Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu vadības partneri Rīgā populārā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” pārvaldībā izvēlējies nekustamo īpašumu kompāniju “Newsec”. Sākot ar 1.februāri “Newsec” eksperti nodrošinās visus ar tirdzniecības centra uzturēšanu, tā nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, nomu, grāmatvedību, kā arī marketingu saistītos pakalpojumus.

“Galerija Centrs” pārstāvji norāda, ka šīs izmaiņas iezīmēs arī jaunu posmu tirdzniecības centra attīstības stratēģijā.

"Esam lepni, ka šis 1938.gadā būvētais unikālais īpašums ir mūsu fonda portfelī. Mēs izjūtam lielu atbildību tirdzniecības centru pielāgot Baltijas valstu lielākās galvaspilsētās – Rīgas aktuālajām vajadzībām, taču saglabāt arī tā vēsturisko vērtību. Pēdējo gadu laikā veiktas būtiskas investīcijas ēkas atjaunošanā, lai tajā atvērtu jaunas komercplatības un piedāvātu unikālu iepirkšanās pieredzi apmeklētājiem. Mēs esam gandarīti, ka Rīgas iedzīvotāji un viesi šīs pārvērtības līdz šim novērtējuši atzinīgi,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotam.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Kompetences centros ir pabeigti 174 pētījumi, to rezultātā radītas 492 darba vietas, un daudzas pētījumos tapušas inovācijas jau ir ieviestas.

Tādu ainu rāda Ekonomikas ministrijas sagatavotais pārskats par Kompetenču centru programmas sasniegtajiem rezultātiem līdz 2018. gada 31. decembrim. Šajā programmā darbojas astoņi centri – Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centrs, Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompetences centrs, Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centrs, Mašīnbūves kompetences centrs, Meža nozares kompetences centrs, Latvijas Pārtikas kompetences centrs, Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs un Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs. Uzsvars ir uz jaunu produktu, tehnoloģiju attīstību un ieviešanu ražošanā. Kompetences centru programmas kopējais finansējums ir 80,14 milj. eiro, tostarp 64,31 milj. eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un 15,83 milj. eiro no privātā sektora.

Fondu pārvaldes kompānijas “EfTEN Capital” pārvaldīto aktīvu apjoms šī gada pirmajās dienās pārsniedzis viena miljarda eiro robežu.

“EfTEN” kopumā pārvalda septiņus fondus, kas veic investīcijas nekustamajos īpašumos Baltijā. Latvijā dažādu “EfTEN Capital” pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nozīmīgu nekustamo īpašumu, to vidū tirdzniecības centrs “Domina”, Berģu loģistikas centrs, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

"“EfTEN” pēc aktīvu apjoma apsteidz tikai obligāto pensiju fondu pārvaldīšanas sabiedrības, un mēs šobrīd esam lielākā fondu pārvaldes kompānija Baltijā. “EfTEN" panākumu noslēpums nav nekas konfidenciāls – par prioritāti vienmēr izvirzījusi mūsu investoru biznesa intereses nevis savējās, un līdz šim mums izdevies būt soli priekšā saviem tuvākajiem konkurentiem. Mēs ceram, ka veiksmes stāsts turpināsies un apņēmīgi strādājam pie tā, lai to panāktu," sacīja “EfTEN Capital Latvia” vadītājs Viktors Savins.

"EfTEN Capital" nodibinājis jaunu komerciālā nekustamā īpašuma fondu, kas ievēros zaļo investīciju principus. Jaunizveidotā fonda pirmais pirkums ir "Danske Bank" biroju ēka Viļņā.

"EfTEN Capital" kopējā pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nekustamo īpašumu arī Latvijā, to vidū tirdzniecības centrs "Domina", Berģu loģistikas centrs, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

Jaundibinātais "EfTEN Real Estate Fund 5" nekustāmā īpašuma fonds ir alternatīvs, slēgts fonds, kura mērķis ir ikgadējais GRESB (Global Real Estate Sustainability Benchmark) reitings. Šis fonds ir "EfTEN Real Estate Fund 4" pēctecis, kas savukārt šobrīd ir noslēdzis savu ieguldījumu fāzi un kam ir augstākais GRESB ilgtspējas reitings starp īpašumu fondiem Baltijā - četras no piecām zvaigznēm.

Divi lielākie fonda investori ir "EfTEN United Property Fund" un LHV pensiju fondi, kā arī vairāki privāti un profesionālie investori. Privātie investori var ieguldīt "EfTEN Real Estate Fund 5", izmantojot "EfTEN United Property Fund", kas šobrīd veic savas līdz šim lielākās investīcijas un iegulda lielāko daļu neieguldītā kapitāla "EfTEN" piektajā fondā.

Uzņēmums EfTEN Real Estate Fund 5, ko pārvalda EfTEN Capital, iegādājies jaunuzbūvēto mazumtirdzniecības parku UNA Viļņā, un šis ir šogad lielākais mazumtirdzniecības aktīvu darījums Baltijas valstīs.

16 000 kvadrātmetru plašā tirdzniecības parka galvenie nomnieki ir Kesko Senukai un Rimi. Darījumu finansēja SEB banka. EfTEN pārvalda septiņus fondus, kas veic investīcijas nekustamajos īpašumos Baltijā.

Darījuma summa netiek atklāta.

Latvijā dažādu EfTEN Capital pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nozīmīgu nekustamo īpašumu, to vidū tirdzniecības centrs Domina Shopping, biroju komplekss Jaunā Teika, loģistikas centrs EfTEN Logistics Berģi, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

"Šis ir EfTEN pēdējo gadu lielākais nekustamo īpašumu darījums. Procentu likmēm pieaugot, nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumā līdz šim nebija projektu, kas atbilstu EfTEN investīciju principiem. Tagad, kad EURIBOR likmes atkal krītas, arī mēs kļūstam aktīvāki nekustamo īpašumu tirgū. Pēdējos gados pieaug tendence strādāt nepilnu darba laiku un no mājām, kas ir veicinājusi mazumtirdzniecības centru pārvietošanos ārpus pilsētas centra. EfTEN fondu portfeļos iekļautie tirdzniecības centri, kas atrodas dzīvojamo rajonu tuvumā, šajā laikā ir uzrādījuši īpaši labus rezultātus,” noslēgto darījumu komentēja EfTEN Capital Latvia vadītājs Viktors Savins.

Uzņēmums SIA "Titled" kā nepamatotas noraida Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izteiktās pretenzijas par piegādātajiem respiratoriem un prasījumu par izdevumu atlīdzināšanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Titled" īpašnieks un valdes loceklis Nauris Grosu.

Viņš informēja, ka "Titled" ir saņēmis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra 11.novembra vēstuli, kurā centrs informē kompāniju par tās piegādāto respiratoru pielīdzināšanu jaunām Eiropas Savienības standarta EN 149:2001 prasībām.

"Rūpīgi izvērtējot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vēstules saturu, tostarp izteiktās pretenzijas kopsakarā ar objektīvi pastāvošajiem faktiskajiem apstākļiem, savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem, Latvijā spēkā esošo tiesību aktu normām, varu teikt, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pretenzijas, kā arī pieteiktais prasījums par izdevumu atlīdzināšanu pilnībā tiek noraidīti kā nepamatoti," uzsvēra Grosu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Tirdzniecības centru "Juglas Centrs" no kompānijas "RCH Management" nesen iegādājies Igaunijas nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldes fonds "Lumi Capital".

"Collliers Baltics" Investīciju komanda darījumā pārstāvēja pārdevēju.

"Centram gāja pavisam slikti, kad to iegādājāmies 2014. gadā, taču veicām ieguldījumus, atjaunošanas darbus, piesaistījām jaunus nomniekus, un centrs ir kļuvis par veiksmīgi strādājošu un stabilu aktīvu ar ļoti labu klientu plūsmu. Novēlam "Lumi Capital" veiksmi ar "Juglas Centra" turpmāko attīstību un ticam, ka fonds turpinās uzlabot centra sniegumu," stāsta Joakims Blankings, "RCH Management" valdes loceklis.

Fonda "Lumi Capital" iegādātais tirdzniecības centrs atrodas Juglas krastmala 2, Rīgā, tas ir uzcelts 2002. gadā un modernizēts 2017. gadā. Tirdzniecības centrs ir vairāk nekā 4400 m2 liels, tā enkurnomnieks ir "Rimi" hipermārkets.

Jauno projektu lauciņā ”Atvērto durvju dienas maratons”, ko organizē nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, allaž ir viens no gaidītākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem, jo vienas dienas ietvaros iespējams klātienē apskatīt un izstaigāt vairākus projektus, lai galu galā izdarītu visdrošāko un pareizāko izvēli mājokļa iegādē. Šoreiz vienas dienas ietvaros būs iespējams viesoties 17 jaunajos projektos.

“Neskatoties uz EURIBOR likmju kāpumu un citiem faktoriem, kuri būtiski ietekmējuši jauno projektu tirgus piedāvājumu un cilvēku spēju tos iegādāties, esam novērojuši, ka interese par jauno mājokļu iegādi būtiski nemazinās. Redzamākā atšķirība ir tā, ka lēmums par īpašuma iegādi pircēja pusē šobrīd tiek pieņemts pārdomātāk un piesardzīgāk nekā agrāk. Līdz ar to, jāsaka, ka šāda veida atvērto durvju dienu pasākumi šobrīd cilvēkiem ir vajadzīgi un noderīgi vairāk kā jebkad. Tāpat interese par jaunajiem projektiem ir skaidrojama ar augstajiem energoefektivitātes rādītājiem, ko spēj piedāvāt tieši jaunuzceltie un renovētie dzīvokļu nami”, skaidro Maksis Karlins, sludinājumu portāla “City24.lv” vadītājs.

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc datu centru pakalpojumiem, Rīgā tiek būvēts jauns 10 MW datu centrs ar Tier III sertifikāciju, kas būs viens no ilgtspējīgākajiem un energoefektīvākajiem mūsu reģionā. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025. gada vidū un šā gada 28. oktobrī tika atzīmēti vērienīgās būves spāru svētki.

Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing).

Pasākumā svinīgi tika pacelts spāru vainags uz ēkas augstākā punkta un iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kā arī ar nozares un valsts institūciju pārstāvjiem apsprieda datu centra nozares aktualitātes, Latvijas IT pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Delska valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis uzrunāja pasākuma viesus: “Baltijā ilgtspējīgākais un energoefektīvākais datu centrs, kurā šī kapsula tiek iemūrēta, turpinās būt par sabiedrības dzinējspēku, neatsveramu atbalstu ikdienas dzīvē un pamatu uzņēmumu digitalizācijai un biznesa izaugsmei. Mūsu vīzija ir, ka tas nākotnē kļūs par līderi ne tikai Ziemeļeiropā, bet arī pasaulē. Datu centrs ir vieta, kur uzņēmumi rod atbalstu un enerģiju savai attīstībai. Mēs ceram, ka šis datu centrs būs stūrakmens reģiona tehnoloģiskajai attīstībai, veicinot arī Latvijas valsts izaugsmi un starptautisko konkurētspēju tehnoloģiju jomā.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja publiskai apspriešanai nolēmusi virzīt izstrādāto Rīgas attīstības programmas 2021.–2027. gadam 1. redakciju un vides pārskata projektu.

Galīgais lēmums par programmas apspriešanu vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Attīstības programma ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kura mērķis ir turpināt īstenot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzīto ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu. Attīstības programma fokusē pašvaldības darbu un investīcijas septiņu gadu periodam. Tā nosaka pilsētā prioritāri risināmos jautājumus, kā arī koordinē pašvaldības iestāžu darbu stratēģisko mērķu sasniegšanā.

“Attīstības programma ir mūsu pilsētas ceļa karte Ziemeļvalstumetropoles virzienā. Tā aptver visas pilsētas darbības jomas un nosaka prioritātes, lai attīstība notiktu ikvienā jomā. Turpmāk budžeta plānošana investīciju jomā tiks pamatota uz Attīstības programmas definētajiem mērķiem un investīciju plānu,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

Tirdzniecības centru “Galerija Centrs” turpmāk vadīs Sanita Krīgere, šajā amatā aizstājot līdzšinējo centra vadītāju Ivetu Priedīti.

“Galerija Centrs” ir viens no nozīmīgākajiem īpašumiem “Baltic Horizon Fund” portfelī, kā vērtība šobrīd ir 67,4 miljoni eiro.

"No sirds pateicos Ivetai par konsekvento, mērķtiecīgo un rezultatīvo darbu un vēlu panākumus turpmākajā karjeras ceļā. Vienlaikus esmu gandarīts šajā amatā sveikt pieredzējušu jomas profesionāli – Sanitu Krīgeri, kura var lepoties ar bagātu, kopš 2004.gada krātu pieredzi mazumtirdzniecībā, nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un tirdzniecības vietu iznomāšanas jautājumos. Esmu pārliecināts, ka Sanitas daudzpusīgā pieredze ļaus viņai tirdzniecības centru ne vien efektīvi pārvaldīt, bet arī attīstīt," norāda “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotams.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Līdz ar daudzfunkcionālā iepirkšanās un izklaides centra Akropole atklāšanu Rīga ieguvusi ne vien modernāko iepirkšanās un izklaides centru, bet arī jaunu biroju ēku, kļūstot par lielāko Biznesa centru Latvijā, kas savienots ar iepirkšanās centru.

Biznesa centrā nepilnu 10 000 kvadrātmetru platībā deviņos stāvos nomai pieejamas plašas un gaišas B+ klases biroju telpas. Lai gan daļa biroja telpu jau ir iznomātas dažādiem uzņēmumiem, Akropoles Biznesa centrā vēl ir pieejamas iznomājamās platības ēkas trīs stāvos. Atvērtais telpu plānojums un pacelto grīdu sistēma ļauj ērti pielāgot biroja plānojumu un apdari katra nomnieka vajadzībām. Viena stāva iznomājamā platība ir vidēji 1160 m2, ko iespējams sadalīt divās daļās, un nomāt telpas sākot no 500 m2. Savukārt lielāku biroju izvietošanai vairākos stāvos vienlaikus pieejamas telpas līdz pat 2320 m2 platībā.

Biznesa centrs tāpat kā iepirkšanās un izklaides centrs Akropole jau ēkas projektēšanas stadijā ieguvis prestižo BREEAM sertifikātu, kas apliecina projekta atbilstību augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot ne tikai videi un nomniekiem draudzīgākos risinājumus, bet arī zemākas komunālo pakalpojumu izmaksas. Biznesa centrs ir projektēts un uzbūvēts tā, lai dabiskais apgaismojums caur stiklotajām fasādēm iekļūtu jebkurā telpas vietā. Patīkamu mikroklimatu gan vasaras mēnešos, gan ziemā ēkā nodrošina centrālā augstas efektivitātes ūdens dzesēšanas sistēma. Turklāt ikvienā birojā ir atverami logi, kas ļauj dabiski vēdināt telpas.

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.