Gara, īsa, kupla vai slaida – katram ir sava ideālā Ziemassvētku eglīte, tomēr pašlaik modē vairāk esot slaidāki kociņi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Annels egles ģenerāldirektors Dainis Rācenis novērojis, ka slaidās egles savu uzvaras gājienu sākušas pēdējos četros gados, bet pirms tam pircēji priekšroku devuši kuplākām eglēm. Arī egles podos popularitāti jau desmit gadus nezaudējot. D. Rācenis gan iesaka nelolot lielas cerības, ka egli pēc svētkiem noteikti izdosies pārstādīt dārzā. Ir cilvēki, kam tas ir veiksmīgi izdevies jau vairākus gadus, tomēr pārsvarā eglītes podos esot tāds pats īstermiņa prieks kā grieztie koki. Eglei krasā temperatūras maiņa esot pārāk liels šoks, un tās pēc gozēšanās istabā auksto ziemu visbiežāk nepārciešot.

D. Rācenis ar eglīšu tirdzniecību nodarbojoties jau 22 gadus. Sākotnēji viņš esot tirgojis dažādās zemnieku saimniecībās audzētās egles, bet pirms desmit gadiem arī Annels egles izveidojuši paši savu eglīšu audzēšanas plantāciju 10 hektāru platībā. Rīgā esot apmēram pieci spēcīgākie tirgus spēlētāji, kas šajā biznesā darbojoties jau ilgus gadus; šie uzņēmumi arī esot veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus. D. Rācenis atklāj, ka 2008. un 2009. gadā Annels egles pārdošanas apjomi sarukuši par 40%, bet, sākot no 2010. gada, situācija pakāpeniski uzlabojusies. «Konkurence ir mainīga un cieši saistīta arī ar laika apstākļiem. Kad ziema nav barga un sniegota, tad eglīšu tirdzniecībai pievēršas daudz jaunu entuziastu, bet tos nevarētu dēvēt par ilggadējiem tirgus dalībniekiem. Tie atskrien un līdz ar aukstākām ziemām vairs neparādās,» teic D. Rācenis.

Apturēta eglīšu audzētājas un tirgotājas SIA «Annels egles» saimnieciskā darbība, liecina «Firmas.lv» informācija.

Saimnieciskā darbība apturēta vakar, 8.novembrī. Lēmumu par to pieņēmis Valsts ieņēmumu dienests.

Kā liecina «Firmas.lv» dati, uzņēmumam «Annels egles» ir izveidojies nodokļu parāds, kas 7.oktobrīi bija 86 680 eiro.

Ar uzņēmuma pārstāvjiem patlaban nav izdevies sazināties. Tāpat patlaban nedarbojas «Annels egles» mājaslapa internetā.

«Annels egles» apgrozījums pērn bija 3173 eiro, kas ir ievērojami mazāk, salīdzinot ar 2015.gadu, kad apgrozījums bija 31 243 eiro. Pērn ciesti zaudējumi 7091 eiro apmērā iepretim 379 eiro peļņai 2015.gadā.

SIA «Annels egles» dibināta 2009.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 5834 eiro. «Annels egles» vienīgais īpašnieks ir Valdis Jansons.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Ziemassvētku eglīšu un piegādes cenas šogad kāpušas par vidēji 10-20%, savukārt pieprasījums pēc tām, salīdzinot ar citiem gadiem, palicis nemainīgs, sacīja aptaujātie tirgotāji.

SIA "Egļu serviss" pārstāve Ingrīda Buliņa norādīja, ka pieprasījums ir tikpat augsts, cik pērn. Šogad uzņēmumā pieprasītākas ir mazākas eglītes, "Nordmann" šķirnes eglītes un egles podiņos.

Taujāta par inflācijas ietekmi uz eglīšu tirdzniecību, Buliņa sacīja, ka šogad uzņēmums bijis spiest eglīšu cenas celt par aptuveni 10%, savukārt pakalpojumu cenas, piemēram, piegādēm bijis jāceļ par aptuveni 20%.

Komentējot pircēju paradumus, uzņēmuma pārstāve atklāja, ka līdz ar pandēmijas sākumu novērots, ka cilvēki par svētku noskaņu sāk domāt laikus. Cita starpā "Egļu serviss" tirdzniecības sezona sākta jau oktobrī. Viņa pieļauj, ka vēlme par svētkiem domāt agrāk saistīta ar attālināto darbu un vēlmi svētku sajūtu uzturēt ilgāk.

2015. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada 1. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā turpināja samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju kokiem vidējās iepirkuma cenas visvairāk saruka egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm, savukārt no lapu kokiem – melnalkšņa zāģbaļķiem ar diametru virs 24 cm.

No skuju koku zāģbaļķiem visvairāk cenas samazinājās egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm – par 10 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN, egles zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 6 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN un priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm – par 6 % jeb vidēji 4 eiro/m3 bez PVN. Vismazākais cenu samazinājums bija priedes apaļkokiem ar diametru 18-26 cm un egles apaļkokiem ar diametru 14-18 cm un diametru vairāk nekā 26 cm – par 2 %.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Šī gada pirmajā ceturksnī koksnes cena Latvijā atgriezusies 2021.gada vasaras līmenī, kad priedes un egles cenas jau bija sasniegušas vēsturiski augstāko punktu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Pirmajā ceturksnī skujukoku zāģbaļķu cena palielinājusies par 21 eiro kubikmetrā, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni. Cenu kāpums novērojams arī bērza koksnei, lai arī gada pirmais ceturksnis nav tās sezona. Straujais kāpums cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Izsoļu platformas pārstāvji informē, ka, neskatoties uz to, ka apaļkoku iepirkumu cenas pirmā ceturkšņa otrajā pusē bija zemākas nekā faktiskā cirsmas vērtība, koksne tika pārdota par prognozēto cenu, kas ir izsoles priekšrocība, un tādēļ mežu īpašnieki Latvijā bija ieguvēji. "E-silva" eksperti secina, ka koksnes izstrādātāju un pārstrādātāju rīcība norāda uz to, ka cenas kritums šobrīd netiek gaidīts, tomēr jebkādas prognozes izteikt ir pāragri, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās neprognozējamību.

Otrdien Rīgas domes pārstāvji kopā ar hokeja kluba Dinamo Rīga līdzjutējiem SIA Rīgas meži apsaimniekotajā Tīreļu mežniecībā izraudzījās Rīgas Ziemassvētku egles, informē Rīgas domes pārstāvji.

Šis ir pirmais gads, kad tiek izvēlētas četras Ziemassvētku egles. Pilsētas galvenā egle šogad tiks novietota 11.novembra krastmalā netālu no Akmens tilta. Tāpat egle rotās arī Doma laukumu. Trešo egli uzstādīs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pagalmā, Vienības gatvē 45, savukārt ceturtā greznosies pie šovasar atklātās Ziemeļblāzmas kultūras pils.

Egles uz Rīgu tiks nogādātas jau trešdien, bet svinīgi tās iedegs 1. decembrī, kas ir pirmās Adventes diena. Tā kā nākamais ir ziemas Olimpisko spēļu gads, kā arī eiro ieviešanas gads, egles tiks dekorētas atbilstoši to tematikai, informē dome.

Vienlaikus ar Ziemassvētku egļu iededzināšanu pilsētā ieslēgs arī svētku apgaismojumu. Šogad tiks izgaismota arī jaunā promenāde, kas stiepjas aiz Dzelzceļa tilta.

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada 2. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā nedaudz samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju koku zāģbaļķiem vislielākais cenas kritums bija priedes zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 9% jeb vidēji par 6 eiro/m3 bez PVN un samazinājums egles zāģbaļķiem ar diametru virs 26 cm – par 7%, kas ir 5 eiro/m3 bez PVN.

Priedes zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm iepirkuma cenas saglabājās iepriekšējā perioda līmenī - 48 eiro/m3 bez PVN. Savukārt 1. pusgadā egles zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm iepirkuma cena pieauga par 7% un sasniedza 52 eiro/m3 bez PVN.

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2009. gada 1. pusgadu, kad Latvijā gandrīz visu sugu apaļkokiem bija viszemākās iepirkuma cenas, egles zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm cena ir dubultojusies, sasniedzot 52 eiro/m3 bez PVN. Priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm cenu pieaugums pēdējo sešu gadu laikā ir par 84% jeb 31 eiro/m3 bez PVN (2015. gada 1. pusgadā – 68 eiro/m3 bez PVN), un priedes zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm - pieaugums par 80% jeb 21 eiro/m3 bez PVN (2015. gada 1. pusgadā – 48 eiro/m3 bez PVN).

Augustu iezīmēja koksnes iztrūkums un mežizstrādes izmaksu kāpums, kas papildus ģeopolitiskajai situācijai, saistīts ar degvielas sadārdzinājumu un nepietiekamu darbaspēka pieejamību.

Augusta mēnesī bija novērojams cenas kritums skujkoku zāģbaļķiem, pašās mēneša beigās piedzīvojot kāpumu, kā rezultātā vidējai skujkoku cenai pat paaugstinoties par gandrīz 4 % vidēji priedes un par 6 % egles zāģbaļķim. Mēreni turpina kāpt malkas un granulu izejmateriālu cenas.

Šobrīd ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka, liecina “E-silva” ekspertu prognozes. Koksnes cenas kritums augustā saistīts ar uzkrājumiem, kas izveidoti noliktavās, gatavojoties tam, ka jūlijā tika pārtraukts Krievijas meža produkcijas eksports uz Eiropu. Šobrīd ir stājušās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas ierobežo koksnes izstrādājumu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. Veidotie uzkrājumi noliktavās palēnām sāk tukšoties. Tomēr ne tik ātri kā gaidīts, ņemot vērā straujo inflāciju un kreditēšanas procentu likmju kāpumu, kas veicina sabiedrības kavēšanos uzsākt jaunus būvniecības projektus.

2022. gada aprīlis ritēja ar koksnes cenu kāpumu visu sugu sortimentiem, kas skaidrojams ar vispārējo inflāciju un tehnoloģiskās koksnes – malkas un papīrmalkas pieprasījumu.

Likumsakarīgi arī sīkā skujkoku zāģbaļķa cena proporcionāli pakāpās, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tāpat pieaugusi ārvalstu interese pirkt Latvijā tehnoloģisko koksni un šķeldu, kas ir sekas Krievijas un Baltkrievijas produkcijas neesamībai tirgū. Ziemeļamerikas tirgos aprīlī novērojams mērens cenu kritums, sasniedzot zemāko cenu šajā gadā. Koksnes pieprasījums pasaulē saglabājas noturīgs.

Šī gada aprīlī Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas tirgos strauji augošā inflācija samazināja vienkāršotu remontdarbu veicēju interesi par mājokļa uzlabošanas projektiem, kas ir nozīmīgs koksnes produkcijas tirgus segments. Aktivitātes samazinājuma un loģistikas problēmu dēļ, kas saistītas ar dzelzceļa vagonu trūkumu un ceļu bojājumiem, daļai lielo ražotāju izveidojās koksnes produkcijas uzkrājumi zāģētavās un noliktavās. Tā rezultātā zāģētavas samazināja jaudu un šajos tirgos apaļkoku cena noslīdēja uz leju.

Zviedrijas «Livland Skog» reģistrējis kompāniju SIA «Vidzemes egles» ar 3,16 miljonu eiro pamatkapitālu, liecina informācija «Firmas.lv».

Jaunizveidotā kompānija «Vidzemes egles» komercreģistrā iegrāmatota 8.novembrī. "Livland Skog» valdes loceklis Ulle Sundīns sacīja, ka uzņēmuma «Vidzemes egles» izveide ir saistīta ar darījumu, kuru 2019.gada jūnijā «Livland Skog» noslēdza ar Zviedrijas uzņēmumu SCA. "Mēs pārdevām daļu no mūsu meža īpašumiem.

Šie aktīvi ir ietverti «Vidzemes eglē». SCA drīz kļūs par šī uzņēmuma īpašnieku,» skaidroja kompānijas valdes loceklis. "Livland Skog» mājaslapā šogad vasarā publicētajā paziņojumā teikts, ka kompānija pārdevusi lielu daļu meža īpašumu uzņēmumam SCA - apmēram 9500 hektāru meža un lauksaimniecības zemes.

Pirkuma cena ir 24,2 miljoni eiro. Darījumu bija paredzēts noslēgt līdz 2019.gada septembra beigām. Vienlaikus Latvijā «Livland Skog» izvēlējusies saglabāt īpašumu, kurā tā audzē Ziemassvētku eglītes, kā arī dažus no pirmajiem iegādātajiem īpašumiem. "Livland Skog» pieder meži Latvijas ziemeļos.

Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Ziemassvētku egle LIDO Atpūtas centrā Krasta ielā šogad rotāta, izmantojot 21. gadsimta sniegtās iespējas un, apvienojot dabu ar tehnoloģiju risinājumiem, informē uzņēmumā.

22 metrus augsta svētku egle, taupot dabas resursus un domājot ilgtspējīgi, veidota no mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem - no 1300 īstiem egļu zariem, kuri iegūti, tīrot ZS "Andulaiši" mežus.

Apvienojumā ar modernajām tehnoloģijām vērienīgās projekcijās uz svētku egles tiek stāstīts Latvijas Ziemassvētku stāsts, ko īpaši šim projektam radījis multimediju mākslinieks Māris Kalve.

"Galvenais varonis šajā stāstā ir cilvēka sirds, kas piecu minūšu laikā izdzīvo veselu Ziemassvētku un patiesībā arī dzīves ceļa stāstu: māju mieru ar tikko ceptu piparkūku smaržu nomaina pasaules plašumi gan ar žilbinošu svētku spožumu, gan aukstām ledus pilīm, un mēs nekad nevaram būt droši, kur kurā brīdī nonāksim. Taču svētku sajūta dzimst sirdī, un arī mājas ir tur, kur ir sirds. Tāpēc cilvēks pats ir brīnuma radītājs, un es ceru, ka to ikvienam atgādinās gan LIDO egle, gan manis veidotās projekcijas," skaidro multimediju mākslinieks Māris Kalve.

No šā gada 6.decembra līdz 2014. gada 12.janvārim Rīgā svētku noskaņu iespējams rast, apskatot festivāla Ziemassvētku egļu ceļš vides objektus - 65 profesionālu mākslinieku un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidotas Ziemassvētku egles gan tradicionālos, gan jaunos un inovatīvos risinājumos.

Festivāls sācies piektdien, 6.decembrī.

Egļu ceļā sastopami arī tādi vides objekti, kas tapuši sadarbībā ar iedzīvotājiem, un tās ir kopīgi radītās Putnu egles, kuras izveidotas no putnu būrīšiem, kas pavasarī aizceļos uz Rīgas mežiem, dodot mājvietu gan zīlītēm, gan strazdiem.

Ziemassvētku egļu ceļu izstaigāt un piedāvātos objektus iepazīt palīdzēs karte, kura atrodama, piemēram, interneta vietnē eglufestivals.lv.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

LIDO lielā Ziemassvētku egle pirmo reizi tika uzstādīta 2000.gadā uz LIDO Atpūtas centra atklāšanas svētkiem. Lielās Ziemassvētku egles idejas autors ir AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, stāsta AS LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

2000.gadā, kad Rīgā Ziemassvētku rotājumi vēl nebija sasnieguši tādu popularitāti kā šobrīd un nebija iespēju smelties idejas no citiem Latvijā, LIDO mākslinieki devās iegūt pieredzi pat uz ASV.

LIDO Ziemassvētku egle ir 23 m augsta - rotāta, izmantojot dažādu krāsu lampiņas, zvaniņus, bantītes un lentas. To izvietošanai patērētas vairāk nekā 2000 darba stundas - egles uzstādīšanas un rotāšanas darbi ilgst 3 - 4 nedēļas.

Šogad Ziemassvētkos LIDO mākslinieki iekštelpu un teritorijas dekorācijās un noformējumā akcentē dabīgos materiālus, dekorācijas top no zariem, lapām, vilnas kamolīšiem, rudzu un miežu vārpām, pļavas puķēm un citiem materiāliem. LIDO Atpūtas centra teritorijā ziemas laikā arī tiek izstādītas aptuveni 2000 mazas dzīvās eglītes, kuras iegūst no mežsaimniekiem pēc tam, kad tie attīra grāvju un stigu malas. Eglītes noder gan svētku un ziemas sajūtu radīšanai, gan arī pasargā LIDO Atpūtas centra dārza puķu stādus no sala. Ik gadu labākajiem LIDO māksliniekiem uzņēmums sniedz iespēju apmeklēt lielāko vispasaules izstādi Vācijā CHRISTMASWORD.

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.