Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Krievijas ierēdņi nav kāri uz nekustamā īpašuma iegādāšanos Latvijā – mūsu valstī nekustamais īpašums pieder diviem kaimiņvalsts parlamenta (Valsts domes) deputātiem, kā arī Augstākās Arbitrāžas tiesas priekšsēdētājam, liecina liecina izdevuma Vedomosti apkopotie dati. Latvijas vietā kaimiņvalsts klerki dod priekšroku Bulgārijai un saulainajai Itālijai.

Šā gada rudenī Krievijas Valsts dome izskatīs jaunus likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem kaimiņvalsts ierēdņiem, deputātiem, senatoriem un militārpersonām ārvalstīs nedrīkstēs piederēt īpašumi ārvalstīs. Tos, kuri likumu neievēros, gaida bargs sods. Tomēr Krievijas ierēdņus šādas perspektīvas īpaši nebaida.

Vedomosti izpētījis vairākus tūkstošus Krievijas amatpersonu deklarāciju par aizvadīto gadu. Lielākā daļa Krievijas ierēdņu nekustamo īpašumu iegādājas Bulgārijā. Šajā valstī nekustamo īpašumu iegādājušies 44 kaimiņvalsts ierēdņi, tostarp, Sanktpēterburgas vicegubernators, valsts kompāniju vadītāji, kā arī vairāki ministrijās, Valsts domē un pašvaldībās strādājošie.

Mēs zinām, ka ziemas saulgrieži ir brīnumu laiks - īstenojas mūsu vēlmes un cerības, piepildās sapņi, notiek dažnedažādi neticami atgadījumi.

To nācās piedzīvot arī man, kad kopā ar pēkšņo aukstumu Latviju beidzot apciemoja pavisam īsta ziema ar spelgoņu, lauska cirtieniem un baltām kupenām. Pūloties iekurināt kamīnu, es pieķēros nodzeltējušu avīžu kaudzei, un manās acīs iekrita brīnumains vēstījums, kuru Ziemassvētku vecītis tālajā 1928. gadā bija sūtījis toreizējiem deputātiem un valdības ierēdņiem. To izlasot, biju satriekts līdz sirds dziļumiem, jo cik aktuāla šī vēsts ir arī mums! It kā laiks Latvijā būtu apstājies, atgādinot Zālamana sakāmos vārdus: «Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules.»

Publicēju šo tekstu nedaudz saīsinātu.

Ceļojot par valsts naudu, kritērijiem, kas attaisno konkrētā brauciena nepieciešamību, ir jābūt stingrākiem un precīzākiem, bet brauciena rezultātiem - pārbaudāmākiem

DB jauno gadu uzsācis ar vadošo valsts resoru komandējumu izdevumu apkopojumu 2014. gadā. Pretēji gaidītajam lielākie «ceļotāji» strādā nevis Ārlietu ministrijā, Valsts prezidenta kancelejā vai premjera birojā, bet gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kuras ierēdņi dažādiem braucieniem pērn tērējuši gandrīz divtik nekā Ārlietu ministrija. Jāsaka, ka pērn viss valsts resors kopumā braucieniem tērējis divreiz vairāk naudas nekā 2013. gadā - 8,4 miljonus eiro.

Nav noliedzams, ka valsts amatpersonām un augstākajiem ierēdņiem mūsdienās bez ārzemju komandējumiem nav iespējams iztikt. Taču, ja tie notiek par nodokļu maksātāju naudu, sabiedrībai ir tiesības pieprasīt, lai tie būtu ļoti labi koordinēti, t.i., ārzemju braucienos tiešām dotos tie, kam ir attiecīgā kompetence, un bez visādām «piekabēm», kuru funkcija konkrētajā braucienā nav saprotama. Mums ir vairāki ministri, kas pērn ir ceļojuši kopā ar saviem biroja vadītājiem/ vadītājām un uz mediju jautājumiem nav spējuši vai nav gribējuši izsmeļoši atbildēt, kāpēc viņiem ir bijusi nepieciešama konkrēto personu klātbūtne. Runājot, piemēram, par Aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa braucienu uz Centrālāfriku, katras personas dalība šajā «ekspedīcijā» nodokļu maksātājiem izmaksāja diezgan apaļus 6000 eiro. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards nesen devās uz ANO vides pārmaiņu konferenci eksotiskajā Peru veselu desmit ministrijas ierēdņu pavadībā.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pirmdien aicinājušas naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumu «Airbnb» saskaņot savu pakalpojumu sniegšanas noteikumus ar ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un nodrošināt pārredzamību savu cenu atspoguļošanā, teikts EK paziņojumā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: «Arvien vairāk patērētāju naktsmītni savām brīvdienām rezervē internetā, un šī nozare atpūtniekiem ir pavērusi daudzas jaunas iespējas. Tomēr popularitāte nevar būt attaisnojums ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu neievērošanai. Patērētājiem ir nepieciešama viegli saprotama informācija par to, cik viņi maksās par konkrētiem pakalpojumiem, un taisnīgi noteikumi, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad naktsmītnes īpašnieks atceļ rezervāciju. Sagaidu, ka »Airbnb« drīzumā ierosinās pareizos risinājumus.»

«Airbnb» pašreizējā cenu atspoguļošanas prakse un vairāki noteikumi neatbilst Negodīgas komercprakses direktīvai, Negodīgu līguma noteikumu direktīvai un regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tādēļ Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes un EK ir pieprasījušas, lai «Airbnb» veiktu vairākas izmaiņas. Līdz augusta beigām tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Tiklīdz «Airbnb» ierosinās risinājumus šo nepilnību novēršanai, Komisija un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādes izskatīs ierosinātās izmaiņas. Ja tās nebūs apmierinošas, attiecībā pret «Airbnb» varētu tikt veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi.

Krišjāņa Kariņa otrā valdība šobrīd darbojas vispārpieņemto 100 dienu saudzēšanas režīmā, tāpēc šobrīd vēlēsim visiem mums laimi un panākumus jaunajā gadā, pārāk bargi vēl nekritizējot jaunos un ne tik jaunos ministrus. Tāpēc te būs daži novēlējumi jaunajiem/vecajiem ministriem, jauno darbu cēlienu sākot, no laikraksta Diena un izdevuma Dienas Bizness.

Diena iepriekšējās valdības laikā ir pamanījusi un neatlaidīgi izgaismojusi vairākus notikumus, kas radījuši vai potenciāli var radīt būtisku ietekmi uz mūsu valsts iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, nākotni, dzīves kvalitāti un tādiem izšķirošiem lēmumiem kā – sākt pašam savu biznesu, mainīt darbu, pirkt nekustamo īpašumu, ņemt kredītu, laist pasaulē pirmo bērnu, laist pasaulē otro, trešo bērnu, godīgi maksāt nodokļus, uzrakstīt sūdzību par pāridarījumu utt. Lai šādus lēmumus pieņemtu ikdienā, ir jāizvērtē visādi notikumi un realitātes, taču valdība nedrīkst radīt/pieļaut situāciju, ka vienīgais un galvenais impulss/iemesls lēmumiem par dzīves/darba/biznesa kvalitātes pasliktināšanu ir valdības un valsts pārvaldes nepārdomāti/neizskaidroti un slikti lēmumi, faktiskās rīcības un uzvedības modelis.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Valsts kanceleja izpētījusi, ka likums par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu aizliedz dienesta auto izmantot privātām vajadzībām. Sākot maksāt jaunieviesto nodokli, nāktos atzīt, ka likums tiek pārkāpts, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Jau aptuveni mēnesi valstī ir jauna kārtība - ja darbinieks ar darba mašīnu brauc arī privātās vajadzībās, viņam par to jāmaksā nodoklis, taču valsts amatpersonas ar nodokļa maksāšanu nesteidzas.

Valsts kancelejas direktore uzskata, ka braukšana uz mājām nebūtu uzskatāma par privātu vajadzību. Ja to atbalstīs arī citi, vairākas valsts amatpersonas varēs izvairīties no šī nodokļa maksāšanas,» norādīja raidījuma veidotāji.

No valdības nama vislielāko attālumu katru darba dienu no mājām Tukumā ar dienesta auto mēro ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņa melnais Audi A-6 tādējādi katru darba dienu nobrauc aptuveni 120 kilometrus. Ministrs raidījuma veidotājiem apstiprinājis, ka nodokli par dienesta automašīnas izmantošanu nešaubīgi maksās, tikai nezinājis, cik tas būs.

Neskatoties uz recesijas draudiem un stingrajiem taupības pasākumiem, kurus pieņēmušas daudzas Eiropas Savienības valstis, Briseles ierēdņus nākamajā gadā gaida algu palielinājums 1,7% apmērā.

Apturēt ES ierēdņu algu palielināšanu aicinājušas Lielbritānija, Vācija, Francija un citas bloka valstis, tomēr Eiropas Komisija (EK), kurai ir tiesības noteikt darbinieku algas, ir atteikusies spert šādus soļus.

«Ekonomiskā situācija ES joprojām saglabājas ļoti nopietna un savienības dalībvalstu valdības pieņem smagus lēmums, lai kontrolētu naudas izmaksas saviem ierēdņiem, tāpēc ES nevar palikt imūna un neveikt līdzīgus ierobežojumus saviem darbiniekiem,» laikrakstam The Daily Telegraph sacīja Lielbritānijas valdības pārstāvis.

Lai iesaldētu algu palielināšanu aptuveni 44 tūkstošiem ES institūciju darbinieku, ES Padome, kas pārstāv valstu valdības, ir vērsusies Eiropas Savienības tiesā. Līdzīgu tiesvedību Padome zaudēja 2010. gadā.

Daudziem ķīniešu birokrātiem piedzeršanās ir neatņemama darba sastāvdaļa, kas mēdz novest pie letāla iznākuma vai valsts līdzekļu izšķērdēšanas, ziņo Reuters.

Daudziem vadošajiem ierēdņiem saviem viesiem un citiem ierēdņiem nākas piedāvāt ievērojamus alkohola apjomus tā dēvētās izklaidējošās programmas ietvaros saviesīgās pieņemšanās. Tāpat viņiem nākas daudz dzert, jo to paredz ierašas— piedāvājot spirtotos dzērienus, pašam ir jādzer līdzi.

Iedzeršana ar oficiālajiem visiem un citiem ierēdņiem pasākumos, kur alkohols plūst straumēm, tiek uzskatīta par darba sastāvdaļu,» avīzē The China Daily izteicies Pekinas universitātes profesors Lī Čeņgaņ. «Būs ārkārtīgi grūti mainīt alkohola lietošanas kultūru ķīniešu ierēdņu vidū, kamēr valdība neizdos likumu, kas aizliedz šādu uzvedību,» viņš piebilda. Avīzē arī uzskaitīti vairāki gadījumi, kad ierēdņi miruši no alkohola izraisītām slimībām. Viens ierēdnis, kas no pārdzeršanās miris karaoke bārā, pēc nāves atzīts par «teicamu partijas biedru, kas miris ar cieņu».

Domāsim reālistiski par to, kas atbilst mūsu attīstības līmenim

Tā intervijā saka domnīcas Certus direktors, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Kāpēc jūs aizgājāt no politikas?

Sāksim ar to, kāpēc es ienācu politikā. Tas nebija nekas plānots. Kad Zatlera kungs (Valdis Zatlers, red.) pirmo reizi man piedāvāja pievienoties, es viņam atbildēju ar diezgan skaidru «nē» . Pēc tam mani ievilka tajā «virpulī» programmas rakstīšana. Kandidēšana. Cerēju, ka varēšu apvienot politiku ar akadēmisko darbu. Tomēr kļuvu par Zatlera Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieku, bet de facto – vadītāju. Pēc tam arī de iure frakcijas vadītāju. Tad vēl Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadība. Nedomāju, ka tā sanāks ar Robertu (Ķīli, red.) un man nāksies ieņemt izglītības ministra amatu. Pēc tam ekonomikas ministra amats. Man kā cilvēkam, kurš līdz tam sēdēja «akadēmiskā tornī», tā bija ļoti intensīva saskarsme ar politisko realitāti. Un jāsaka, ka saskaroties ar šo faktisko pieredzi, vairāki mani uzskati un hipotēzes nav izturējuši pārbaudi ar praktisko pieredzi. Es pat teiktu, ka, atstājot ministra posteni, mani uzskati bija ļoti mainījušies, salīdzinot ar to, kādi tie bija pirms četriem gadiem.

Jau no pašreiz valdošās krīzes pirmsākumiem, ik pa laikam no ierēdņiem un politiķiem dzirdami izteicieni par to, ka nodarbinātība ir mūsu valsts prioritāte un to nepieciešams veicināt. Taču vēl joprojām neesmu sapratusi, kā to iespējams izdarīt, ja valstī sarūk ekonomiskā aktivitāte, bankrotē uzņēmumi un valsts pārvalde masveidā atlaiž darbiniekus. Konkrētus un pārliecinošus risinājumus nesniedz neviens no valsts pārvaldes pārstāvjiem.

Šobrīd visnotaļ atzīstamu mērķi – nodarbinātības veicināšanu, var izvirzīt tikai tad, ja nodarbinātība netiek uztverta kā ar valsts ekonomisko situāciju saistīta parādība. Domāju, ka valsts pārvaldes cilvēki labi saprot, ka nodarbinātība ir ekonomiskās aktivitātes vai pasivitātes tiešas sekas un šie procesi ir cieši saistīti. Diemžēl šobrīd ekonomiskā situācija, lai veicinātu nodarbinātību, ir nelabvēlīga, piemēram, pēdējās izmaiņas nodokļu politikā, bet valsts vadītāji izliekas to neredzam.

Ja valstī sarūk naudas apjoms, cilvēki nevar atļauties iegādāties preces, ko pārdod un ražo uzņēmumi. Līdz ar to naudas kļūst mazāk arī uzņēmumiem, un tie ir spiesti samazināt savus izdevumus, tajā skaitā arī atlaist darbiniekus. Jo vairāk atlaistu darbinieku, kuri paliek bez finanšu resursiem, jo mazāk viņi var iegādāties uzņēmumu saražotās preces, jo vairāk uzņēmumu ir spiesti samazināt savu darbību vai bankrotē un atkal atlaiž darbiniekus. Tas ir apburtais loks, kur situācija strauji progresē un uzņem apgriezienus.

Laikraksta Dienas Bizness rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret Latvijas bankām uzsāktās kampaņas rezultātā tiek slēgti ne tikai «čaulas uzņēmumu», bet arī pavisam reālu tranzīta nozares uzņēmumu konti.

«Varu atklāti pateikt, ka arī mums aizvēra ciet kontus kompānijām, kuras ir saistītas ar Krieviju. Pagājušā gada decembrī bez īpašiem paskaidrojumiem Swedbank aizvēra ciet kontus diviem kopuzņēmumiem,» saka Ivars Sormulis, kurš ir privātā dzelzceļa uzņēmuma AS Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs. Viņš ir tas retais, kuram ir drosme to pateikt atklāti. Taču laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem tranzīta jomas uzņēmumiem, kuriem pēdējā laikā ir radušās problēmas banku kontu sakarā. Grūtajā situācijā, kādā starptautiskās politikas dēļ atrodas Latvijas tranzīta nozare, mazākais, kas tai ir vajadzīgs, ir problēmas ar banku pakalpojumiem mūsu valstī. Tā vien šķiet, ka kāda neredzama roka ir nolēmusi pielikt punktu ne tikai Latvijas bankām, bet arī tranzītam, kas ir vēl viena miljardu nozare. Bet varbūt tā nav sveša roka, bet mūsu pašu provinciālisms un gļēvums? Patiešām traki būtu, ja izrādītos, ka mūsu bankas un tranzīts ir iznīcināts nevis kādu ģeopolitisku lēmumu rezultātā, bet tikai tāpēc, ka Latvijas valdībai gribējās kārtējo reizi iztapt, bet banku ierēdņiem neko vairāk kā «mazāk problēmu».

Lai gan Latvijā ir krietni augstāka ienākumu nevienlīdzība nekā vidēji Eiropas Savienībā, ko atspoguļo arī viens no augstākajiem Džini koeficientiem, tomēr nodokļu reformas ietvaros ieviesto Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti uzņēmēju organizācijas uzņēmušas ar lielu pretestību.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera pat ir aicinājusi no tās steidzami atteikties. Galvenie argumenti pret progresivitāti tradicionāli saistīti ar to, ka pieaugs ēnu ekonomika un tas būs šķērslis labi atalgotu darba vietu izveidei. Izskan arī viedokļi, ka tādējādi tiek sodīti uzņēmēji, kas maksā lielas algas. Bet pats galvenais – vajagot vispirms uzkrāt bagātību un tikai tad domāt par tās pārdali.

Uzņēmēju, kas maksā lielas algas saviem darbiniekiem un ir efektivizējuši ražošanu vai sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nepatiku pret augstāku nodokļu slogu, protams, var saprast. Jo sevišķi tāpēc, ka Latvijā šis slogs ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Līdz ar to tā mazināšana vieniem uzņēmējiem uz citu rēķina, protams, sajūsmu neizsauc.

«Mēs burta kalpību joprojām esam pacēluši uz pjedestāla tik lielā mērā, ka birokrātija tiek vērtēta augstāk par veselo saprātu. Nebūtiska kļūda dokumentā var būt par iemeslu tam, ka ierēdņi uzņēmumu grib slēgt,» intervijā laikrakstam Diena sacījis loģistikas eksperts, Stena Line reģionālais direktors Aivars Tauriņš.

«Eiropas Savienības regulu un direktīvu prasības mēs arī cenšamies ievērot daudz fanātiskāk nekā Centrāleiropas valstīs. Latvijā mēs pat nevis dažreiz, bet vienmēr birokrātiju paceļam pāri tam, kas izdevīgs uzņēmējdarbības izaugsmei. Ja kādam uzņēmējam iestādes grib radīt problēmas, tad tās arī rada - formāli, nevis pēc būtības, jo pēc būtības kaut ko aizrādīt visbiežāk nav iemesla. Bet tas ir pilnīgi aplams ceļš!» skaidrojis A. Tauriņš.

«Tā kā esmu iepazinis darba vidi Vācijā, varu teikt, nav tur cilvēki ne īpaši gudrāki, ne enerģiskāki par Latvijas iedzīvotājiem, bet Vācijā daudziem uzņēmumiem veicas labāk, jo visa valsts sistēma vērsta uz attīstību. Piemēram, Vācijā par formālu kļūdu muitas dokumentos, ja vien nav bijusi ļaunprātība, nevienam ierēdnim pat neienāk prātā uzņēmēju sodīt. Ierēdnis pasaka: «Izlabosim, un viss.» Jo tur ierēdņi atzīst, ka kļūdās ne tikai uzņēmēji, bet arī viņi paši, ierēdņi, un kļūdas jānovērš, nevis par tām jāsoda.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem plāno liegt iespēju startēt publiskajos iepirkumos; uzņēmēji ir šokēti par šādu ideju un cer uz Saeimas vairākuma saprātu, ja ne – apsver sūdzību Satversmes tiesā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To nosaka vakar valdībā izskatītais ziņojums «Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu». Šis ziņojums tika izskatīts bez diskusijām, un par piedāvāto ministriem neradās neviens jautājums, kas uzņēmējus pamatīgi pārsteidzis. Tas, ka būtu jāpārskata mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības formas saturs un nosacījumi, ir atzīts Labklājības ministrijas (LM) ziņojumā, kas izstrādāts sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM). DB jau rakstīja, ka šāds priekšlikums tika gatavots, tomēr tas, ka vienlaikus ar mikrouzņēmumu nosacījumu pārskatīšanu tiek rosināts noteikt turpmākus mikrouzņēmumu dalības ierobežojumus, tostarp liegt tiem piedalīties publiskajos iepirkumos, ir šokējis uzņēmējus. «Mazā biznesa akta (Small Business Act) princips nosaka, ka dalībvalstīm vajadzētu sekmēt tieši mazā biznesa piekļuvi publiskajiem iepirkumiem – te LM runā pretim tam, ko Latvijai kā dalībvalstij nosaka Eiropas Savienības (ES) normatīvi un labākā prakse,» sašutis ir par mikrouzņēmumu nodokļa tēvu dēvētais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Lai veicinātu neapdomīgas aizņemšanās samazināšanu un cilvēku neiedzīvošanos pārlieku lielās kredītsaistībās, valdība ir nolēmusi virzīt tālāk uz Saeimu apstiprināšanai dažādas normas, kas turpmāk ierobežotu nebanku kredītdevējus. Runa ir par nozari, kas Latvijā jau ilgstoši tiek apspriesta emociju līmenī.

Proti, vieni konsekventi lieto jēdzienu «augļotāji», otri piesauc Satversmes tiesu, kas automātiski nozīmē, ka attiecīgā joma tiek saistīta ar iespējamiem konstitucionālo tiesību pārkāpumiem. Realitātē nebanku kreditēšana ir viena no daudzām nozarēm. No vienas puses, tas nozīmē, ka šis bizness nebūt nav jāaizliedz – ja ir personas, kas saskata iespēju tādējādi pelnīt naudu, tajā nav nekā nosodāma. No otras puses, arī šim biznesam ir jābūt regulētam no valsts puses. Respektīvi, valstij ir tiesības pateikt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt kantrā konkrētajā jomā strādājošie uzņēmumi – arī firmas, kas izsniedz patērētājiem salīdzinoši nelielus kredītus.

Visas Eiropas Savienības valstis laikā no 2021. līdz 2023. gadam piedzīvojušas katastrofālu dzimstības samazinājumu.

2023. gadā vidēji Eiropas Savienībā (ES) piedzimuši par 10% mazāk bērnu nekā 2021. gadā, bet Latvija ar 16,82% kritumu ierindojas piektajā vietā ES pēc jaundzimušo skaita samazinājuma.

Ierobežojumi maina paradumus

Ne reizi vien, sludinot Covid-19 pandēmijas ierobežojumus visā ES, tika pieminēts fakts, ka šis laiks mainīs cilvēku paradumus, turklāt paradumu maiņa apstiprinājās daudzās jomās. Piemēram, uzplauka interneta tirdzniecība, attīstījās pakomātu tīkls, cilvēki mazāk apmeklēja veikalus, jo tajos nebija ieteicams iet, bija jālieto maskas un jāievēro citi ierobežojumi. Mainījās izglītības kultūra – daudz vairāk cilvēku aprada ar iespēju bērnus mācīt attālināti. Un vēl šobrīd, kad par Covid-19 runā tikai garāmejot, lai arī saslimstība ir ne mazāka kā 2020. gada martā, attālināto apmācību, mājmācību cilvēki izvēlas daudz biežāk nekā iepriekš. Izglītība, starp citu, ir pirmais indikators, ka ne visas paradumu maiņas bijušas pozitīvas, jo kopumā izglītības kvalitāte pasliktinājās, un vēl nav skaidrs, vai izdosies atgūt 2019. gada līmeni.

Iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, kuri bija jāsasniedz atbilstoši Nacionālās attīstības plānā (NAP) ietvertajam, stāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka pērn Rīgā notika LZA rīkota Baltijas jūras reģiona valstu zinātņu akadēmiju tikšanās, kurā eksperti apsprieda iespējas jomā, kas ļautu koordinēt darbu, lai zināšanas pārtaptu produktos.

Pārspriežot arī to, kas pietrūcis Latvijai, lai attīstītos tā, kā gribētos, eksperti nonāca pie secinājuma, ka iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, teica Kalviņš. Viņš atklāja, ka pašlaik pieejamie dati par 2018. vai 2019.gadu liecina, ka Latvijas sniegums inovāciju jomā 2018.gadā ļāva Latvijai ierindoties 23.vietā Eiropas Savienībā (ES).

Savukārt rezultāti pētniecībā, attīstībā, inovācijās un izglītībā liecina, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir izpildīti vien par 40% no paredzētā.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.