Eiropas Savienības (ES) tiesa pirmdien nolēmusi, ka Polijai jāmaksā Briselei 500 000 eiro dienā liela sodanauda par ogļraktuvju "KWB Turów" neslēgšanu.

ES tiesas maijā nolēma, ka Polijai jāaptur ogļraktuvju "KWB Turów" darbība. Tiesā ar sūdzību vērsās Čehija, apgalvojot, ka raktuvēm ir negatīva ietekme uz vidi pierobežas reģionā, kur iedzīvotāji sūdzas par ūdens trūkumu, troksni un putekļiem.

Taču Polija neapturēja raktuvju darbību, apgalvojot, ka tādējādi pārtrūks elektroapgāde diviem miljoniem mājsaimniecību, un uzstāja, ka tiesas rīcībā nav bijusi visa informācija par situāciju.

Jūnijā Čehija lūdza ES tiesu piemērot Polijai piecu miljonu eiro lielu sodanaudu par katru dienu, kurā raktuves turpina darbu, ignorējot ES tiesas lēmumu.

"KWB Turów" raktuves, kas darbojas kopš 1904.gada, nodrošina ogles galvenokārt vietējai spēkstacijai.

Riskējot ar dzīvības briesmām, strādājot primitīvos apstākļos un saindētā vidē, raktuvēs Kongo Demokrātiskās republikas austrumos tiek iegūts kasiterīts, kobalts un mangāns – elementi, kas nepieciešami tādu moderno tehnoloģiju kā viedtālruņi un planšetdatori ražošanai.

Saskaņā ar organizācijas World Vision pētījumu, gandrīz puse (40%) raktuvēs strādājošo ir bērni, no kuriem daļa ir tikai astoņus gadus veci. Organizācija konstatējusi, ka daudzi raktuvēs strādājošie slimo ar dažādām slimībām, ko izraisījis piesārņojums vai atrašanās dzīvsudraba un urāna tuvumā.

Pūloties iegūt derīgos izrakteņus, kurus pēc tam izmantos moderno tehnoloģiju nozare, raktuvēs strādājošie pakļauti dzīvības briesmām un bieži tiek sakropļoti, tikpat kā nepastāvošās darba aizsardzības dēļ. Primitīvos apstākļos iegūtie derīgie izrakteņi pēc tam par dažiem dolāriem tiek pārdoti ķīniešu uzpircējiem. Liela daļa raktuvju ir arī nelegālas, kur bieži vien notiek nelaimes gadījumi. Aizvadītajā nedēļā Kongo Ziemeļkivu provincē raktuvju nogruvumā bojā gāja divdesmit cilvēki.

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

Pēdējā sprādzienā ogļu raktuvēs Ķīnā bojā gājuši 27, bet ievainojumus guvuši 16 cilvēki. Kopumā raktuvēs negadījuma laikā atradušies vairāk nekā 100 cilvēku, vēsta BBC.

Negadījums noticis sestdien, 11. maijā, un bijis jau otrs 24 stundu laikā, kurā bojā gājuši cilvēki. Dienu iepriekš 12 cilvēki gāja bojā gāzes eksplozijā Dašanas raktuvēs Ķīnas dienvidrietumos.

Ķīnas ogļraktuves ir bēdīgi slavenas ar daudzajiem nelaimes gadījumiem, kuros iet bojā cilvēki. Aizvadītajā gadā raktuvēs Ķīnā kopumā bojā gājuši 1,3 tūkstoši cilvēku, bet daudzi simti guvuši ievainojumus. Savukārt šā gada aprīlī eksplozija ogļraktuvēs Dziliņas provincē nogalināja 18 strādniekus.

Lai gan Ķīnas varasiestādes pieliek pūles, lai situāciju mainītu, piemēram, līdz 2015. gadam slēdzot vairāk nekā divus tūkstošus nelicencētu raktuvju, iemesls šādiem negadījumiem bieži vien ir drošības noteikumu neievērošana.

Aļaskas iedzīvotāji ir nobažījušies, ka lēmums štatā atvērt vienas no pasaulē lielākajām atvērtā tipa raktuvēm varētu piesārņot Aļaskas ūdeņus.

Aptuveni 60% no kopējām jūras veltēm Amerikā tiek iegūtas Aļaskā. Runas par zelta un vara atklātā tipa raktuvju atvēršanu Aļaskā jau pirms vairākiem gadiem izraisījušas vietējo iedzīvotāju pretestību, vēsta Yahoo News.

Kanādā bāzētā derīgo izrakteņu kompānija Northen Dynasty Minerals cer, ka vara un zelta raktuves kļūs par lielākajām pasaulē, un no tām varēs iegūt «miljardiem dolāru», tomēr, kā norāda vides aizstāvji, līdztekus tiks «saražoti» arī 10,78 miljardu tonnu atkritumu. Aplēses par to, cik atkritumu radīsies raktuvju darbības rezultātā, kopš 2006. gada ir trīskāršojušās, uzsver raktuvju būve pretinieki.

Liepājas metalurgs ražošanu plāno atsāk 2015. gada janvārī, informē AS KVV Liepājas Metalurgs valdes loceklis Igors Kovaļenko.

«Ņemot vērā dokumentu saskaņošanas ar kreditoriem procesa ieilgšanu, kas ir normāla situācija tik apjomīga darījuma gadījumā, mēs uzsākām pārrunas ar piegādātājiem vēlāk nekā bijām plānojuši. Tādēļ esam pārskatījuši optimistisko rūpnīcas palaišanas scenāriju, kas balstījās uz mūsu iepriekšējo pieredzi līdzīgas rūpnīcas atjaunošanā Ukrainā, un to plānojam izdarīt janvārī,» saka I. Kovaļenko.

Viņš informē, ka šobrīd aktīvi notiek sagatavošanās darbi rūpnīcas darbības atsākšanai, kas plānota divos posmos. Lai gan ražošanas atjaunošanai vienlaikus tiek gatavota gan velmētava, gan arī tēraudkausēšanas cehs, darbību pirmā atsāks velmētava.

Negadījumos Ķīnā pērnā gada laikā gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts 1049 ogļrači. Tas ir par 24% mazāk nekā 2012. gadā, citējot Ķīnas amatpersonu pasuto, vēsta AFP.

«Drošība ogļu raktuvēs pamazām uzlabojas,» paudušas amatpersonas.

2012. gadā ogļraktuvēs dzīvību zaudēja vai pazuda bez vēsts 1384 strādnieki, bet 2011. gadā – 1973 ogļrači.

Pagājušajā mēnesī 21 no 34 ogļračiem gāja bojā sprādzienā raktuvēs Beigangou (Baiyanggou) Ķīnas rietumu daļā, Sidzjaņas provincē. Maijā divi sprādzieni Sičuaņas un Guidžou provinces ogļu raktuvēs prasīja kopumā 40 cilvēku dzīvības.

Ogļraktuvēs strādājošie Ķīnā vidēji saņem 620 – 145 ASV dolārus mēnesī, liecina informācija worldsalaries.org.

Kono dimantu raktuves Sjerraleonē ir vieta, kur 1972. gada 14. februārī tik atrasts trešais lielākais dimants pasaules vēsturē. Vietējie dimantu racēji savu "lielo akmeni" tur meklē ik dienu, bet nepiederošu baltādainu personu klātbūtne šajā vietā ir izņēmums, turklāt žurnālistu iekļūšana dimantu dzīslā ir ārkārtīgs retums.

Arī žurnālista Ivara Āboliņa un viņa kolēģu atrašanās dimantu raktuvēs, kā stāsta viņš pats, bijusi iespējama tikai dažādu apstākļu sakritību, nejaušību, palīdzīgas rokas un gadījuma dēļ.

Pavisam nesen no Kono pēc piekaušanas un aparatūras salaušanas esot padzīta BBC filmēšanas grupa, kas vēlāk kadrus no dimantu raktuvēm vienkārši inscenēja, savā rakstā žurnālam Playboy min Āboliņš.

Par nelielu samaksu kļūt par pavadoni uz Kono, nodrošinot ne tikai iekļūšanu raktuvēs, bet arī drošību, piekritis Latvijas valstspiederīgā Guntara, kurš ir žurnāla Playboy stāsta galvenais varonis un Sjerraleonē, nodarbojoties ar dimantu biznesu, dzīvo jau desmit gadus, uzņēmējdarbības partneris Sass Levi, kurš ir ne tikai Kono iedzimtais, bet arī reģionā ietekmīga persona. Viņš arī vairākas reizes aicināts iesaistīties politikā, taču vienmēr atteicies, priekšroku dodot biznesam.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Aptuveni 80 tūkstoši zeltraču Dienvidāfrikā sākuši streiku, lai pieprasītu lielākas algas. Tikmēr, vēloties panākt izmaiņas atalgojumā un darba apstākļos, aptuveni 140 ogļrači Bosnijā un Hercegovinā iebarikādējušies 250 metrus zem zemes, vēsta pasaules mediji.

Raktuvēs strādājošo arodbiedrība National Union of Mineworkers, kas pārstāv aptuveni divas trešdaļas no visiem Dienvidāfrikā šajā nozarē strādājošajiem, prasa algu palielināšanu 10% apmērā, kas ir ievērojams kritums no sākotnējiem 60%, kas tika prasīti. Pagājušajā nedēļā nozarē strādājošajiem tika piedāvāts palielināt algas 6% apmērā, taču arodbiedrība nav bijusi ar mieru.

Dienvidamerikas prezidents Jākobs Zuma (Jacob Zuma) pauda, ka abām pusēm ir jābūt gatavām piekāpties, jo «situācija derīgo izrakteņu ieguves industrijā jau kādu laiku nav pārāk laba».

Jau ilgu laiku neapmierinātība valda arī Bosnijas un Hercegovinas ogļraču vidū, taču tagad protests rezultējies, strādniekiem ieslogot sevi raktuvēs. Djurdjevikas raktuvju ogļrači nav apmierināti ar atalgojumu un citiem darba apstākļiem, tomēr situāciju saasināja nesen iecelts vadītājs, kurš, pēc ogļraču domām, pārkāpj norunas ar valdību.

Pasaulē lielākais ieguves rūpniecības uzņēmums BHP Billiton otrdien paziņoja, ka iepriekšējā finanšu gadā, kas noslēdzās 30.jūnijā, strādājis ar 6,4 miljardu ASV dolāru (5,7 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku sliktākais šīs Lielbritānijas un Austrālijas kapitāla kompānijas sniegums.

Iepriekšējā finanšu gadā kompānija strādāja ar 1,91 miljarda ASV dolāru (1,7 miljardu eiro) peļņu pēc tam, kad 2013.-2014.finanšu gadā uzņēmuma peļņa sasniedza 13,8 miljardus ASV dolāru (12,3 miljardus eiro).

BHP Billiton norādīja, ka zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā ir saistāmi ar ieņēmumu kritumu par 31%. Ieņēmumi no pagājušā gada 1.jūlija līdz šā gada 30.jūnijam bija 30,1 miljards ASV dolāru (26,9 miljardi eiro), kas saistāms ar zemajām izejvielu cenām.

Ieguves rūpniecības sektors pēdējā gada laikā ir nonācis grūtībās saistībā ar zemajām izejvielu cenām, un prognozes par tirgus attīstību ir neskaidras, lai gan pašlaik cenu situācija uzlabojas.

Lielbritānijas bagātākais cilvēks Lakšmi Mitals būvēs milzīgas virszemes dzelzsrūdas raktuves Nunavutā, Kanādas Arktikā, vēsta The Guradian.

«Megaraktuvju» projektā paredzēta arī 150 km gara dzelzceļa līnija un divas jaunas ostas. Tiek uzskatīts, ka tas būs lielākais derīgo izrakteņu projekts Arktikā, kā arī ilustrē galējo ziemeļu ekonomisko potenciālu, norāda britu izdevums. Tiek lēsts, ka raktuvēs varētu iegūt dzelzsrūdu 23 miljardu ASV dolāru apmērā.

Tomēr šis projekts ir saskāries ar asu vides aizstāvju kritiku. Pasaules dabas fonds ir norādījis, ka plānotās raktuves izraisīs nepārdomātu ziemeļu apgūšanu, kas dos pamatīgu triecienu ekosistēmām. Fonds iesaka raktuvju izveidošanā ievērot «ekstremālu uzmanību». Plānoto raktuvju apkārtnē mitinās vairākas apdraudētas dzīvnieku sugas, kā, piemēram, leduslāči, narvaļi un valzirgi.

Latvijas lielākais sociālais portāls Draugiem.lv savulaik bijis galvotājs vairākām biznesa idejām, kas galu galā izrādījušās ne tik veiksmīgas. Rezultātā Draugiem.lv portfelī ir ne vien vairāki tiešsaistes biznesi, bet arī dolomīta raktuves Latgalē un miljonu vērts dzīvoklis Tomsona terasēs

Tā intervijā žurnālam Playboy atklāj Draugiem.lv lielākais akcionārs un radītājs Agris Tamanis.

«Mēs esam ļoti daudz kļūdījušies, treknajos gados veidojot biznesus, kuri vienkārši nav mūsējie,» norāda Tamanis, piebilstot, ka toreiz tika domāts, ka vieglu peļņu var gūt, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus. «Tas bija tāds bara instinkts – likās, ka visi tā dara,» tā viņš.

«Tas vispār bija crazy laiks – tu izsauc santehniķi, bet viņš piebrauc ar Porsche Cayenne un arī ne jau uzreiz. OK, man nav problēmu, brauc, ar kādu mašīnu gribi, bet tomēr kaut kas īsti pareizi nebija. Pakalpojumi bija neadekvāti dārgi, nebija pieejami, tirgus bija izkropļots. Tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka tas burbulis pārsprāga, un tā bija laba mācība arī mums. Piemēram, mums pie Ādažiem ir pilsētas lieluma zemes gabals. Ko mēs ar to darīsim, es nezinu, katrā ziņā ne jau pilsētu būvēsim. Mums ir dolomīta raktuves Latgales pusē, nekad tur neesmu pat bijis. Es zinu, ka esam pa labi, pa kreisi devuši galvojumus bankām, un tagad maksājam mūsu draugu kredītus. Un līdz ar to ir nākuši klāt visādi īpašumi, par kuriem es nekad mūžā nebūtu iedomājies, ka mums kaut kas tāds būtu jāpērk,» intervijā Playboy norāda Tamanis.

Secīgi noritot vairākus gadus nepārtraukti ilgušiem darbiem, šobrīd noslēgumam tuvojas Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku kompleksa demontāžas pēdējais posms, informē AS Latvenergo.

Pēdējā gada laikā ir veikta kopš 2005. gada ekspluatācijā neizmantoto un kritiskā stāvoklī esošo ēku un tajās esošo iekārtu demontāža, kā arī bīstamo atkritumu savākšana un utilizēšana atbilstoši iepriekš izstrādātajam un saskaņotajam tehniskajam projektam. Projekta ietvaros jau kopš 2012. gada AS «Latvenergo» īsteno pakāpenisku Rīgas TEC-1 teritorijas un vides sakārtošanu, noslēdzot to ar vecās ražotnes demontāžu.

Pārtraucot Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ekspluatāciju un mainoties ražošanas tehnoloģijai, Rīgas TEC-1 teritorijā norit saimniecībā neizmantojamo ēku un būvju (kopskaitā vairāk nekā 50), kā arī teritorijas sakārtošanas darbi. Līdz šim kopš 2012. gada pakāpeniski un plānveidīgi, atbilstoši saskaņotiem projektiem ir nojaukti vairāki desmiti teritorijā esošo saimnieciski neizmantoto celtņu – dūmeņi, noliktavas, izkraušanas ēkas, sargu māja, cehi, ventilatoru ēka, dažādi rezervuāri, ūdens ķīmiskā tīrītava, dzelzceļa kantoris, u.c.

Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā - SIA "RT Metāls" ražošanas ēku Karostā un SIA "Vecās ostmalas biznesa parks" ražošanas ēku Vecajā ostmalā, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

"RT Metāls" paplašinājis metālapstrādes ražošanas telpas un izbūvējis sadzīves telpas divos līmeņos ar ģērbtuvēm, labierīcībām un ēdamzāli. Kopējais apbūves laukums bijis 4228 kvadrātmetri, bet ieguldījumi - ap 850 000 eiro.

"Vecās ostmalas biznesa parks" izbūvēja ražošanas telpas 1870 kvadrātmetru platībā, kā arī visas ražotnes vajadzībām nepieciešamās inženierkomunikācijas - ūdens, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija, elektrība un apgaismojums, ugunsdrošības signalizācijas sistēma, iebūvētas virsgaismas lūkas. Tāpat labiekārtota pieguļošā teritorija. Jaunās ražošanas ēkas būvniecība izmaksāja 925 613 eiro, no kā daļa bija Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Ierastais globālās ražošanas un pārdošanas ekonomikas modelis vairs nestrādā, uzskata zviedru eksperti. Šis modelis radies resursu pārpilnības un ražošanas efektivitātes izaugsmes laikā – preces un materiālu cenas kritās, tāpēc izmest veco un nopirkt jaunu patērētājam bija izdevīgi. Izaugsme un XX gadsimta otrās puses ASV sabiedrības vērtību maiņa veicināja tā saukto patērniecības kultūru, kas vēlākos gados tika pārņemta arī daudzās citās pasaules valstīs, kurās iedzīvotāji varēja atļauties ciklu pirkt–izmest–pirkt atkal, piektdien raksta laikraksts Diena.

Taču jau vairāk nekā 20 gadu plaši tiek runāts par dažādu neatjaunojamo resursu, it īpaši naftas, izsīkšanu, un, kā skaidro konsultāciju uzņēmuma Sustainable Leadership Laboratory vadītājs Stjuarts Pledžers, «ir laiks pievērsties cita veida ekonomikai», jo, viņaprāt, gandrīz katrs uzņēmums var atrast veidu, kā iekļauties ilgtspējīgās apļveida ekonomikas lokā.

Mērķis ir panākt, ka resurss vai produkts neiet tradicionālo ceļu – ražotne–pārdevējs–patērētājs–izgāztuve (labākajā gadījumā – pārstrāde) –, bet gan vairākas reizes paliek apritē, uzsver ekonomikas konsultants.

Lineārā ekonomika nebija ieinteresēta preces noderīgumā tās otrajā vai trešajā dzīvē, jo uzturēšana sanāca dārgāk nekā jaunu produktu radīšana, tomēr, pēc S. Pledžera domām, tam jāmainās. Pārmaiņas nenesīs zaudējumus, jo apļveida ekonomikas pieeja nesola peļņas samazinājumu vides vārdā, bet rada jaunas darbvietas un mudina uzņēmējus domāt, kā iespējams nopelnīt vēlreiz. Pakalpojums tiek padarīts ilgtspējīgs arī ekonomiskā ziņā.

Mežsaimniecības SIA Stiga RM atjauno maksātnespējīgās SIA Kurzemes finieris ražotnes darbu, finiera ražošanā Kuldīgā sola investēt 4,5 milj. eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ražošanas atsākšana priecē vietējo pašvaldību un arī strādājošos. «Visi sagatavošanas darbi ir pabeigti, un finiera ražotne atsāk darbu,» situāciju lakoniski skaidro SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka ražotnes iedarbināšana varēja notikt pat kādu dienu ātrāk, tomēr katlumājas tehniskais stāvoklis bijis sliktāks un nepieciešamo darbu apjoms ir bijis lielāks, nekā sākotnēji lēsts.

Atsāk ražošanu

«Maksātnespējīgā Kurzemes finiera ražotnes darbības atjaunošanai ir pieņemti 30 darbinieki, darbs notiks divās maiņās,» pašreizējo situāciju skaidro A. Ramoliņš. Viņš norāda, ka trešā maiņa tiek komplektēta, taču darbu tā sākšot nākamā gada janvāra nogalē. «Ražošanas atjaunošanā investēti jau vairāk nekā 0,3 milj. eiro, un ir sagatavots nopietns investīciju plāns bērza saplākšņa ražošanas modernizācijai aptuveni 4,5 milj. eiro apmērā,» savu plānu atklāj A. Ramoliņš.

Godalgots šefpavārs Somijā atvēris jaunu restorānu, kas atrodas 80 metru dziļumā pazemē, vēsta siouxcityjournal.com.

Apmeklētājiem raktuves restorānā, kas atrodas mazā dienvidu pilsētā Lohja, 60 kilometrus uz rietumiem no Helsinkiem, tiek pasniegti tādi ēdieni kā lasis, teļa fileja un gliemeži.

Četru ēdienu vakariņu maltīte maksā 120 eiro, ieskaitot dzērienus un transportēšanu no Helsinkiem uz raktuvi un atpakaļ.

Somijas šefpavārs Timo Linnamaki sacījis: «Šeit lejā strādāt ir lieliski, jo esat pilnīgi nošķirti no pasaules, tāpēc nekas neatrauj no gatavošanas.» Vienlaikus viņš atzinis, ka šī ir dīvainākā vieta, kādā viņš gatavojis ēst.

Olli-Peka Janti, datoru mazumtirgotājs no Helsinkiem, apliecinājis, ka maltīte bijusi lieliska. «Ēdiens bija ļoti garšīgs,» viņš teicis, norādot, ka sajūta, esot pazemē, gan bijusi dīvaina.

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

AS KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas krāsnis sāks ražot produkciju aprīlī, šodien rūpnīcas atklāšanas pasākumā sacīja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Uzņēmuma velmētavas strādā jau kopš februāra vidus, patlaban saražots vairāk nekā 15 000 tonnu produkcijas.

Kovaļenko teica, ka patlaban uzņēmumā strādā jau 550 darbinieku, bet maksimālais darbinieku skaits būs no 1200 līdz 1400.

Izejvielas - velmējumu sagataves, kuras nepieciešamas armatūras ražošanai, - patlaban uzņēmums iepērk no Baltkrievijas, nelielā apjomā arī no Krievijas. Kovaļenko norādīja, ka uzņēmumam mēnesī patlaban nepieciešams 50 000 tonnu izejvielu.

Pirmā produkcija tiks eksportēta uz Alžīriju, bet turpmāk arī uz Eiropas Savienības valstīm un Skandināviju. Tāpat Kovaļenko informēja, ka elektriskā tēraudkausēšanas krāsns jau ir pārbaudīta, un izteica cerību, ka aprīlī tā varēs sākt strādāt divās maiņās.

Zviedrija ir pirmrindniece atkritumu šķirošanā un pārstrādē Eiropā un pasaulē. Zviedru reciklēšanas sistēma ir tik efektīva, ka tā saucamās pildizgāztuves, kur kādreiz slējās milzīgi sadzīves atkritumu kalni, tiešā nozīmē ir kļuvušas tukšas, jo gandrīz visi atkritumi tiek pārstrādāti. Tādēļ Zviedrija ir spiesta importēt atkritumus no citām Eiropas valstīm, jo, piemēram, simtiem tūkstošiem ēku ir atkarīgas no elektroenerģijas un siltuma, ko saražo no atkritumiem, vēsta laikraksts Diena.

Par Zviedrijas sabiedrības apskaužamo centību atkritumu pārstrādē liecinot fakts, ka tikai 4% Zviedrijā radīto atkritumu nonāk izgāztuvēs. Pārējie 96% visbiežāk nokļūst speciālās dedzinātavās, kur no tiem iegūst siltumu un elektroenerģiju.

Pašlaik aptuveni 30 atkritumu dedzinātavās ik gadu sadedzina 5,5 miljonus tonnu atkritumu, tādējādi saražojot 20% no siltuma, ko Zviedrijā izmanto centrālās apkures tīklos, apgādājot ar siltumu vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvojamo māju un rūpnīcu, noskaidrojis laikraksts. Dedzinātavas arī nodrošinot ar elektrību aptuveni 250 tūkstošus māju, liecina Zviedrijas atkritumu pārvaldes asociācijas Avfall Sverige dati.

Robotu ražotāji saņēmuši nopietnu brīdinājumu no EK viceprezidentes Nēlijas Krosas – automatizācijas vilnis cerētās labklājības vietā cilvēku dzīvi var padarīt sarežģītāku .

Šis brīdinājums nav gluži bez pamata – 70% Eiropas Savienības pilsoņu ir pārliecināti, ka «roboti varētu nozagt cilvēkiem darbu», liecina Eiropas Komisijas (EK) veiktā aptauja. Tajā pašā laikā robotizācija ir nozīmīga mūsdienu ražošanas sastāvdaļa, kuras veicināšanā Eiropas Komisija līdz 2020. gadam ir gatava piedalīties ar 700 miljonu eiro lielu līdzfinansējumu. Nav noliedzamas robotu priekšrocības rūpniecībā – tie ir daudz precīzāki, nepastāv cilvēcisko kļūdu faktors, turklāt jau šodien tie dara daudzus smagos darbus, piemēram, tērauda rūpniecībā, ogļu raktuvēs un mašīnbūvē. Diezgan pārskatāmā nākotnē roboti varētu būt ievērojams atspaids arī smagi slimu cilvēku kopšanā, taču tas nenovēršami nozīmē arī to, ka arvien vairāk cilvēku paliks bez darba. Tas rūpniecības un sociāli ekonomisko jautājumu sabalansēšanu paceļ jaunā – globāli risināmā līmenī.

Lēnāk nekā citviet Eiropā, tomēr arī Latvijā uz ielām biežāk manāmi elektriskie skrejriteņi, velosipēdi un citi viedie rīki, kas pārvietošanos padara krietni veiklāku

Līdzās interesei par jaunajiem pārvietošanās rīkiem rodas labvēlīga augsne biznesa attīstīšanai. Pagaidām dažādu elektrisko braucamrīku nomu piedāvā vien daži uzņēmumi, pārsvarā Rīgā, Siguldā, Jūrmalā un citviet, bet DB uzrunātie uzņēmēji prognozē, ka tirgus potenciāla izmantošana ir tikai sākuma posmā. «Vismaz elektroskrejriteņu jomā Latvijas tirgus šobrīd ir sasniedzis vien 10% no sava potenciāla, tas šovasar un nākamajā vasarā augs vēl vismaz desmit reižu,» prognozē elektrisko skūteru nomas platformas Atom dibinātājs, SIA Atom Tech valdes priekšsēdētājs Artūrs Burņins. Tomēr Latvijā, visticamāk, nekad nebūs sagaidāma tik plaša elektrisko braucamrīku popularitāte, kāda tā ir citās zemēs, it īpaši tajās, kurās silto un saulaino dienu gadā ir vairāk nekā drēgno un auksto.