Šodien, 9.aprīlī, Vologdas apgabalā Krievijā parakstīta Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Vologdas apgabala valdības vienošanās par ekonomisko sadarbību, informēja Ekonomikas ministrija.

Latvijas puses vārdā Vienošanos parakstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss savas darba vizītes Vologdas apgabalā Krievijas Federācijā ietvaros.

A. Matīss: "Latvija ir ieinteresēta attīstīt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Ņemot vērā Krievijas valsts federālo uzbūvi un tās platību, divpusējo ekonomisko kontaktu nostiprināšana ar Krievijas reģioniem ir viens no efektīvākajiem ekonomiskās sadarbības attīstības veidiem. Latvijas ārējā tirdzniecība ar Vologdu jau šobrīd ir sasniegusi ievērojamus apjomus - pēdējo gadu laikā tirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir četrkāršojies, kas ir viens no lielākajiem starp Krievijas Federācijas reģioniem.

Krievija atsāk kravas vilcienu satiksmi uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) atjaunināja vadlīnijas sankcijām pakļauto preču tranzītam, un pie LIetuvas robežas jau ieradies pirmais vilciens no Krievijas ar sankcijām pakļautajām precēm.

"Vakar ieradās pirmais vilciena sastāvs, kurš šķērsos Lietuvas teritoriju," otrdien ziņu aģentūrai BNS teica Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) preses pārstāve Kotrīna Dzikaraite.

Lietuvas Muitas departamentā informēja, ka vilciens no Krievijas ved cementu uz Kaļiņingradas apgabalu. Otrdien turpinās vilciena sastāva pārbaude un tas vēl nav saņēmis atļauju iebraukt Lietuvā.

"Kenas robežkontroles punktā tiek pārbaudīts vilciens ar pieciem vagoniem, kuros ir cementa krava no Krievijas uz Kaļiņingradu. Vilciens vēl atrodas robežkontroles punktā, jo turpinās pamata pārbaudes procedūras," BNS sacīja Muitas departamenta preses pārstāve Lina Laurinaitīte-Griģiene.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ekonomikas ministram Artim Kamparam tiekoties ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, pārrunāti arī sadarbības jautājumi enerģētikas jomā, t.sk. Nord Stream projekts, gāzes krātuvju izveides projekts Dobelē un citi jautājumi.

Ekonomikas ministrs informēja Vešņakovu par vakar atklāto rekonstruēto TEC -2 Rīgā, par plāniem būvēt cietā kurināmā elektrostaciju Kurzemē, kā arī par Baltijas valstu vienošanos par energosavienojuma izveidi ar Zviedriju. norādīts Ekonomikas ministrijas informācijā.

Pārrunājot divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus, puses bija vienisprātis, ka svarīgi ir arī veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību ar KF administratīvajām vienībām. Pašlaik jau ir noslēgta vienošanās par ekonomisko sadarbību starp Ekonomikas ministriju un Vologdas apgabalu un tiek gatavotas vienošanās par sadarbību ar Baškortostānas, Jaroslavļas, Pleskavas un Ivanovas apgabalu. KF vēstnieks Latvijā informēja, ka Pleskavas apgabals ir izrādījis aktīvu vēlmi veicināt ciešāku sadarbību ar Latviju un ir ieinteresēts pēc iespējas ātrāk noslēgt vienošanos par divpusējo sadarbību.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Latvijas Banka rīt, 2017. gada 14. novembrī, izlaidīs Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Lietuvas parlaments otrdien pieņēmis likuma grozījumus, ar kuriem valstī tiek aizliegts Krievijas dabasgāzes imports, izņemot gāzes tranzītu Lietuvas teritorijā uz Kaļiņingradas apgabalu.

Grozījumus Dabasgāzes likumā otrdien atbalstīja 123 no klātesošajiem Seima deputātiem, neviens nebija pret, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

Pieņemtie grozījumi noteic, ka Lietuvas gāzes pārvades sistēmai un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim Klaipēdā piekļuve liegta piegādātājiem no valstīm, kuras uzskatāmas par draudu nacionālajai drošībai. Aizliegums neattiecas uz piegādātājiem, kas gāzi caur Lietuvu transportē uz Kaļiņingradas apgabalu.

Marta sākumā Klaipēdas LNG termināļa operators "Klaipedos nafta" jau apturēja Krievijas kompānijas "Novatek" kravu pieņemšanu, kad Eiropas Savienība saistībā ar Kremļa uzsākto karu Ukrainā pakļāva sankcijām "Novatek" līdzīpašnieku, oligarhu Genādiju Timčenko.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Astoņu ASV Kolorādo štata apgabalu iedzīvotāji apsver iespēju atdalīties, lai veidotu jaunu pavalsti, tādējādi iebilstot pret ieroču kontroles un atjaunojamās enerģijas likumiem.

Apgabali iecerējušie veidot 51. ASV štatu – Ziemeļkolorādo. Patlaban iedzīvotāji nolēmuši organizēt sanāksmes, lai noskaidrotu atbalstu šādam plānam un vienotos par iespējamu referenduma organizēšanu.

Iedzīvotājus saniknojusi štata vēlme noteikt šaujamieroču tirdzniecības regulēšanu, kā arī atjaunojamās enerģijas politika. Par pēdējo pilienu kalpojis štata jaunais likums, saskaņā ar kuru tiek paaugstināti atjaunojamās enerģijas standarti lauku apgabalos. Separātisko apgabalu kompānijas norāda, ka standarti sadārdzinās enerģijas ieguvi.

Tāpat topošā Ziemeļkolorādo štata iedzīvotāji uzskata, ka ienākumi no naftas un gāzes ieguves, kā arī lauksaimniecības tiekot netaisnīgi sadalīti – lielākā daļa paliek štata centrā, bet attālākajos apgabalos nauda atpakaļ nenonākot. Jaunajam štatam varētu pievienoties arī daļa Nebraskas pavalsts apgabalu.

Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu.

Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

2015. gada 27. jūnijā apstiprināšanai Eiropas Komisijā (EK) tika iesniegta Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Šo programmu 2015. gada 16. jūnijā apstiprināja Ministru kabinets. Programma veicinās Latvijas un Krievijas reģionu ekonomisko sadarbību. Programmas teritorija ietver Vidzemi, Latgali, Rīgu, Pierīgu un Zemgali Latvijā un Pleskavas apgabalu, Ļeņingradas apgabalu un Sanktpēterburgu Krievijā. Tās mērķis ir panākt pozitīvas izmaiņas tādās nozarēs kā uzņēmējdarbība un vides aizsardzība.

Programma turpina sadarbību, kas tika uzsākta ar Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmu Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013. gadam.

Programmas projektu izstrādāja Apvienotā programmēšana komiteja, kuras sastāvā darbojās pārstāvji no abu valstu nacionālajām iestādēm – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Latvijā un Ekonomikas attīstības ministrijas Krievijā, kā arī programmas teritorijas reģionu pārstāvji no abām valstīm.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Reaģējot uz Krievijas izraisīto karu Ukrainā un tās izvērsto enerģētisko šantāžu Eiropā un vēloties nodrošināt pilnīgu Lietuvas enerģētisko neatkarību, Enerģētikas ministrija izstrādājusi grozījumus Dabasgāzes likumā, paredzot aizliegumu piegādāt gāzi no valstīm, kas rada apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai.

Ja šie grozījumi tiks pieņemti, Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmu un Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli varēs izmantot tikai gāzes piegādei no valstīm, kas šādu apdraudējumu nerada, un to izmantošana gāzes importam no Krievijas Federācijas būs aizliegta ar likumu. Tas neattieksies vienīgi uz piegādātājiem, kuri Krievijas gāzi caur Lietuvu transportē uz Kaļiņingradas apgabalu.

Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis iepriekš jau izteicies, ka aizliegumu importēt gāzi no Krievijas plānots nostiprināt likumvidē.

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operatorkompānija "Klaipedos nafta" marta sākumā jau apturēja Krievijas kompānijas "Novatek" kravu pieņemšanu, kad Eiropas Savienība saistībā ar Kremļa uzsākto karu Ukrainā pakļāva sankcijām "Novatek" līdzīpašnieku, oligarhu Genādiju Timčenko.

Galds, divi krēsli un sols. Mēs ar fotogrāfu nelielajā Centrālcietuma ieslodzīto tikšanās kabinetā gaidām Latvijas pazīstamāko nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu, kurš pirms nepilna mēneša deportēts no Krievijas. Tur viņš uzturējās kopš 2002. gada novembra, kad ar mērķi iesaistīties Krievijas politiskajos procesos pameta Latviju.

Tagad Lindermans atvests uz tikšanās kabinetu un, mazliet samulsis, paraksta cietuma administrācijas prasīto rakstisko apliecinājumu, ka tiešām ir ar mieru sniegt interviju Db. Mūsu saruna notiek krievu valodā, taču tas nebūt nenozīmē, ka Lindermans neprastu latviski. Viņš vienkārši vēlas izteikties iespējami precīzāk.

Kā jūs deportēja uz Latviju?

Čekisti mani aizturēja uz ielas. Maskavā. Pēc tam notiek procedūra, ir tiesa, kas lemj par deportāciju. Sākumā atrados izvietošanas izolatorā, mani nolaupīja no turienes, bija iesaistīti trīs, četri specdienesti, tostarp federālā milicija, kopā trīsdesmit cilvēku. Ielika mašīnā, aizveda. Nolaupīja no izolatora. Es zināju, ka mani deportēs, gribēju, lai Latvijas vēstniecība pakontrolē šo procesu, jo tie puiši, kas noņēmās ar manu deportāciju, varēja mani nogādāt ne tikai uz Latviju, bet arī uz mežu varēja aizvest un norakt. Tad mani izveda uz Pleskavas apgabalu, tad uz pierobežas pilsētu Balviem.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Dažos Krievijas apgabalos, kuri stipri cietuši no ekonomiskās krīzes, varas iestādes gandrīz par velti piešķir kokmateriālus māju celtniecībai un zemes gabalus apstrādāšanai. Par to vēstī The Wall Street Journal (WSJ).

Kādā no ciemiem Vologdas apgabalā pretkrīzes programmas ietvaros iedzīvotāji, samaksājot tikai 200 rubļus (3.26 lati), var tikt pie kokmateriāliem visas mājas celtniecībai. Tiesa, koki ir jāgāž pašiem un noteikti jāceļ māja. Tomēr pusi no par atvieglotām cenām iegādātajiem materiāliem tiek atļauts pārdot. Ir saņemti jau 1800 pieteikumi. Citos reģionos bez darba palikušajiem cilvēkiem piešķir zemes gabalus apstrādāšanai.

Tādējādi, pēc WSJ domām, federālais centrs cenšas izvairīties no tautas nemieriem augstā bezdarba dēļ, kas pēc datiem aprīlī pārsniedzis 10%.

Šo varas iestāžu iniciatīvu WSJ korespondents uzskata par «sekmīgu Krievijas pūļu simbolu cīņā ar finanšu krīzi». «Šai cīņai jau ir atvēlēts ļoti daudz, taču rezultāts diez kāds nav,» viņš piebilst.

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.