runāt par godīgu konkurenci, jo atšķirība cenai tam pakalpojumam, kas aplikts ar nodokļiem, un tam pakalpojumam, par kuru nodokļi netiek maksāti, sasniedz 50%. Mūsu asociācija apgalvo, ka beidzot jāpaskatās uz situāciju kopumā, un es nedomāju, ka atbildīgajās institūcijās strādājošie cilvēki reālo situāciju neizprot, tomēr nekas netiek darīts.

Covid-19 krīzes laikā, martā, pieprasījums pēc jauniem autobusiem Eiropas Savienībā sarucis par 47,3%, liecina "Busworld" apkopotie dati. "IVECO BUS" tirdzniecības uzņēmuma "ALKOM-TRANS" pārstāvis Aleksejs Lisenkovs uzskata, ka situācija Latvijā ir dramatiska.

"Ārkārtas situācija un ar to saistītie ierobežojumi Eiropas valstīs devuši pamatīgu triecienu transporta, tostarp, komerctransporta un autobusu tirdzniecības nozarei. Dramatiska situācija bija vērojama arī Latvijas tirgū, taču pilnībā sekas būs iespējams novērtēt tikai tuvāko mēnešu laikā," db.lv sacīja Aleksejs Lisenkovs.

Atbilstoši "Busworld" datiem martā Eiropas Savienībā pieprasījums pēc jauniem autobusiem kopumā saruka par 47,3%. Spānijā tika reģistrēts viens no lielākajiem kritumiem - 68,8%. Tomēr atsevišķās valstīs tika novērots pat zināms pieaugums, piemēram, Vācijā par 11,8%, Austrijā - 12, 3%, Kiprā - 33,3%. Nestabilas ekonomiskās situācijas apstākļos parasti sarūk patērētāju interese investēt. "To varēja novērot arī Latvijā, jo komerctransporta nozarē praktiski nebija nekādas intereses par komerctransporta iegādi. Pārsvarā tika realizēti jau iepriekš uzsākti projekti," norādīja A. Lisenkovs.

Nav noliedzams fakts, ka Latvijā ēnu ekonomika pastāv, taču problēmas risinājums ir atkarīgs no politiskā pasūtījuma

Ēnu ekonomika šobrīd ir daudzu ekspertu un politiķu jājamzirdziņš. Aplēses par to, cik liela īsti ir mūsu valsts ēnu ekonomika, ir dažādas, un pārsvarā tiek pieņemts, ka tā ir 20 – 40% robežās. Problēma nenoliedzama, taču jautājums ir par iemesliem un to, kā šo situāciju novērst.

Viens iemesls ir skaidras naudas aprite, kas ļauj dažādus ienākumus un izdevumus neuzskaitīt. Protams, var jau futūristiski sapņot par pilnīgu skaidras naudas izskaušanu, tomēr pašreizējā realitāte ir tāda, ka jau aptuveni 100 kilometru rādiusā ap Rīgu daudzviet savu bankas karti var mierīgi apēst, jo citu ēdienu par to nopirkt nevar. Tas ir saprotami, jo norēķini ar karti nav par brīvu, bet valstij nav tādu resursu, lai šīs izmaksas paņemtu uz saviem pleciem. Cits iemesls: nodokļu aprēķināšanas un grāmatvedības sistēma ir pārāk sarežģīta un birokrātiska. Mazais uzņēmējs tajā drīzāk var nolauzt kaklu nekā sakārtot grāmatvedību atbilstoši visām prasībām. Trešā šķira ir apzināti nodokļu nemaksāšanas shēmu veidotāji, kur jau runa vairs nav par dažiem simtiem vai tūkstošiem. Tā nenoliedzami ir visnopietnākā problēma, pie kuras risināšanas valstij ļoti nopietni jāstrādā.

Lietuvā, Elektrēnu pilsētā ekspluatācijā nodota Baltijas valstīs lielākās ekofabrikas pirmā kārta, kas pārstrādās automobiļu, rūpniecības un sadzīves stikla atkritumus.

Investīciju projektā, kura vērtība pārsniedz miljonu eiro, ieguldījis uzņēmums Ekobaze, kas jau vairāk nekā desmit gadus gan Latvijā, gan Lietuvā vāc un pārstrādā otrreizējās izejvielas: plastmasu, metālu, riepas, stiklu un visu to, kam iespējams nodrošināt otru dzīvi.

"Ar katru gadu pasaulē rodas aizvien vairāk jaunu ražošanas materiālu, kas jebkurā gadījumā agri vai vēlu kļūst nelietojami, pat par spīti visiem centieniem. Tāpēc ļoti bieži sanāk tā, ka inovatīva izlaušanās mūsdienu industrijā jau pēc dažiem gadiem kļūst par problēmu ekosistēmai. Kas ir tās lietas, kuras saražotas pirms desmit gadiem un par kurām mums nākas maksāt tagad? Atbilde nav tālu jāmeklē – varat paskatīties uz savas automašīnas stikliem, palūkoties uz mājas logiem. Lielākoties mums ir darīšana nevis ar parasto stiklu plašākā izpratnē, bet gan ar sarežģītu kompozītu materiālu. Viens no tā atribūtiem ir drošības plēve, kurai jāpasargā mūs no atlūzām, ja stikls tiks sadauzīts sīkos gabaliņos. Inovatīvais risinājums, kas ir izglābis un turpina glābt tūkstošiem dzīvību, diemžēl nav ideāls apkārtējās vides veselībai," komentē Ekobaze akcionārs Mariuss Kubiļus.

Latvijā ir 16 nozaru, kurās ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem jābūt licencēm, lai varētu veikt saimniecisko darbību, un ir virkne pakalpojumu sniedzēju, kuri var darboties bez licencēm vai sertifikātiem. Piemēram, autoservisi un frizieri var darboties bez licences, atļaujas vai sertifikāta, kas apliecinātu profesionālo kvalifikāciju. No vienas puses, tas var palīdzēt uzņēmējdarbībai, no otras puses – trūkst kontroles mehānismu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas Frizieru asociācijas vadītāja Līga Dreimane, kura profesijā strādā jau 50 gadu, uzsver: licencēm jābūt obligāti, jo «pašlaik, katrs, kam rokās ir šķēres un ķemme, ir frizieris. Šāda situācija ir ļoti neizdevīga mūsu klientiem, jo nav nekāda apliecinājuma par friziera profesionalitāti. Turklāt licence vai sertifikāts ik pa laikam jāatjauno, tas nozīmē, ka speciālistam nemitīgi jāmācās un sevi jāpilnveido. Tagad katrs strādā pēc savas saprašanas».

ēl viena joma, kurā var darboties arī bez licences, ir auklīšu pakalpojumi. Aukļu aģentūrā Mērija Popinsa gan norāda, ka nevajadzētu ieviest obligātas licences, tas esot pašu vecāku ziņā, vai izvēlēties auklīti ar licenci vai sertifikātu vai bez šādiem dokumentiem.